Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Sabīnes Vekmanes-Ābeles personālizstāde
“Vai cilvēks uz zemes ir tīra gaismas enerģija vai vīruss?”
Galerijā “Istaba”
5.–23. oktobris
No 5. līdz 23. oktobrim galerijā “Istaba” skatāma Sabīnes Vekmanes-Ābeles personālizstāde “Vai cilvēks uz zemes ir tīra gaismas enerģija vai vīruss?”. Mākslinieces darbos plankumi, glezniecības un grafikas kombinētā autortehnikā, stāsta par cilvēka piederības iespējamām interpretācijām. Ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem Sabīne Vekmane-Ābele risinājusi visai būtiskus, taču arī retoriskus jautājumus par to, vai cilvēks pēc savas būtības ir daļa no pasaules pirmatnējuma un to, vai visuma pastāvēšana būs mūžīga.
Nav viegli atrast konkrētas atbildes jautājumiem, kas skar fiziski vēl nepiedzīvotas tēmas, taču tas attiecīgi pieļauj konceptuāli māksliniecisku brīvību. Šajā gadījumā – Sabīnes Vekmanes Ābeles personiskā pieredzē balstītu hipotēzi par mulsumu, kas pārņem nonākot intelektuālās informācijas izplatījumā. Baltā un melnā visumā izkliedēti plankumi liekas atpazīstami un tuvi – kaut arī pirmo reizi ieraudzīti, tie nebiedē, bet asociatīvi mudina iedziļināties uztvertajā. Primāri uzrunā melnbalto, izpludināto laukumu estētika un strukturētā abstrakcija. Secīgi, prātu sāk pastiprinātāk nodarbināt katra attēlotā pieskāriena simboliskā nozīme. Pati autore izstādi raksturo: “Šie darbi ir manas pārdomas par cilvēku neviennozīmīgo eksistenci. Tas ir mulsuma brīdis, apzinoties indivīda intelektuālo potenciālu un vienlaicīgo stulbumu. Mēs esam tikai sīki kosmosa putekļi.”
Sabīne Vekmane-Ābele vada atvērto sietspiedes darbnīcu “Luste”, strādā par lektori Latvijas Mākslas akadēmijā. Šī ir mākslinieces sestā personālizstāde.
Izstādes kuratore ir Auguste Petre.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31A, Rīga
Ata Jākobsona izstāde “Light illuminates me in a golden dream of the astral”
cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros
kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur”
5.–10. oktobris
No 5. līdz 10. oktobrim kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur” Tallinas ielas kvartālā norisināsies mākslinieka Ata Jākobsona izstāde “Light illuminates me in a golden dream of the astral”, kas nedēļu būs skatāma cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros. Mākslinieks izstāžu ciklam radījis jaunu darbu, kura saturs ir balstīts dažādos ezotēriskās literatūras avotos un idejās. Mēs visi esam Gaismas Esības, kas šajā Visumā un ārpus tā savienoti apziņas kustībā. Viss, kas mūs aptver ir enerģija un tā nodrošina mūsu būtības tagadnējo pastāvēšanu.
Atis Jākobsons (1985) šobrīd dzīvo un strādā Berlīnē un Rīgā. Sapludinot robežas starp subjektu un objektu, neiespējamo un ikdienišķo, cilvēcisko un dievišķo, realitāti un ideju, viņš meklē veidus kā sasniegt pirmatnējo nebūtību. Izmantojot glezniecību, ogles zīmējumu, video un instalāciju, mākslinieks rada jūtīgas plaknes, lai uztvertu viņpus esošo telpu. 2010. gadā Atis Jākobsons ieguva maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādēs piedalās kopš 2004. gada. Par izstādi “Dark Matter” (2015) Mūkusalas Mākslas salonā mākslinieks saņēma “Dienas gada balvu kultūrā”, tika nominēts Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas rīkotajai Gada balvai “Kilograms kultūras” un izvirzīts “Purvīša balvai 2017”. Kopā ar mākslinieci Kati Krolli, par darbu “Patiesība ir vienkārša” izvirzīts “Purvīša balvai 2013”, savukārt par kopdarbu ar komponisti Annu Ķirsi “Dvēseles tumšā nakts” izvirzīts “Purvīša balvai 2019”.
Izstāžu cikls “Iknedēļas atklājums” norisinās no 20. jūlija līdz pat 26. oktobrim, skatītājiem ik pirmdienu piedāvājot iepazīties ar dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbiem.
Kultūrvieta “Tu Jau Zini Kur”
Tallinas iela 10-K3, Rīga
Ievas Pienenes gleznu izstāde “Mudž”
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
5.–31. oktobris
No 5. līdz 31. oktobrim kultūras pilī “Ziemeļblāzma” būs skatāma Ievas Pienenes gleznu izstāde “Mudž”.
Ieva Pienene gleznu sēriju “Mudž” sāka gleznot 2019. gada rudenī, un tā tapusi gada laikā. Gleznās viņa izceļ Latvijas dabā ierastus, bieži vien arī necilus motīvus, kas atrasti aizaugušos, nekoptos nostūros. Mākslinieces lielākais iedvesmas avots ir bijis pavadītais laiks lauku sētā, kas kādu laiku bijusi pamesta un pamazām tiek atkarota no ciešā, spēcīgā krūmu vijumu, ekspansīvu augu skāviena, liekot aptvert dabas spēku un to, cik ātri un bez pēdām pazūd cilvēku pārveidotas, iekoptas platības, ja tās tiek atstātas savā vaļā. “Arī nesakārtotais, nepabeigtais, samudžinātais ir pilnīgs savā esībā, un to ir iespējams ne tikai pieņemt, bet arī baudīt, jo visu tāpat nav iespējams izkontrolēt un sakārtot pēc sava prāta, to es arī gleznoju,” stāsta Ieva Pienene.
Ieva Pienene dzimusi 1986. gadā Ogrē. Studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Studiju laikā piedalījusies izstādēs dažādās Latvijas pilsētās, pēc maģistra grāda iegūšanas 2012. gadā apjomīgais diplomdarbs un citi darbi izstādīti personālizstādē Ogres Vēstures un mākslas muzejā, bet ar to radošā darbība uz laiku noslēdzās. Pēc ilgākas pauzes, kad laiks tika veltīts ģimenei un citām jomām, vēlme gleznot atgriezās un nu tā ir materializējusies jaunā gleznu sērijā un izstādē “Mudž”.
Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Aigara Hibnera fotoizstāde “Spēle”
Siguldas Devona “Silvas” zālē
6.–31. oktobris
No 6. līdz 31. oktobrim Siguldas Devona “Silvas” zālē būs apskatāma Aigara Hinera fotogrāfiju izstāde.
Izstādē “Spēle” redzami Liepājas teātra aktieri, kas pirms vai pēc izrādes un pat izrādes laikā ļāvušies spēlei ar fotogrāfu, izceļot tēlu ārpus dekorācijām un izrādes vides vienu pašu kameras priekšā, – ļoti īsā laika sprīdī noķert pareizo mirkli, tēla vīziju, noskaņu un tīro emociju vienā kadrā. Izstādē skatāmi tēli no tādām izrādēm kā “Precības”, “Ģērbējs”, “Ķiršu dārzs”, “Mizantrops”, “Ragana”, u.c.
Aigara Hibnera darbi ir publicēti daudzos preses izdevumos Latvijā un ārvalstīs. No 2007. līdz 2017. gadam Aigars Hibneris kā fotogrāfs pastāvīgi sadarbojas ar izdevniecību “Rīgas Viļņi”. Aigars Hibneris ar saviem darbiem ir piedalījies vairākās izstādēs un veidojis personālizstādes.
Siguldas Devons
Pils iela 10, Sigulda
Kristas un Reiņa Dzudzilo izstāde “Almamater”
Galerijā “Alma”
7. oktobris–13. novembris
No 7. oktobra līdz 13. novembrim galerijā “Alma” būs skatāma Kristas un Reiņa Dzudzilo izstāde “Almamater”, kas veltīta mākslinieku draugam Kristam Auzniekam.
“Galerija “Alma” slīd garām kā ainava, kā ainava ar stafāžu, kā interjers, kā eksterjers. Iela ap Almu ir dzīva un arī Alma ir dzīva. Galerijas arhitektoniskais veidols, stikla caurspīdīgais taisnstūra paralēlskaldnis, ir kā analoģija transporta līdzeklim, nogrieznim, kurš pats fiziski nekustas, bet tajā iekšā kustas. Vairākas paralēlas līnijas, kuras tiecas uz augšu, kuras slīd uz augšu kā nebeidzama upe.”
Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
Video projekts “Mākslas restaurācija muzejā”
Latvijas Nacionālais mākslas muzejā
no 7. oktobra
No 7. oktobra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) apmeklētājiem muzeja mobilajā lietotnē būs pieejams jauns maršruts “Mākslas restaurācija muzejā”, kas astoņās video sērijās iepazīstinās ar dažādiem mākslas darbu uzglabāšanas, konservācijas un restaurācijas aspektiem.
Katrā epizodē apskatītā tēma piesaistīta arī konkrētiem darbiem LNMM galvenās ēkas pastāvīgajā ekspozīcijā. Maršruta lietotāji varēs izzināt restaurācijas lomu mākslas muzeja darbībā, ētikas apsvērumus, ar kādiem saskarās grafikas, glezniecības un tēlniecības restauratori, eksperimentālās tehnikās veidotu darbu uzglabāšanas un saglabāšanas specifiku, kā arī citus ar mākslas restaurāciju saistītus jautājumus.
Šis projekts ir lielisks piemērs veiksmīgai dažādu disciplīnu muzeja speciālistu sadarbībai. Sastrādājoties muzeja izglītības un restaurācijas darba profesionāļiem, minētie video atbild uz jautājumiem, kurus muzeja apmeklētāji visbiežāk uzdevuši eksponātu uzraugiem vai izglītības programmu kuratoriem.
LNMM Restaurācijas nodaļas vadītāja Una Kastanovska: “Muzeja ekspozīcijā vai izstādēs restauratora darbs paliek nemanāms, tomēr gandrīz katrā iekārtošanā ir piedalījušies restauratori. Šis projekts sniedz retu iespēju iepazīties ar restauratoru darba niansēm, uzzināt par galvenajiem pareizas eksponēšanas un glabāšanas principiem, ielūkoties mākslas darbu restaurācijas norisē.”
“Mākslas restaurācija muzejā” video latviešu, krievu un angļu valodā ikvienam interesentam būs pieejams muzeja mājas lapā www.lnmm.lv, LNMM mobilajā lietotnē, YouTube kanālā, Facebook un Instagram lapās, kā arī interneta ziņu portālā “Delfi”.
No 2020. gada novembra “Mākslas restaurācijas muzejā” ietvaros Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā norisināsies tematiskas ekskursijas par muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā izstādīto darbu restaurāciju un konservāciju, kā arī īpašas tikšanās ar LNMM restauratoriem.
“Mākslas restaurācija muzejā” ir turpinājums Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” partnerībā īstenotai projektu sērijai, kas 2017. gadā uzsākta kā iniciatīva “Vienas gleznas stāsts”, kam pērn sekoja “Viena fotogrāfa stāsts”, un nu ieguvusi saturisku paplašinājumu, veltītu mākslas darbu restaurācijai.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Somu fotogrāfa Harri Pelviranta personālizstāde “Vardarbības horeogrāfija”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
8. oktobris–8. novembris
No 8. oktobra līdz 8. novembrim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma somu fotogrāfa Harri Pelviranta personālizstāde “Vardarbības horeogrāfija”.
“Vardarbības horeogrāfija” ir fotoprojekts, kurš pievērš uzmanību vēsturiskām preses fotogrāfijām, kurās ir attēlota vardarbība, un vizuāli pārinterpretē tajās redzamo, kombinējot jaunus darbus ar atrastām un pielāgotām fotogrāfijām. Pēdējos divdesmit gadus Harri Pelviranta ir interesējies par fotogrāfijām, kurās redzama vardarbība, ik pa laikam šādus attēlus iegādājoties. Šo dīvaino un spokaino preses fotogrāfiju kolekciju veido jau 120 attēli. Tajās redzami tādi notikumi, kā rasistiski uzbrukumi pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, vēderā sašauts vīrietis lielveikala priekšā septiņdesmitajos gados, zēns, kuru piekāva policisti, četrdesmitajos gados un konflikts starp studentiem un policiju demonstrāciju laikā sešdesmitajos gados.
Šī kolekcija ir aizsākums izstādei “Vardarbības horeogrāfija”, vizuālā veidā parādot stāstījumu par to, kā melnbalto preses attēlu laikmetā galvenajos ziņu medijos tika attēlota faktiskā vardarbība. Lai gan Pelviranta kolekcija nav nedz visaptverošs, nedz zinātniski pamatots arhīvs, tajā tomēr ir novērojamas noteiktas iezīmes, kuras atkārtojas. Pelviranta ir analizējis šīs fotogrāfijas, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā upuris tiek attēlots un kā viņa ķermenis reaģē uz spēka pielietojumu. Balstoties uz šo analīzi, autors ir izveidojis jaunus darbus. Tādējādi kolekcija darbojas gan kā atsauce, gan kā darba materiāls. Pelviranta uzglabā, griež, pārfotografē un no jauna interpretē fotoattēlus.
Šīs daudzveidīgās pieejas mērķis ir vizualizēt faktisko vardarbības aktu attēlošanas praksi. Vēsturiskie preses fotoattēli sniedz liecības ne tikai par pagātni, bet tie var arī kalpot kā materiāls, lai izprastu vardarbības vizualizācijas veidus mūsdienās. Tā vietā, lai zinātniski analizētu kolekciju un rakstiski apkopotu secinājumus, autors ir izvēlējies prezentēt savu gala analīzi vizuālā formātā. Tas izriet no viņa pārliecības, ka attēli spēj atspoguļot svarīgus stāstus un faktus par mūsu sabiedrību ar ļoti atšķirīgu uzsvaru: ilustratīvās prezentācijas sniedz alternatīvus veidus, kā konceptualizēt un redzēt pasauli. Rakstiskai pētījumu analīzei ir tendence mēģināt retoriski pārliecināt lasītāju, toties attēli pauž ne tikai faktus, bet arī emocijas, miesīgumu, dīvainības, kaislības un nedrošību. Attēli šķiet pretrunīgāki, nežēlīgāki, uzmācīgāki un šokējošāki par tekstiem.
Harri Pelviranta (1971) ir somu fotogrāfs un pētnieks. Viņa mākslinieciskā izpēte balstās ir jautājumiem, kas saistīti ar vardarbību un vīrišķību, un bieži savos darbos viņš šos divus motīvus apvieno. Daudzi viņa mākslas darbi var būt klasificēti kā dokumentāli, tomēr viņa darbs ir vērsts uz kritiskās metodes aktivizēšanu dokumentālajā diskursā. Viņš ir ieguvis Mākslas zinātņu doktora grādu fotogrāfijā Ālto Universitātes Mākslas, dizaina un arhitektūras fakultātē Helsinkos (2012. gads), un maģistra grādu Plašsaziņas līdzekļu studijās no Turku Universitātes (2005. gads). Viņa darbi izstādīti neskaitāmās solo un grupu izstādēs starptautiski. Daži no viņa līdzšinējiem sasniegumiem ietver “PhotoEspana Descubrimientos” apbalvojums 2007. gadā, “LeadAwards” balva Hamburgā 2010. gadā un 2020. gadā Somijas Kultūras fonds viņam piešķīra pilna laika darba dotāciju četriem gadiem (2020-2023).
Harri Pelviranta, “Horeogrāfija Nr. 7”, Arhīva kvalitātes pigmenta tintes druka uz alumīnija kompozīta pamatnes, rāmēts ar muzeja stiklu, 43,8 x53,8 cm, 2020. gads.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8, Rīga, (Ieeja muzejā no Alksnāju ielas)
Kristapa Ancāna personālizstāde “Dažādi iemesli, kāpēc tavs sniegavīrs izskatās netīrs”
Rīgas Mazākajā galerijā
8. oktobris–23. novembris
No 8. oktobra līdz 23. novembrim Rīgas Mazākajā galerijā - K. K. fon Stricka villas skatlogā būs skatāma starptautisku atzinību guvušā mākslinieka Kristapa Ancāna personālizstāde “Dažādi iemesli, kāpēc tavs sniegavīrs izskatās netīrs”. Ar divu izstādei radīto darbu starpniecību mākslinieks izaicina, uzdodot jautājumus par potenciālajām attiecībām, kas varētu pastāvēt starp mākslas darbu un tā skatītāju.
Izstādes saturu veido divi tekstuāli un konceptuāli uztverami darbi “Vakar sniga” un “Dažādi iemesli, kāpēc tavs sniegavīrs izskatās netīrs”, kurā savstarpēju saspēli veido formālās un izdomātās vērtības, fizikas likumi un visaptverošas atsauces. Darbos ietvertie, mākslinieka radītie nosacījumi ir gana pretrunīgi, tomēr vienlaikus turas kopā nerūpīgā harmonijā.
Kristaps Ancāns izstādi raksturo: “Man patīk radīt mehānismus, caur kuriem tiek meklētas individuālas pieskāršanās iespējas skatītājam. Es nezinu, kas kam sniga vakar; kā kam bija daudz; kā bija daudz vakar; kuram bija un šodien nav. Tieši tādēļ, šie manis radītie teksti aktivizējas tikai saskarē ar skatītāju, kurš tos izlasa. Es tiešām nezinu, kāpēc Tavs sniegavīrs izskatās netīrs, toties varu piedāvāt versijas.”
Izstādes kuratore: Auguste Petre.
Rīgas Mazākā galerija
Aristida Briāna iela 9, Rīga
Izstāde “Boriss Bērziņš. Lapaspuses”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
8. oktobris, 2020–31. janvāris, 2021
No 8. oktobra līdz 2021. gada 31. janvārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 4. stāva galerijā būs skatāma izstāde “Boriss Bērziņš. Lapaspuses”. Tā veltīta mākslinieka Borisa Bērziņa (1930–2002) 90. jubilejai un iepazīstinās ar neparastiem artefaktiem no viņa apjomīgā mantojuma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājumā. Šeit parādīti mākslinieka zīmējumi un skices grāmatās, žurnālos, uz reprodukcijām, skrejlapām, aploksnēm un citiem ikdienišķas informācijas un tekstu nesējiem.
Pašizpausme piezīmju veida zīmējumos māksliniekam palīdzēja attīstīt pēkšņi radušās iztēles ainas un idejas, tā bija daļa no viņa dzīves uztveres un kļuva par ieradumu mūža garumā. Darbi, bieži bez nosaukuma un datējuma, atspoguļo radošā procesa izpausmes, kas līdz šim izstādēs redzētas reti. Tie ir atjautīgi un spontāni zīmējumi, viegli ieskicējumi un tekstu pieraksti, kas ataino dzīves pētīšanā uztvertās smalkās un reizēm arī ironiski ietonētās nianses.
Grāmatām Borisa Bērziņa dzīvē un daiļradē vienmēr bijusi liela loma – bērnībā ar aizrautību skatītas tēva atnestās mākslas grāmatas, pētīti, kopēti un jaunradīti sižeti, bieži savus uzmetumus vai pierakstus veicot turpat uz reprodukcijām vai tekstu lappusēs.
“Grāmata tevi uzvedina uz visu ko. Tu nevari to paredzēt. Viņa tev rāda jaunas idejas, tu uzķeries uz kaut ko. Bieži gadās, ka ir reprodukcija un blakus – balts laukums. Kas man iešaujas prātā – es blakus piezīmēju. [..] Tev nav jāmeklē papīrs, tev ir lodīšu pildspalva, kas netek aiz piedurknes... Jo ļoti bieži tie zīmējumi nāvīgi palīdz, ierosina uzgleznot gleznu. [..] Bet tas viss ir tik neparedzams, tā ir tik intīma lieta, to nevar prognozēt.” – Boriss Bērziņš.
Latvijas Nacionālās bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Ingrīdas Ivanes personālizstāde “Sienas”
Galerijā LOOK!
9.–31. oktobris
No 9. līdz 31. oktobrm galerijā LOOK! būs skatāma Ingrīdas Ivanes personālizstāde “Sienas”.
Zūdot pamesto ēku sākotnējai funkcijai, arī tās veidojošie elementi it kā zaudē savstarpējo sasaisti. Sienas joprojām satur kopā ēku, taču nepieciešamība atdalīt telpas ir zudusi, durvis vairs nevienu nekur neved. Kāpnes, logi, tapetes un flīzes uz sienām, dažādas nišas, kas reiz bijušas paredzētas mēbelēm – visi šie elementi, kas kādreiz veidojuši telpu, tagad palikuši bez lietojuma. Līdzīgi kā atmiņās un sapņos, tie tagad var brīvi savienoties, saplūst un tikt uztverti visdažādākajās kombinācijās. Tie veido sirreālu, neloģisku, nefunkcionālu telpu. Telpu, kuru skatītājs savā prātā rada no jauna, ieraudzītajām detaļām piešķirot jaunu nozīmi un vērtību.
Ingrīda Ivane dzimusi 1985. gadā, Rīgā. Interese par kultūru, mākslu un literatūru savulaik rosinājusi studēt Latvijas Kultūras akadēmijā, kur iegūts bakalaura un maģistra grāds kultūras teorijā. Šīs studijas veicinājušas viņas interesi ne vien par materiāla vizuālo, bet arī vēsturisko izpēti. Idejas pilnveidotas studējot tekstilmākslu, patlaban studijas tupina maģistrantūras studijās Latvijas Mākslas Akadēmijas Glezniecības nodaļā. Kopš 2014.gada piedalās grupu izstādēs un šajā laikā aizvadījusi piecas personālizstādes.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Mākslinieces Veronikas Skvorcovas izstāde “Mijiedarbība”
Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā
9. oktobris–5. novembris
No 9. oktobra līdz 5. novembrim Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā būs apskatāma mākslinieces Valērijas Skvorcovs gleznu izstāde “Mijiedarbība”.
Mākslinieces dzīves ceļa sākums ir 1969.gada 18. oktobrī skaistajā un gleznainajā Cīravā. Dzērves astoņgadīgā skola- bija viņas pirmā skola, pēc tam macījusies Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā. Studējusi Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, kur ieguvusi bakalaura grādu mākslā. Izstādēs piedalās kopš 2002.gada, kā arī ir piedalījusies starptautiskos makslas plenēros. Līdz šim rīkojusi sekojošas personālizstādes – “Elēģija par zaļo zāli”, “Atklāsme”. Kopizstādes – “Pieskārieni”, “Satikšanās”. Kā arī ilustrējusi dzejnieces G.Bokas dzejas krājumu “Pasaule šorīt paklupusi”.
Valērija Skvorcova stāsta: “Mani radošie darbi top izmantojot dažādas tehnikas – grafika, pastelis, eļļas glezniecība, akrila glezniecība. Mana pasaules uztvere ir veidojusies mijiedarbībā ar dabu, tā atspoguļojas manos darbos. Jebkuram māksliniekam radošās izpausmes ir process, kur notiek vizuālā redzējuma vai jūtu attēlošana, kas sniedz skatītajam iespēju piedzīvot iztēles ceļojumus. Tie var būt rosinoši pārdomām un rīcibām, tā veidojot bezgalīgo mijiedarbību.”
Liepājas latviešu biedrības nams
Rožu laukums 5/6, Liepāja
Lekciju cikls par vēsturisko ēku mantojumu
“Koka arhitektūras centrā” Kalnciema kvartālā
oktobrī
Ar trim lekcijām oktobrī Kalnciema kvartāla “Koka arhitektūras centrā” notiks izglītojošu lekciju cikls par vēsturisko ēku mantojumu un saglabāšanu. Īpaši šoreiz vērsīsim uzmanību mūsdienu interjera veidošanai vēsturiskā ēkā un apskatīsim, kā izvērtēt kultūrvēsturisko ēku tehnisko stāvokli un praktiski rīkoties ar saprātīgu un taupīgu pieeju ēku atjaunošanā, restaurācijā un uzlabošanā. Lekcijas vadīs Juris Zviedrāns, celtniecības arheologs un Tāšu muižas saimnieks.
7. oktobrī lekcija “Mūsdienu interjers vēsturiskā ēkā”, sākums plkst. 18.30
Lekcijā tiks apskatīta mūsdienu interjera veidošana vēsturiskā ēkā, izvērtējot kvalitātes, kas ir saglabājušās vai slēptas. Tās ir grīdas un to apdare, sienu krāsojuma veidi, durvis, logi apkure utt.
14. oktobrī lekcija “Izglāb namu I”, sākums plkst. 18.30
Lekcijā tiks apskatīts, kā izvērtēt kultūrvēsturisko ēku tehnisko stāvokli, kam pievērst uzmanību un kas ir būtiskākais. Tikai saprotot, no kā un kā būvēta ēka, ir iespējams plānot tālākās darbības. Vai ir iespējams uzlabot, bet varbūt ir jāsadzīvo ar vēsturisko ēku.
21. oktobrī lekcija “Izglāb namu II”, sākums plkst. 18.30
Lekcijā tiks apskatīta kompleksa pieeja kulturvēsturiskas ēkas atjaunošanā, izvērtējot iespējas uzlabot ēkas tehnisko stāvokli un dzīves telpu; siltuma zuduma novēršanas iespējas (siltināšanu) un apkure vēsturiskā celtnē. Noslēdzošajā lekcijā tiks apskatīta praktiska rīcība ar saprātīgu un taupīgu pieeju ēku atjaunošanā, restaurācijā un uzlabošanā, sākot ar filozofiju un beidzot ar jau realizētiem piemēriem.
Juris Zviedrāns izpētes jomā strādā kopš 1989. gada un specializējas koka konstrukciju (jumti, torņi u.c.) un koka ēku pētniecībā. Pētnieks dzīvo vēsturiskā ēkā – Tāšu muižā, kas ir kultūras piemineklis, kuru pats atjauno.
Kalnciema kvartāla “Koka arhitektūras centrs”
Kalnciema iela 35, Rīga
Izsludināts ISSP komerciālās fotogrāfijas meistarklašu rudens cikls
No 24. oktobra
Fotogrāfijas izglītības platforma ISSP Skola turpina pērn aizsākto komerciālās fotogrāfijas meistarklašu ciklu Latvijas labāko profesionāļu vadībā. Profesionāli fotogrāfi, kā arī tie, kuri vēlas saistīt savu karjeru ar šo nozari, aicināti iegūt padziļinātu izpratni par dažādiem fotogrāfijas praktiskajiem aspektiem. Rudens ciklā meistarklases notiks trīs sestdienās, un tās vadīs Elena Kononova, Reinis Traidās un Māris Ločmelis.
ISSP Komerciālās fotogrāfijas meistarklases dalībniekiem sniegs iespēju papildināt savas profesionālās prasmes, uzlabot attēlu uzņemšanas iemaņas, vienlaikus attīstot radošo vīziju un ieguldot karjeras attīstībā. Atšķirībā no mūsdienās iecienītās pašmācības internetā, meistarklases klātienē ļauj paplašināt kontaktu loku, iepazīties ar jauniem domubiedriem, kā arī ielūkoties industrijas profesionāļu darba aizkulisēs un saņemt atbildes uz jautājumiem.
Trīs meistarklašu cikls sāksies 24. oktobrī, kad pieredzes bagātā retušētāja, studijas “Bespoke Pixel” līdzdibinātāja Elena Kononova dalīsies ar atziņām, kas uzkrātas, vairāk nekā 10 gadus strādājot ar komercfotogrāfijas pēcapstrādi. Dienas gaitā dalībnieki varēs izsekot retušas pamatprincipiem, izmantojot konkrētas kampaņas piemēru un analizējot labojumus katrā tās posmā. Meistarklases praktiskajā daļā tiks izskatīti dalībnieku iesniegtie attēli un notiks kopīga kļūdu labošana.
14. novembrī meistarklasi vadīs komerciālo video režisors, operators un pēcapstrādes speciālists Reinis Traidās, kurš dalībniekus izvedīs cauri galvenajiem tehniskajiem un radošajiem izaicinājumiem, ar ko jāsaskaras fotogrāfiem, pārejot no statiska uz kustīgu attēla formātu, un dalīsies ar praktiskiem padomiem no savas pieredzes video klipu filmēšanā un pēcapstrādē. Meistarklases otrajā daļā notiks praktisks paraugdemonstrējums portreta un intervijas filmēšanā, gaismošanā un skaņošanā.
14. decembrī meistarklase notiks pie viena no Latvijas pazīstamākajiem reklāmas fotogrāfiem – Māra Ločmeļa, kurš demonstrēs, kā norit darbs viņa studijā un sniegs iespēju ieskatīties šī procesa aizkulisēs. Meistarklasē Ločmelis dalīsies profesionālajās zināšanās un prasmēs, kas noderēs produktu fotosesiju organizēšanā. Dalībnieki uzzinās, kā izprast fotografējamo objektu un kā parādīt to, tiešā un pārnestā nozīmē, vislabākajā “gaismā”. Meistarklases otrajā daļā notiks praktiski fotosesiju demonstrējumi un kopīga procesa un rezultātu izvērtēšana.
Papildu informācija un pieteikšanās šeit.
Dārtas Hapanionekas izstāde “Pastaiga mākoņos”
Rīgas grāmatu nama “Valters un Rapa” galerij
Līdz 24. oktobrim
Rīgas grāmatu nama “Valters un Rapa” galerijā līdz 24. oktobrim skatāma Dārtas Hapanionekas izstāde “Pastaiga mākoņos”.
“Dziļi ieelpojiet, domās skaitot līdz pieci, divas sekundes aizturiet elpu, pēc tam izelpojiet skaitot līdz pieci. Ja atkārtosiet šo vingrinājumu kaut pāris minūtes, iespējams domas, kas allaž traucas prātā, pārkāpjot atļauto ātrumu, mazliet piebremzēs. Arī šī izstāde ir aicinājums uz mirkli apstāties, ievilkt pāris malkus svaiga kalnu gaisa un kontemplatīvi paraudzīties naksnīgajās debesīs, pazaudējot sevi lielās dabas varenības priekšā.”
Savos darbos māksliniece visbiežāk atveido ainavas- no reālistiskām līdz gluži abstraktām, kur krāsu laukumos vien nojaušamas debess-zemes attiecības, miglā tīti lauki vai stilizēti koku atveidi. Gleznojot pārsvarā ar eļļas krāsām, māksliniece izmanto dažādas tehnikas - tās akvareliski pludinot, radot niansētas toņu pārejas, veidojot caurspīdīgi daudzslāņainas abstraktas kompozīcijas vai pastoziem triepieniem klājot krāsu ar špakteļlāpstiņu.
Dārta Hapanioneka absolvējusi Latvijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru (2014), regulāri piedalās izstādēs, konkursos un plenēros.
Rīgas grāmatu nama “Valters un Rapa” galerija
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Pētera Allika izstāde “Mākslas ir nopietna lieta / Art Is A Serious Thing”
Galerijā “Bastejs”
Līdz 31. oktobrim
Līdz 31. oktobrim galerijā “Bastejs” ir skatāma igauņu mākslinieka Pētera Allika (Peeter Allik (1966-2019)) izstāde “Mākslas ir nopietna lieta / Art Is A Serious Thing”.
Izstādē skatāmi darbi no dažādiem laika periodiem, sākot no deviņdesmito gadu sākuma linogriezumiem līdz darbiem no pēdējās mākslinieka solo izstādes Tartu mākslas muzejā 2017. gadā Cultivated Schizophrenia un darbiem no projekta Eating Culture.
Pēteri Alliku var uzskatīt par vienu no oriģinālākajiem un drosmīgākajiem gleznotājiem un grafiķiem mūsdienu Igaunijas mākslas ainā. Alliks ir mācījies Tartu mākslas skolā (1983–1988) un Tallinas mākslas universitātē (1991–1992) un Tartu Universitātes Glezniecības nodaļā, kuru absolvējis 1993. gadā. Alliks ir viens no Kursi Skola dibinātājiem (1988). Viņš ir saņēmis izcilus apbalvojumus par uzdrošināšanos: Ado Vabbe stipendija (1997); Konrāda Mägi balva (2001), 2002 ieguva Gran Pri VIII Starptautiskajā Baltijas valstu biennālē Kaļiņingradā, Kristjana Rauda balvu (2005), Čikāgas grafiķu sadarbības balvu, ASV (2011); 5. Rokycany grafikas mākslas biennāles (2011) un daudzu citu atzinību.
“Pēteris Alliks kā sociāls mākslinieks. Tāpat kā lielākā daļa sociālo mākslinieku, arī viņš dokumentē. Allika specialitāte ir īpaša dokumentācija. Viņš nepievēršas tieši notikumiem vai problēmām, bet cilvēku emocijām, kuras rada notikumi.” /Mari Kartau/ Mākslinieks par saviem darbiem saka: “Mani darbi ir par šī brīža situāciju. Tā nav māksla par mūžību vai mūžīgo skaistumu! Tikai šodienas situācijas - tas ir mans mūžīgais skaistums. Ja tu dzīvo savu dzīvi tagad, tad tu zini, kas ir pagātne un kas nākotne.”
Galerija “Bastejs”
Alksnāja iela 7, Rīga
Lukas Berti foto izstāde “Cilvēki un daba Latvijā”
Bauskas muzejā
Līdz 15. novembrim
Līdz 15. novembrim Bauskas muzejā skatāma Lukas Berti (Itālija) fotogrāfiju izstāde “Cilvēks un daba Latvijā”
Fotogrāfs Luka Berti ir slavenas itāļu baņķieru dzimtas pēctecis, viņa bērnības mājā Florences centrā pie sienām karājas renesanses laikmeta gleznas, kuras savācis viņa vectēvs, mākslas kolekcionārs, tomēr ar savu radu rakstu izcilību viņš nemaz nelielās, un šobrīd aizrautīgi meklē un atrod klasiskas skaistuma izpausmes skarbajās ziemeļu zemēs, tādās kā Dānija, Latvija, Norvēģija…
“Dīvaini – tādās vietās kā Dānijā un Latvijā es jūtos vairāk saprasts”, intervijā žurnālam “Ir” saka Florencē (1978) dzimušais itālietis Luka Berti, fotogrāfs, kurš par savām mājām pašlaik uzskata Kopenhāgenu (kopš 2007. gada).
Luka Berti beidzis Itālijas Fotogrāfijas institūtu Milānā, kļuva par modes fotogrāfu asistentu stila žurnālos, taču izdevību veidot karjeru komerciālās fotogrāfijas jomās viņš nav izmantojis. “Es, lai arī itālis, esmu melanholiķis, jūtu radniecību ar ziemeļu cilvēkiem”. Piepelnīdamies Kopenhāgenas nakts klubos, kuru tusiņu atmosfērā atradis modeļus savām bildēm un pirmajai izstādei Dānijā, sapratis, ka arī tā nebūs viņa tēma, Luka Berti sāk sadarbību ar Dānijas muzejiem un vēlāk dodas arī ekspedīcijās uz nomaļiem apvidiem Zviedrijā un Norvēģijā. Tā viņš 2013. gadā nokļuva Latvijā, kuras laukos ir pamanījis bagātīgo kultūras mantojumu, “lepnumu un pašpārliecinātību lauku cilvēku acīs”, atradis harmoniju cilvēku mijiedarbībā ar dabu.
Ar Luka Berti fotogrāfijām jau iepazinušies skatītāji Kurzemē, Vidzemē un tagad viņa darbi ir skatāmi arī Zemgalē. Viņam vissvarīgākā ir dzīves pieredze – piedzīvot kaut ko un tad fotografēt. “Fotogrāfija nav manu ceļojumu iemesls, tā ir manu ceļojumu rezultāts …”
Bauskas muzejs
Kalna iela 6, Bauska
Dinas Dubiņas grafīta-dzintara darbu kolekcijas izstāde “Sublimācija”
mākslas telpā “bazar't”
līdz 15. novembrim
Līdz 15. novembrim mākslas telpā “bazar't” skatāma māksliniece Dina Dubiņa grafīta-dzintara darbu kolekcijas izstāde “Sublimācija”.
Izstādē skatāmas gleznas ar dzintaru, darbu ir radīti pilnīgi jaunā tehnikā – gleznās dominē dzintars un grafīts. “Ļoti svarīga nozīme ir faktūrām, kuras iegūtas, daudzkārtīgi klājot un slīpējot gleznu virsmu. Saule zemē koku izaudzē, saule koka sveķus izkausē, ūdens dzintaru izauklē vairāk nekā 30 miljonu gadu garumā, tas radies no sveķu sarunas ar sauli, sāli, koku un ūdeni. Un tikai tad nāk mākslinieks... ”, par savu izstādi stāsta māksliniece Dina Dubiņa.
“Dzintars ir nacionāls un internacionāls jēdziens, kurā savienojas personiskais, nacionālais un internacionālais, lokālais un globālais. Vienīgais dārgakmens, kas pirms miljoniem gadu – devona noslēguma periodā radies no priedēm līdzīgu senkoku sveķiem. Baltijas dzintars atzīts par pašu senāko,– tas ir dzīvs – spēj uztvert un saglabāt informāciju, jo radies no sveķu sarunas ar sauli, sāli un ūdeni. Lielākā daļa pasaules dzintara ir 90 miljonus gadu veca. Daudzu valstu mitoloģijā pastāv ticējums, ka dzintara gabalos dzīvo gari.... Caurspīdīgs, citreiz blāvs, gandrīz balts, zemes brūns, vaskaini dzeltens vai dūmakaini pelēkzaļš, dažbrīd pat iezilgans – vienmēr neatkārtojams un noslēpumaini skaists. Mūsu senči apzinājušies tā maģiskās īpašības, uzskatot, ka dzintars vairo spēku, gara mundrumu, piesauc veiksmi un stiprina veselību, jauc nelabvēļu plānus un spēj pasargāt no ļaunas acs. Dzintaru varam uzstrāvot ar saules enerģiju, tādēļ to sauc par saules akmeni. Dzintars atjauno veselību – palīdz atjaunot biolauku, paberzējot sāpošās vietas ar dzintara gabaliņiem, sāpes pāriet. Dzintara dūmi ir pavediens starp reālo un paralēlo pasauli, tādēļ mūsu senči dzintara vīraku izmantoja ceremonijās, lai vairotu labklājību un svētību. Es ar mākslas palīdzību gribu rast citu skatījumu uz dzintaru – lai mēs visi iegūtu papildu pozitīvo enerģiju!”, stāsta māksliniece Dina Dubiņa.
Mākslas telpa “bazar't”
Tc “Mols” otrajā stāvā / Krasta iela 46, Rīga
