Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Fotogrāfa Emīla Lacuma izstāde “?”
noslēdzošā izstāde ciklā “Iknedēļas atklājums”
kultūrvietā “Tu Jau Zini Kur”
26.–31. oktobrim
No 26. līdz 31. oktobrim kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur” Tallinas ielas kvartālā norisināsies fotogrāfa Emīla Lacuma izstāde “?”, kas būs cikla “Iknedēļas atklājums” noslēdzošais notikums. Darbā ar intriģējošo nosaukumu ir attēloti vairāki iekšējo pārdomu un refleksiju slāņi, kā arī to savstarpējā mijiedarbība. Ar darba starpniecību fotogrāfs uzdod vairākus filozofiskus jautājumus, kā piemēram:
“Vai apziņa ir kā kondensāts uz zemapziņas stikla virsmas?”
“Vai zemapziņa ir stikls, kuram spējot redzēt cauri, var saskatīt patieso būtību, gaismu?”
Vienlaikus, Emīls Lacums tieši uzrunā skatītāju, meklējot atbildes uz to, kas primāri katru no tiem uzrunājis, skatoties uz konkrēto mākslas darbu.
Emīls Lacums ir fotogrāfs, kurš dzimis, dzīvo un strādā Rīgā. Pašlaik studē Latvijas Mākslas akadēmijā, Vizuālās komunikācijas nodaļas maģistrantūrā. Kopš 2015. gada eksperimentē ar fotogrāfiju un tās tehnikām, pārsvarā strādājot ar krāsas negatīvām fotofilmām. Savos darbos mākslinieks manipulē ar semiotiku un cilvēka instinktīvo vēlmi atrast loģisko, radniecīgo un zināmo, paralēli pētot uztveres jautājumus caur fotogrāfijas prizmu.
Izstāžu cikls “Iknedēļas atklājums” norisinās no 20. jūlija līdz pat 31. oktobrim, skatītājiem ik pirmdienu piedāvājot iepazīties ar dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbiem.
Kultūrvieta “Tu Jau Zini Kur”
Tallinas iela 10-K3, Rīga
Izstāde-hepenings “Mārtiņš Sirmais. Zīmējumi”
galerijā “Istaba”
26., 27., 28. oktobrī
No 26. līdz 28. oktobrim galerijā “Istaba” realizēsies Mārtiņa Sirmā izstāde-hepenings “Zīmējumi”. Tādējādi Rīgas leģendārā vieta galerija “Istaba prezentēs” jaunu konceptu, savā sešpadsmitajā darbības gadā piedzīvojot būtiskas pārmaiņas, kas tika iesāktas jau gada sākumā, kad darbību beidza galerijas veikals kā viens no trīs vaļiem (izstāžu telpa, mākslas veikals un restorāns), uz ko “Istaba” balstījās kopš 2004. gada. Turpmāk ne tikai “Istabas” bufetē, bet arī galerijas 1. stāva telpā būs iespēja pakavēties, iedzerot glāzi vīna un baudot mākslu. Jaunā koncepta radīšanā “Istabai” atkal pieslēdzas Mārtiņš Sirmais – Istabas bufetes tēvs, kas savulaik atnāca uz Istabu strādāt kā vēl sabiedrībai nepazīstams pavārs, Istabā dzima kā pavārs-Mākslinieks, no Istabas izgāja pasaulē un pasauli ieveda Istabā.
Šī ir otrā Mārtiņa Sirmā izstāde-hepenings galerijā “Istaba”. Pirmā, ar nosaukumu “Gleznas”, notika 2008. gadā, kad Sirmais, pēc pirmajiem diviem TV zvaigznes statusā pavadītajiem gadiem, atgriezās saimniekot “Istabas” bufetē. Līdz šīm galerijā “Istaba” noritējušas 170 mākslas izstādes. To organizēšanā arvien biežāk tiek piesaistīti jauni kuratori, kopainā turpinot saglabāt “Istabai” raksturīgo plašu izstāžu satura un autoru diapazonu, dodot iespēju šeit satikties visu paaudžu un sfēru māksliniekiem.
Ilggadējā sadarbībā ar apgādiem “Neputns”, “Orbita” u.c. - saglabājas arī “Istabas” mākslas grāmatu plaukts, taču grāmatas vairs nav pārdošanā, bet ir skatāmas un lasāmas turpat “Istabā”. Līdz ar jauno konceptu – galerijas telpā ienāk arī “Istabas vīnu skapis”.
Izstādes-hepeninga norisei varēs sekot līdzi arī galerijas Facebook un Instagram kontos.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31 B, Rīga
Jauna pastāvīgā ekspozīcija
“Skulptūru mežs. Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumi”
Muzeju krātuvē
No 29. oktobra
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija Muzeju krātuvē “Skulptūru mežs. Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumi”. Rīga, 2020. Foto: Kristiāna Zelča
No 29. oktobra Muzeju krātuvē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atklāj jaunu pastāvīgo ekspozīciju “Skulptūru mežs. Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumi”. Pēc desmit gadu pārtraukuma apmeklētāji atkal varēs redzēt pasaulslavenu tēlniecības darbu kopijas no LNMM Ārzemju mākslas departamenta kolekcijas.
Jaunā ekspozīcija iepazīstinās ar Senās Grieķijas un Senās Romas, kā arī renesanses tēlniecības meistardarbu ģipša kopijām mūsdienīgā formātā. Ekspozīcijas dizaina autors, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, izveidojis Skulptūru mežu, kurā laiks un telpa saplūst vienotā veselumā, ievērojot mākslas vēstures hronoloģijas un krājuma veidošanas principus.
Vairāk nekā simts gadu senie slaveno tēlnieku darbu nolējumi – Mīrona “Diskobols”, Prāksitēla “Hermejs ar mazo Dionīsu”, “Džustiniani Atēna”, Verrokjo “Dāvids ar Goliāta galvu”, Mikelandželo “Mozus” ir tikai daļa no antīkās mākslas un renesanses laikmeta tēlniecības kolekcijas, kas glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas departamentā (LNMM ĀMD). Nolējumu kolekcijas pamats ir Dr. Vilhelma Neimaņa (Vilhelms Johans Kārlis Neimanis, Carl Johann Wilhelm Neumann, 1849–1919) 20. gadsimta sākuma skulptūru pasūtījumi Rīgas pilsētas mākslas muzeja Kolonnu zālei. 20. gadsimta 50. gados ekspozīcija tika pārcelta uz Rīgas pili un apvienota ar Latvijas Universitātes Mākslas kabineta un Kurzemes Provinces muzeja kolekcijām. Līdz 2010. gadam skulptūras eksponētas Rīgas pilī, kādreizējā Ārzemju mākslas muzejā. Pēc Rīgas pils ugunsgrēka 2013. gadā tēlniecības darbu nolējumi atradās pagaidu telpās un ilgu laiku nebija pieejami publiskai apskatei.
Senās Grieķijas un Romas tēlniecībai ir būtiska nozīme mākslas un kultūras vēstures iepazīšanā un pētniecībā. To oriģināli saglabājušies maz, turklāt izkliedēti pa visu pasauli. Tālab vienkopus apskatāmās seno skulptūru reprodukcijas mūsdienās jāuzlūko kā unikāla Eiropas kultūras mantojuma izziņas iespēja.
Skolu, augstskolu, mākslas, kultūras un zīmēšanas pasniedzējiem un viņu audzēkņiem tiks piedāvāta izglītojoša programma un vieta radošām nodarbībām. Skulptūras varēs iepazīt arī ar virtuālā ceļveža palīdzību planšetdatoros, kurus apmeklētāju izmantošanai ekspozīcijas apskates laikā nodrošina “Samsung”.
Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcija būs atvērta skatītājiem trešdienās, ceturtdienās un piektdienās no plkst. 11.00 līdz 17.00. Drošības apsvērumu dēļ apmeklētāju skaits ekspozīcijā tiks ierobežots.
Ekspozīcijas apmeklējums, neizmantojot gida vai virtuālā gida pakalpojumus, ir bez maksas.
Muzeju krātuve
Pulka iela 8, Rīga
Kristiana Brektes personālizstāde “Asins lietus”
galerijā “Istaba”
31. oktobris–21. novembris
No 31. oktobra līdz 21. novembrim galerijā “Istaba” būs skatāma Kristiana Brektes personālizstāde “Asins lietus”, kurā skatītājiem atklāsies jauna, iepriekš izstādēs maz redzēta mākslinieka radošās darbības izpausme – grafikas dobspieduma sērijas darbi aukstās adatas tehnikā.
Kristiana Brektes darbību Latvijas laikmetīgās mākslas ainā raksturo dažādība un pietāte pret atšķirīgu materiālu, un vizuālās valodas izteiksmes līdzekļu izmantošanu, kā arī viņa interesējošo tēmu loks. Izstādes “Asins lietus” tēma turpina mākslinieka meklējumus par cilvēcības un esamības tumšo pusi, cilvēka daudzšķautnaino dabu un misticismu, kurš ikdienas procesos izrādās biežāk klātesošs, nekā patiesībā varētu šķist.
Smalkās tehnikas darbu pamatā ir trīs apgāda “Liels un mazs” izdevniecībā izdotās Māra Runguļa spoku stāstu grāmatas – “Pastaiga mirušo pilsētā” (2016), “Trīs Nāves Mārtiņdienā” (2018) un “Asins lietus” (2020) – kuru mākslinieks bijis Kristians Brekte. Radot vizuālo atšifrējumu katram no Māra Runguļa stāstiem, Brekte veidojis īpašu tēlu sistēmu, kas vienlīdz pilntiesīgi uztverama gan sasaistē ar Runguļa rakstīto stāstiem, gan arī neatkarīgi no tiem.
Grafikas oriģināldarbu sērija līdz šim vēl nav tikusi publiski izrādīta.
Izstādes kuratore ir Auguste Petre.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31 B, Rīga
Izsludināts fotogrāfu konkurss
Latio melnbaltās fotogrāfijas kalendāra projektam “Pārmaiņas”
Pieteikšanās līdz 4. novembrim
Jau 18. gadu tiek īstenots īpašs kalendāru projekts, kura mērķis ir godināt latviešu melnbaltās fotogrāfijas lielmeistaru darbus. Šoreiz, sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju, jaunā kalendāra saturu izvēlēts uzticēt 13 dažādiem fotogrāfiem. Labākos darbus, kas tiks iekļauti 2021. gada kalendārā, noteiks ar žūrijas un publiska balsojuma palīdzību. Kalendāru paredzēts izdot ierobežotā daudzumā, tas nebūs nopērkams.
Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns: “Nākamgad Latio svin 30 gadus. Par godu jubilejai vēlējāmies kalendāra konceptā iekļaut paliekošas liecības par laiku, ko patlaban piedzīvojam. 2020. gads ir īpašs ar pilnīgi jaunu kolektīvu un individuālu pieredzi, kurā ārējo apstākļu neparedzamība apsteigusi mūsu iekšējo gatavību tām. Tas arī kalpojis par iedvesmu šī gada kalendāram ar nosaukumu “Pārmaiņas”.”
Projekta pirmajā kārtā fotogrāfi aicināti līdz š.g 4. novembrim iesūtīt savas fotogrāfijas vietnē www.foto.latio.lv. Visus darbus izvērtēs žūrija, kurā darbosies fotogrāfi Jānis Deinats, Reinis Hofmanis, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Maira Dudareva, Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, kā arī Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.
Otrajā kārtā 20 labākie darbi tiks publicēti vietnē foto.latio.lv, kurā līdz pat 15. novembrim ikviens reizi dienā varēs nobalsot par tiem darbiem, kurus vēlētos redzēt 2021. gada Latio kalendārā. Balsojumā tiks izvēlēti 13 labākie darbi, kas iekļūs kalendārā un par kuriem autori iegūs honorāru 150 EUR apmērā katrs.
2021. gada kalendārs “Pārmaiņas” plašākai sabiedrībai tiks prezentēts šī gada decembrī.
Gleznotāja Viļa Vizuļa izstāde “Krāsu gaismā”
mākslas salonā “Aminori”
Līdz 21. novembrim
Līdz 21. novembrim mākslas salonā “Aminori” skatāma latviešu gleznotājam Vilim Vizulim (1952-2017) veltīta gleznu izstāde. Mākslas zinātniece un kuratore Ingrīda Burāne, kura daudz strādājusi kopā ar mākslinieku, veidojot izstāžu ekspozīcijas, katalogus un pasākumus Latvijas Mākslinieku savienībā, šai izstādei izraudzījusies nosaukumu “Krāsu gaismā”, kas sevī ietver galvenos Viļa Vizuļa daiļradi raksturojošos elementus – gaismu un krāsu.
Kā norāda izstādes kuratore, krāsa ir tā, kas mākslinieku glezniecībā patiešām interesēja – krāsa kā viela, materiāls, zaigojums, tonis, intensitāte, zināma ekspresija un enerģija. Vizuļa darbos krāsa darbojas kā patiesības vēstītāja, kā parādība, kas piesaka neesošu telpu, maina laika plūduma ierasto ritmu un iesaka atklāsmes par dvēseles dzīlēs meklējamo – mēs esam tikai daļa no dabas burvības, un tā ir ar mums pat tad, kad to nesaprotam, nejūtam un nemanām. Savukārt, gaisma ir klātesoša un apņem katru Vizuļa darbu kā dūmaka, kas apspīd pati sevi, kā skaņa, kas nedzirdama, bet ievibrē prāta un dvēseles šūnās.
Vilis Vizulis savā atstātajā radošajā mantojumā mudina pētīt glezniecību kā dabas pasauli un dabas sastāvdaļu, aicina sargāt to, kas vēl nosargājams un nedzīvajam piešķir dzīvību. Tāpat, kā mākslinieks plaknē jauca robežas starp kompozīciju, krāsu un gaismu, tā viņa enerģija, spēks un drosme dod ticību, ka ikkatram jāsaglabā sava patība, individualitāte, krāsa un gaisma.
Izdevniecība - mākslas telpa “Aminori”
Kr. Valdemāra ielā 69, Rīga
Mākslinieku kopizstāde “Rudens mēnesis”
mākslas galerijā “bazar’t”
Līdz 22. novembrim
Dace Zēģele. "Kolka". Jaukta tehnika uz audekla. 70 x 130 cm, 2020.
Līdz 22. novembrim mākslas galerijā “bazar’t” būs skatāma rudens tematikai veltīta izstāde “Rudens mēnesis”, kurai saknes meklējamas agrāk tik ļoti populārajās un māksliniekiem gaidītajās “Latvija Mākslinieku savienības” veidotajās “Rudens” kopizstādēs.
Izstādes koncepcijas pamatā ir vēlme parādīt Latvijas mākslinieku vienojošo, tajā pašā laikā dažādo un atšķirīgo skatījumu uz rudens gadalaiku. Izstādē eksponētie darbi ir iedvesmojoši, reflektīvi skarot tādas tēmas kā dzimtene, brīvība, mājas sajūta, izaugsme, daba, parādot šim laikam raksturīgo mākslinieciskās izteiksmes ierobežojumu neesamību, mākslinieciskās formas patieso brīvību un mākslas valodas daudzveidību. Savu īpašo rudens sajūtu izstādē “Rudens mēnesis” ienes vairāk nekā divdesmit pašmāju mākslinieki: Daiga Krūze, Ilze Smildziņa, Kristīne Guršpone, Sarmīte Caune, Kaspars Perskis, Sabīne Līva, Igors Bernāts, Dace Zilgalve, Vita Lukstiņa un daudzi citi.
Mākslas galerija “bazar’t”
TC “Mols” 2. stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Izstāde “Rīgas piezīmes: Sekojot Vaclava Špakovska līnijām”
Lodzas Mākslas muzejā Polijā
līdz 28. februārim, 2021
Daudzkārtējs portrets, 1912. Lodzas mākslas muzeja kolekcija.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs Lodzas Mākslas muzejā (Muzeum Sztuki) Polijā atklājis izstādi “Rīgas piezīmes: Sekojot Vaclava Špakovska līnijām”, kas balstīta arhitekta, inženiera un mākslinieka Vaclava Špakovska (1883-1973) mantojuma izpētē, īpaši izceļot viņa Rīgā pavadīto laiku 20. gadsimta sākumā. Dialogā ar Špakovski izstādē piedalās arī dažādu paaudžu mūsdienu mākslinieki, turpinot un paplašinot tēmas, ko aizsāk Špakovska prakse.
Vaclavs Špakovskis dzimis Varšavā. Viņa ģimene pārcēlās uz Rīgu 1897. gadā, un 1903. gadā viņš sāka studēt arhitektūru Rīgas Politehniskajā Institūtā (šobrīd – Rīgas Tehniskā universitāte). Špakovski urdīja interese par meteoroloģiju un viņš pievērsās tādām atmosfēras parādībām kā viesuļvētras un cikloni, pierakstot savus novērojumus un faktus piezīmju grāmatās. Viņa piezīmēs atrodami arī ieraksti par skaņu, formām dabā un arhitektūrā, fotogrāfiju, kā arī citi mēģinājumi izprast apkārtējo vidi. Rīga bija vieta, kur viņš attīstīja savu unikālo ģeometriski abstrakto zīmējumu praksi – viņa zīmējumi sastāv no vienas nepārtrauktas līnijas un visbiežāk atgādina meandra ornamenta variācijas. Savas idejas viņš vēlāk paskaidroja traktātā ar nosaukumu “Ritmiskās Līnijas” (1969). Drīz pēc studiju pabeigšanas Špakovskis pārcēlās atpakaļ uz Poliju un sāka strādāt par arhitektu un būvinženieri, turpinot brīvajā laikā zīmēt. Viņa darbi pirmoreiz tika publiski parādīti tikai 1978. gadā personālizstādē Lodzas Mākslas muzejā.
Špakovski interesēja cikliskums un neredzamie ritmi, kas saskatāmi dabas parādībās un sabiedrības procesu organizācijā. Viņš bieži devās izbraucienos pa Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju, dokumentējot savus novērojumus fotogrāfijā un piezīmēs, kas vēlāk partapa zīmējumos. Daudzi no izstādes darbiem atspoguļo nefiguratīvus veidus kā skatīties, saprast un parādīt norises ap mums. Abstraktā mākslas valoda sasaucas ar alternatīvu izteiksmes veidu meklējumiem ārpus valodas, kas šķiet īpaši svarīgi mūsdienās, viltus ziņu un populisma laikā, kad rakstītie vārdi drīzāk šķeļ sabiedrību nekā veicina dialogu.
Līdzās Špakovskim šajā izstādē apskatāmi astoņu dažādu mūsdienu latviešu un ārzemju mākslinieku darbi, kas pievēršas pasaules skaidrošanai caur ģeometrisko abstrakciju (Žanis Valdheims), izmanto arhitektūras elementus, lai runātu par modernisma utopiju norietu (Evita Vasiļjeva) vai brīdinātu par apokaliptiskiem nākotnes scenārijiem (Viktors Timofejevs), vai piedāvā iekļaujošu universālismu caur formu (Janeks Simons). Mākslinieki izstādē analizē informācijas uztveres mehānismus (Navine G. Hāna Dosos) un atsaucas uz automatizāciju, kas vieno gan aušanu, gan datortehnoloģijas (Hana Miletiča), viegli iejaucas izstādes telpas ģeometrijā (Amanda Ziemele) vai meklē saistību starp pētījumiem zinātnē un mākslā (Andres Galeano), kas bija svarīgi elementi arī Špakovska darbībā. Parādot, kā jaunāko paaudžu mākslinieku darbi veido dialogu ar Špakovska praksi, izstāde mudina apsvērt jaunus veidus, kā šodien skatīties uz avangarda māksliniekiem. Izstāde īpaši pievēršas Špakovska Rīgā pavadītajam laikam, ko atsedz gan četras Rīgā tapušas piezīmju grāmatas un skiču bloki, gan arhīvu materiāli.
Mākslinieki: Wacław Szpakowski, Andrés Galeano, Navine G. Khan-Dossos, Hana Miletić, Evita Vasiļjeva, Janek Simon, Viktor Timofeev, Zanis Waldheims, Amanda Ziemele
Izstāde skatāma līdz 2021. gada 28. februārim.
Izstādes kuratore ir Inga Lāce, līdzkurators no Lodzas Mākslas muzeja–Jakubs Gavkovskis (Jakub Gawkowski).
Lozas mākslas muzejs
Więckowskiego 36, 90-734 Łódź
Arvila Lindes izstāde “Jūrzeme”
restorāna “Buržujs” telpās
Restorāna “Buržujs” telpās skatāma mākslinieka Arvila Lindes zīmējumu izstāde “Jūrzeme”. Tas ir stāsts par dažādu pasauļu sadursmēm un mūžīgajiem centieniem nekļūt par barību citiem.
Šī būs jau astotā mākslinieka personālizstāde, un tā tapusi pēdējo 2 mēnešu laikā. Jaunajā zīmējumu sērijā Arvils Linde turpina šķetināt cilvēku savstarpējās attiecības, un komunikāciju citam ar citu, dažādu kultūru un pasauļu sadursmi, ko satīriskā veidā pauž caur sev tuvās mitoloģijas un pasaku metaforu!
“Mēs pamostamies bērzu birzī, un brienam pa salstošu zvaigžņu jūru, kas slinki veļ līpošus darvas viļņus. Saku brienam, taču patiesībā peldam. Šodien brokastīs kā maizi mēs ēdām starpzvaigžņu tukšumu un dzērām nakti, vai varbūt tomēr tā bija maize un kafija, vai kafijā izmirkusi maize, vai varbūt pavisam kas cits- varbūt mēs ēdām cits, citu! Jebkurā gadījumā mēs atkal dodamies ceļā, jo mums nekad nav gana un nekad nav miera, un kā vienmēr mūs pavada jūra, vai arī mēs pavadām to, taču tam nav īpašas nozīmes, jo tikpat labi tā varētu būt nevis jūra, bet mežs, kalni, pat pilsēta, vai vienkārši zivju elpa. Nozīme ir vien tam, ka esam klejotājas zvaigznes cilvēka veidolā, ādā un drēbēs! Un patiesi, šoreiz vieta ir ūdens, ezers, jūra.. Jūrzeme, un esam mēs nāras, kas tumšajā dzelmē mīt!” - tā tēlaini izsakās mākslinieks par izstādē redzamo darbu idejisko iedvesmu un sajūtu.
Mākslinieks Arvils Linde ir labi pazīstams Latvijas modes un mākslas pasaulē. Ieguvis bakalaura un maģistra grādus Modes dizainā (LMA) kā arī maģistra grādu glezniecībā (LMA). Pēc vairāku modes kolekciju radīšanas, pēdējos 5 gadus aktīvi darbojas vizuālās mākslas jomā, pievēršoties ilustrācijai un glezniecībai.
Restorāns “Buržujs”
Dzirnavu iela 84, Rīga
