Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kristapa Ģelža izstāde “Artefakti”
Galerijā “Māksla XO”
6.–31. maijs
Kristaps Ģelzis. Sējējs. 1985, papīrs, oforts, sausā adata, 49,5 x 64,5 cm
No 6. līdz 31. maijam galerijā “Māksla XO” būs skatāma Kristapa Ģelža izstāde “Artefakti”, vienkopus ļauj skatīt divdesmit vienu mākslinieka autordarbu, kas radīti laikā no 1985. gada līdz 2011. gadam. Lielākoties tie ir publikai vēl neredzēti un Latvijā neizstādīti Kristapa Ģelža darbi, kas daudzus gadus glabājušies mākslinieka darbnīcā.
Galerijas vadītāja Ilze Žeivte stāsta: “Izstādes “Artefakti” darbu izpausmes daudzveidīgais apjoms, kas tik raksturīgs Kristapa Ģelža daiļradei, aptvers visdažādākās tēlotājas mākslas formas, materiālus un tehnikas, sākot no 1980. gadu pirmajiem Kristapa Ģelža asējumiem, 1990. gadu gaismas kastēm un objektiem, 2000. gadu milzu digitāldrukām, kas eksponētas Stokholmas-Ārlandas starptautiskajā lidostā Zviedrijā, 12. grafikas triennālē Tallinā, Igaunijā, Centrālajā mākslinieku namā Maskavā, Krievijā, līdz 2011. gada lielformāta akvareļiem...
Kristapa Ģelža personība un daiļrade ir viena no nozīmīgākajām, aktuālākajām un spožākajām Latvijas laikmetīgās mākslas parādībām. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem viņa māksla ir palīdzējusi sekmēt un virzīt uz priekšu starpkultūru dialogu ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā.
Kristaps Ģelzis ir ass vērotājs un gudrs domātājs, kas materializējas viņa darbos. Galvenais fokuss ir preparēt to, ko mēs ikdienā nepasakām. Izmantojot internacionālu mākslas valodu – simbolus un arhetipus, Kristaps Ģelzis jau kopš savas pirmās personālizstādes “Šķirsts” (1987) skaudri un patiesi runājis par sava laikmeta norisēm, par to, kā cilvēks jūtas šodien, par savu vietu valstī un par savu valsti. Īpaši tas aktualizējies pēdējo gadu darbos, kur Kristapa Ģelža izvēlētie vārdi visbiežāk ir saistīti ar nacionālās identitātes problemātiskumu un valstiskumu.
Izvēlētā tehnika ir cieši saistīta ar Kristapa Ģelža sakāmo – darba galveno ideju un laikmeta noskaņu. Ar to bieži tiek pārsteigts arī skatītājs - 2012. gadā pēc lielformāta akvareļiem, par kuriem Kristaps Ģelzis ieguva Purvīša balvu 2011, milzu, luminiscējošiem ainavu gleznojumiem, kas piesaistīja starptautisko uzmanību 54. Venēcijas biennālē, un melniem zīmējumiem štriha tehnikā, Kristaps Ģelzis nāca klajā ar plēves gleznām – autortehniku, kur kā materiāls izmantots polietilēns un plastikāta līmplēve, līmlentes un akrila pigments.”
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Tiešsaistē pieejama Cikla OPEN LAB noslēdzošā izstāde “Necilvēki”
tiešsaistē
No 3. maija
No 3. maija tiešsaistē pieejama mākslas projekta OPEN LAB noslēdzošā izstāde “Necilvēki” projekta mājas lapā.
No 19. – 21. martam tiešsaistē norisinājās atvērtās mākslas izglītības cikla Open Lab diskusija un radošā darbnīca “Necilvēki”, kuras uzmanības lokā bija citu sugu pārstāvji kā kultūras veidotāji. Darbnīcu vadīja radošais programmētājs un skaņas mākslinieks Patriks Boržā (Patrick Borgeat, DE) un mākslinieks Mindaugs Gapševičs (Mindaugas Gapševičius, LT/DE). Tajā piedalījās 12 jauni mākslinieki un radošie programmētāji, un rezultātā tapa 4 skaņas mākslas darbi un audiovizuāli starpsugu komunikācijas pētījumi. Projekta mājas lapā pieejams arī diskusijas ieraksts par starpsugu komunikācijas iespējamību un izaicinājumiem, kurā piedalījās komunikācijas pētnieki, biologi un mākslinieki.
Šobrīd skaudrāk nekā nekad pieredzam, ka necilvēciskas būtnes nosaka cilvēces attīstības procesus. Mikroorganismi gan var ne tikai atņemt uzturlīdzekļus veselu nozaru (tūrisma, aviosatiksmes un kultūras darbinieku) pārstāvjiem, bet arī simbiotiskās attiecībās ar cilvēku radīt nozīmīgus kultūras elementus, piemēram, maizi, alu, sieru. Cilvēks ir izveidojis ciešas attiecības arī ar daudzām citām dzīvām būtnēm, daudzas no kurām cilvēka darbības rezultātā ir arī daudz cietušas un pašlaik atrodas uz izmiršanas robežas. Izaicinošs ir jautājums, vai un kādā līmenī cilvēks var saprasties ar citu sugu pārstāvjiem?
Diskusijas dalībnieki – mākslinieki un vides zinātnieki – iedziļinājās jautājumos par cilvēka – dabas komunikāciju: kādi signāli ir pieejami, kas spētu cilvēku informēt par dabas norisēm, problēmām; kā šos datus iespējams iegūt / uztvert un interpretēt tā, lai tie būtu cilvēkam saprotami?
2020./2021. gada Open Lab cikla kuratori ir Pēteris Sīlis un Anna Priedola.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atzīmē piecus gadus
kopš vērienīgās atklāšanas pēc rekonstrukcijas un restaurācijas projekta
4. maijā
4. maijā aprit pieci gadi kopš Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas jaunatklāšanas pēc vērienīgā rekonstrukcijas un restaurācijas projekta. Muzejs ir guvis lielu sabiedrības atsaucību, šajā periodā piedzīvojot teju miljons apmeklējumu.
Piecu gadu laikā muzejā notikušas 56 izstādes, no kurām lielāko apmeklējumu sasniegušas: 2016. gadā – līdz šim vērienīgākā pazīstamā mākslinieka Miervalža Poļa darbu skate “Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība” (85 601 apmeklējums) un viens no Jaņa Rozentāla jubilejas gada programmas centrālajiem notikumiem – izstāde “Janis Rozentāls (1866–1916). Māksla un tehnika” (56 593 apmeklējumi), kā arī Latvijas valsts simtgades notikums 2018./2019. gadu mijā – tikšanās ar spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā izstādē “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme” (33 588 apmeklējumi).
No 2016. līdz 2021. gadam LNMM realizējis daudzveidīgus pētījumus, kuri dod būtisku pienesumu Latvijas mākslas vēstures un zinātnes attīstībā. Muzeja kuratori un pētnieki kopumā piedalījušies 17 katalogu un monogrāfiju izdošanā. Viena no jaunākajām grāmatām ir kopā ar izdevniecību “Neputns” izdotais katalogs izstādei “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”, savukārt nebijusi sadarbība tika realizēta kopā ar Sidnejas Universitātes izdevniecību “Power Publications”, kad Latvijā pirmo reizi tika izdota grāmata par Imanta Tillera mākslu. Apjomīgi un bagātīgi ilustrēti izdevumi ir gan albums, kas veltīts Latvijas mākslas klasiķim Janim Rozentālam (2017), gan izstādes “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme” katalogs (2018) – tie tapuši ciešā sadarbībā ar izdevniecību “Neputns” un Latvijas mākslas zinātnes ekspertiem, literātiem.
Atskatoties uz paveikto, jāmin LNMM sasniegtais darbā ar dažādām kopienām – muzejā jau vairākas sezonas darbojas Mākslas muzeja Jauniešu klubs – programma skolas vecuma jauniešiem, kuri jūt aicinājumu aktīvi līdzdarboties muzeja piedāvājuma veidošanā, savukārt Mākslas muzeja Brīvprātīgā darba programma ļauj ikvienam interesentam papildināt zināšanas par mākslu, gūt pieredzi, kuplināt savu paziņu loku un veikt sabiedriski lietderīgu darbu. Kopš 2016. gada brīvprātīgie muzejā strādājuši 4270 stundas, palīdzot padarīt Latvijas Nacionālo mākslas muzeju pieejamāku sabiedrībai.
Ēkas jaunais veidols ļāvis vēl mērķtiecīgāk strādāt ar ģimenēm un bērniem – tas realizēts gan ar draudzīgu cenu politiku (pārskata periodā muzejā pabijuši aptuveni 73 602 Ģimenes biļešu īpašnieki), gan radot īpašus piedāvājumus jaunākajiem apmeklētājiem – “Ģimenes somu”, izstādes bērniem. Jāatzīmē, ka iecienītās nodarbībās “Es un māksla” šo gadu laikā radīti 6346 zīmējumi.
Paralēli muzejs attīstījis digitālās vides projektus – radīti inovatīvi risinājumi LNMM mobilajā lietotnē, partnerībā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš” 4 gadu garumā izgaismoti mākslas darbu tapšanas un restaurācijas aspekti video sērijās “Vienas gleznas stāsts I” (2017), “Vienas gleznas stāsts II” (2019), “Viena fotogrāfa stāsts” (2019) un “Mākslas restaurācija muzejā” (2020). Pateicoties satura formātu dažādībai un mūsdienīgai interpretācijai, izveidota cieša saikne ar muzeja esošajiem un potenciālajiem apmeklētājiem vairākās sociālo mediju platformās, piemēram, lielu atsaucību guvušas LNMM rīkotās diskusijas platformā “Clubhouse” un piedāvātie komentāri audio formātā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Reāllaika vizualizāciju programmēšanas darbnīca
UPDATE. Hybrid Labs programmas ietvaros
tiešsaistē
5.–7. maijs
No 5. līdz 7. maijam pēcpusdienās tiešsaistē norisināsies bezmaksas reāllaika radošās programmēšanas (live coding) darbnīca mākslas studentiem un interesentiem amerikāņu radošās programmētājas un video mākslinieces Olīvijas Džekas (Olivia Jack) vadībā, ko organizē Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija (MPLab) jauno mediju mākslas festivāla UPDATE tiešsaistes lekciju un radošo darbnīcu programmas Hybrid Labs ietvaros.
Darbnīcas ievadā tiks organizēti mākslinieces paraugdemonstrējumi un diskusija par ģeneratīvu attēlu un reāllaika radošo programmēšanu, Olīvijai Džekai sarunājoties ar latviešu mediju mākslinieci Kristu Dinteri. Diskusija tiks straumēta MPLab Youtube kanālā 5.maijā plkst. 18.30, un to interesenti varēs vērot bez iepriekšējas pieteikšanās, taču lai piedalītos radošajā darbnīcā, nepieciešams reģistrēties, aizpildot tiešsaistes veidlapu.
Radošajā darbnīcā 6. un 7. maijā pl. 16.00–19.00 radošā programmētāja Olīvija Džeka dalībniekus iepazīstinās ar tīkla video sintēzes platformu Hydra. Tā ir veidota pēc analogās modulārās sintēzes principiem un ļauj interneta pārlūkā transformēt, modulēt un savienot vairākus vizuālus avotus (oscilatorus, kameras, lietotņu logus, attālinātas video translācijas utt.). Radošā darbnīca sniegs ieskatu radošajā programmēšanā un reāllaika vizualizāciju veidošanā ar šo fleksiblo sistēmu dalībniekiem arī bez priekšzināšanām. Darba valoda – angļu.
Olīvija Džeka ir radošā programmētāja un amerikāņu mediju māksliniece, kas rada dažādas interaktīvas audiovizuālas performances , kā arī pati izstrādā unikālu ģeneratīvo programmatūru audiovizuālām mākslas instalācijām. Kopš 2015. gada aktīvi piedalās izstādēs un elektroniskās mūzikas koncertos, kā arī vada dažādas reāllaika audiovizuālās programmēšanas darbnīcas.
Tīnas Pētersones izstāde “Lai iemīlētos, klikšķini šeit”
Izstāžu telpā “Pilot”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles - NEXT 2021 ietvaros
8. maijs–27. jūnijs
Konstantīns Žukovs. Darbs procesā (Melnā Neļķe), 2021
No 8. maija līdz 27. jūnijam Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpā “Pilot” būs skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles - NEXT 2021 un Latvijas Mākslas akadēmijas balvas “Jaunais kurators!” ieguvējas Tīnas Pētersones izstāde “Lai iemīlētos, klikšķini šeit”, ar kuru tiks atklāta šī gada Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT programma.
2020. gada oktobrī Rīgas Fotogrāfijas biennāle - NEXT 2021 sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju izsludināja konkursu “Jaunais kurators!”, aizsākot jaunu tradīciju. Balva jaunajiem kuratoriem Latvijā dod iespēju mainīt ierasto izstāžu veidošanas politiku. Tāpat ar konkursa starpniecību tiek aktualizēta diskusija – cik liela nozīme mūsdienu mākslas un kultūras procesos ir kuratoram kā radošai personībai un mediatoram, lai veidotu veiksmīgāku dialoga mehānismu ar sabiedrību. Pirmo “Jaunais kurators!” balvu ieguva Tīnas Pētersones pieteikums – izstāde “Lai iemīlētos, klikšķini šeit” –, ko piešķīra starptautiska žūrija.
Izstāde “Lai iemīlētos, klikšķiniet šeit” aplūko, kā iepazīšanās aplikācijas ir ietekmējušas mūsdienu romantisko attiecību veidošanas kultūru. Mākslinieki Irēna Andrejeva, Krišjānis Elviks, Konstantīns Žukovs un Elizabete Ezergaile izstādē attēlo, kā komercializētās mīlestības industrija, kuras globālais apgrozījums nu jau mērāms miljardos, kultivē ideju par mīlestību kā produktu, kur pie vislabākā “darījuma” no plašā potenciālo partneru piedāvājuma iespējams tikt, ar speciāli šim nolūkam izstrādātu algoritmu palīdzību. Kā liecina jaunākie pētījumi, vislielāko popularitāti interneta randiņu tirgū izpelnījušies “iepazīšanās supermārketi” Tinder un Grindr, kas sniedz iespēju ar vienu pirksta pieskārienu nodibināt jaunu kontaktu, gluži kā iepērkoties internetā — ātri, ērti, izdevīgi.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle - NEXT 2021
Virtuālā informācijas diena studētgribētājiem
Kultūras akadēmijā
8. maijā
8. maijā Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) aicina studētgribētājus virtuālā vizītē, lai iepazītu akadēmijas īpašo auru un vidi un iepazīties ar iedvesmojošām LKA personībām. No plkst. 12.00 līdz 15.00 LKA “Facebook” lapāikvienam būs iespēja doties 16 epizožu audiovizuālā ceļojumā “KLĀTbūt”, virtuāli paviesojoties akadēmijas telpās Ludzas ielā 24, teātra mājā “Zirgu pasts” un Nacionālajā filmu skolā, kā arī iepazīstoties ar programmu un apakšprogrammu vadītājiem un studentiem. Radošā komanda – Artūrs Apsītis, Kristiāna Paula Lībiete, Helmuts Bondars, Ritvars Bluka, Artis Pārups un Beātrise Helpeja – dosies kopā izzināt, ko nozīmē “KLĀTbūt” Latvijas Kultūras akadēmijā un kultūrā.
Savukārt no pulksten 15.00 līdz 19.00 uz tikšanos “Zoom” platformā interesentus aicinās LKA bakalaura, maģistra un doktora programmu un apakšprogrammu vadītāji.
2021. gada vasarā studijas LKA būs iespējams uzsākt programmas “Mākslas” piecās apakšprogrammās “Kultūras un mākslu studijas”, “Kultūras socioloģija un menedžments”, “Starpkultūru sakari” (divās specializācijās: Latvija – Itālija, Latvija – Vācija / Nīderlande), “Dramatiskā teātra aktiera māksla” un “Dramatiskā teātra režijas māksla”, kā arī programmās “Radošās industrijas” (kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti), “Laikmetīgā dejas māksla” un “Audiovizuālā māksla”. Maģistra studiju līmenī uzņemšana notiks programmas “Mākslas” apakšprogrammā “Kultūras menedžments”, kā arī programmās “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” (kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti) un “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”. Tāpat uzņemšana notiks arī akadēmiskā un profesionālā doktora studiju programmās.
“Latvijas Jaunā teātra institūta” nodarbības
par pieejamības veicināšanu skatuves mākslā
Pieteikšanās līdz 10. maijam
Biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts” (LJTI) aicina kultūras un laikmetīgās skatuves mākslas producentus, māksliniekus, institūciju vadītājus un citus interesentus līdz 10. maijam pieteikties bezmaksas semināru sērijai, kas veltīta pieejamības veicināšanai. Četrās nodarbībās pieredzējušu ekspertu vadībā varēs apgūt metodes, kā mākslas notikumus padarīt atvērtus un pieejamus plašākam cilvēku lokam, ieskaitot personas ar kustību, redzes vai dzirdes grūtībām.
Projekta vadītājs Normunds Pīlips, kuram ir plaša pieredze darbā ar pieejamības, iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem, nodarbību sēriju radījis darbā ar organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar funkcionālām grūtībām. Nodarbības būs interaktīvas un balstītas reālā pieredzē. Eksperti aplūkos plašu tēmu loku, koncentrējoties uz universālā dizaina pieeju, kas paredz pārdomātus risinājumus jebkura notikuma plānošanā, veidošanā un īstenošanā, sākot ar informācijas pieejamību un beidzot ar infrastruktūras jautājumiem. Semināru sērijas noslēgumā tiks radītas vadlīnijas skatuves mākslas projektu atvērtībai personām ar funkcionāliem ierobežojumiem, kuras pēcāk bez maksas būs pieejamas plašākam interesentu lokam.
Semināri, atkarībā no valstī pastāvošajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, plānoti pandēmijas apstākļiem atbilstošā vietā Rīgā vai attālināti 28. maijā un 2., 9., 16. jūnijā. Pieteikties bezmaksas semināriem iespējams LJTI mājaslapā līdz 10. maijam. Vietu skaits ierobežots.
Biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts”
Andas Poikānes darbu izstāde “…dabiski…”
Jaumoku pils parkā
Līdz 31. oktobris
Līdz 31. oktobrim Jaumoku pils parkā ir apskatāma tēlnieces Andas Poikānes darbu izstāde “…dabiski…”. Izstāde ir viens no Jaunmoku pils 120. jubilejas gada pasākumiem, kas raksturo šīs vietas interesanto, pārmaiņām un notikumiem bagāto vēsturi.
Izstādes ekspozīciju Anda Poikāne iekārtojusi kopā ar dizaineri, stikla mākslinieci Margaritu Budzi. Izstādes nosaukums “…dabiski…” atspoguļo tās galveno ideju – cilvēka rokām radītie terakotas (apdedzināts māls bez glazūras) mākslas darbi skaisti, plūstoši iekļaujas Jaunmoku pils parka ainaviskajā vidē.
Parkā izvietotas vairākas skulptūru grupas – cilvēku figūras un ķermeņi. Skulptūras ir noturīgas pret dažādu laikapstākļu ietekmi, tāpēc apmeklētājiem izstāde būs pieejama pils parkā jebkurā laikā līdz pat rudenim.
Tēlniece Anda Poikāne sadarbībā ar dizaineri Margaritu Budzi un video mākslinieku Raiti Vulfu Muižas vecajā smēdes ēkā ierīkojuši arī izstādes telpu, kas ir viena no izstādes “…dabiski…” apskates objektiem un sastāv no unikāliem lielformāta zīmējumiem, papīra interjera objektiem, skulptūrām, gaismas instalācijām un skaņas elementiem. Smēdes ēka atrodas Jaunmoku pils kompleksa teritorijā un šobrīd tā ir neapdzīvota ēka pils teritorijā, kura caur izstrādes ekspozīcijām iegūs īpašu noskaņu.
Kaņepes Kultūras centrs uzsācis pūļa finansēšanas kampaņu
tā turpmākai pastāvēšanai – ēkas renovācijai
Kaņepes Kultūras centrs uzsācis pūļa finansēšanas kampaņu, kuras laikā tiek vākts finansējums ēkas renovācijai.
Kaņepes Kultūras centra pastāvēšana ir apdraudēta - ja ēkas renovācijai netiks savākta nepieciešamā summa 150 000 apmērā, Kaņepes Kultūras centram visdrīzāk nāksies izbeigt savu darbību.
“Deviņu gadu laikā ir pierādījies, ka Kaņepes Kultūras centra biznesa modelis ir pilnīgi dzīvotspējīgs, turklāt no peļņas spējam ieguldīt kultūras pasākumos un sociāli nozīmīgos projektos. Diemžēl esam nonākuši situācijā - lai Kaņepes Kultūras centrs turpinātu savu darbību, mums ir nepieciešamas investīcijas, kuras paši saviem spēkiem iegūt nevaram. Nav tādu finansējuma atbalsta programmu kultūras iestāžu attīstībai, savukārt pandēmijas laikā uz HoReCa industrijas uzņēmumiem raugās kā uz īpaši riskantu sektoru, jo neviens jau nevar pateikt, kad pandēmija beigsies. Vienīgais veids, kā mēs varam turpināt darbību, ir, ja cilvēki, kam ir svarīgas Kaņepes Kultūras centra vērtības, aktivitātes un mūsu kultūras programma, iesaistīsies un mūs aktīvi atbalstīs. Šī ir problēma, kas tiek identificēta visā Austrumeiropā, ne tikai Latvijā, proti, ir daudz programmu mākslas un kultūras projektu norisei, bet kultūras centru attīstībai šādu programmu nav pietiekami. Tādējādi privātais kultūras sektors ir pakļautas strukturālajai nevienlīdzībai. Šis ir brīdis, kad ir jārīkojas. Mēs ļoti ceram uz mūsu draugiem, klientiem un viesiem, ka varēsim ātri un nesāpīgi veikt remontu, un atgriezties jau daudz plašākās telpās,” stāsta Kaņepes Kultūras centra radošais direktors Dāvis Kaņepe.
Kaņepes Kultūras centra ēka tiek nomāta no studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistru biedrības. Pēc ēkas apsekošanas 2016. gadā dažas, viesiem nepieejamas, daļas tika novērtētas esam sliktā tehniskā stāvoklī. 2017. gadā tika noslēgts jauns nomas līgums, kurā KKC apņēmās trīs gadu laikā veikt ēkas renovāciju. 2018. un 2019. gadā tika izstrādāts būvprojekts, salabota viena fasādes daļa, kā arī dārzā tika ieklāts bruģis. Renovācijas projektēšanā un iepriekšējos darbos ir ieguldīti jau 100 000 eiro.
Ēkas remonts bija jāveic līdz 2020. gada oktobrim. Būvniecības projekts tika apstiprināts 2020. gada martā, trīs dienas pirms ikdienu apstādināja pandēmija. Ēkas īpašnieki Kaņepes Kultūras centram jau ir nākuši pretī, pagarinot ēkas renovācijas termiņu. “Būvfirma konkursa kārtībā ir atrasta un ir gatava uzsākt renovācijas darbus kaut tūlīt. Būvdarbi norisinātos 6 mēnešus, kas nozīmē, ka mums ir pāris mēneši, lai atrisinātu šo eksistenciālo situāciju. Mūsu ieskatā, šis ir arī labākais brīdis, kad ēku renovēt - pandēmijas ierobežojumu dēļ ēku tāpat nedrīkst izmantot,” stāsta Kaņepes Kultūras centra izpilddirektors Kaspars Kondratjuks.
Remontdarbu ietvaros Kaņepes Kultūras centra ekspluatējamā telpa palielināsies par 40%, tiks mainīts un siltināts jumta segums, atjaunota ēkas fasāde, veikts koka konstrukciju remonts un atjaunoti vai mainīti visi ēkas koka logi. Tāpat tiks izbūvēts vides pieejamības lifts, lai cilvēki ar kustību traucējumiem un bērniem ratiņos varētu apmeklēt kultūras notikumus ēkas otrajā stāvā. Plašāku informāciju par plānotajiem remontdarbiem var apskatīt šeit.
Kaņepes Kultūras centram var ziedot divos veidos - ar vienreizēju ziedojumu vai sevis izvēlētu ikmēneša summu automātiski ziedojot sešus mēnešus. Ziedot var Kaņepes Kultūras centra mājaslapā.
Kaņepes Kultūras centru atklāja 2012. gadā ar vienotu mērķi radīt kultūras oāzi pilsētas centrā, kas būtu pieejama katram sabiedrības dalībniekam. Savas pastāvēšanas laikā Kaņepes Kultūras centrs ir rīkojis vairāk kā 3000 pasākumu un sadarbībās īstenojis vairākus kultūrai, sociālajai vienlīdzībai un ilgtspējībai svarīgus projektus, piemēram, festivālu “Komēta”, “Neierastā Literatūra” lasījumus, Sieviešu Stendapu, elektroniskās mūzikas raidījumu “SIGNĀLS”, kinoteātri “Kino Augusts”, Eiropas līmeņa projektu par vienlīdzību naktsdzīvē “Sexism Free Night”, un tieši Kaņepes Kultūras centrā tika atklāts Latvijā pirmais ēdiena koplietošanas ledusskapis “Kopienas Skapis”. Pirms pandēmijas tā apmeklējums bija aptuveni 12 000 cilvēku mēnesī. 2020. gadā tas oficiāli kļuva par pirmo bāru un kultūras centru - sociālo uzņēmumu Rīgā.
Pirmajās kampaņas dienās tika saziedoti jau 15’000 eiro! Trešdien, 5. maijā KKC aicina uz sarunu virtuālajā bārā, kad KKC vadītāji Kaspars Kondratjuks un Dāvis Kaņepe pastāstīs par kampaņu un renovācijas plāniem.
Zināmi Latvijas Dizaina gada balvas nominanti
Nominantu prezentācijās tiešsaistē – 5. un 6. maijā
Latvijas Dizaina gada balva 2021 (LDGB) paziņojusi Latvijas Dizaina gada balvas konkursa nominantus. Žūrija konkursa 2.kārtai ir izvirzījusi 30 darbus. Četri no šiem darbiem tika izvirzīti kā nominantu kandidāti, kas nozīmē, ka darbā tika saskatīts potenciāls un tiek dota iespēja sevi pierādīt gaidāmajās nominantu prezentācijās, kas notiks 5. un 6. maijā.
LDGB starptautiskās žūrijas tiešsaistes sanāksmē tika apkopoti sākotnējie konkursam iesniegto 150 darbu vērtēšanas rezultāti. Visi žūrijas locekļi atzīmēja iesniegto darbu augsto kvalitāti. Žūrija otrajai kārtai un cīņai par balvām izvirzīja sekojošus 30 darbus:
Digitālā dizaina kategorija
Skrinings.lv – digitāla platforma personalizēto krūts vēža risku izzināšanai, profilakses veicināšanai un sabiedrības proaktīvai iesaistei pētniecības aktivitātēs / Longenesis SIA, Autors: Linda Šeibe Komanda: Digitālā rīka izstrāde (programmēšanas darbi): Zlata Potiļicina, Uģis Bērziņš, Arnolds Bogdanovs
GRUNND [Prologs] / Autors: Olafs Ošs Komanda: Olafs Ošs, Nikola Uzelac, Ed Watkins
Laima Šokolādes Muzejs vizītkartes lapa, biļešu iegādes sistēma un muzeju suvenīru e-veikals / Brandbox Digital SIA, Autors: Kristaps Birmanis, Solvita Mariota Komanda: Kristaps Birmanis, Solvita Mariota, Guntis Šulcs, Dzintars Magons, Aivis Mežals, Aija Joma
Digitālā terapijas lietotne Vigo (nominanta kandidāts) / Vigo Health SIA, Autors: Vigo Health SIA Komanda: Līga Svempe (produkta vadība), Edijs Bogomolovs (dizains)
Grafikas dizaina kategorija
Stories in Sounds / NORD ID Riga, Autors: Maija Rozenfelde Komanda: Anda Beitāne, Annija Bičule, Gunda Miķelsone, Maija Rozenfelde, Arturs Kondrats, Amanda Zaeska
Grafiskā identitāte Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parkam / Autors: Kristīne Bērziņa Komanda: Kvalifikācijas darba vadītāja- Krista Jūlija Kreišmane
Psihiskās veselības izglītības komunikācijas kampaņa “Viss ir Norm.a” / Veselības ministrija/SIA “Rozenbauma un Māsas”, Autors: Kampaņas koncepta un satura autores Marta Krivade un Una Rozenbauma, mākslinieks – Svens Neilands
Galda spēle “Meža vidū” / Autors: Dizaina studija TEIKA Komanda: Eltons Kūns (koncepts un dizains), Maija Kalēja (projektu vadība)
Rīgas 64. vidusskolas grafiskā identitāte / Autors: Māris Bičkovs, Bright Vecākais grafiskais dizaineris Komanda: Zane Šneidere, Māris Bičkovs, Kārlis Luste, Līga Gulbe, Oskars Kļaviņš
Valmiermuižas seno iesalu alus iepakojums (nominanta kandidāts) - Autors: Asketic
Paklapojumu, politiku un stratēģiju dizains
Viss ir norm.a / Veselības ministrija/SIA “Rozenbauma un Māsas”, Autors: Kampaņas koncepta un satura autores Marta Krivade un Una Rozenbauma, mākslinieks – Svens Neilands
Eksperiments “Metropole 3.0” — Tet pāreja uz hibrīddarba modeli / SIA Tet, Autors: Māris Bičkovs, Bright Vecākais grafiskais dizaineris Komanda: Zane Šneidere, Māris Bičkovs, Kārlis Luste, Līga Gulbe, Oskars Kļaviņš
Drosmes Māja / SIA “Rozenbauma un Māsas”, Autors: Dizaina idejas autore Una Rozenbauma, Dizaina autore Marta Bula
Circle K darbinieku apmācības / Cube, Autors: Līga Rolava, Ieva Ozola, Edgars Kuzmins, Mārcis Miķelsons-Germs, Agris Čaurs, Eduards Balodis, Jauda
Produktu dizaina kategorija
NOP KNOP – Mīksta filca radošuma komplekti / SIA GOOD MAKE, Autors: Rodions Zeņevičs Komanda: Olga Ļitvinova
Elpo plantbots / Autors: ELPO Komanda: Kārlis-inženieris, Krišs-funkc. dizainers, Buka-gaisa kvalitāte, Alise-augu fiziologs, Lolita-CEO
HappyMoon transformējamās trepītes bērniem / HappyMoon, Autors: Aleksejs Golovņovs Komanda: Realizācijas posmos piedalās aptuveni 20 darbinieki
SAULES ŠŪNA / Autors: Dāvids Gruznovs Komanda: Kvalifikācijas darba vadītājs: Lāsma Bringina
Choppy – bērnu koka līdzsvara ritenītis / SIA STUM, Autors: Aldis Blicsons Komanda: Toms Grīnbergs, Gatis Grandāns, Gints Rudzītis, RTU Design factory
corner SkY / RK Alloy, Autors: Kaspars Purmalis
MB kolekcija / MINT Furniture, Autors: Jānis Rauza Komanda: MINT Furniture
THATDAY mēnešreižu apakšveļa (nominanta kandidāts) / SIA THATDAY, Autors: Kintija Anna Bērzkalne, Līga Rīga
Vides un interjera dizaina kategorija
Ghost Train / Sudraba Arhitektura, Autors: Reinis Liepins, Ilze Liepina, Martins Ostanevics, Ainars Plankajs, Ieva Landmane, Jurgis Prikulis, Arvis Sprogis Komanda: Sudraba Arhitektura / Netra / Pillar
Papildinātās realitātes ekspozīcija Jaunauces pilī / Autors: Elīna Leiba-Lipsne Komanda: SIA “Overly”, biedrības “Mēs – Jaunaucei” valdes priekšsēdētāja Inguna Balcere, Dr.arch. Andra Ulme
Pinumu Paviljons / SIA DJA, Autors: Didzis Jaunzems, Ksenia Sapega
Neredzamā bibliotēka / Latvijas Nacionālā Bibliotēka, Autors: Dace Džeriņa Komanda: Tatjana Raičiņeca, Una Grants, SIA “Dekorāciju darbnīca”
Izstāde “Grāmatu plūdi. Ziemeļi satiek Baltiju bērnu grāmatās” / Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs, Autors: Latvijas Nacionālā bibliotēka. Dizains – Tatjana Raičiņeca, koncepcija – Kristin Ragna Gunnarsdottir, saturs – Silvija Tretjakova, Sarmīte Galsa, projekta vadība – Madara Daudze, iekārtojums – MD Noass, Reklāmu darbnīca
Multimediāla ekspozīcija Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā / Dd studio, Autors: Dd studio Komanda: J.Mitrevics,Ģ.Reiniks, L.Zaneripa, M.Ikerts, L.Pumpure, I.Zigerte, K.Ņikiforovs,I.Bērziņš,K.Mūrnieks
SAULES ŠŪNA / Autors: Dāvids Gruznovs Komanda: Kvalifikācijas darba vadītājs: Lāsma Bringina
Pilsētvides kopienas dārzs _audz_ (nominanta kandidāts) / Autors: Nora Gavare Komanda: Siguldas iedzīvotāji, seniori, bērni, skolēni, jaunieši no org. Cerību Spārni, pilsētas viesi
Visi nominēto darbu autori tiks aicināti 5. un 6. maijā plkst. 11.00 prezentēt savus darbus žūrijai tiešsaites pasākumā. Pasākumam varēs sekot līdzi Latvijas Dizaina gada balvas facebook lapā un Delfi.lv.
Apbalvošanas ceremonija notiks 28. maijā.
