Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

06.06.2022

Kristīnes Krauzes-Sluckas ārtelpas projekts “Atbalss”
Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros
6.–19. jūnijs

Kristīne Krauze-Slucka, no sērijas “Atbalss”. 2019

Rīgas sabiedriskā transporta pieturās no 6. līdz 19. jūnijam tiks eksponēti digitalizēti attēli no mākslinieces Kristīnes Krauzes-Sluckas projekta “Atbalss”. Projekts sastāv no hlorofila attēliem, kuri veidoti uz organiskām augu lapām un iegūti ar dabiskā saules apgaismojuma palīdzību. Eksponētie attēli papildināti ar audiogidu, kas apmeklētājam ļaus reflektēt par tehnoloģiju pārsātināto ikdienas dzīvi un mūsu attiecībām ar dabu.

Nonākot vienā no desmit pieturvietām, ar QR koda starpniecību ir iespējams noklausīties īsus mākslīgās runas sintēzes fragmentus, kas ieved angļu rakstnieka Eduarda Morgana Forstera distopiskās noveles “Mašīna apstājas”(1909) aprakstītajā pasaulē.

Personīgie datori, viedtālruņi un planšetes kļuvuši par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu; tie ir mūsu plānotāji, asistenti, kalkulatori, pulksteņi, fotokameras un mūzikas atskaņotāji. Bez tiem ikdiena būtu grūti iedomājama. Tradicionālās komunikācijas formas, kā vēstules vai fiziskas fotogrāfijas kļūst par pagātnes liecību. Nenoliedzamā digitālās vides klātesamība ne tikai izmainījusi mūsu attiecības ar fizisko realitāti, bet arī kļuvusi par satraucošu parādību individuālā un sabiedrības līmenī, ietekmējot veidus, kā mēs uztveram un pieredzam dzīvi. Arī fotogrāfija kā medijs ir radusies tehnoloģisko pārmaiņu kontekstā, ievērojami paplašinot mūsu uztveres iespējas. Fotogrāfija mums dod iespēju plašāk novērot pasauli, bet vai tā var kļūt arī par katalizatoru jaunu vai alternatīvu attiecību modeļu veidošanai ar apkārtējo vidi? Arī šobrīd saikne ar tehnoloģijām liek uzdot jautājumu – vai mēs kā organiskas dabas struktūras dodamies pretim vientulībai un sociālai atsvešinātībai, vai tomēr spēsim pielāgoties jaunajam un mākslīgajam digitālās starpniecības stāvoklim? Šī paralēlā pasaule aktualizē ne tikai mūsu saikni ar dabu, bet arī attiecības ar personīgajām atmiņām. Vai tehnoloģija var aizstāt nostalģiju? Vai drīzāk tā veicina jaunas pasaules izveidošanu?

Projekta kuratore ir Anete Skuja.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022

 

Ata Jākobsona personālizstāde
Padures muižā
6. jūnijs–31. jūlijs

No 6. jūnija līdz 31. jūlijam Padures muižā būs skatāma mākslinieka Ata Jākobsona personālizstāde, kurā iekļauti pēdējo trīs gadu laikā tapušie glezniecības darbi.

Pēdējo trīs gadu garumā Atis Jākobsons radījis tādu kā cilvēku un priekšmetu portretējumu dienasgrāmatu, kurā ietverta skatīšanās jēga. Darbu centrālie tēli ir māksliniekam īsti, taču viņu saikne ar realitāti patiesībā nav tik būtiska kā reflektīvā garīgā pasaule. Skatītājam nav nepieciešams nekas vairāk par redzamo – šie portreti neapgrūtina ar lieku informāciju, bet drīzāk mudina domāt asociācijās. Nekas netiek pateikts priekšā, jo pārlaicīgu emociju klātbūtnē vārdi nereti zaudē savu nozīmi. Šajā glezniecībā ietverts atgādinājums par būtisko, kas katram no mums traktējams tikai caur subjektīvo pieredzi.

Mākslinieks savus darbus raksturo: “Šie darbi nav tapuši balstoties kādā konceptā, bet drīzāk tapuši vadoties pēc intuīcijas, iekšējās balss un sajūtām. Tā ir vēlme caur gleznošanas procesu iepazīt vairāk cilvēku, portreta nianses, emocijas, tādā veidā pieskaroties savai iekšējai pasaulei. Portretējot citus tas paralēli kļūst par pašportretu un satikšanos ar savu psiholoģisko smalko pasauli. Man ir iekšēji svarīgi, ka šie portreti nes sevī kaut ko pārlaicīgu – tie var būt radīti šodien, vai pirms 300 gadiem. Man ir svarīgi attēlot pārlaicīgu pārdzīvojumu.”

Jākobsona gleznotie cilvēki jeb būtnes dzīvo ārpus konteksta, viņus apņem transcendentāls miers un gaisma. Tēlu tiešums nav uzmācīgs, bet gan meklējošs un hipnotisks. Arī priekšmetu klusās dabas ir portretējošas. Still Life jeb Lēnā dzīve, kā to raksturojis pats Jākobsons, vedina domāt par noteiksmēm un simboliem, kurus katrs gleznieciskais elements sevī ietver (ne tikai attēlotais vai iedomātais, bet arī materiāls un tā izmantojums). Gleznojot ziedus, Atis Jākobsons tiecies šos motīvus atbrīvot no asociatīvās banalitātes, parādot tos citā, garīgi izzinošā gaismā. Ziedus savos darbos viņš dēvē par emocionālo stāvokļu metaforām.

Izstāde skatītājiem būs atvērta katru dienu no plkst. 10.00 līdz 16.00 ar iepriekšēju pieteikšanos (+371 29640028 vai +371 29753278).

Padures muiža

 

Izstāde “Queer As German Folk”
Totaldobže mākslas centrā
6.–30. jūnijs

Pressefoto Poster von ACT-UP, 1987, Credit ACT UP, wellcome collection

Riga Pride ietvaros Totaldobže mākslas centrā no 6. līdz 30. jūnijam būs skatāma izstāde “Queer As German Folk”. Izstāde ir atskats uz LGBTQ kopienas kustību Vācijā pēdējo 60 gadu laikā. Gētes institūta, Schwules Museum Berlin un Pilsonības izglītības federālās aģentūras (bpb) kopīgi veidotais projekts pievēršas LGBTQ kustības daudzveidībai kopš 20. gadsimta 60. gadiem.

1969. gada 27. jūnija vēlā vakarā Ņujorkas geju bāra “Stonewall Inn” apmeklētāji izrādīja kareivīgu pretestību kārtējam brutālam policijas reidam. Protests, kas ilga vairākas dienas, vēsturē iegājis kā modernās LGBTQ kustības dzimšanas brīdis. Atzīmējot “Stounvolas dumpja” 50. gadadienu, izstāde sniedz ieskatu LGBTQ kustības vēsturē VFR, VDR un atkalapvienotajā Vācijā no 1960. gadiem līdz mūsdienām. Izstādi “Queer as German Folk” 2019. un 2020. gadā izrādīja astoņi Gētes institūti Ziemeļamerikā un muzejs Schwules Museum Berlin.

Gētes institūta un Schwules Museum Berlin kuratoru Birgitas Bozoldes un Karinas Klugbaueres kopīgi izstrādātās izstādes vairāk nekā 100 eksponātos aplūkoti LGBTQ kustību rosinājušie un pārmainījušie impulsi, piemēram, agrīnie geju tikšanās klubi Kreicbergā, VDR feministu aprindas, leģendārā kreiso geju stratēģiskā diskusija “Tuntenstreit”, tā dēvētā Iceho raganu prāva, melno sieviešu tīkla dibināšana Vācijā vai transpersonu kustības aktuālās protesta akcijas.

Totaldobže mākslas centrs
Viskaļu iela 36, Rīga

 

Karostas festivāls 2022
Karostā Liepājā
6.-12. jūnijā

No 6. līdz 12. jūnijam Liepājā norisināsies Karotas festivāls 2022. Tas sāksies ar mākslinieku plenēru un atvērtajām darbnīcām.

Ūdenstornī strādās mākslinieki Veronika Frolova, Reinis Liepa un tēlnieks Egons Peršēvics. Karostas cietumā instalācijas veidos Aija Vīdnere, apmeklētāju portretus uz cietuma kameras sienas zīmēs Clara Cabrera (Spānija) un Luis Guevara (Venecuēla).

Masku darbnīcas un performances Karostas cietumā un Redanā rīkos Lielbritānijas multimākslinieks Huge Sillytoe.

Lielformāta gleznojumu Atmodas bulvārī 21 veidos mākslinieks Element-ton (Karosta).

Šogad Karostas festivālā “tiks atklāts” vēl viens jauns Karostas objekts – pamestā cara laika pulvera (munīcijas) noliktava – milzīgs pazemes angārs Karostas mežā, kurā Ritvars Embrekts veidos instalāciju, gaismas un skaņas performanci. Tā būs apskatāma 10., 11. un 12. jūnijā.

Redanā sienas gleznojumus veidos mākslinieku grupa SERGARE no Spānijas un Reelika Tooming no Igaunijas, instalācijas – Kirils Panteļējevs, Kim Schmitz Coll (Vācija / Spānija) un karostnieks Igors Ničajs.

Karostas festivālu rīko Karostas glābšanas biedrība, tas norisināsies jau ceturto reizi.

Karosta, Liepāja

 

Elgas Grīnvaldes gleznu izstāde “Ziedu lietus”
“Aminori” telpā
no 6. jūnija

No 6. jūnija līdz jūlija sākumam mākslas telpā “Aminori” skatāma Elgas Grīnvaldes izstāde “Ziedu lietus”. Nosaukumu jaunajai personālizstādei izdevniecības “Aminori” telpā gleznotāja Elga Grīnvalde atradusi dzenbudisma koanu izlasē “Ne vējš, ne karogs”. Kādā no koaniem aprakstīts, kā Budas māceklis piedzīvo apskaidrības mirkli, sēžot zem ziedoša koka. “Kādu dienu Subhuti pacilātā tukšuma noskaņojumā sēdēja zem koka. Ap viņu sāka birt ziedi. – Tu ļoti labi runāji par tukšumu, – dievības čukstēja. – Bet es taču neesmu runājis par tukšumu, – Subhuti iebilda. – Tu neesi runājis par tukšumu, mēs neesam dzirdējušas tukšumu, – atsaucās dievības. – Tas ir īsts tukšums. Un ziedi lija pār Subhuti kā lietus.” (“Ne vējš, ne karogs”, Māra Vecvagara un Raimonda Kalniņa tulkojums, Avots, 1991)

Elgas Grīnvaldes glezniecību var raksturot kā abstraktu, tomēr viņas galvenais iedvesmas avots ir daba. Šogad māksliniece jau otro reizi pavasara atnākšanu vērojusi Slovēnijā, kur dzīvo viņas dēla ģimene. Šajā kalnainajā dabas ainavā, kas atrodas tuvu debesīm, krāsu pārmaiņas no ziemas uz pavasari ir ļoti smalkas un bagātīgas. Pastaigājoties kalnos, arī pašai izdevies pieredzēt to, kā no ābeles bez skaņas krīt ziedlapiņu lietus. “Tas bija neticami skaisti.”

Izdevniecība un mākslas telpa “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga

 

ISSP Skolas absolventu fotogrāfijas izstāde “Zem ādas”
pop-up Galerijā Berga Bazārā
8.–30. jūnijs

No 8. līdz 30. jūnijam ISSP Skolas pop-up Galerijā Berga Bazārā, Elizabetes ielā 87 būs skatāma fotogrāfijas izstāde “Zem ādas”, kurā savus autorprojektus prezentēs ISSP Skolas 2022. gada absolventi - vienpadsmit jaunie fotogrāfijas autori – Agate Tūna, Aleksandra Juhņēviča, Kārlis Didrihsons, Kristīna Poršneva, Līva Stare, Līga Stibe, Līva Graudumniece, Matīss Veigurs, Valdis Putniņš, Una Taal un Toms Strazds.

Izstādes kuratore Iveta Gabaliņa skaidro: “ISSP Skolas absolventu izstādē “Zem ādas” tiek pētīta attiecību fenomenoloģija dažādos kontekstos un paņēmienos. Fotogrāfija šajā gadījumā kalpo kā pāreja no personīgās transformācijas uz vispārējo, kā savienojošais elements ceļā uz sapratni par to, kas es esmu, no kurienes es nāku, kādas attiecības ir manas dzīves pamatā un, kas ir tā zemādas rēta, kuru mēģinu dziedināt atkal un atkal. Pēdējo divu gadu laikā Covid-19 izplatības dēļ, studijas ISSP Skolā daļēji norisinājās attālināti, padarot mācību procesu atturīgu un katram dalībniekam uz iekšu vērstu. Savukārt februārī kara izraisītie notikumi Ukrainā, uz šo divu globālo notikumu fona, jaunajiem māksliniekiem radīja pārbaudījumu izvērtēt jau iesākto māksliniecisko darba procesu un tā atbilstību šī brīža situācijai. Līdz ar to, bieži vien studentu darbos parādās zaudējuma un baiļu tematika, kas norāda uz to emocionāli trauslo sajūtu, kurā esam spiesti dzīvot, kad viss cilvēciskais šķiet zaudējis savu pirmatnējo nozīmi.”

Absolventu izstāde “Zem ādas” ir jau desmitā ISSP Skolas absolventu izstāde. ISSP Skola ir 2011. gadā dibināta neformālās izglītības platforma laikmetīgajā fotogrāfijā. Skolā pasniedz atzīti Latvijas fotogrāfi Ieva Epnere, Iveta Gabaliņa, Arnis Balčus, Vika Eksta, Ieva Balode un citi jomas eksperti.

ISSP Skolas pop-up Galerija
Berga Bazārs, Elizabetes iela 87, Rīga

 

Sarunas muzejā: Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
7. jūnijā

Ludolfs Liberts. Cara Dodona pilī. Dekorāciju mets Nikolaja Rimska-Korsakova operas “Zelta gailītis” iestudējumam Latvijas Nacionālajā operā. Kartons, tempera. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto

7. jūnijā plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā notiks “Sarunu muzejā” ar mākslas zinātnieci Dr. art. Nataļju Jevsejevu izstādē “Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis”. Sarunas laikā izstādes kuratore Dr. art. Nataļja Jevsejeva sniegs padziļinātu ieskatu unikālajā Ludolfa Liberta mākslinieciskajā rokrakstā, paskaidrojot tā nozīmi Latvijas operas un teātra mākslas kontekstā. Tāpat apmeklētāji vairāk uzzinās par mākslinieka gaitām un darinātājiem tērpiem dekorācijām operās un teātros arī ārpus Latvijas, piemēram, Zviedrijā, Somijā, Horvātijā un citur.

2022. gadā aprit 100 gadu kopš pirmā baleta iestudējuma Latvijas Nacionālajā operā. Šī notikuma sakarā ir vērts atcerēties vienu no spilgtākajiem latviešu teātra māksliniekiem – Ludolfu Libertu (1895–1959).

Liberta debija Latvijas Nacionālajā operā notika 1924. gadā, kad režisors Pjotrs Meļņikovs uzaicināja mākslinieku veidot dekorācijas un kostīmus Volfganga Amadeja Mocarta operai “Bēgšana no seraja”. Tenors Mariss Vētra, Belmonta lomas atveidotājs, atcerējās: “Liberta metus ieraudzīju režisora istabā operā: četras gleznas ar zilu nakts pamatu un rotaļīgām turku minaretu adatām perspektīvā. (..) “Paskat, kas par rotaļu!” teica Meļņikovs, paceldams vienu no gleznām ar lielu dzeltenu pusmēnesi pie zilām debesīm. “Tas jaunais ir spējīgs. Īsts Mocarts!””

Līdz pasaules ekonomiskajai krīzei 1929. gadā mākslinieka ampluā uzplauka teiksmainas pagātnes eksotiskā vidē – Tuvajos un Tālajos Austrumos, Spānijā, Krievijas senatnē un pasaku valstībā. Teatralitāte uzbūra sapņainu laimību. Libertu slavēja par temperamentu un izdomu, krāsu, kustības un skaņas “harmonisku plūdumu”. Liberts mainījās, apsteidzot skatītāju vēlmes.

1929. gadā Ludolfs Liberts debitēja kā režisors ar Ernsta Kršeneka operu “Džonijs uzspēlē”. Art Deco, kas bija pieteicis “debesskrāpju stilu”, uz skatuves ieguva kinematogrāfiskumu, ātrumu, džezu un melnādainu galveno varoni, kas iekaro pasauli. Operas kasi pildīja Liberta veidotās operetes. Savu darbību scenogrāfijā noslēdza spoži – Hektora Berlioza operā “Fausta pazudināšana” (1937) viņš izmantoja projekcijas.

Izstāde “Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis” Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā ir skatāma līdz 30. decembrim.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs), Rīga

 

Baibas Teteres lekcija “Fotoalbums kā medijs”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros
9. jūnijā

9. jūnijā plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 izstādes “Fotoalbums – subjektīvs naratīvs” ietvaros notiks izstādes kuratores Baibas Teteres lekcija “Fotoalbums kā medijs”, kurā viņa dalīsies savā pētniecības pieredzē, veidojot izstādi, un sniegs ieskatu fotoalbumu pētniecības aktualitātēs.

Jāatgādina, ka izstāde piedāvā latviešu 20. gs. pirmās puses fotogrāfu Viļa Rīdzenieka (1884–1962), Alfrēda Poļa (1894–1975) un Roberta Johansona (1877–1959) pašdarināto fotoalbumu ekspozīciju un ir skatāma līdz 11. septembrim.

Mainoties materiālās kultūras izpratnei, īpaša interese ir pievērsta fotogrāfijas arhīvam - fotoattēlu uzkrāšanas un sistematizācijas formātiem un to materiālajām izpausmēm vēsturiskā periodā. Pēdējā desmitgadē, līdz ar fotogrāfijas medija pārmaiņām un digitālo tehnoloģiju dominanci, fotogrāfiskā materialitāte ir ieguvusi jaunu kontekstu. No vienas puses, samazinās izdrukātu fotogrāfiju daudzums, jo tehnoloģiju iespējas ļauj attēlu saglabāt digitālā vidē. No otras puses, starpnozaru pētniecība pievērsusies analogās fotogrāfijas praksēm, kas ir izzūdošas vai zaudējušas plašu popularitāti.

Fotoalbums ir unikāls un neatkārtojams vizuāls medijs pats par sevi, kas mēdz apkopot un iekļaut ne tikai fotogrāfijas attēlus, bet arī rakstītas liecības, zīmējumus, ielīmētus avīžu izgriezumus utt., prasa padziļinātu pētniecību un kontekstualizāciju. Līdz ar pētnieku interesi par vernakulāro, t.i. sadzīves, fotogrāfiju 21.gs. pirmajā desmitgadē, arī fotoalbumi ir guvuši plašāku sabiedrības ievērību un interesi.

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga

 

Krišjāņa Elviksa personālizstāde
V- - saki - ko man darīt - - - nesaki - ko man darīt - - II - -”
galerijā LOOK!
9. jūnijs–2. jūlijs

No 9. jūnija līdz 2. jūlijam galerijā LOOK! būs skatāma mākslinieka Krišjāņa Elviksa personālizstāde “V- - saki - ko man darīt - - - nesaki - ko man darīt - - II - -”.

Izstādē mākslinieks Krišjānis Elviks pievēršas kvīru identitātes un post-padomju audzināšanas metožu savstarpējai ieteikmei uz cilvēku un klimatu.

Līdzīgi, kā Blaumanis, kas stāstu un lugu rakstīšanai iedvesmojies no reāliem cilvēkiem arī Elviks reflektē par personīgām pieredzēm no savas skolas dzīves 2000. gadu sākumā un laiku kurā tikai pakāpeniski ieplūst demokrātiskās vērtības, kas nomaina autoritārās vadības, komunikācijas un audzināšanas metodes, kā, piemēram, sodīšana vai tikai un vienīgi pareizo atbilžu sniegšana.

Bailes no soda un nepareizības kļūst klātesošas ikdienas dzīves ritējumā, kā arī identitātes apzināšanās procesā. Elviks izvirza jautājumu - kā es varu apzināties savu kvīru identitāti, ja perspektīvas, kas atkāpjas no heteronormatīva tiek noklusētas, slēptas vai uzskatītas par nepieņemamām? 

Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga

 

Kārļa Dobrāja personālizstāde “Dzīves dārzs”
mākslas galerijā “Art Platz”
9. jūnijs17. septembris

No 9. jūnija līdz 17. septembrim mākslas galerijā “Art Platz” būs skatāma Kārļa Dobrāja personālizstāde “Dzīves dārzs”.

Talants un mūza ir vienmēr pavadījuši, nereti par vecmeistaru dēvētā, Kārļa Dobrāja radošo darbību, kurš sevi mākslas pasaulei pieteica jau 20. gadsimta 60. gados un turpina gleznot vēl šobrīd. Viņš ir arī pedagogs un padomdevējs vairākām jauno mākslinieku paaudzēm. Māksliniecisko rokrakstu raksturo akadēmiska zīmējuma kvalitāte, akcents uz formu un apjomu, kā arī niansēts kolorīts. Glezniecības žanru lokā dominē psiholoģiski portreti, sensuāli akti, majestātiskas klusās dabas, monumentālas figurālās kompozīcijas, kā arī neiztrūkst alegoriski un provokatīvi darbi.

Izstādes centrālais darbs “Rudenī. 1970. gada autora atkārtojums” oriģināls atrodas Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, kas savulaik tika izstādīts starptautiskā mākslas izstādē Diseldorfā un atnesa Kārlim Dobrājam starptautisku atzinību.

Galerija “Art Platz”
Alberta iela 4-9, Rīga

 

Izstāde “Laikmetu vizionārs. Auseklis Baušķenieks”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
10. jūnijs–18. septembris

Auseklis Baušķenieks. Pašportrets aiz stikla. 1986. Kartons, eļļa. LNMM kolekcija. Publicitātes foto

No 10. jūnija līdz 18. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Laikmetu vizionārs. Auseklis Baušķenieks”.

Izstāde veltīta mākslinieka daiļradei, kurā viņš pievērsies cilvēka, sabiedrības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem. Izstādē ir četras sadaļas, kas pāraug cita citā – cilvēks kā indivīds, cilvēks un ģimene, cilvēks un sabiedrība, zinātne un nākotne. Ekspozīciju papildina trīs Baušķenieka radītie kinētiskie objekti, kas raksturo autora aizrautīgo interesi par radio amatierismu.

Auseklis Baušķenieks (1910–2007) ir unikāls gleznotājs, kurš ar sev raksturīgo pasteļtoņu kolorītu un vibrējoši punktoto glezniecības metodi meistarīgi attēloja gan ikdienišķas, gan arī ne tik ikdienišķas mizanscēnas, reflektējot par laikmetu un sabiedrību. Paralēli detalizētiem portretējumiem autora darbos iedzīvojas tādi neparasti tēli kā citplanētieši, roboti un milži. Tas atklāj mākslinieka nebeidzamo fantāziju un aizraušanos ar zinātnes un tehnoloģiju attīstību, zinātnisko fantastiku un nākotnes pasaules vīzijām. Caur humoru un ironiju Baušķenieks attēloja cilvēku un tā dzīves notikumus, padomju sabiedrību un režīma absurdo dabu, kas tobrīd esošai varai bija gana neērti – pāris gadus Baušķenieka vārdu presē bija liegts pieminēt. Lai cik satīriskas varētu šķist viņa kompozīcijas, mākslinieks centās nevis nosodīt vai kritizēt, bet drīzāk ļāva katram pašam identificēties ar tēliem.

Ausekļa Baušķenieka daiļrades aktualitāte mūsdienās ir saistāma ar gleznotāja interesi par cilvēku – ikdienu, attiecībām ar ģimeni, noskaņojumu sabiedrībā un mūža ritumu. Mākslinieks norādījis, ka padomju populārais sauklis “galvenais ir cilvēks” sasaucas ar viņa glezniecību, un šo daudz gribošo un nekad nepiesātināmo būtni – cilvēku – viņš mēģināja atspoguļot no dažādiem skatpunktiem. Izceļot cilvēciskās vājības, Baušķenieks apliecina, ka tā ir daļa no dzīves pieredzes, kurai katrs no mums iet cauri. Tieši Baušķenieka darbos var saskatīt, ka, lai gan laiki un varas mainās, standarti par to, kādam jābūt indivīdam, kādai jābūt ģimenei un kā tiek veidoti politiskie diskursi, lielākoties ir aplami un bieži vien nesasniedzami.

Auseklim Baušķeniekam bijušas 22 personālizstādes un vērienīga retrospekcija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2010).

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Izstāde “Balsis”
galerijā LOW
Riga Pride 2022 ietvaros
10. jūnijs.–9.jūlijs

Līna Lelova un Valdeks Laurs. Roosa Ila/ Rozā gļotis. 2020.

No 10. jūnija līdz 9. jūlijam galerijā LOW būs skatāma izstāde “Balsis”, kas kuratores Mētras Saberovas vadībā tiek īstenota kā daļa no Riga Pride 2022 kultūras programmas, izvirzot priekšplānā jaunākās paaudzes Baltijas LGBTQ māksliniekus, kuri savos darbos vēsta par marginalizētajām lesbiešu, transpersonu un nebināru personu balsīm.

Izstāde sastāv no fotogrāfijas, grafikas un digitālās drukas darbiem, kā arī lielformāta rotaslietu aktīvisma instalācijas. Izstādes darbus vieno to kopējā izpētes tēma par ķermeņiem un to uztveri gan no sabiedrības, gan LGBTQ kopienas puses.

Ksenija Tarasovas (Latvija) tekstuālais darbs saliek kopā pašportretu no nenodzīvotajā dzīvē atrodamām autentiskuma lauskām, lai atgūt savu pagātni. Janinas Sabaliauskaites (Lietuva/ Apvienotā Karaliste) melnbalto fotogrāfiju sērija attēlo privāto dzīvi caur viņas, partneres un dažādu objektu pietuvinājumu. 

Dorian Rosental (Latvija/ Zviedrija) melnbaltās ķermeņu ainavas manifestējas viņa definētajā fotogrāfiskā šamanisma praksē, veidojot intīmu saikni starp fiksēto ķermeni, kas izkrīt no dzimtes binaritātes, un fotogrāfijas rituālu.

Aleks Kohana (Lietuva) grafikas darbi rotaļājas ar transpersonu reprezentāciju velnu un dēmonu rotaļīgā izmantojumā. Projekta Roosa Ila (Rozā gļotis) veidotāji Līna Lelova un Valdeks Laurs (Igaunija) atsavina Igaunijas labēji populistiko politiķu izteikumu par liberālo kultūru, materializējot to piespraudēs, ar ko lepni izrādīt savu piederību nosodāmo feministu un LGBTQ atbalstītāju lokam.

Izstādes “Balsis” ietvaros 14. jūnijā plkst. 18:30 notiks diskusija ar izstādes māksliniekiem un Latvijas kvīrās dzīves producentiem par kvīru telpu iespējām un aktivitātēm Baltijas nogrieznī. Sarunā piedalīsies izstādes mākslinieki Aleks Kohans un Ksenija Tarasova, DJ un pasākumu producente Ance Pudāne un izstādes kuratore Mētra Saberova. Diskusija notiks angļu valodā.

Galerija LOW
Lāčplēša iela 78A, Rīga

 

“Savvaļas” trešās sezonas izstāde “Skits” un izstāžu paviljons “Pelēkais kubs”
no 11. jūnija

11. jūnijā līdz ar grupas izstādi “Skits” tiks atklāts “Pelēkais kubs” – jauns glezniecībai veltīts izstāžu paviljons – un kopējā “Savvaļas” notikumu trešā sezona.

“Pelēkais kubs” ir pirmais brīvdabas izstāžu paviljons Latvijā. Gluži kā mākslas muzejs, tā ir speciāli mākslai paredzēta ēka un, tāpat kā galerijas, tā ir vieta tradicionālai, eksperimentālai un laikmetīgai mākslai. Taču, ejot prom no baltā kuba elitārisma un augstprātības, tas kļūst par pelēko kubu arī simboliskā nozīmē, jo postulē sevi nevis kā ēku, kuru apkalpo māksla, bet kā ēku, kas mākslai kalpo.

Ideja tapusi “Savvaļas” iepriekšējo sezonu gaitā, pie “Pelēkā kuba” projektēšanas strādājis Andris Eglītis, Austris Mailītis, Oskars Poikāns un citi “Savvaļas” draugi un dalībnieki, savukārt galvenais atbalstītājs ir “LMT”.

Pirmo ekspozīciju “Pelēkajā kubā” caur glezniecības, skaņu mākslas un teksta medijiem realizēs Sabīne Vernere, Andris Eglītis, Elīna Silova, Alīse Vorobeja un Aleksejs Beļeckis: ““Savvaļa”, kuru no pasaules atdala meži un mentālais attālums, ir mūsdienu skits – piepildītā klusuma un tukšuma teritorija, kur sadzīvo daudz skaņu, bet neesksistē trokšņi. “Savvaļas” pirmā iekštelpu izstāde “Skits” ir par tukšumu un klusumu sevī – vai vismaz par mēģinājumu klusēt un sadzirdēt. Uz brīdi organizēta telpa, kurā atsvabināties no pasaules tukšvārdības un, sastopoties ar mākslas darbu, ne tikai skatīties, bet arī redzēt.”

Atklāšanas dienas vakarā 11. jūnijā no plkst. 17:00 notiks vairākas muzikālas performances, tostarp uzstāsies Elīna Silova un nakts dīdžejsetu spēlēs Henrijs Laķis.

Arī trešajā sezonā “Savvaļa” apmeklētājiem bez maksas pieejama jebkurā diennakts laikā, tāpat joprojām skatāma brīvdabas izstāde, kurā mežonīgas dabas teritorijā atrodami vairāki desmiti mākslas darbu.

Lokācijas koordinātas 57°12'43.4"N 25°58'05.7”E, maršuts no Rīgas ieej.lv/savvalalokacija

 

Performatīva skaņu darbnīca: Baiļu antoloģija
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
12. jūnijā

12. jūnijā plkst. 12.00 Ieva Balode kopā ar apvienību bernurits piedāvā performatīvu skaņu darbnīcu “Baiļu antoloģija”. Iesaistošā performance, kuras pamatā būs jūsu pieredze un klātesamība, top sadarbībā ar Ievas Balodes izstādi “Baiļu cilpa

Skaņu mākslinieki, izmantos dažādus tehniskos rīkus un paņēmienus, apskaņojot izstādes telpās esošos objektus, savukārt māksliniece mijiedarbosies ar kino cilpām un projektoriem. Klātesošie būs aicināti piedalīties šīs topošās skaņu telpas veidošanā, daloties ar savu baiļu pieredzi - atmiņām un stāstiem, ierunājot vai pierakstot tos.

Jūsu stāstu skaņas, kļūs par tonalitātēm, rakstāmmašīnu taustiņu klaboņa – ritmu, kas pārvērtīs netveramās, neērtās un reizēm nāvējoši stindzinošas sajūtas, par sadzirdami aptveramu formu, kurā ieklausoties, kopā ar māksliniekiem, atvērsim un izvēdināsim savu dvēseļu tumšākos kambarus!

Performancē piedalīsies:
Ieva Balode – izstādes māksliniece
Maksims Šenteļevs – arhitekts, skaņu mākslinieks
Jēkabs Nīmanis – komponists, skaņu mākslinieks
Artūrs Punte – dzejnieks, skaņu mākslinieks
Jēkabs Voļatovskis – metālmākslinieks, skaņu mākslinieks
Rostislavs Rekuta-Džordževičs – mūziķis, fonogrāfs, skaņu mākslinieks

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Atvērta pieteikšanās ISSP rīkotai “Summer School of Socially Engaged Art”
līdz 12. jūnijam

No 23. līdz 30. jūlijam Ruckas mākslas rezidenču centrā Cēsīs notiks ISSP organizēta vasaras skola “Summer School of Socially Engaged Art”. Dažādu jomu mākslinieki, aktīvisti, kultūras un radošo nozaru pārstāvji no Latvijas un tuvākām kaimiņvalstīm aicināti pieteikties dalībai līdz 12. jūnijam.

Vasaras skolas mērķis ir kritiski reflektēt par mākslas lomu sabiedrībā, dalīties pieredzē un praksēs, kā arī dibināt atbalsta tīklu māksliniekiem, aktīvistiem, kultūras darbiniekiem un citiem radošajiem no Latvijas un plašāka Baltijas reģiona (Baltijas valstis, Polija, Baltkrievija, Ukraina), kas vēlas attīstīt savu praksi robežzonā starp mākslu un sociālpolitisko aktīvismu.

Dalībniekiem nedēļas garumā būs iespēja izpētīt mākslas un aktīvisma attiecības, mākslas lomu sociālā un ekoloģiskā taisnīguma veicināšanā, kā arī uzzināt vairāk par iespējamiem veidiem, kā māksla var aktivizēt dialogu par sabiedrībā aktuālām problēmām. Programmas pamatā ir holistiska pieeja, pašrefleksija un kritiskā domāšana, kā arī mācīšanās caur darbību, kopīgi meklējot iespējamus problēmjautājumu risinājumus caur mākslas un sabiedrības iesaistes projektiem.

Vasaras skolas programmu vadīs Liene Jurgelāne un Agneška Bulačika (Agnieszka Bulacik) no apvienības new visions; darbnīcas, lekcijas un diskusijas vadīs uzaicinātie mākslinieki un aktīvisti – Festival Y, Viktorija Kolbešnikova un Augustas Čičelis no Lietuvas queer festivāla, Rafals Milahs (Rafal Milach, Archive of Public Protest, Sputnik/ Magnum Photos), Liene Ozoliņa (Latvijas Kultūras akadēmija), mākslinieces Demelza Votsa (Demelza Watts, Lielbritānija) un Marena Kringsa (Maren Krings, Vācija). Pieteikšanās atvērta māksliniekiem, aktīvistiem un kultūras un radošo nozaru pārstāvjiem, kas jau darbojas vai vēlas attīstīt savu radošo praksi mākslas / aktīvisma / kopienu mākslas virzienā, kā arī satikt pašmāju un kaimiņvalstu kolēģus, lai veidotu domu apmaiņas platformu turpmākai darbībai ar sociāli iesaistītiem mākslas projektiem.

Vasaras skolas programmas pamatvaloda – angļu. Projektā tiks uzņemti līdz 30 dalībniekiem no Latvijas un kaimiņvalstīm (Lietuva, Igaunija, Polija, Baltkrievija un Ukraina). Dalība nometnē ir bez maksas (dalībniekiem jāapmaksā ēdināšana ziedojuma formā).

ISSP vasaras skola “Summer School of Socially Engaged Art”

 

Jevgeņija Einberga izstāde “Metāls kā mīlestība!”
Siguldas stacijas laukumā
līdz 19. jūnijam

Siguldas stacijas laukumā Koprades laboratorijās līdz 19. jūnijam ir apskatāma siguldieša, Jevgeņija Einberga Low Poly stilā veidoto metāla skulptūru izstāde “Metāls kā mīlestība!”.

Lai izveidotu skulptūru, sākumā tiek zīmēts 3D modelis, kas pēc tam pa detaļām ar lāzeri tiek izgriezts. Pēc tam detaļas tiek savienotas noteiktā leņķī un kā puzle saliktas kopā. Tad seko skulptūru pēcapstrāde, kad viss tiek sametināts, slīpēts, pulēts un krāsots. Process ir Jevgeņija Einberga eksperiments ar metālu. Mākslinieka mīlestība pret metālu radās Vācijā, kur Jevgeņijs Einbergs strādāja uzņēmumā, kur tika apgūts darbs ar nerūsējošo tēraudu. Atgriežoties Latvijā, mākslinieks izveidoja savu darbnīcu un, eksperimentējot ar materiālu, nonāca līdz Low Poly tehnikai.

Siguldas stacijas laukums

 

Izsludināta pieteikšanās LLMC vasaras skolai “Postsociālisma ekoloģijas”
līdz 27. jūnijam

Diāna Leloneka, “Dzīvo lietu centrs”. Centra mītne – veca siltumnīca Poznaņas Botāniskajā dārzā. 2017

Līdz 27. jūnijam jaunie un jau pazīstami mākslinieki, mākslas zinātnieki, humanitāro zinātņu maģistrantūras un doktorantūras studenti, kuratori un kultūras pētnieki ir aicināti pieteikties Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skolai “Postsociālisma ekoloģijas”, kas šogad notiks Valmierā no 12. līdz 17. augustam un pievērsīsies aktuālākajiem vides un ekoloģijas jautājumiem.

Kā atskatīšanās pagātnē var palīdzēt izprast šodienas politiskās un ekoloģiskās krīzes un ietekmēt centienus tās risināt? Kā alternatīvu ekoloģiju idejas var attīstīt jaunas pieejas vides risinājumiem, enerģijas resursu un tehnoloģiju attīstībai šodien un nākotnē? Vasaras skolas programma pievērsīsies ekoloģijas jautājumiem no mūsu reģiona šodienas un nesenās pagātnes mantojuma skatpunkta, saistot tos ar globālajām norisēm, tostarp arī dekolonizācijas procesiem.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola tiek rīkota sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Latvijas Mākslas akadēmiju, Igaunijas Mākslas akadēmiju un Kumu mākslas muzeju Tallinā. Tās programma – semināri, darbnīcas un radošās sesijas – mudinās izzināt aktuālākos laikmetīgās kultūras kontekstus caur cilvēka un dabas attiecību kritisku perspektīvu, anotropocēna, un posthumānisma jautājumiem Baltijā un Austrumeiropā.

Vasaras skolas lektori un darbnīcu vadītāji būs pētniece Egle Rindzevičūte, mākslinieki Diāna Leloneka, Linda Boļšakova, Kvīnsijs Gario, Džons Grziničs un citi. Programmas kuratores ir Ieva Astahovska un Linda Kaljundi.

Vasaras skolas programma notiks angļu valodā. Dalība tajā ir bez maksas, taču dalībniekiem daļēji jāsedz uzturēšanās izmaksas 100 eiro apmērā.

Īpaši aicinām pietiekties Latvijas Mākslas akadēmijas studentus. Diviem motivētākajiem LMA studentiem tiks segtas uzturēšanās izmaksas.

Vasaras skolai aicinām pieteikties līdz 27. jūnijam, angļu valodā aizpildot pieteikuma anketu. Atbildes par dalību vasaras skolā tiks izsūtītas līdz 4. jūlijam.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

 

Starptautiska ilustrāciju izstāde “Lapsas gars. Lapsas šarms”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
līdz 30. jūlijam

Latvijas Nacionālās bibliotēkas 7. stāvā pie Bērnu literatūras centra līdz 30. jūlijam skatāma starptautiska ilustratoru darbu izstāde “Lapsas gars. Lapsas šarms”. Tajā aplūkojami vairāk nekā 40 profesionālu Eiropas ilustratoru darbi, savukārt divas mākslinieces pārstāv Izraēlu. No Latvijas izstādē redzamas Gundegas Muzikantes, Alekseja Naumova un Anitas Paegles ilustrācijas.

Ekspozīcijas kuratore un idejas autore ir igauņu māksliniece Vīve Nor (Viive Noor). Par ideju veltīt īpašu izstādi neparastai, maģiskai tēmai un izaicinājumu māksliniekiem kuratore raksta: “Ķīnā un Japānā visi ir dzirdējuši par brīnumainām lapsām. Šīs būtnes ir neatņemama Austrumu kultūras sastāvdaļa, tāpat kā, piemēram, fejas Eiropas kultūrā. Tās tiek mīlētas, no tām baidās. Lapsas var būt ļaunas un labas, vilinošas un atriebīgas, mīlošas un aizsargājošas, uzticīgas un nodevīgas, spītīgas un cēlas, tūkstoš un vairāk gadus vecas. Tās spēj mainīt savu formu – parādīties kā dievišķi burvīga jaunava, kā neparasti izglītots zinātnieks, bet dažkārt kā parasta savvaļas lapsa. Tā spēj izsūkt cilvēka dzīvības sulas, bet var arī kļūst par uzticamu un labu garu, kas sargā tevi no ļauniem cilvēkiem, sniedz debesu priekus un ir sarunu biedrs, kas aizrauj tavu dvēseli.”

Brīnumu lapsai mēdz būt deviņas astes, un tā zina pasaules lielākos noslēpumus. Eiropā šis mitoloģiskais lapsas tēls joprojām ir salīdzinoši mazpazīstams, to tuvāk pazīst Austrumu kultūras pētnieki. To nedrīkst jaukt ar mūsu vilkaci. Izstāde “Lapsas gars. Lapsas šarms” mēģina reflektēt par to, kā šo dievišķo būtni redz, saprot un uztver austrumu kultūrai nepiederošie cilvēki, kā to iztēlojas cilvēks no Rietumiem.

Katrs mākslinieks uz pasauli raugās citādāk, šeit savu lomu spēlē kultūru atšķirība.

Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga

 

Izsludināts pirmais Siguldas novada radošās rezidences konkurss
Pieteikšanās līdz 30. jūnijam

Siguldas novada Kultūras centrs izsludinājis pirmo Siguldas novada radošās rezidences konkursu, kurā ar kopīgu projektu aicināti pieteikties literāru tekstu autori un ilustratori. Rezidence paredzēta divu nedēļu radošam darbam, pieteikšanās termiņš – 30. jūnijs.

Siguldas novada radošās rezidences programmu 2021. gada decembrī atklāja multimediju mākslinieku apvienība “Orbīta”, pavadot Siguldā nedēļu, kuras laikā tapa videoalbums dzejas un skaņu performancei “Motopoiesis”. Šogad rezidences programmā paredzēts viens atklātais konkurss, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt literāru tekstu autoru un ilustratoru radošo kopdarbu.

Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā prioritāte. Rezidences programmas trīs galvenie mērķi: 1) atbalstīt un veicināt radošo procesu, īpašu uzmanību veltot radošajam kopdarbam; 2) organizēt rezidences izglītības programmu, iesaistot novada izglītības iestādes un vietējo kopienu; 3) veidot laikmetīgās kultūras “pēdas” nospiedums Siguldas novadā.

Rezidence nodrošina: dzīves un darba vietu divu nedēļu radošajam darbam, radošo stipendiju 350 EUR apmērā (pirms nodokļu nomaksas) katram rezidentam.

Rezidences laikā konkursa uzvarētāji tiks aicināti piedalīties rezidences izglītības programmā, kas paredz divas radošās darbnīcas novada izglītības iestādēs.

Pieteikumā jāiesniedz:
aizpildīta un parakstīta pieteikuma veidlapa pielikums ar teksta paraugu (1-3 A4 lapas) un ilustrāciju paraugu (3 ilustrācijas).

Pieteikumus līdz 30. jūnijam jāiesniedz elektroniski, sūtot uz e-pasta adresi: kultura@sigulda.lv, ar norādi “Siguldas novada radošā rezidence”; vai pa pastu vai personīgi Siguldas novada Kultūras centrā, Pils ielā 10, Siguldā.

Siguldas novads

 

Kaspara Groševa izstāde “The Old Man Goes Home”
Editorial projektu telpā Viļņā
līdz 2. jūlijam

Līdz 2. jūlijam “Editorial” projektu telpā Viļņa skatāma Kaspara Groševa pirmā personālizstāde Lietuvā – “The Old Man Goes Home”, kurā mākslinieks piedāvā jaunu gleznu sēriju, kurā sastopamies ar noslēpumainu tēlu, pārvietojoties pa abstraktām ainavām vai veicot savus ikdienas darbus vientulībā.

“Vecais vīrs iznāk no meža, kur migla izklīst. Vecajam vīram nav ne fārtinga kabatā, viņš nezina apkārtnes valodu, viņš vienkārši iet mājās. Vecais vīrs jau sen bija akls, bet šovakar visu redz. Debesis mirgo ar ik pa laikam peldošām vai krītošām zvaigznēm, uguņošanu, polārblāzmu un halosiem. Vecais tikai pamāj ar galvu: mhmm ...

Vecais iet mājās, viņam viss ir par daudz, vai arī viņš vienkārši ir noguris. Vecais vīrs ir daudz redzējis, bet viņam nav iespējas kaut ko no tā pierakstīt. Viņš nezina, kurš gads ir, bet viņš tic fantoma laikam. Vecais vīrs dažus kokus ir redzējis arī iepriekš, taču nav pārliecināts, cik tālu īsti atrodas mājas, viņš vienkārši staigā pa ainavu, kāda tā ir bijusi vienmēr. Viņš dzird putnu čivināšanu, mazliet vēlāk dzird sirēnas un attālu dūnu; viņš tikai pamāj.

Vecais neko un visu nes sev līdzi; viņš nes sevi un savu domu smagumu, ko tikai spoki dzirdējuši skaļi izteiktu. Vai viņu kāds gaida? Vecais vīrs nezina. Viņš vienkārši vēlas nokļūt mājās un tad jau redzēs. Ejot viņu gandrīz neviens nepamana, tikai dažas vāveres un vecs alnis. Vīrs nezina, ka ir daļa no pasakas. Vecais vīrs vienkārši iet garām laukiem, mežiem, purviem un pakalniem. Laiku pa laikam viņš redz neparastus skatus, bet tikai paiet tiem garām. Viņš ir piesātināts ar atmiņām un atgādinājumiem, viņš redz tunelī, kas viņu ved mājās. Vecais vīrs nes sev līdzi visus savus pienākumus, un viņa pleci noliecas arvien zemāk. Dažreiz viņš domā, ka nes pasaules smagumu, pasauli, kuru viņš vairs nevar atcerēties.

Vecais vienkārši dodas mājās. Lapu klusums ap viņu vairs nejūtas kluss. Vecā vīra kurpes čīkst pret sūnaino zemi. Viņš dzird sevi pievienojam klusajam meža orķestrim, kustas tā ritmā. Vecais vīrs dodas mājās, sekojot savām pēdām. Vecais vīrs nevienam nesaka, ka tas viss ir viņa, viņš ir pazemīgs dievs.”

Editorial projektu telpa
Latako street 3, Viļņa

 

Brīvdabas keramikas izstāde “Runā ar mani!”
Siguldas Pils kvartāla
līdz 15. augustam

Siguldas pils dārzā visu vasaru līdz pat 15. augustam ir apskatāma Latvijas keramiķu izstāde “Runā ar mani”. Keramika vienmēr ir bijusi taktila māksla, tas ir bijis veids, kādā mākslinieks runā gan ar apkārtējo pasauli, gan veic pašrefleksijas darbu. Pieskaroties vēl mīkstam mālam, keramiķa rokās tas atdzīvojas un sāk runāt ar savu autoru un par savu autoru.

Izstāde “Runā ar mani” ir keramikas mākslinieku saruna ar skatītāju. Tie ir mākslinieku pieredzes stāsti, atstāti faktūrās - raupjās, grubuļainās vai, tieši otrādi, maigi nogludinātās glazētās virsmās.

Izstādē piedalās 19 Latvijas keramiķi: Ilona Abdulajeva, Sanita Ābelīte, Aivars Baranovskis, Nellija Dzalba, Ilze Emse Grīnberga, Kaspars Geiduks, Katrīna Geiduka, Una Gura, Ieva Jurka, Lauris Krauze, Olga Melehina, Eleonora Pastare, Rūdis Pētersons, Ilona Romule, Līga Skariņa, Agnese Sunepa, Astra Šēnberga, Elīna Titāne, Lilija Zeiļa, Linda Zelta.

Izstādi rīko Latvijas Keramikas asociācija sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās keramikas centru un Daugavpils Marka Rotko mākslas centru.

Siguldas pils dārzs
Pils iela 16, Sigulda

 

Normunda Kudiņa vides objekts
Madonā

Pagājušās nedēļas nogalē Madonas pilsētas svētku laikā Valdemāra bulvārī – līdzās Madonas novada bibliotēkai un Mīlestības graviņai tika uzstādīts Norberta Kudiņa veidotais vides objekts, kuru autors un organizatori aicina uztvert kā neikdienišķo Madonas ikdienišķajā. NLO Madonā uzkavēsies arī pēc svētkiem.

Ieraugot NLO, daudzi droši vien iekšēji uzdod jautājumu “Kāpēc NLO?” Ideja par tieši šādu vides objektu, tieši šādā izpildījumā nav nejauši paķerta no gaisa. 2018. gada nogalē Madonas novada pašvaldība rīkoja ideju konkursu “Madonas pilsētas vides objektu dizaina izstrāde”, kura mērķis bija rast idejiski labākos risinājumus vides objektu izveidei Madonas pilsētas publiskajā ārtelpā, iekļaujot tos apkārtējā vides kontekstā, kā arī veicināt Madonas pilsētas vizuālo identitāti un atpazīstamību, motivēt ikvienu izstrādāt oriģinālas idejas, lai vēlāk tās īstenotu pilsētvidē. Kopskaitā tika saņemtas 50 idejas no 30 autoriem. Trešo vietu konkursā kompetentas žūrijas vērtējumā ieguva tēlnieka Norberta Kudiņa piedāvātā savdabīgā un interesantā ideja par gaismas objektu pie Madonas bibliotēkas – NLO lidojošo šķīvīti, kas balstās uz metāla konstrukcijām un gaismas staru ietekmē rada sajūtu, ka tas levitē. Darba nosaukums – “NLO 1- klasiskais”. Tagad autora ideja īstenota dzīvē.

Vides objekts veidots no nerūsējošā tērauda un tērauda. Diennakts tumšajā laikā to izgaismo.

Vides objekta autors Norberts Kudiņš atzīst, ka viņš darba simbolisko nozīmi atstāj tā vērotāja ziņā. Katrs var sajust savas asociācijas un vides objektā ieraudzīt ko savu.

“Mana darba devīze - noticēt neparastajam, priecāties par interesanto. Ja izdotos radīt rotāciju, radīt levitācijas sajūtu, tas būtu piemineklis neikdienišķībai,” – tā par savu darbu stāsta Norberts Kudiņš.

Madona

 

Izstāde “Ķemeri. Sergejs Antonovs. Skices. 1950.”
Dabas izglītības centrā Mežā māja Ķemeros
līdz 4. septembrim

Sergejs Antonovs. Skice no zīmējumu albuma Ķemeri. 1950. Papīrs, pastelis. 19 x 10,5 cm

Dabas izglītības centrā Mežā māja Ķemeros līdz 4. septembrim skatāma arhitekta, pasniedzēja un mākslinieka Sergeja Antonova (1884-1956) zīmējumu izstāde “Ķemeri. Sergejs Antonovs. Skices. 1950.”

Jūrmalas muzeja mākslas krājumā glabājas divi Sergeja Antonova skiču albumi. Viens no tiem datēts ar 1947. gadu un tajā ir iemūžināti pēckara laika Jūrmalas skati. Otrs datēts ar 1950.gada martu un pilnībā veltīts Ķemeriem un tās apkārtnei. Šajā laikā mākslinieks ārstējies Ķemeru sanatorijā un bieži pastaigājies, vērodams apkārtni. Neliela izmēra darbos tverti tā laika Ķemeru apbūves fragmenti, dabas skati un sanatorijas ēkas aprises. Šie ir mākslinieka pēdējā perioda zīmējumi. Tie nav vairs tik tehniski izstrādāti, taču dzīvesprieks un krāsas nav zudušas.

Sergejs Antonovs dzimis 1884. gadā Rīgā. Absolvējis Pētera I reālskolu, viņš 1902. gadā iestājās Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē, kur mācījās pie slavenā latviešu arhitekta Eižena Laubes. Studijas beidzis ar izcilību, iegūstot inženiera arhitekta kvalifikāciju. No 1909. līdz 1914. gadam studējis Sanktpēterburgas Mākslas Akadēmijā. Iegūtās arhitekta, scenogrāfa, dekoratora, grafiķa un gleznotāja iemaņas ļāva viņam brīvi strādāt dažādos stilos. Piedalījies dažādos arhitektūras metu konkursos, mākslas izstādēs, strādājis par pasniedzēju. 1920. gadā atgriezās Rīgā ar ievērojamu pieredzi gan arhitektūrā, gan pedagoģiskajā un administratīvajā darbā. No 1921. līdz pat 1940. gadam strādājis par asistentu, bet pēc tam par vecāko asistentu Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē. Arhitekta īpašais ieguldījums pirmskara Latvijas brīvvalsts tēla veidošanā bija Latvijas paviljona projekta izstrāde Vispasaules izstādei Briselē (1935). Pēc viņa projektiem tika uzbūvēti arī daudzi savrupnami funkcionālisma stilā.

1945.gadā Sergejs Antonovs tika ievēlēts par Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātes Projektēšanas katedras profesoru. Tajā pašā gadā viņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. Padomju laikposmā epizodiski strādājis pie dekorāciju veidošanas Krievu Drāmas teātrim un Valsts Drāmas teātrim (tagad Nacionālais teātris). Viņš turpināja nodarboties ar glezniecību. Par Sergeja Antonova pēdējo lielo darbu kļuva viesnīcas “Rīga” projektēšana (tā tika uzbūvēta 1954. gadā viesnīcas Roma vietā).

Izstādes kuratore - Jūrmalas muzeja mākslas eksperte Jana Rāve.

Dabas izglītības centrs Mežā māja Ķemeros

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.09.2022.

26/09 – 02/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.09.2022.

05/09 ‒ 11/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.08.2022.

15/08 – 21/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.07.2022.

25/07 – 31/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.07.2022.

04/07 – 10/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.06.2022.

13/06 – 19/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.05.2022.

16/05 – 22/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.04.2022.

25/04 – 01/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.04.2022.

04/04– 10/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.03.2022.

14/03 – 20/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.02.2022.

21/02 – 27/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.01.2022.

31/01 – 06/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.01.2022.

10/01 – 16/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.12.2021.

13/12 – 19/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.11.2021.

22/11 – 28/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.11.2021.

01/11 – 07/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.10.2021.

11/10 – 17/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.09.2021.

20/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.08.2021.

30/08 – 05/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.08.2021.

09/08 – 15/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.07.2021.

19/07 – 25/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.06.2021.

28/06 – 04/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.06.2021.

07/06 – 13/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.05.2021.

17/05 – 23/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.04.2021.

26/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.09.2022.

19/09 – 25/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.08.2022.

29/08 – 04/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.08.2022.

08/08–14/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.07.2022.

18/07 – 24/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.06.2022.

27/06 – 03/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.05.2022.

30/05 – 05/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.05.2022.

09/05 – 15/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2022.

19/04 – 24/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.03.2022.

28/03 – 03/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.03.2022.

07/03 – 13/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.02.2022.

14/02 – 20/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.01.2022.

24/01 – 30/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.01.2022.

04/01– 09/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.12.2021.

06/12 – 12/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.11.2021.

15/11 – 21/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.10.2021.

25/10 – 31/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.10.2021.

04/10– 10/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.09.2021.

13/09 – 19/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.08.2021.

23/08 – 29/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.08.2021.

02/08 – 08/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.07.2021.

12/07 – 18/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.06.2021.

21/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.05.2021.

31/05 – 06/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.05.2021.

10/05 – 16/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.09.2022.

12/09 – 18/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.08.2022.

22/08 – 28/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.08.2022.

01/08 – 07/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.07.2022.

11/07 – 17/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.06.2022.

20/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.05.2022.

23/05 – 29/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.05.2022.

02/05 – 08/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.04.2022.

11/04 – 17/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.03.2022.

21/03 – 27/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2022.

01/03 – 06/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.02.2022.

07/02 – 13/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.01.2022.

17/01 – 23/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.12.2021.

20/12 – 27/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.11.2021.

29/11 – 05/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.11.2021.

08/11–14/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.10.2021.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.09.2021.

27/09 – 02/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.09.2021.

06/09 – 12/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.08.2021.

16/08 – 22/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.07.2021.

26/07 – 01/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.07.2021.

05/07 ‒ 11/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.06.2021.

14/06 – 20/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.05.2021.

24/05 – 30/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.05.2021.

03/05– 09/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03