Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Ginta Gabrāna jauno darbu personālizstāde “Fināla lielā atklāšana”
Mākslas stacijā Dubulti
21. jūnijs–13. septembris
Gints Gabrāns. FINĀLA LIELĀ ATKLĀŠANA, 2020. Ar mākslīgo intelektu ģenerēts izstāžu atklāšanas attēls
No 21. jūnija līdz 13. septembrim Mākslas stacijā Dubulti skatāma Ginta Gabrāna jauno darbu personālizstāde “FINĀLA LIELĀ ATKLĀŠANA”. Izstāde veidota, māksliniekam sadarbojoties ar mākslīgo intelektu. Pasākums norisinās gan Mākslas stacijā Dubulti, gan Jūrmalas pilsētvidē un kā papildinātās realitātes aplikācijas SAN projekts redzams visā Latvijas teritorijā (lejuplādēt www.san.lv).
Mākslinieks Gints Gabrāns par savu jauno darbu stāsta: “Ekspozīcijā būs mākslīgā intelekta ģenerētas izstāžu atklāšanas, par pamatu neironu tīkla apmācībai izmantojot 2000 fotoattēlus no Latvijas laikmetīgās mākslas izstāžu atklāšanām (LLMC, Kim, RIBOCA, LNMM, Dubulti u.c.). Šie jaunradītie tēli, kas izmantoti izstādes darbos, ļauj ne tikai iepazīties un priecāties par nepazīstamā skatiena savādību, bet var mums palīdzēt ieraudzīt un atklāt slēptos modeļus un struktūras mūsu – cilvēku veidotajā pasaulē. Darba procesā tiek izmantoti neironu tīkli – uz pašmācību balstītas sistēmas, kas uzkrāj pieredzi (šai gadījumā izstāžu tēlu atpazīšanā) un ģenētiskie algoritmi, kur tiek radītas sākotnējās populācijas (atlasot atklāšanu bildes). No populāciju paaudžu krustošanas un gadījumu mutāciju ceļā tiek ģenerētas jaunas paaudzes ar labāko kandidātu atlasi. Process ir evolucionārs un iteratīvs*. Atlase tiek veikta, balstoties uz mākslinieciskiem subjektīviem kritērijiem. Tai pašā laikā šīsvasaras fināla lielā atklāšana ir arī kā atvadas no vecās mākslas pasaules.”
Izstādes kuratore Inga Šteimane interpretē darba kontekstus: “Gints Gabrāns kopš pirmajām izstādēm deviņdesmitajos gados ar sev piemītošo āķīgas spēles prieku ir pārkāpis konvencijas un radījis darbus, kas provocē skatītāju kritiski vērtēt priekšstatus par lietu kārtību. Paradoksālā kārtā šos gājienus viņš spējis “noformēt” estētiski pievilcīgā veidā, atklājot sev piemītošo klasisko kompetenci - prasmi mīlēt skaistumu. Jaunie darbi izstādē FINĀLA LIELĀ ATKLĀŠANA ir tieši tādi - skaisti, jautri un tehnoloģiski advancēti. Vadošais mūsdienu eksistenciālo risku pētnieks filosofs Niks Bostroms (Niklas Boström) savas grāmatas “Superintelekts. Attīstības ceļi, riski, stratēģijas”** nobeigumā secina, ka mākslīgā intelekta sprādziena perspektīvas priekšā mēs, cilvēki, esam kā mazi bērni, kas rotaļājas ar eksplozīvu bumbu - tik milzīgu atšķirību viņš redz starp šīs “rotaļlietas” spēku un mūsu infantilo uzvedību. Izaicinājums, ar ko cilvēce saskaras - neatkāpties no cilvēcīguma, ko Bostroms apraksta ar trīs aspektiem: veselo saprātu, labsirdību un godprātību. Ginta Gabrāna vadībā MI ir ģenerējis figurālas izstāžu atklāšanu vīzijas, kas atgādina moderno glezniecību tās rītausmā - simbolismu, fovismu, ekspresionismu, impresionismu, sirreālismu. MI uzrāda pārsteidzoši līdzīgu attēla kultūru bioloģiskā intelekta reiz radītajiem modernajiem “ismiem”, kas ar cilvēciskas domāšanas palīdzību akcentēja glezniecības unikalitāti. Tam tāpat kā daudzām citām MI izpausmēm šobrīd nav pilnīga izskaidrojuma, taču MI pētnieki izvirza versiju, ka cilvēks vislīdzīgākais mašīnai ir tad, kad domā, turpretī cilvēciskais pamats ir mūsu intelekta bezapziņas slāņi. Gints Gabrāns apgalvo, ka māksla ir mutācija, kas veido izmaiņas kultūrā, tādejādi papildinot garo un daudzveidīgo mākslas patiesības manifestu virkni. Mākslas stacija Dubulti Ginta Gabrāna projektā ir veidota kā nosacīts informācijas centrs, kur digitāldrukās, projekcijās un monitoros var aplūkot MI ģenerētas vīzijas.
* Iteratīvs - tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
** Niks Bostroms. Superintelekts. Attīstības ceļi, riski, stratēģijas. Jumava, 2017. Tulk. N. Pukjans no Nick Bostrom.Superintelligence: Paths, Dangers, Strategies. Oxford University Press, 2014.
Mūzika - Platons Buravickis, grafiskais dizains - Līga Spunde, AR animācija - Aldis Kopštāls, tehniskais asistents - Gustavs Lociks.
Ekskursijas izstādē: 04.07.plkst. 15.00, 02.08. plkst. 15.00, 06.09. plkst. 15.00.
Mākslas stacija Dubulti
Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala
Diskusija “Sekss, nāve un fotogrāfija”
Festivāla “Rīgas Fotomēnesis” ietvaros interneta tiešraidē
25. jūnijs
Ceturtdien, 25. jūnijā plkst. 21.00, internetā tiešraidē notiks diskusija “Sekss, nāve un fotogrāfija”, kurā piedalīsies FK gada izdevumā “Latvijas fotogrāfija 2020” iekļauto darbu autori – Vika Eksta, Ivars Grāvlejs, Elīna Semane, Pēteris Vīksna, Viktorija Paegle un Arnis Balčus. Pats izdevums iznāks 1. jūlijā.
Sešu fotogrāfi un mākslinieki, kuru darbi neatstāj skatītāju vienaldzīgu, pēc-Jāņu dienā centīsies pievērsties tēmām, kas ne tikai caurvij viņu darbus, bet arī nodarbina plašākas sabiedrības prātus šajā emocionāli pretrunīgajā laikmetā.
Pasākumam ceturtdien varēs sekot līdzi Zoom, kur būs iespēja arī uzdot jautājumus, tiešraide tiks nodrošināta arī žurnāla FK un Rīgas Fotomēneša Facebook lapās.
Visi autori ir iesaistīti šī gada festivālā “Rīgas Fotomēnesis”, kas vēl turpinās līdz 1. jūlijam un kura centrā šogad ir fotogrāfijas un mākslas vizualitāte, kā arī mākslinieka emocionālā pasaule. Festivāla programmu raksturo tādi atslēgas vārdi, kā sapņi, izmisums, iekāre, nāve un dīkstāve.
Romualda Geikina gleznu un akvareļu personālizstāde “Konverģence”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
26. jūnijs–23. augusts
Romualds Geikins. Senatne. 1973. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Ilze Putniņa
No 26. jūnija līdz 23. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs būs skatāma Romualda Geikina gleznu un akvareļu personālizstāde “Konverģence”.
Izstādes nosaukums “Konverģence” precīzi raksturo Romualda Geikina daiļrades būtību un koncepciju, kurai viņš ir bijis uzticīgs visu savu radošo mūžu. Mākslinieks brīvi interpretē dažādu kultūru, periodu, virzienu ierosmes un mijiedarbību, risinot to tuvināšanos un saplūšanu vienas kompozīcijas ietvaros.
Agrīno darbības posmu pārstāv Latvijas Mākslas akadēmijas studiju gados tapušie zīmējumi ar tušu, tinti un flomāsteru, kā arī akvareļi, apliecinot interesi par līniju un tīru krāsu laukumu attiecībām, īpaši lauku ainavas studijās. 20. gadsimta 70. gadu sākumā Romualds Geikins daudz darina miniatūrakvareļus un lielformāta daudzfigūru kompozīcijas eļļas tehnikā. Viņš padziļināti studējis vecmeistaru audeklus, lielāku uzmanību veltot ikonu un krievu avangarda mākslinieku, sevišķi Pāvela Filonova (Павел Филонов) glezniecībai, no kura tiek aizgūts princips par apkārtējās pasaules eksistenci no sīkām daļiņām, kas veido vienu veselumu.
1980. gados Romualds Geikins ilgstošā darbā realizē pats savu kompozīcijas variantu, kurā apvieno daudzas figūras, atsevišķas tēlu grupas vairākos plānos un dažādos rakursos, sasniedzot kustības un it kā nemitīga laika plūduma efektu. Rodas kādai kinofilmai, iztēlē redzamām vīzijām vai atmiņām līdzīgs iespaids. Mākslinieks strādā vienlaikus ar zīmuli un akvareļa krāsām, lietojot vairākkārtēju krāsu slāņu uzklājumus un mazgājumus, lai panāktu vieglumu un caurspīdīgumu, tonāli ļoti tuvinātas krāsu attiecības, kas īpaši raksturīgi viņa pēdējo gadu akvareļiem.
Izstādei Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atlasītas tuvu simtam autora gleznu, akvareļu, skiču, zīmējumu un miniatūrdarbu, kuri tapuši no 60. gadu vidus līdz mūsdienām. Daļa no agrīnajiem darbiem plašākas publikas apskatei tiek parādīti pirmo reizi. Izstādes kuratore ir Irēna Bužinska.
Romualds Geikins (1943) ir dzimis un audzis Daugavpilī poļu kalpotāju ģimenē. No 1963. līdz 1966. gadam mācījies Daugavpils Tēlotājas mākslas studijā pie Vasīlija Paršikova. No 1966. līdz 1973. gadam studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā scenogrāfijas specialitātē Gunāra Zemgala vadībā, tomēr konsekventi pievērsies glezniecībai, īpaši akvarelim.
Kopš 1967. gada Romualds Geikins regulāri piedalījies izstādēs. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1979. gada. Sarīkojis vairāk nekā piecpadsmit personālizstādes, no kurām iepriekšējā darbu skate Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā bija organizēta 2003. gadā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Ineses Kalniņas fotogrāfiju izstāde “Pār–Rīga”
t/c “Galerija Centrs”
līdz 8. jūlijam
Līdz 8. jūlijam t/c “Galerija Centrs” skatāma Ineses Kalniņas fotogrāfiju izstāde “Pār–Rīga”.
Fotogrāfes Ineses Kalniņas personālizstāde ir veltīta neparastām Vecrīgas jumtu ainavām, radošumam un jauna spēka apjaušanai. Personālizstāde “Pār–Rīga” ir stāsts ar tēlainu sižetu un vēstījumu kolāžas tehnikā. No zeltainām baznīcu detaļām līdz vakara krēslas iespaidiem, autore no jauna atsedz to, cik dažādi mēs katrs redzam vienas un tās pašas lietas.
“Tad, kad es uzkāpju uz jumtiem un redzu ēku virsotnes, manī pamostas prieks. Tas ir brīnumains garastāvoklis, jo var sajust pilsētas pulsu, ritmu un atmosfēru. Jumtu korēs es tveru detaļas, kas iedzīvina iztēli,” stāsta Inese Kalniņa.
Fotogrāfe regulāri veido radošas personālizstādes, tai skaitā, vīriešu kailfoto izstāžu ciklu “Stihija.Vīrietis” (The male element), kas guvusi atzinību Latvijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Krievijā un ASV, iegūstot augstu prestižā fotokonkursa “Black & White Spider Awards” žūrijas vērtējumu.
Izstādē ir izmantotas jaunās dzejnieces Noras Grēniņas radītās “pilsētas piezīmes”.
t/c “Galerija Centrs”
Audēju iela 16, Rīga
Izstāde “CON—NON—CON—01”
jaunajā laikmetīgās mākslas platformā, izstāžu zālē un studijā CON—NON—CON
līdz 19. jūlijam
Ar izstādi CON—NON—CON—01 izstāžu sērijā CONCEPTUAL NON — CONCEPTUAL tiek atklāta jauna laikmetīgās mākslas platforma, izstāžu zāle un studija CON—NON—CON Ganību dambī 22D, Tehno Parka 22D teritorijā. Tās saturs balstīts eksperimentālu izstāžu sērijā, kas galvenokārt pievēršas māksliniekiem, kuri vēl nav guvuši stabilu pozīciju šodienas laikmetīgās mākslas telpā, tādā veidā tiecoties uzrunāt, atbalstīt un pārstāvēt šos autorus. CON—NON—CON ir dibinājusi Ksenija Afansjeva sadarbībā ar Ernestu Šveisbergu, kā arī idejas īstenošanā piedalījušies draugi, mākslinieki, un citi atbalstītāji, kuri ieguldījuši savus spēkus un laiku. Pirmajā piedāvātajā izstādē piedalās 23 mākslinieki no Latvijas, Vācijas un Krievijas, tostarp arī mākslinieki Kristians Brekte, Egor Buimister, Milana Felicija. Katram vienam no dalībniekiem ir tendence izaicināt skatītāju un sabiedrību par spīti laikmetīgās mākslas jau tā provakatīvajam raksturam, taču šajā projektā uzsvars tiek likts uz vēl neizstāstītiem, taču ne mazāk nozīmīgiem vai neparastiem dzīvesstāstiem. Ar savu darbību CON—NON—CON cenšas izaicināt pastāvošos un veidot jaunus kanonus, kuri veido laikmetīgās mākslas virzienu, kā arī pievērst uzmanību līdz šim vēl ne tik plaši atpazīstamiem māksliniekiem. Izstādē pārstāvēti dažādi mākslas mediji, tostarp, glezniecība, grafika, fotogrāfija, skulptūra, instalācija, video māksla, mode, grafiti, tetovēšana, u.c.
Mākslinieku atlase turpmākajiem projektiem un izstādēm balstīta galvenokārt uz open call pieteikumu principa, tādējādi, tiek sasniegta plašāka auditorija, atklāti līdz šim nezināmi vai mazāk zināmi talanti, kā arī veidoti jauni sadarbības un komunikācijas tīklojumi.
CON—NON—CON telpas ir paredzētas attīstīt kā sava veida mākslas fabriku ar tālejošiem plāniem, kas ietver ne vien mākslas darbu izstādīšanu, bet arī citu ar mākslu saistītu un sociāla rakstura projektu kūrēšanu, tostarp, darbnīcas, mākslinieku rezidences, telpu diskusijām u.tml. Topošās mākslas fabrikas CON—NON—CON dibinātāju interesēs ir satricināt bieži vien stereotipos balstīto saturu, kas tiek dēvēts par laikmetīgo mākslu. Izstāde CON—NON—CON—01 ir pirmais mēģinājums paust dažāda rakstura un mediju mākslas izpausmes ārpus baltā kuba kanoniem.
Laikmetīgās mākslas platforma, izstāžu zāle un studija CON—NON—CON
Ganību dambis 22D, Rīga / Tehno Parks 22D teritorija
Mākslinieku apvienības “4K” izstāde “Pasaules gals”
Kalnciema kvartāla galerijā
līdz 29. jūlijam
Līdz 29. jūlijam Kalnciema kvartāla galerijā skatāma mākslinieku apvienības “4K” izstāde “Pasaules gals”.
“4K” ir kursabiedri Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļā. Andris Kaļiņins, Ieva Stalšene, Madara Mela un Katrīna Ieva šobrīd kopīgi ir aizrāvušies ar glezniecību, un izstādē būs piedāvātas 12 vizuālas versijas par vienmēr un sevišķi 2020. gadā aktuālo tēmu – pasaules gals.
Topošo scenogrāfu vizuālā valoda un izteiksmes līdzekļi ir atšķirīgi un dažādi, bet māksliniekus (un arī darbus) vieno līdzīgs skatījums uz mākslu un scenogrāfiskās domāšanas klātesamība.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Jāņa Gutāna-Graša un Sandas Zemes izstāde “Spēles Dieva dārzos”
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
līdz 31. jūlijam
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” līdz 31. jūlijam norisinās Zemes mākslas (Land Art) virziena izstāde “Spēles Dieva dārzos”.
Izstādes mērķis ir iepazīstināt apmeklētājus ar pasaulē populāru, bet Latvijā mazāk zināmu mākslas virzienu – zemes mākslu (lendārts, Land Art) un parādīt tā dažādību (metodes: balansēšana, ierakumi, iekārumi, lapu – zaru darbi, atspulgi ūdenī, smilšu raksti un tamlīdzīgi; tēmas: kosmoss, fauna, dabas ģeometrija un citas), rosinot uz filozofiskām pārdomām par dabu un cilvēka vietu tajā.
Izstādi veido divi mākslinieki. Jānis Gutāns-Grasis, kurš izvietojis fotogrāfijas un divas instalācijas, no kurām viena ir interaktīva – apmeklētāji var līdzdarboties mākslas darba tapšanā, katrs izveidojot savu kompozīciju smiltīs. “Land Art mākslinieku pētījumi balansē starp vareno radītāja veidoto visumu un cilvēka prāta konstrukcijām. Kad daba (dabiskā vide) satiekas ar mākslu (mākslīgais – cilvēciskais), veidojas neiedomājamas variācijas un iespējas radīt pārsteidzošus darbus. Harmonisks balanss ar ainavu ir manu darbu pamatprincips. Latvijas dabas vienmērīgie pasteļtoņi, gadalaiku kontrasti paver lieliskas iespējas veidot daudzveidīgus darbus. Apstākļi – vides ainava, materiāla īpašības, gadalaiku īpatnības – kļūst par līdzautoriem. Īpaši interesantas ekspedīcijas izdodas nejaušos klejojumos. Mana ceļa virziens ir “kosmiskās kārtības ruļļa” meklējumi,” stāsta Jānis Gutāns-Grasis.
Sanda Zeme, kura izstādīs dabas faktūru fotogrāfijas un zemes mākslas fotogrāfijas uz kanvām, saka: “Daba ir pašpietiekama savās formās, krāsās, kontrastos, faktūrās, klusumā un skaņās. Daba vienmēr ir gaumīga, ja cilvēks pārlieku tajā nav iejaucies. Neviens krāsu salikums, neviena ainava nav nebaudāma. Vērojot dabu, var sajust tās harmoniju, visu lietu kārtību un jēgu. Daba rada un rodas, arī cilvēkā ir dabiska vēlme radīt. Land Art ir izvēle radīt dabā, nedaudz pieskaroties tai, atstājot pēdas, kas ar laiku izgaist.”
Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Tekstilmākslinieces Ritas Ļegčiļinas-Brokas personālizstāde “Apraksti”
Latgales vēstniecībā GORS
Līdz 30. augustam
Foto: Andrejs Vasjukevičs/Latgales vēstniecība GORS
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā līdz 30. augustam skatāma tekstilmākslinieces Ritas Ļegčiļinas-Brokas darbu personālizstāde “Apraksti”, parādot Latvijas krāsu tradīcijas laikmetīgā skatījumā un iezīmējot Latvijas tekstilmākslā unikālus vaibstus.
Tekstilmāksliniece Rita Ļegčiļina-Broka dzīvo Ikšķilē, Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu tekstilmākslā (2017), šobrīd studē LMA doktorantūrā. Izstādēs piedalās kopš 2016. gada, bet kopš 2017. gada ir Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre. Māksliniece ir arī Ikšķiles Mūzikas un Mākslas vidusskolas vizuālās mākslas pedagoģe.
Rēzeknē skatāmā izstāde “Apraksti” ir tekstildarbu (tekstilinstalācijas, fotogrāfiju sērijas, tekstilmozaīkas, tekstilkolāžas, tekstilgleznas un autortehnikā veidoti objekti) cikls, kas veidojies un tapis vairāku gadu garumā, ilgstoši un nopietni interesējoties un pētot, kāda ir krāsas izcelsme Latvijas tekstilajā kultūrā un uzskatot to par Latvijas tekstilmākslas būtiskāko sastāvdaļu. Tomēr māksliniece uzsver, ka, ļoti labi pārzinot šo tradicionālās krāsošanas tehniku, tomēr tekstildarbos nepiesaistās gadsimtos izstrādātajām receptēm un paņēmieniem, vairāk laikmetīgā domāšanā izmanto pašu ideju, ka krāsa iegūstama no vides.
Ritu iedvesmo uzskats, ka, lai gan dabiskā vide daudzviet izmainīta un kultivēta, arī pārmantotās tekstildarbu radīšanas tradīcijas un prasmes ne vienmēr uzturētas spēkā, tik un tā savā pirmbūtībā šejienes ļaužu apziņā ir dziļi ieausta apjēgsme par raksturīgo zemes un gaismas krāsu – tuvo, saprotamo, savējo un mūžīgo. Viņas radošajos meklējumos spēcīgs dzinulis ir interese par vietas izjūtu kā stimulu jebkurai mākslinieciskajai izpausmei. Māksliniece stāsta, ka vietējie dabas apstākļi noteikuši Latvijas iedzīvotāju krāsas izjūtas īpatnības – šeit vērojama savdabīga nianšu bagātība, ko sniedz piejūras klimats ar īpašo gaismu, tās nepārtraukto mainību. Lai gan sastopamas spilgtas krāsas, Latvijas dabā tās aizvien harmonizējas, rodot līdzsvaru starp kliedzošo un vienmuļību. Arī tekstilmākslu spēcīgi ietekmējusi daba – tajā pieejamo augu spektrs licis pamatus krāsu lietojuma tradīcijai un izpratnei. Rita Ļegčiļina-Broka tiekusies izzināt krāsas ceļu kopš Latvijas tekstiliju darināšanas pirmsākumiem līdz pat tās izmantojumam mūsdienu šķiedras mākslā. Šīs atziņas savukārt atspoguļojas mākslinieces pašas darinājumos. Viņa to komentē šādi: “Arī iepriekš bija tāda iekšēja prasība strādāt ar dabiskas izcelsmes materiāliem, vislabāk linu, bet, kad atklāju zemes krāsu, dabas krāsu, konkrētas vietas krāsu, kas krāso dabīgo šķiedru, tas viss saslēdzās un pārauga jaunā līmenī.”
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
“Neputns” izdevis Mārītes Putniņas grāmatu
“Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Saldus un Tukuma rajonos”
Grāmata par vēsturisko Saldus un Tukuma rajonu dievnamiem ir desmitais sējums kultūras mantojumam veltītajā sērijā “Mākslas pieminekļi Latvijā”. Aplūkotajā teritorijā mūsdienās ietilpst Tukuma, Kandavas, Jaunpils, Engures, Saldus un Brocēnu novads.
Senākais sakrālās arhitektūras mantojums saistīts ar luterāņu baznīcu celtniecību Kurzemes hercogistē 16. gadsimta beigās un 17. gadsimtā. Līdz mūsdienām saglabājušies ievērojami manierisma (Jaunpils baznīcas altāris un kancele, Saldus Sv. Jāņa baznīcas kancele, Zemītes baznīcas altāris Rundāles pils muzejā u. c.) un baroka (Lestenes baznīcas iekārta, Kandavas baznīcas kancele un kungu sols u. c.) koktēlniecības paraugi. Liela un Latvijas mākslas vēsturē nozīmīga baroka gleznojumu kolekcija saglabājusies Gaiķu luterāņu baznīcā. Ne mazāk ievērojama ir Vānes baznīcas gleznu kolekcija, kas glabājas Rundāles pils muzejā. Remtes baznīcas rietumu fasādē saglabājies grezns rokoko akmenskaluma portāls ar baznīcas cēlāju fon Mēdemu un fon Brukenu-Folku alianses ģerboni virs durvīm.
Minētās baznīcas ir tikai daži piemēri no pavisam 35 grāmatā iekļautajiem dievnamiem. Atbilstoši konfesionālajai piederībai tās ir 31 luterāņu baznīca un tikai divas katoļu un divas pareizticīgo baznīcas.
Par katru celtni sniegtas izsmeļošas vēsturiskās ziņas un detalizēts ēkas un tās iekārtojuma apraksts, izceļot informāciju par galvenajām arhitektūras un mākslas vērtībām. Dievnamu aprakstos ietverta arī informācija par gadu gaitā muzejos nodotajiem un saglabātajiem baznīcu iekārtas priekšmetiem, kā arī zudušajām sakrālajām celtnēm un to iekārtām, par kurām saglabājusies pietiekama dokumentālā un vizuālā informācija. Katras celtnes raksturojumam pievienota tās plāna shēma, vēsturiskie attēli un mūsdienu fotogrāfijas.
Grāmatu papildina izmantoto avotu un literatūras saraksts, tekstā sastopamo arhitektūras, mākslas un baznīcas rituālu terminu vārdnīca un personu rādītājs, kā arī teksta kopsavilkums angļu un krievu valodā.
Mg. hist. Mārīte Putniņa ir Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas inspektore. Pieminekļu aizsardzības jomā strādā kopš 1990. gada. Vairāku publikāciju, izstāžu un grāmatu autore. Sērijā “Mākslas pieminekļi Latvijā” izdotas Mārītes Putniņas grāmatas par Zemgali un vēsturiskajiem Aizkraukles un Jēkabpils rajoniem.
Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv un labākajās Latvijas grāmatnīcās.
Apgāds “Neputns”
Tērbatas iela 49/51-8, Rīga
“Karostas festivālā: Trīsdesmit neatkarības gadi 1990-2020” tapušie mākslas darbi
visu vasaru skatāmi Liepājas Karostā
“Karostas festivāls: Trīsdesmit neatkarības gadi 1990-2020”, kas notika 8.-14.jūnijā, ir noslēdzies, bet Karostā arī turpmāk var apskatīt festivāla laikā tapušos mākslas darbus.
Karostas ūdenstornis turpmāk būs vaļā katru dienu!
Invalīdu ielā netālu no Karostas cietuma ir apskatāms Eduarda Dubrovska lielformāta sienas gleznojums.
Cietumā apskatāmas mākslinieču Agneses Rudzītes, Justīnes Seiles–Urtānes un Kristīnes Dekovices izgleznotās un iekārtotās kameras.
Redanā apskatāmi divu mākslinieču darbi, kas tapuši šā gada festivālā, un vairāki pērnā gada festivāla darbi. Šogad Redanā mākslas darbus radīja Katrīna Vīnerte no Talsiem un Katrina Kolk no Tartu.
“Lielformāta gleznojumā izvēlētas Latvijas un Igaunijas nacionālās krāsas un baltiešu tautu rakstu elementi. Akmeņi simbolizē jūras krastu, kas vieno Latviju un Igauniju, stirna ataino cīņu starp tehnoloģijām un dabu mūsdienu sabiedrībā, vienlaikus tā ir atsauce uz Karostas militāro mantojumu,” par savu darbu stāsta Katrina Kolk.
Divi jauni gleznojumi apskatāmi Ziemeļu fortos. Klara Kabrera (Clara Cabrera) ir uzgleznojusi Liepājas Pētertirgus ainu, savukārt mākslinieks Elements savu darbu nosaucis “Нептун следит за базаром” (Neptūns vēro tirgu / domā, ko runā).
Karostas ūdenstornī ir apskatāmas vērienīgas Rituma Ivanova un Agates Apkalnes gleznu izstādes, ko mākslinieki atveduši izstādīšanai Karostā, kā arī Tallinas mākslinieces Alina Orav glezna un Baibas Ābelītes instalācijas.
Rituma Ivanova speciāli Karostas ūdenstornim radīta lielformāta (4x2,6 metri, akrils uz audekla) glezna “Esmu” attēlo mākslinieka Rituma Ivanova pašportretu, kura radīšana aizņēma nedēļu. Gan gleznas izmērs, gan sajūta atbilst atrašanās vietai tīras izkliedētās gaismas un baltā kuba formāta dēļ. Uzdodot eksistenciālus jautājumus, pēdējā laikā Ivanovu aizrauj cilvēka būtība, izpausme un identitāte. Šis pašportrets papildina mākslinieka pašizpēti. Gleznas pamatā ir fotogrāfa Māra Ločmeļa slapjās plates fotoattēla fragments.
Karostas ūdenstornī turpina strādāt mākslinieki Egons Peršēvics un Agate Apkalne. Peršēvics turpina mālā atveidot Baltijas nāru, ko vasaras beigās paredzēts ielaist ūdenī pie Ziemeļu mola. Tornis atvērts apmeklētājiem darba dienās pulksten 16-19 un nedēļas nogalēs pulksten 14-17.
