Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Atvērta jauna kultūrtelpa “M/Darbnīca”
K. fon Stricka villas kompleksā Rīgā
7. oktobrī darbību uzsākusi jauna kultūrtelpa “M/Darbnīca”, kas atrodas K. K. fon Stricka villas kompleksā Rīgā.
Jaunajā divstāvu kultūrtelpā lielākais uzsvars likts uz mūziku – galvenokārt uz džezu, avangardu un elektroniku, taču pirmajā stāvā atvērta arī gleznu un fotogrāfiju izstādēm paredzēta galerija.
Līdz oktobra beigām pirmā stāva galerijā apskatāmi jaunā neoekspresionisma mākslinieka Puntusa darbi, bet novembrī sienas rotās analogā foto meistardarbi. Kultūrtelpas saimnieki komentē, ka gluži vienkārši vēlas atkal iekvēlināt mīlestību starp glezniecību un mūziku, pieaicinot trešo mīļāko – fotogrāfiju. Savukārt otrā stāva sienas jau sākušas gaidīt pirmos ierāmētos fotomirkļus no “M/Darbnīcā” ieplānotajiem koncertiem.
Kultūrtelpa “M/Darbnīca”
Aristīda Briāna iela 9, Rīga
Raita Hroloviča izstāde “it kā gleznas pasaka”
cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros
kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur”
12.–17. oktobris
No 12. līdz 17. oktobrim kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur” Tallinas ielas kvartālā norisināsies mākslinieka Raita Hroloviča izstāde “it kā gleznas pasaka”, kas nedēļu būs skatāma cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros. Mākslinieks izstādē skatītājiem piedāvās divu darbu kombināciju no gleznu cikla “izrāde – pērkons”. Katrā no cikla darbiem ir attēlots konkrēta akmens fragmenta palielinājums līdz 5,4 metriem un tas reprezentē attēla, plaknes un laukuma robežu, distanci un mērogu pret dabu, kā arī gleznas pētnieku.
Raitis Hrolovičs par gleznu ciklu saka: “Domājot par katru savu nākamo gleznu, pie kuras kāds jauns pētnieks aplūko plaknē redzamo, es nonāku pie tā, ka gleznai kā simbolam jeb objektam pietiek tikai ar divām dimensijām un tonālajām attiecībām starp diviem simboliem. Glezniecība pētniekam var darboties kā telpa vai darbnīca, kur uzglabāt informāciju par valodu simboliem un formām.”
Raitis Hrolovičs savās instalācijās apvieno glezniecības, grafikas un tēlniecības izteiksmes līdzekļus, radot gan formāli, gan tematiski izteikti monumentālus darbus. 2016. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedru, iegūstot maģistra grādu un kopš 2012. gada viņš strādā kā pasniedzējs Jaņa Rozentāla Mākslas skolā. Kopš 2006. gada mākslinieks piedalās grupu izstādēs un ir sarīkojis arī vairākas personālizstādes, tostarp veidojis ekspozīciju fonda “Mākslai Vajag telpu” cikla “#DŽEMMA90” ietvaros, piedalījies JCE laikmetīgās mākslas biennālē Parīzē un grupas izstādē “Savvaļa”.
Izstāžu cikls “Iknedēļas atklājums” norisinās no 20. jūlija līdz pat 31. oktobrim, skatītājiem ik pirmdienu piedāvājot iepazīties ar dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbiem.
Kultūrvieta “Tu Jau Zini Kur”
Tallinas iela 10-K3, Rīga
Gļeba Panteļejeva izstāde “Hormonija”
Galerijā “Māksla XO”
15. oktobris– 16. novembris
Gļebs Panteļejevs. Melatonīns. 2020, stikls, bronza, gaisma, 88 x 110 x 76 cm
No 15. oktobra līdz 16. novembrim galerijā “Māksla XO” būs skatāma Gļeba Panteļejeva izstāde “Hormonija”. “Uztverot sevi caur apziņas, garīguma un morāles prizmu, mēs bieži aizmirstam, ka homo sapiens ir plēsīgs, agresīvs, savtīgs un gribošs bara dzīvnieks. Tā uzvedība tiek noteikta bioķīmisko procesu līmenī un ir atkarīga no hormonu – bioaktīvo vielu - iedarbības. Hormoni vieno mūs ar dzīvnieku pasauli un sagrauj mītu par cilvēka īpašo izcelsmi, jo ir vienādi un universāli visām dzīvajām būtnēm. Ar šo izstādi mēģinu atrast cēloņsakarības starp fizioloģiskiem, hormonāliem procesiem homo sapiens organismā un cilvēcības būtību. Es nesniedzu atbildes uz lielajiem jautājumiem, bet konstatēju hormonālā fona ietekmi uz civilizācijas vēsturi caur vēsturisko personu – Ļeņina, Riharda Vāgnera, Modesta Musorgska tēliem. “Ļeņins spermas jūra” ir metafora stagnējošās civilizācijas apsēklošanai, apaugļošanai un restartēšanai. Visas skulptūras ietver metaforu, bet radošo metožu diapazons ir no naturālistiska reālisma līdz konstruktīvai, ģeometriskai stilizācijai. Jautājums, KĀ izdarīt darbu un sasniegt rezultātu man ir svarīgākais tēlniecībā, pretējā gadījumā es izvēlētos citas izteiksmes iespējas. Nenoliedzu, ka šī izstāde ir skatiens caur dzimuma piederības (gender, angļu.val.) prizmu. Es esmu balts eiropeīds, vīrietis, heteroseksuāls, lietoju uzturā gaļu, ikdienā pārvietojos ar automobili, neesmu visaptverošas tolerances pret jebkuru citādību paraugs un neuzskatu, ka sazvērestības teorijas vienmēr ir tukšs un nepamatots izdomājums. Es uzskatu, ka pastāv sieviešu un vīriešu pasaules, ekskluzīvas, mentālās teritorijas, savstarpēji nesasniedzamas un neuztveramas.
Daļa darbu tika radīta 2020. gada pavasarī, Covid-19 izsauktās, ārkārtējās situācijas laikā, kas nevarēja neatstāt ievērojamu emocionālo nospiedumu uz tiem,” stāsta Gļebs Panteļejevs.
“Gļebs Panteļejevs ir viens no spožākajiem un daudzveidīgākajiem Latvijas tēlniekiem, kurš strādā visās tradicionālajās tēlniecības jomās – stājtēlniecībā, vides mākslā un monumentālajā tēlniecībā. Viņa skulptūrām ir skaidra, reālismā balstīta plastiskā forma – no lakoniskas un minimālistiskas līdz barokāli bagātai. Tā var būt gan fotoreālistiska, gan abstrakta, statiska vai kinētiska. Māksliniecisko formu vēl vairāk bagātina dažāda tēlniecisko materiālu izvēle, ko Gļebs Panteļejevs bieži izspēlē asprātīgos un savstarpēji kontrastējošos savienojumos. Viņa darbi ir bronzā, alumīnijā un tēraudā, granītā, marmorā, kokā, stiklā un sintētiskajos materiālos. Tik pat daudzveidīgs ir darbu saturs – filozofisks vai tīri zinātnisks, asprātīgs, sociālkritisks, kultūrvēsturisks un politisks,” mākslinieku raksturo galerijas vadītāja Ilze Žeivate.
Gļebs Panteļejevs (1965) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1991). Kopš 1991. gada sarīkojis 16 personālizstādes un piedalījies vairāk kā 40 grupas izstādēs Latvijā, Igaunijā, Baltkrievijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Čehijā, Skotijā, Lielbritānijā, Francijā, Kiprā, Kanādā, Meksikā un Japānā. Saņēmis daudz balvas un godalgas, un radījis virkni ievērojamu, Latvijas vēsturei un kultūrai veltītu pieminekļu un vides objektu dažādās Latvijas pilsētās. Gļeba Panteļejeva darbi atrodas publiskās kolekcijās - Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Latvijas Kara muzejā, Latvijas Bankā, Latvijas Nacionālā Operā un Balets, Latvijas Gaisa Satiksmē (Rīga, Latvija), Deutcshe Aerospace (Minhene, Vācija) un Katzovas Skulptūrparkā (Katzova, Vācija).
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Rīgas Starptautiskais kino festivāls
15.–25. oktobris
Šonedēļ sāksies septītais Rīgas Starptautiskais kino festivāls (RIGA IFF), kas noritēs vienpadsmit dienas, piedāvājot 129 filmas desmit tematiskās programmās. Skatītājiem būs iespēja redzēt ne tikai pasaules kinofestivālos jau atzinību guvušus darbus, bet arī iepazīties ar izteiksmīgiem un drosmīgiem skatpunktiem no Baltijas jūras reģiona un ziemeļvalstīm, kā arī pieredzēt talantīgas debijas un arī ilgi gaidītus pašmāju kinodarbus. Reaģējot uz pasaulē joprojām valdošo veselības krīzi, seansi notiks gan klātienē, gan tiešsaistē. Jāņem vērā, ka seansiem tiešsaistē, gluži tāpat kā klātienē, būs sākuma un beigu laiks, tādēļ savs festivāla apmeklējums jebkurā gadījumā ir jāplāno.
Šī gada festivāls tiks atklāts ar unikālu pieredzi – visā pasaulē vērojamu kino koncertu “Kur patiesība?!”. Pasākuma laikā nesen restaurēto, senāko saglabājušos Latvijas teritorijā tapušo spēlfilmu “Kur patiesība?!” pavadīs Artūra Liepiņa un Jēkaba Nīmaņa komponētā oriģinālmūzika.
RIGA IFF noslēgumā tiks apbalvoti pilnmetrāžas kino, īsfilmu un mūzikas video konkursu uzvarētāji.
Programma “Labsajūtas mēnesis muzejā”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
1.–31. oktobris
Visu oktobri Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā norisināsies pasākumu un nodarbību programma “Labsajūtas mēnesis muzejā”.
Šobrīd, kad saistībā ar dažādiem pasaules notikumiem mentālā labsajūta ir kļuvusi par vienu no aktuālākajiem mūsu laika jautājumiem, arvien pieaug izpratne par to, cik svarīgi ir pievērst uzmanību gan ķermeņa, gan prāta veselībai. Vēsturiski muzeji izsenis uzskatīti par kultūras un zināšanu centriem, par vietām, kurās iespējams paplašināt priekšstatu par mums apkārtējo pasauli. Labsajūtas mēneša ietvaros Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) vēlas izcelt mākslas un mākslas muzeju potenciālu arī kā pozitīvas, nomierinošas un harmonizējošas sociālās pieredzes un kopības izjūtas sniedzējiem, pašapziņas un pašizziņas veicinātājiem.
Akcijas ietvaros š. g. oktobra mēnesī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas apmeklētājiem būs iespēja piedalīties mākslas meditācijas nodarbībās jauniešiem un pieaugušajiem, mākslas terapijas sesijās senioriem un īpašās tematiskās ekskursijās par redzes uztveres lomu mākslas vērošanā. Individuāliem mākslas baudītājiem, kas vēl meklē ceļu uz sarunu ar mākslu, tiks piedāvātas mediācijas kartītes. Tās izstrādājuši LNMM muzejpedagogi, sastādot secīgus uzdevumus un jautājumus, kuriem sekojot tiek veicināta cilvēka mijiedarbība ar mākslas darbiem un dziļāka izpratne par to saturisko vērtību. Tāpat izveidots atsevišķs piedāvājums skolēnu grupām “Mierpilna mākslas skatīšanās” ar mērķi stiprināt dalībnieku spēju saprast savas emocijas un tās apzināti vadīt ar mākslas vērošanas un radīšanas palīdzību.
“Labsajūtas mēneša muzejā” programma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā tapusi sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrību ERGO.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA akcijas laikā vēlas īpaši uzrunāt profesionālas komandas, kas savas darba dienas pavada biroja vidē. Četrās oktobra piektdienās kolektīviem, kuriem sēdošs darbs pie datora ir kļuvis par ikdienas rutīnu, tiks piedāvāts nomainīt vidi un izbaudīt citādas sajūtas muzejā.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs Labsajūtas mēnesī rīkos unikālas radošās darbnīcas ar mākslas terapijas metodēm, kuru rašanās impulss bijis Jāņa Straupes dizainētie krēsli. Mākslas terapeite, žurnāliste un redaktore Sindija Meluškāne, izmantojot Jāņa Straupes oriģinālos krēslus, palīdzēs gan pieaugušajiem, gan bērniem iepazīt savas emocijas un strādāt ar tām.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Atvērta pieteikšanās ISSP Skolas kursam “Ievads fotogrāfijā”
Fotogrāfijas izglītības platforma ISSP izsludinājusi uzņemšanu divu mēnešu intensīvajā kursā “Ievads fotogrāfijā”, kas sāksies 28. oktobrī. Tas izveidots ikvienam, kurš vēlas spert pirmos soļus fotogrāfijas pasaules izzināšanā un attēlu veidošanas principu izprašanā. Praktiskas radošās nodarbības vadīs pazīstamā fotogrāfe Iveta Gabaliņa, bet teorētiskās lekcijas un tehniskos pamatus pasniegs grafikas dizainers un fotogrāfs Sandijs Ruļuks.
ISSP Skolas kursā “Ievads fotogrāfijā” dalībnieki ne tikai apgūst fotogrāfijas tehniskos pamatus, bet vienlaikus mācās nolasīt un pielietot fotogrāfijās izmantoto vizuālo valodu, lai paustu sev svarīgas idejas un saskatītu tās citu darbos. Kurss piedāvā ievadu fotogrāfiskās domāšanas pamatprincipos un sniedz ieskatu svarīgu autoru daiļradē, sākot no fotogrāfijas pirmsākumiem līdz mūsdienām. Tāpat tajā iespējams apgūt kameras iespējas un tehniskās nianses, lai paplašinātu savu izteiksmes potenciālu.
“Ievads fotogrāfijā” ir iespēja gan fotogrāfijas entuziastiem, gan dažādu radošo jomu profesionāļiem un studentiem attīstīt savas prasmes un izpratni par mediju iedvesmojošā un interaktīvā vidē. Kurss ietver gan teorētiskās lekcijas, gan praktiskas nodarbības un radošus uzdevumus. Šo ievadprogrammu ISSP Skola piedāvā jau vairākus gadus, un tās veiksmes pamatā ir pasniedzēju personiskā pieeja katram tā dalībniekam, kā arī savstarpēju diskusiju veidošana un sadarbības veicināšana starp pašiem fotogrāfijas interesentiem. Kursa noslēgumā katrs dalībnieks izveido nelielu darbu sēriju, ko prezentē pasniedzējiem un kursabiedriem.
Kursa “Ievads fotogrāfijā” nodarbības notiek darbadienu vakaros Rīgas centrā, ISSP telpā Berga Bazārā. Dalībai kursā nepieciešama DSLR vai cita fotokamera ar manuāliem iestatījumiem. Papildu informācija un pieteikšanās šeit.
Biedrība ISSP
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k.3, Rīga
Izdevniecība “Neputns” izdevusi grāmatu
par gleznotāju, grafiķi Jēkabu Bīni (1895–1955)
Izdevniecības “Neputns” Latvijas mākslas klasiķiem veltīto sēriju papildinājusi ar grāmatu par gleznotāju, grafiķi, lietišķās mākslas meistaru, pedagogu un teorētiķi Jēkabu Bīni (1895–1955). Latviešu mākslas kopainā viņš izceļas kā mākslinieks, kurš savā daiļradē vienmēr centies iemiesot latviešu pasaules skatījumu, senās tautas atziņas un vēstures notikumus.
Grāmatas autore ir mākslas zinātniece Agita Gritāne. Sērijas māksliniece – Anta Pence.
“Jēkabam Bīnem bija savs redzējums, kādai ir jābūt mākslai, un tas saistījās ar ticību tautas nacionālai nākotnei. Viņaprāt, latviska māksla pamatojas uz seno latviešu tradīcijām un tautas rakstos paustajiem vēstījumiem, savukārt tautas nākotnei jābalstās uz pagātnes pieredzi un zināšanām,” tā grāmatas autore.
Jēkaba Bīnes atstātais mantojums ir plašs un daudzveidīgs. Glezniecībā un grafikā Bīne darbojās dažādu žanru lokā, viņa daiļradē ir gan klusās dabas, ainavas, portreti, akti, gan sadzīves žanra darbi un mitoloģisku un reliģisku sacerējumu kompozīcijas. Bīnes mākslu raksturo reālisms un tradicionāla pieeja glezniecībai, tomēr viņa stilistiskais rokraksts un izvēlēto sižetu loks ir atšķirīgs un interesants Latvijas mākslas kopainā.
Jāmin Bīnes piederība dievturu kustībai, kas atstāja būtisku iespaidu uz mākslinieka daiļradi un dzīves uztveri kopumā. Dievturu interešu lokā bija Latvijas vēsture, etnogrāfija, mitoloģija, tautas māksla, senais ornaments, tradīcijas.
Agita Gritāne ir mākslas vēsturniece, pasniedz mākslas studiju kursus Latvijas Mākslas akadēmijā un Liepājas Universitātē. Šobrīd studē doktorantūrā Latvijas Mākslas akadēmijā. Vairāku zinātnisko publikāciju autore.
Grāmata nāk klajā teju reizē ar Jēkaba Bīnes 125 gadu jubilejas piemiņas izstādi “Jēkabs Bīne. Ar mīlestību…”, kas durvis vērs 17. oktobrī Kuldīgas Mākslas izstāžu namā.
Grāmatas var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv, kā arī labākajās Latvijas grāmatnīcās.
Izdevnieības “Neputns” galerija
Tērbatas iela 49/51, Rīga
Laimas Akmentiņas personālizstāde “Meža pieskāriens”
Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
Līdz 1. novembrim
Līdz 1. novembrim Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” skatāma mākslinieces Laimas Akmentiņas personālizstāde “Meža pieskāriens”.
Izstādē būs skatāma ainavu glezniecība – Laima Akmentiņa savās gleznās galvenokārt tēlojusi mežu. “Mežā jūtos kā klēpī – siltā, aicinošā. Kopš bērnības zināmās smaržas jaucas ar atmiņām, drošības un iekšējas brīvības sajūtu. Pastaigas, vecāsmammas stāsti, mazās meža puķītes, “istabiņa” starp četrām priedēm, spēles, slēpojiens no kalniņa, pakrūtē nokņudot...”, stāsta gleznotāja. Māksliniece glezniecību jūtot kā valodu, kas uzrunā caur krāsu, gaismu, kompozīcijas ritmu. “Gleznot ir skaisti, bet ne viegli. Rezultāts gan ir, gan nav atkarīgs no apzinātas ieceres, tas mēdz būt arī pārsteigums,” uzskata autore. Gleznās notverts miers un prieks, ko autore rod dabā – gan ozola lapu rūsainais zeltainums, gan meža galu ritmi vējā, saule ozolu jaunaudzē pavasarī, kur uzplaukuši cīrulīšu ziediņi, vakarā nopēdotā smilts jūras krastā.
Laima Akmentiņa (1965) absolvējusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, vēlāk Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā. Māksliniece ir Jūrmalas Mākslinieku biedrības biedre un skolotāja Jūrmalas Mākslas skolā, līdz 2018. gadam – arī Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā. Laima Akmentiņa kopā ar bērniem veido gleznieciskas animācijas.
Rīgas kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Izstāde “Liepājas glezniecība”
Jelgavas Ģederta Eliasa muzejā
Līdz 8. novembrim
Līdz 8. novembrim Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Liepājas glezniecība”, kas iepazīstina ar mūsdienu Liepājas mākslinieku daiļradi. Ekspozīciju veido septiņu Liepājas mākslinieku - Mārtiņa Krūmiņa, Vikas Štrauhas, Guntas Krastiņas, Gintas Stavrovskas, Daces Dēliņas-Lipskas, Pētera Taukuļa, Ulda Rubeža – darbi. Izstādei izvēlētie darbi maksimāli ataino katra mākslinieka individualitāti un viņa paša īpašo ceļu mākslā.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Apvienības V.I.V.A. gleznu un zīmola “Malny wylky”
keramikas darbu izstāde “Laimes formula no Latgales”
Bauskas muzejā
Līdz 11. novembrim
Līdz 11. novembrim Bauskas muzejā būs skatāma apvienības V.I.V.A. gleznu un zīmola “Malny wylky” keramikas darbu izstāde “Laimes formula no Latgales”. Apvienībā V.I.V.A. darbojas četras Latgales gleznotājas – Vēsma Ušpele, Ilze Griezāne, Vija Stupāne un Agra Ritiņa. Nosaukums veidots no viņu vārdu pirmajiem burtiem, taču tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē “Lai dzīvo!”, kas lieliski raksturo radošā kvarteta mākslinieciskās darbības rezultātu. Gleznotāju radošā sadarbība aizsākās 2006. gadā, tiekoties kopīgā plenērā podnieku darbnīcā Kaunatas pagasta Akminīšos. Kopš tā laika Vēsma, Ilze, Vija un Agra ir piedalījušās daudzās izstādēs un plenēros gan Latvijā, gan ārpus tās, nesot vēstījumu par Latgales burvību, un radošo garu.
Mākslinieces savos darbos atklāj Latvijas ainavas daudzveidību, aktualizē un popularizē Latvijas ainavas glezniecības tradīcijas.
Savukārt Aivars Ušpelis, kurš ir Ušpeļu dzimtas keramiķis jau piektajā paaudzē un viņa sieva Vēsma Ušpele ar zīmolu “Malny wylky” darina melnā svēpējuma tehnikā veidotus darbus, kas apdedzināti bedres tipa atklātas uguns ceplī. Tie ir saimniecībā izmantojami trauki – šķīvji, bļodas, krūzes, podi un citi sadzīvē noderīgi un skaisti priekšmeti.
Bauskas muzejs
Kalna iela 6, Bauska
Aijas Bley personālizstāde “Zero Waste”
“Kamergalerijā”
Līdz 15. novembrim
Līdz 15. novembrim “Kamergalerijā” skatāma Aijas Bley personālizstāde “Zero Waste”.
Aija Bley plašāk zināma kā fotogrāfe un kinorežisore, bet izstādē “Zero Waste” Aija Bley debitē kā grafiķe, un šie viņas grafikas darbi tapuši procesuālā kopdarbā ar dabu un mijiedarbībā ar grafikas tehnikām. Aija Bley šajos darbos strādā ar “zero waste” ideju un tajos integrē ready-made principus. Tie balstās postmodernisma idejā, ka mākslā tiek izmantots tas, kas jau ir radīts, kā arī mākslas darbs nav kaut kas absolūts, pabeigts un neaizskarams.
“Manā izstādē darbus primāri ir radījis nevis cilvēks, bet dzīvā daba”, stāsta Aija Bley. Darba process balstās dabas dokumentēšanā, atlases veikšanā un pēc tam “pārtulkošanā” dažādās grafikas tehnikās (sietspiede, augstspiedums, linogriezums, kokgrebums, dobspiedums, zīmējums, akvarelis, u.c.). “Mans darbs ar dabas “mošķiem” - skudrām, gliemežiem u.c. - bija apzināts process. Piemēram, atstājot audeklu un krāsas uz nakti ārā, tajā no rīta bija atstātas gliemežu un skudru krāsā izmērcētās pēdas, kas veidoja neatkārtojamus rakstus.”
Izstādes vēstījums akcentē, ka “zero waste” jeb bezatkritumu dzīves ideja svarīga arī mākslas procesā. Māksliniekam vajadzīga drosme, lai piebremzētu savu ego vienmēr radīt ko jaunu un nebijušu, bet saskatītu neskaitāmās lietas, kas ir mums apkārt - atdzīvinātu un piepildītu tās ar savu radošo enerģiju.
Izstādes kuratore ir Ieva Nagliņa.
“Kamergalerija”
11. novembra krastmala 35, 5. stāvs, 81. telpa, Rīga
Izstāde “Kur Zeme Tā”
Kuldīgas novada muzejā
Līdz 22. novembrim
Šogad, Imanta Ziedoņa grāmatas “Kurzemīte” piecdesmitgadē, Ziedoņa muzejs un “Kartupeļu Lauka Radio” izveidojuši izstādi “Kur Zeme Tā”un nepieredzēta formāta žurnālu, ko līdz 22. novembrim var apskatīt Kuldīgas novada muzejā.
Ziedoņa muzeja komanda un izstādes kuratores Rūta Šmite un Velga Vītola veidojušas stāstu “Kur Zeme Tā”, kas sastāv no vairākām telpām. Izstāde konceptuāli vēsta, paskaidro un interpretē Imanta Ziedoņa idejas un viņam tuvās vērtības mūsdienās. “Kur Zeme Tā” mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ne tikai ar Imanta Ziedoņa grāmatu “Kurzemīte”, bet inovatīvā veidā prezentēt dažādas šajā grāmatā atrodamās idejas. Imants Ziedonis, apceļojot Kurzemi un apcerot ceļā pieredzēto, savā grāmatā raksta, ka viņu interesē Latvijas individualitātes, personības, savādnieki un dīvaiņi. Ziedoņa prāt, tikai personība spēj izaudzināt otrā personību.
Vienā no izstādes telpām apskatāmi jauno mākslinieku darbi, kuri tapuši iedvesmojoties no grāmatas “Kurzemīte”. Izstādē piedalās mākslinieki Elizabete Klints, Elīna Kursīte, Gints Rudzītis, Jānis Holšteins - Upmanis, Sandra Strēle, Kintija Avena un videostāstu autori Alise Līce, Emīls Mihailovs, kā arī Alans Perševics un Ieva Benefelde. Grāmatā Imants Ziedonis apceļojot Kurzemi paviesojies arī Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma rīkotajā “Kartupeļu ballē”. Pateicoties Kazdangas muzejam, izstādē ikvienam apmeklētājam būs iespēja ielūkoties šajā unikālajā notikumā. Atsevišķa vieta izstādē atvēlēta “Kartupeļu Lauka Radio” radītājam izdevumam “Radiožurnāls. Kur Zeme Tā”. Tas ir redaktora Toma Treiberga vadībā tapis multimediāls izdevums, kur paralēli tekstam un fotogrāfijām iespējams intervētos kurzemniekus saklausīt un saredzēt. Izcilie kurzemnieki intervēti un iemūžināti vairākās radio komandas ekspedīcijās visas vasaras garumā. Izstādē un žurnālā iekļauto fotogrāfiju autore ir talantīgā Elīna Kursīte.
Kuldīgas novada muzejs
Pils iela 5, Kuldīga
Ilmāra Blumberga (1943-2016) darbu izstāde “Blumbergs Liepājā”
Galerijā “Romas dārzs”
Līdz 30. janvārim, 2021
Foto no “Blumberga fonda” privātā arhīva
Galerijā “Romas dārzs” līdz 2021. gada 30. janvārim skatāma mākslinieka Ilmāra Blumberga (1943-2016) pēdējās desmitgadēs tapušo darbu izstāde “Blumbergs Liepājā”.
Izstāde tapusi sadarbībā ar “Blumberga Fondu”. Pēc mākslinieka nāves šī ir septītā izstāde, ko organizē fonds, turpinot iepazīstināt skatītājus ar mākslinieka talantu un daiļrades dauzdveidību.
“Ilmārs Blumbergs, pateicoties saviem eksistenciālajiem un kodolīgajiem mākslas darbiem, savas paaudzes latviešu mākslinieku starpā jau sen kā ir iemantojis ikonas statusu. Tas, kas viņu padara vienlīdz aktuālu kā dzīves laikā, tā arī pēc nāves, ir viņa darbu tematika – kurā ir iekļautas attiecības starp dzīvi, nāvi un indivīdu. Viņš pats ir izteicies, ka galvenie tēli viņa darbos ir MĪLESTĪBA, NĀVE un DIEVS. Ilmāra Blumberga daiļrade sakņojas vispārcilvēcisko patiesību meklējumos, jautājumos un atbildēs mūsu esībai uz zemes.”* / *Citāts no galerijas „Māksla XO” interneta vietnes
Izstādē iekļauti dažādi mākslinieka darbi, aptverot radošo laika posmu no deviņdesmitajiem gadiem līdz pēdējam periodam – gleznas, objekti, tēlniecības darbi un fotogrāfijas, tādējādi plašais eksponēto darbu spektrs dod skatītājam detalizētu ieskatu mākslinieka daiļradē.
Galerijā “Romas Dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Izstāde “Iļģuciema stikls”
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā
Līdz 28. martam, 2021
Līdz 2021. gada 28. martam Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā ir apskatāma izstāde “Iļģuciema stikls”, kurā pirmo reizi vienkopus redzama no 19. gadsimta beigām līdz 1960. gadam Iļģuciemā ražotā stikla produkcija. Eksponēti būs vairāk nekā 300 Iļģuciemā tapuši stikla izstrādājumi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma, kolekcionāru Raita Siatkovska un Vitālija Moločko, izsoļu nama/galerijas “Jēkabs” kolekcijām, kā arī atsevišķi priekšmeti no Bauskas muzeja un privātpersonām.
Līdzās krāšņajai Iļģuciema stikla izstrādājumu parādei, kinohronikas, fotogrāfijas, dokumenti, plāni, kartes un darbarīki vēstīs par Iļģuciema fabrikas vēsturi, sniegs ieskatu stikla apstrādes darba procesā.
Iļģuciema stikla stāsts sākās 1886. gadā, kad Rīgas tirgotājs Jakobs Beks, ar Vidzemes gubernatora atļauju, sāka stikla fabrikas izveidi Iļģuciemā, nodibinot “Jakoba Beka Rīgas stikla fabriku”. 1927. gadā, līdz ar īpašnieku maiņu, tā tika pārdēvēta par akciju sabiedrību “Iļģuciema stikla fabrika”. Jau 1920. gados fabrika produkciju plaši eksportēja, tai bija pārstāvniecības Kopenhāgenā, Hamburgā un Londonā. 1930. gados A/S “Iļģuciema stikla fabrika” savu produkciju aktīvi reklamēja, piedalījās dažādās izstādēs Latvijā un ārzemēs, bija pirmā, kas sāka sadarbību ar profesionāliem māksliniekiem, izstrādājot tā laika modes tendencēm atbilstošu, dekoratīvu trauku dizainu. Īpaši veiksmīga izvērtās sadarbība ar mākslinieku Romānu Sutu. Pasaules mākslas un moderno tehnoloģiju izstādē 1937. gadā Parīzē “Iļģuciema stikla fabrikas” ekspozīcija ar stikla un kristāla traukiem, kas bija izgatavoti pēc mākslinieka Romāna Sutas metiem, ieguva augstāko vērtējumu – Diplome de Gand prix.
Izstādītā plašā kolekcija raksturo gan stikla rūpnieciskās ražošanas sākumu “J. Beka Rīgas stikla fabrikā”, gan sniedz priekšstatu pa rūpnieciskā stikla priekšmetu dizaina attīstību “Iļģuciema stikla fabrikā”, kā arī atspoguļo raksturīgākās izmaiņas fabrikas darbībā PSRS un nacistiskās Vācijas okupāciju laikā. 1960. gadā “Iļģuciema stikla fabrika” tika iekļauta uzņēmumā “Rīgas stikla fabrika”, tādejādi zaudējot patstāvību un slaveno zīmolu.
“Iļģuciema stikla fabrika” ir atstājusi spilgtas liecības Latvijas kultūras mantojumā, mūsdienās tās ražojumi gūst lielu ievērību lietpratēju un kolekcionāru lokā.
Kā izstādes vadmotīvs skan Arnolda Vilberga (1934–2020), ievērojamā stikla mākslinieka, kas jaunībā strādājis Iļģuciema stikla fabrikā, atziņa: “Kad vēroju karsto stiklu, tas ir kas līdzīgs planētu rašanās brīdim. Tu tiec savaldzināts no šī materiāla un procesa…”.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Palasta iela 4, Rīga
Izstāde “Pavasaris Austrālijā”
Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs
Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs šobrīd skatāma jauna sezonas izstāde “Pavasaris Austrālijā”. Izstādē “Pavasaris Austrālijā” apskatāmi 27 savās mākslinieciskajās izpausmēs atšķirīgu Austrālijas mākslinieku darbi. Sākot ar Imantu Tilleru, konceptuālajām Jāņa Rūdolfa Nedēļas skulpturālajām instalācijām un beidzot ar apjomīgajām sirreālajām Lidijas Dombrovskas-Larsones vīzijām un Ojāra un Edgara Grestes videoinstalācijām.
Pasaules Latviešu mākslas centrs apkopo un izrāda mākslas darbus, kurus radījuši latvieši, atrodoties emigrācijā - Otrā pasaules kara rezultātā trimdā devušies mākslinieki un ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze.
Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs
Lielā Skolas iela 6, Cēsis
Madaras Kvēpas fotogrāfiju izstāde “Skatiens”
Valmieras teātra kafejnīcas galerijā
No 9. oktobra Valmieras teātra kafejnīcas galerijā skatāma Madaras Kvēpas fotogrāfiju izstāde “Skatiens”, kur izstādīta fotogrāfiju sērija, kas tapusi pēdējā gada laikā.
Fonds “Mākslai vajag telpu” turpina iesākto praksi sadarboties ar reģionālām institūcijām, nodrošinot tajās jauno mākslinieku izstādes, tādējādi veicinot laikmetīgās mākslas pieejamību Latvijas reģionu centros, kā arī sekmējot jauno un perspektīvo mākslinieku atpazīstamību visā Latvijā. 2019. gadā Talsu kinoteātrī tika organizēta Madaras Kvēpas gleznu izstāde “Krāsu atmiņa”, savukārt šonedēļ Madaras jaunākie mākslas darbi nonākuši Valmieras teātra kafejnīcas galerijā. Tā nomaina Jāņa Šneidera personālizstādi “Ārā” un izstāde “Skatiens” apmeklētājiem būs pieejama apskatei Valmieras teātra darbības laikā, tādēļ ieteicams sekot līdzi teātra repertuāram https://www.vdt.lv/lv/repertuars rudenī.
Fotogrāfiju centrā, tāpat kā Madaras gleznās, ir daba. Lai arī sākotnēji māksliniece fotogrāfijas mākslu uztvērusi un izmantojusi kā izejmateriālu savai glezniecības praksei, vēlāk Madara sapratusi, ka fotogrāfija ir pašpietiekama izteiksme, kas ir viņas skatiena pagarinājums mākslas darba virsmā. Šajā pagarinājumā ir skaidri nolasāms mākslinieces-gleznotājas vērojums dabā un vidē. Neskatoties uz to, ka Madara paplašina savu mākslas izteiksmju krājumu, glezniecības elementi, motīvi vai raksturs ir tie, kas caurvij jaunapgūtās izteiksmes.
Madara Kvēpa (1995) pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmiju glezniecības nodaļā, šobrīd turpat turpina studēt glezniecību maģistrantūrā. 2018. gadā piedalījās MVT Vasaras mājas projektā “Skaņai vajag mākslu”, kopā ar Intaru Busuli (mūzika) interpretējot Dainas Riņķes gleznu “Mūsu māja”. 2020. gadā februārī tika atklāta personālizstāde “Tulkojums” galerijā LOOK! (Rīga), kā arī šogad ir “SEB stipendija glezniecībā 2020 – Dienaskārtība” laureāte.
Valmieras teātris
Lāčplēša iela 4, Valmiera
