Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
ISSP Skolas 2. kursa studentu izstāde “Es nākšu rīt”
galerijā LOW
1.–12. decembris
Kolāžas autore: Ieva Ozoliņa
No 1. līdz 12. decembrim galerijā LOW būs skatāma ISSP Skolas 2. kursa studentu kopīgi veidotā izstāde “Es nākšu rīt”. Tā taps autoriem secīgi radot un izstādot fotogrāfiskus objektus galerijā uz vietas.
Kopdarba tēma ir kontrole – mēģinājumi prognozēt rītdienas un cilvēciskā panika, kas pavada šos kalkulējumus. Līdzīgi kā laika ziņu diktora vēstījums rada drošības izjūtu, bet sen vairs netiek uztverts kā solījums, izstādes tapšanas process galerijā uz vietas ir mēģinājums kontrolēt tās iznākumu, tomēr nepaļauties uz garantijām. Katram izstādes autoram galerijā ir dotas divdesmit četras stundas laika un uzdevums sekot rūpīgi kopā izstrādātajai instrukcijai:
Ierodies galerijā LOW ar fotokameru un viskautko.
Domā par to, kā kontrolēt lietas, un fotografē.
Atstāj visu, kas sanācis, un aizslēdz durvis.
Nodod galerijas atslēgas nākamajam un ej mājās.
Izstādē piedalās: Anete Aramina, Anna Rutmane, Elīna Šteinberga, Elvīra Blumfelde, Elza Marta Ruža, Ieva Ozoliņa, Jana Uljanova, Jānis Škapars, Monta Gāgane, Monta Kurme, Sandis Liass.
Izstādes kuratores: Vika Eksta un Iveta Gabaliņa.
Izstādes tapšanas procesu varēs apskatīt galerijas LOW un ISSP instagram kontos.
LOW galerija
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Grupas izstāde “Pārmērība un atteikums”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
1. decembris, 2020– 31.janvāris, 2021
Rebeka Džago. Sarkans (gards) (2019). Sarkans muarē zīds, kokvilnas kalikons, fotokopēts aplikācijas papīrs, stikla pērlītes, zelta diegs, viegls tērauda statīvs, cinkotas tērauda ķēdes. Attēla autore – Hanna Spensere
No 1. decembra līdz 2021. gada 31. janvārim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma grupas izstāde “Pārmērība un atteikums”, kurā piedalīsies mākslinieki Bī Ouklijs, Rebeka Džago, Sandra Kosorotova, Hanna Kiša, Agu Pilts, Pire Sova & Ando Naulainens, “Women’s History Museum”. Izstādes kuratore ir Keiu Krikmane.
Izstāde aplūko pārmērības un atteikuma jēdzienus kā mākslas un dzīves prakses. Abi jēdzieni patiesībā veido nejaušu pāri – pārmērība bieži tiek panākta caur atteikumu, un atteikums tiek veikts pārmērības dēļ.
Mūsu izpratne par pārmērību balstās idejā par ierobežojumu esamību tam, kas ir pieņemams – politiski, kulturāli, mūsu privātajā un sabiedriskajā dzīvē utt. Atteikums vai nespēja ievērot šīs robežas, izejot ārpus pieņemamā, rada to, kas tiek uztverts kā pārmērība – nereti ar amorālu pieskaņu. Pārmērības piedēvēšana indivīdiem vai grupām tiek izmantota kā līdzeklis, lai marginalizētu, pamatojoties uz dzimumu, rasi, seksualitāti, etnisko piederību, statusu utt. Pasludināt kādu vai kaut ko kā pārmērīgu reizē ir veids kā atteikt piekļuvi, līdzekļus un varu. Tomēr no šī var rasties marginalizētu pozīciju apzināta atteikšanās kā iedarbīga stratēģija nolūkā pieprasīt un uzstāt uz savām tiesībām pēc izteikšanās. Līdzīgi šīs izstādes kontekstā – pārmērība tiek saprasta nevis kā patērējama greznība, bet gan kā pārpilnība pret visa veida ierobežojumiem.
Idejas par pārmērību, bagātību, greznību un pārpilnību vēsturiski ir tikušas saistītas ar visai negatīvu tēlu, tās sasaistot ar frivolitāti, nenopietnību un neintelektualitāti. Piemēram, mākslā, šie pielīdzinājumi ir ļāvuši neņemt vērā plašu māksliniecisko prakšu klāstu tos apzīmējot kā “īstenās mākslas” nenozīmīgas blakusproduktus. Šīs dualitātes kontekstā un reizē atsakoties tai pakļauties, mākslinieki šajā izstādē izmanto pārmērību kā jaunradīšanas līdzekli – gan estētiski, gan konceptuāli. Viņi novieto atteikšanās un pārmērības jēdzienus dažādos kontekstos un tēmās: dzimte un aktīvisms, kvīru tematika, pazemojums un groteska, veselība un slimība, performativitāte, kopienas veidošana un eksperimentēšana.
Kopumā šī izstāde piesaka un izstāda dažādus tēlainas bagātības meklējumus.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta 2 k-1, Rīga
NADA Miami 2020 / Rīga
Kim? kopā ar Low un 427
Tiešsaistē
1.–5.decembris
Klātienē
1. decembris, 2020–31. janvāris, 2021
No 1. līdz 5. decembrim Kim? sadarbībā ar galerijām 427 un Low piedalīsies tiešsaistes mākslas mesē NADA Miami 2020, pārstāvot Latvijas māksliniekus Indriķi Ģelzi un Elzu Sīli, paralēli no 1. decembra līdz 2021. gada 31. janvārim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā norisināsies grupas izstāde Black Market Kim?
“Jaunās mākslas tirgotāju alianse” (NADA) (The New Art Dealers Alliance) ir bezpeļņas mākslas organizācija, kas nodarbojas ar jaunu redzējumu veicināšanu, atbalstu un attīstību laikmetīgajā mākslā, ir paziņojusi izstādes dalībnieku sarakstu NADA Miami, kas ir organizācijas ikgadējais vadošais mākslas gadatirgus/mese, kas norisināsies jaunā formātā no 1. līdz 5. decembrim. Šogad pēc skaita 18. NADA Miami tiks izrādīta starptautisku mākslas prezentāciju sērija no daudzveidīga dalībnieku klāsta – 46 NADA dalībnieki un 27 dalībnieki, kuri piedalīsies pirmo reizi – kopumā 96 galerijas no 44 pilsētām – gan klātienē galeriju telpās, gan tiešsaistē. Mesē tiks pārstāvēti galeriju centri vairākās pilsētās ar kopprojektiem-izstādēm, to vidū ar Kim?, Low un 427 Rīgā, prezentējot māksliniekus Indriķi Ģelzi, Kasparu Groševu, Ingu Melderi, Elzu Sīli, Viktoru Timofejevu un Amandu Ziemeli, kā arī īpašos projektus ar galeriju Low (Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola) un Darjas Meļņikovas darbu “Palete: trīskājaina liecība”.
2020. gada gadatirgus/meses apmeklētāji tiks ielūgti pieredzēt galeriju izstādes klātienē savās pilsētās, kā arī atklāt atzītu laikmetīgo mākslu tiešsaistē, izmantojot jaunizveidotu digitālo platformu. Papildinot mesi, virtuālās programmas turpinās demonstrēt laikmetīgās mākslas un kultūras nozīmīgāko pārstāvju sarunas un uzstāšanās.
NADA Miami 2020 tiešsaistē no 1. īdz 5. decembrim būs Indriķis Ģelzis un Elza Sīle.
Indriķis Ģelzis. Composition without grapes. Nerūsējošais tērauds, laka, 42 cm x 30 cm x 3cm, 2020. Kim?
Par Indriķa Ģelža darbiem
Paralēli karantīnas režīma kolektīvai zemas pakāpes depresijai Indriķa Ģelža sienas darbi izgaismo psihozes, vardarbības un iekāres/vēlmju nervozo krustošanos. Šīs cilvēkiem līdzīgās, statiskās, arhitektoniskās skulptūras, kas radušās no virtuāla attēla, izmantojot 3D programmatūru, ietver piepūles pilnu fizisku metināšanas, locīšanas, slīpēšanas, dedzināšanas, eļļošanas un šūšanas darbu. Nerūsējošā tērauda rāmī rodas kārdinājums saskatīt bezgalvainas būtnes vien ar ekstremitātēm un mugurkauliem, apkampjoties vai pārojoties, strādājot un izklaidējoties, ar elkoni izlaužot sev telpu kompozīcijā. Šie rāmji ir saudzīgi slazdi, kas tiek turēti pārbaudei/apskatei vai labošanai. Tie atgādina hiperaktīvus akciju tirgus grafikus, norādot uz kapitālisma impulsu uzkrāt informāciju-kā-bagātību. Kā nosacījums savai sagūstīšanai te tie novietoti mākslas gadatirgus/meses tiešsaistes telpā – mierā, sastinguši laikā.
Elza Sīle. Piss jacuzzi at feeble red star construction. Līme, izgrieztas detaļas no Latvijas PSR enciklopēdijas, marķieri un eļļa uz alumīnija loksnes, 50 x 65 cm, 2020. Kim?
Par Elzas Sīles darbiem
Slīdot cauri cilvēka-mēroga-lamatu situācijām, Elza Sīle ir izveidojusi uz sienas piestiprinātas, krāsotas metāliskas platformas, kas satur psiho-telpisko tipoloģiju vārdu krājumu. Pieskāriena atbruņoti, eļļas tūbiņcilindra virsmā durstīti, pakaļdzīti un rokām iecirsti, šie darbi sastāv no šādām vienībām: (ribu tiesas nams) (monotonas smadzenes iestaigāta līnija) (retoriskas delikateses) (čūskas medus indes maiznīca) (visi apsveiktie triumfanti) (neeksistējošu x-u būves) (piramīda ar neredzamu virsotni) (augšā pa kāpnēm lejā / augšstāvs apakšstāvs) (ideoloģiskas konstrukcijas) (nejaušas strūklakas) (kolektīvi/kopēji saskaititi kauli) (lauru olīvu palmu lapas).
Savukārt, no 1. decembra līdz 2021. gada 31. janvārim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā norisināsies grupas izstāde “Black Market”, kurā piedalīsies mākslinieki Indriķis Ģelzis, Kaspars Groševs, Inga Meldere, Elza Sīle, Viktors Timofejevs, Amanda Ziemele un būs īpaši projekti ar galeriju Low un Darju Meļņikovu “Palette”.
Black Market jeb ”Melnais tirgus” ir mākslas tirgošanas sadarbības pasākums-izstāde (kopā ar galeriju 427 un galeriju Low), kas no 1. decembra līdz 2021. gada 31. janvārim norisinās Kim?, Rīgā. Tā nosaukumu aizgūstot no 1990. gadu postpadomju realitātes ar slepeniem tirgiem visā Baltijā, šis improvizētais mākslas gadatirgus/meses stends pieņem Rīgas mākslas tirgus scēnas pabērna statusu, mēģinot pārvarēt tās lāstu, ka nekad nav bijis īsti likumīgs vai finansiāli dzīvotspējīgs.
Tajā tiks tiekļauti Rīgā dzīvojošo vai ar Rīgu saistīto mākslinieku pēdējo gadu laikā tapušie darbi un darbu sērijas.
Galerijā 427 (klātienē): Jānis Dzirnieks un tiešsaistē - Jānis Dzirnieks, Kaspars Groševs, Evita Vasiļjeva
Galerijā Low (klātienē): Vika Eksta mini rezidenču cikla "Ģilde" ietvaros un tiešsaistē - “Mākslinieku krīzes centrs II-B: Fair Gear” (Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola, t.sk., apslēpto darbu autores: Anna Ceipe, Hanele Zane Putniņa, Līva Rutmane, Amanda Ziemele)
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta 2 k-1, Rīga
Gleznotājas Zanes Lūses personālizstāde “Stāsti ar laimīgām beigām”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
4. decembris, 2020–10. janvāris, 2021
Zane Lūse.Arvīds un Irma. 65 x 90 cm
No 4. decembra līdz 2021. gada 10. janvārim Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma gleznotājas Zanes Lūses personālizstāde “Stāsti ar laimīgām beigām”.
Šī būs Zanes Lūses 10. personālizstāde, un lielākā daļa gleznu tapušas pēdējo četru mēnešu laikā, kas šo izstādi vērš jo īpašāku.
Zanes Lūses gleznām, kuru nosaukumi arī ir kā asprātīga vēstījuma atslēga, raksturīgi kariķēti cilvēki, stilizētas ainavas, dzīvnieku tēli, ironisks vēstījums un īpaša tēlainība. Tas raisa asociācijas ar Alisi un nokļūšanu Brīnumzemē, kur reizēm dzīvais šķiet tik nedzīvs un nedzīvais tik dzīvs, kur dzīvnieki mēdz būt kā cilvēki, savukārt cilvēki kā dzīvnieki. Taču atšķirībā no pasakas par Alisi tas nav izdomāts stāsts. Tā ir pasaule, kurā mēs dzīvojam, elpojam, domājam un izvēlamies gluži kā mākslinieces atainotie ežuki vai nu sadoties rokās, vai izvērst adatas aizsardzībai vai uzbrukumam.
Māksliniece 2001. gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas figurālās glezniecības nodaļā un glezno klasiskā eļļas glezniecības tehnikā uz audekla. Izstādēs piedalās kopš 1999. gada, no kurām dažas bija skatāmas Parīzē.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Evas Vēveres izstāde “Papīra un teksta ainavas/ Paper and Written Mindscapes”.
galerijā Kafijas Garāža, Siguldā
līdz 13. decembrim
Līdz 13. decembrim galerijā Kafijas Garāža, Siguldā apskatāma mākslinieces Evas Vēveres izstāde “Papīra un teksta ainavas/ Paper and Written Mindscapes”.
Izstādē apskatāmie darbi veidoti strādājot ar idejām par teksta materialitāti un grāmatu kā formu un saturu. Darbu idejas radušās sasaistē ar tekstu autoriem (Alicja Rose, Gustav Grapengiesser, Aspazija), kā arī izmantojot vizuālā arhīva materiālu, kas uzkrāts laika posmā no 2016.-2020. gadam dažādās rezidencēs.
Grāmata izstādē dzīvo gan kā ideja vēsturisku tradīciju ietvaros, gan kā forma, no kuras var rasties citas formas - kā teksts pārvēršas objektā un kā papīrs reprezentē tādas idejas kā kustība, laiks, dažādu realitātes aspektu sadursme un otrā virzienā – kā dažādi pastāvošie formāti izzūd, līdz ar papīra un tā vērtības transformāciju. Otra izstādes ass ir teksta un ainavas nozīmju savstarpējā pārklāšanās, ainavas iespējas mainīt un paplašināt tekstu, izspēlēt to dažādos veidos.
Eva Vēvere ir vizuālā māksliniece, kura strādā dažādos medijos, tai skaitā instalācijā, procesuālos notikumos, video, zīmējumā un veido projektus, kuros interaktīvā formā tiek risināti dažādi vizuāli vēstījumi īpaši izvēlētās, ar laikmetīgo mākslu saistītās platformās vai notikumos. Pēdējos gados pievērsusies arī eksperimentālu sadarbību veidošanai kopā ar laikmetīgās dejas un mūzikas profesionāļiem un darbam mākslinieku rezidencēs Ziemeļvalstīs. Šobrīd ar dāņu vokālisti Gudrun Holck turpina attīstīt performatīvu instalāciju sēriju ikoniskās vietās ‘SET SOUND TO’, kas iepriekšējos gados realizēta Latvijā, Lietuvā, Dānijā, Spānijā un Norvēģijā.
Galerija Kafijas Garāža
Kr. Valdemāra iela 3 A, Sigulda
Jāņa Šneidera personālizstāde “A”
teātra namā “Jūras vārti”
Līdz 20. decembrim
Līdz 20. decembrim Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” ir skatāma mākslinieka Jāņa Šneidera personālizstāde “A”.
Jānis Šneiders mākslas darbos mēģina pāradīt savu izpratni par vienkāršības kvintesenci. Citējot pašu mākslinieku: “Tas, ko es gribēju panākt, – sarežģītu procesu vienkāršošana.” Savā būtībā viņš ir izvēlējies vienu no grūtākajiem uzdevumiem – atmest lieko un attēlot svarīgāko. Darbos redzamā virsma ir metaforisks starpstāvoklis, un tā var mainīties kā no ārēja, tā arī iekšēja kairinājuma. Būtībā jebkas un viss var būt viens, tas kļūst atšķirīgs vien atkarībā no tā, ar ko un kā mēs uz to iedarbojamies. Mēroga neesamība viņa darbos atstāj vietu iztēlei, ļaujot tos uztvert kā kaut kā liela pamazinājumu vai gluži pretēji, mikroskopiskā palielinājumu, paspilgtinot robežu starp redzamo un neredzamo. Savukārt, pārliecinošs askētisms tonalitātē liecina par meistarību un māksliniecisku spēju vizuāli izteikt savu domu.
Jānis glezno ar eļļas krāsām uz nogruntēta papīra, un izmantotā tehnika ļauj darbos spīdēt cauri papīra baltumam. Uzklājot vienu pelēcīgu slāni, tas ar terpentīnu tiek ņemts ārā, atsedzot to, kas tika padarīts neredzams. Tā tiek atklāts noslēptais.
Izstādes kurators Uldis Pētersons.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Vladimira Glušenkova gleznu izstāde
mākslas galerijā “Antonija”
Līdz 23. decembrim
Līdz 23.decembrim Mākslas galerijā “Antonija” būs skatāma Vladimira Glušenkova (1948-2009) gleznu izstāde. Vladimirs Glušenkovs bijis gleznotājs, grafiķis, dzejnieks, tulkotājs. Absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas skolu (tēlniecības klasi) un Latvijas Mākslas akadēmiju specialitātē “scenogrāfija” (1976. g.). Izstādēs mākslinieks ir piedalījies kopš 1960. gadu beigām. No 1976. līdz 1996. gadam – Latvijas Televīzijas mākslinieks scenogrāfs. V. Glušenkovs bija noformējis izrādes Latvijas Nacionālajā un Dailes teātrī, kā arī post-Jaunatnes teātrī (galvenā režisora O. Škatova laikos), neatkarīgajā teātrī “Kabata”; viņš noformējis lielformāta afišas kinoteātriem “Rīga” un “Spartaks”. 1970. gados viņš bijis žurnāla “Liesma” ilustrators.
Klasiskās mākslas galerija “Antonija”
Brīvības iela 157, Rīga
Publiskās mākslas programmas KOPĀ “Objektu parāde”
Pilsētvidē Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Liepājā, Madonā un Valmierā
Līdz 10. janvārim, 2021
Ērika Boža “Vēja paviljons” Liepājas pludmalē
Līdz 2021. gada 10. janvārim pilsētvidē Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Liepājā, Madonā un Valmierā skatāma publiskās mākslas programmas KOPĀ “Objektu parāde”.
Tas ir Latvijas Laikmetīgā mākslas centra pētniecības un izstādes projekts, kas īstenots kā atbalsta mehānisms vizuālās mākslas pārstāvjiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, vienlaikus īstenojot kvalitatīvas pārmaiņas pilsētvidē. Publiski izsludinātā konkursā izvēlēti 10 projekti, kuri īstenoti Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Liepājā, Madonā un Valmierā.
Rīgā skatāmi pieci projekti. Operas skvērā atrodas Kristas un Reiņa Dzudzilo “Metamorfozes” ar oriģinālām, 157 gadus senām Operas nama fasādes skulptūru detaļām. Vidzemes tirgū pie ieejas no Matīsa ielas meklējama sociālkritiska Ances Vilnītes skulptūra “Neredzamie” – komentārs par invaliditāti un cilvēku ar kustību traucējumiem ikdienu pilsētā. Bērnus priecēs Aijas Baumanes-Līces “Zvēri neaizmirst!” – klausāmi rotaļu objekti ap kādreizējo bērnu bibliotēku “Zvirbulis” Jaunatnes dārzā, Āgenskalnā. Anniņmuižas parkā Imantā iemājojis skulpturāls, spilgts un funkcionāls Annas Līvas Traumanes un Harija Vucena veidots “Zilais miglas vāls”. Savukārt mākslinieka Miķeļa Mūrnieka un dzejnieka Henrika Eliasa Zēgnera projekts “Tavs nogurums nav tava vaina” apdzīvos 10 dažādās Rīgas apkaimes, aicinot apkaimju iedzīvotājus piesēst uz krāsainiem soliņiem ar dzejas elementiem.
Dažādās Latvijas vietās izstādītie objekti var pamudināt nelieliem ceļojumiem. Ilgtspējīgas arhitektūras un aprites ekonomikas principi pielietoti daudzfunkcionālā un videi draudzīgā vides objektā “Pieturvieta RUCKA” (autori: Nomad Architects) – šūpolēs un ar tām saistītiem sēdelementiem Ruckas muižas parkā, Cēsīs. “VA (Various Artists)” jeb Zahars ZE, Nameda Zemīte un Alvis Berngards radījuši legālu grafiti sienu ar vietzīmes potenciālu Vienības laukumā, Valmierā. Jauniešus saistīs mākslinieku apvienības GolfClayderman “Robotkaķēns Indriķis XIII” Madonā – skeitošanas objekts ar latviešu animācijas filmas “Fantadroms” varoņa figūru centrā (tēla autors – mākslinieks Aivars Rušmanis).
Tehnoloģiju interesentus uzrunās Ginta Gabrāna paplašinātās realitātes skulptūra “Apaļā horizonta līnija. Rotko lifts”. Virtuālā skulptūra redzama visā Daugavpilī ar papildinātās realitātes aplikāciju SAN (aplikācija lejuplādējama SAN vietnē san.lv, kā arī App Store, Google Play). Ap centrālo asi (Rotko kosmisko liftu) 200 m rādiusā ap Marka Rotko mākslas centru vijas spirāles ar mākslīgā intelekta ģenerētiem Rotko gleznu motīviem. Tālākā spirāle ar rādiusu 10 km apņem visu pilsētu, bet skulptūras kopējais augstums ir 25 km.
Liepājas pludmalē pārdomās par vēju, aizvēju un caurvēju aicina iegrimt Ērika Boža “Vēja paviljons”. Vernakulārās arhitektūras stilā veidotā objekta konstrukcijā izmantotie vecie logu rāmji un durvis atgādina par pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu un roku darbam piemītošo unikalitāti.
Visi objekti atrodami Google maps kartē.
Publiskās mākslas programma KOPĀ apliecina pandēmijas laikam raksturīgo solidaritātes un atbalsta ideju. “Programma KOPĀ tapa neticami īsā laikā. Jebkura objekta veidošana publiskai telpai rada papildus nosacījumus tā izstrādē un paredz sarežģītus un laikietilpīgus saskaņošanas darbus. Arī to realizācija tik saspringtos termiņos un uzstādīšana rudenīgajā gadalaikā bija izaicinājums. Prieks, ka visi objekti šobrīd ir pieejami apskatei. Šādā aspektā programmas nosaukums KOPĀ negaidīti ieguvis sākumā neapjaustu nozīmi. Programmas īstenošana bija iespējama vien savstarpējas sadarbības, iesaistīto pušu atsaucības un ieinteresētības gaisotnē. Saku personīgu paldies visiem programmas finansētājiem, dalībniekiem, sadarbības partneriem, institūcijām, ar kurām tika veikti nepieciešamie saskaņošanas darbi, objektu realizētājiem un visiem, kas bija iesaistīti un palīdzēja programmai tapt. Ļoti ceru, ka “Objektu parāde” priecēs Latvijas iedzīvotājus ne tikai šī gada nogalē, bet arī pēc Covid-19 pandēmijas. Tas, kā objekti iedzīvosies uzstādītajās vietās, būs atkarīgs arī no sabiedrības attieksmes. Lai KOPĀ teju neticamā īstenošana uz nemitīgi mainīgā pandēmijas ierobežojumu un neziņas fona turpmāk kalpo kā piemērs tam, kas var tapt savstarpējas sadarbības rezultātā”, saka programmas KOPĀ vadītāja Līga Lindenbauma.
No 30. novembra līdz 13. decembrim Latvijas sabiedrisko mediju vietnē www.lsm.lv Latvijas iedzīvotāji aicināti nobalsot par savu iecienītāko “Objektu parādes” darbu. Mākslas darbi publiskajā telpā ir radīti cilvēkiem, lai tos iemīļotu, gūtu prieku un iedvesmu, kā arī iezīmētu jaunas vietas kartē un izceltu līdz šim nepamanīto. Balsojums ir iespēja uzmundrināt KOPĀ objektu autorus un paust savu atzinību viņu darbam.
No 2020. gada augusta līdz decembrim programmu kā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas deleģējumu vizuālās mākslas jomā īstenoja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Piešķirtais finansējums visas programmas īstenošanai ir 150 000 Eur.
Publiski izziņotā konkursā žūrijas vērtējumam tika iesniegts 41 projekta pieteikums. Projektus vērtēja žūrija septiņu cilvēku sastāvā: Selga Laizāne (Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos), Guntars Ruskuls (Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs), Daina Auziņa (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas vizuālās mākslas departamenta krājuma darba vadītāja), Solvita Krese (Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore), Santa Hirša (mākslas kritiķe), Krišs Salmanis (mākslinieks), Evelīna Ozola (arhitekte, pilsētplānotāja, platformas “Fold” direktore).
Publiskās mākslas programmas KOPĀ
Līvas Pakalnes Fanelli personālizstāde “Doce Far Niente”
izdevniecības “Aminori” mākslas telpā
Līdz 10. janvārim, 2021
Līdz 2021. gada 10. janvārim izdevniecības “Aminori” mākslas telpā ir skatāma gleznotājas Līvas Pakalnes-Fanelli personālizstāde “Dolce Far Niente”. Līva Pakalne–Fanelli ir latviešu māksliniece, kura pārcēlusies uz dzīvi mākslas un arhitektūras šūpulī - Itālijā. Gleznotāja kopš 2003. gada regulāri piedalās grupas un personālizstādēs Latvijā, Francijā, Šveicē, Zviedrijā, Singapūrā un Itālijā. Mākslas telpā “Aminori” īstenotā izstāde sniegs iespēju Latvijas mākslas cienītājus iepazīstināt ar profesionālas un starptautiski atzītas mākslinieces daiļradi, kas tikusi izstādīta un atrodama privātkolekcijās visā pasaulē.
Māksliniece Līva Pakalne – Fanelli gaidāmo izstādi raksturo šādi: “Izstādes “Dolce Far Niente” ideja radās no pēdējā gada laikā uzgleznotajiem darbiem. Domājot par to, kas saista šīs manis radītās gleznas, uzreiz radās iespaids, ka tās atspoguļo Itālijā bieži lietoto frāzi “dolce far niente”, kas burtiskā tulkojumā nozīmē “saldā nekā nedarīšana”. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā termins “nekā nedarīšana” vai “dīkdienība” nes negatīvisma pieskaņu, tomēr patiesībā vārds “dīkdienība” izriet no latīņu vārda “otium” - termina, ko lieto, lai apzīmētu brīvu laiku, kad gremdēties radošajā dimensijā.”
Gleznotāja atzīst, ka, viņasprāt, vārds “salds” ir vissvarīgākais elements nosaukumā, jo tas nozīmē, ka nekā nedarīšana tiek izdzīvota nevis kā konflikts vai vainas apziņa, bet kā patiess prieks. Tas ir brīdis, kad, neko nedarot, paliek tikai būtiska personīga pieredze, kas paver durvis citām smalkām priekšrocībām, kuras mēs neredzam, tomēr mūs pavada dzīves laikā, piemēram, intuīcija.
Izdevniecība - mākslas telpa “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Ievas Muzikantes gleznu izstāde “Latvija – Gadalaiki”
Bauskas muzejā
Līdz 10. janvārim, 2021
Līdz 2021. gada 10. janvārim Bauskas muzejā skatāma Ievas Muzikantes gleznu izstāde “Latvija - Gadalaiki”. Gleznu cikls “Latvija - Gadalaiki” ir Ievas Muzikantes veltījums savai dzimtenei Latvijai.
“Kas gan būtu Latvijas skaistā daba, ja nebūtu cilvēka? Tikai skaistu ainavu zeme. Gleznās redzami Latvijā ievērojami, man tuvi cilvēki, gan draugi, paziņas un viņu bērni. Un viņi visi mīl savu Latviju. Katram ir savs stāsts,” saka gleznotāja.
Gleznu sērijā ir skatāmi lielformāta portreti. Tajos vienojošais elements ir saulesbrilles ar spoguļstikliem, kuros atspoguļojas Latvijas ainavas. Gleznu sērija veidota kā simbolisks cilvēka dzīves cikla atspoguļojums. Portretos attēloti dažāda vecuma cilvēki, no mazuļa līdz sirmgalvim cienījamā vecumā. Arī Latvijas ainavas, kuras redzamas saules brillēs ir asociācija ar cilvēka mūžu: agra bērnība - pavasaris, jaunība - vasara, brieduma gadi - rudens, vecumdienas - ziema. Visa cilvēka dzīve tiek pielīdzināta gadalaikiem Latvijas dabā. Vienojošais ciklam ir arī pozitīvais mākslinieces vēstījums - cilvēka mūžs ir skaists jebkurā vecumā, tāpat kā Latvijas daba katrā gadalaikā.
Vienlaikus Bauskas muzejā līdz 2021. gada 3. janvārim ir skatāma izstāde “Ziema gleznās no Bauskas muzeja krājuma”.
Bauskas muzejs
Kalna iela 6, Bauska
14. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Asimetriskas kustības”
Rīgas Porcelāna muzejā
Līdz 17. janvārim, 2021
Darbs “Zaļa augoša struktūra” no sērijas “Kubi”. Autore Veronika Lučinska (Weronika Lucińska) (Polija). 2020.
Līdz 2021. gada 17. janvārim Rīgas Porcelāna muzejā norisināsies 14. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Asimetriskas kustības”.
Reaģējot uz norisēm pasaulē un turpinot starptautisko mazo formu porcelāna izstāžu tradīciju, kas Rīgas Porcelāna muzejā aizsākās 2016. gadā, šogad izstādei izvēlēta tēma “Asimetriskas kustības”. Asimetrija kā ģeometrisks jēdziens plašākā nozīmē ietver ideju par pretējībām. Ik brīdi pasaulē notiek atšķirīgi, arī savstarpēji pretēji procesi. Pretmets starp simetrisko un asimetrisko nereti ir atšķirība starp cilvēka radīto un dabā sastopamo. Bieži cilvēku radītas lietas, tehnoloģijas un idejas tiek balstītas atkārtojumā un simetriskā jeb sistēmiskā uzbūvē. Dabā taisnas līnijas nepastāv, katrai lietai ir unikāla forma un pat cilvēka ķermenis nav simetrisks. Asimetrija kā koncepts ir sava veida skaistuma pamats.
Atbilstoši savai iecerei un koncepcijas izpratnei, 75 autori pieteica savus darbus, kas realizēti no porcelāna 15x15x15 cm dimensijās ar mākslinieku izvēlētiem estētiskajiem izteiksmes līdzekļiem un tehniskajiem paņēmieniem. Darbus izstādei atlasīja žūrija, tās sastāvā strādāja Rīgas Porcelāna muzeja darbinieki: direktore Santa Dobele, galvenā krājuma glabātāja Iliana Veinberga, ekspozīcijas un izstāžu kuratore Ieva Nagliņa, muzejpedagoģe-māksliniece Rasa Jansone un māksliniece-keramiķe Elīna Titāne. Izstādē piedalās 33 autori no šādām valstīm: Anglijas, Brazīlijas, Bulgārijas, Čehijas, Čīles, Dānijas, Igaunijas, Japānas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Spānija, Turcijas un Vācijas.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Vecrīga (ieeja no Konventa sētas)
Rasas Jansones personālizstāde “Trīs kārtas un vēl deserts”
“Kamergalerijā”
Līdz 20. janvārim, 2021
Rasa Jansone. Trīs kārtas I. 2020. No cikla “Trīs kārtas un vēl deserts”. Kolāža, eļļas krāsa, finieris. 65 x 50 cm. Foto: Gvido Kajons
Līdz 2021. gada 20. janvārim LMS “Kamergalerijā” skatāma Rasas Jansones jaunākā personālizstāde “Trīs kārtas un vēl deserts”.
Ekspozīciju veido jauns deviņu kolāžu cikls, kurā apvienota eļļas glezniecība un no krāsainajiem žurnāliem izgriezti attēli. Pavasara ārkārtējās situācijas laikā, kad kustība ārpus pārtikas veikaliem un aptiekām bija ierobežota, māksliniece sāka izgriezt attēlus no mājās atrodamajiem žurnāliem – nu jau bankrotējuša kulinārijas žurnāla “Četras Sezonas” un National Geographic. Pārsteidzoši, cik daudz šajos izdevumos bija atrodamas kosmētisko līdzekļu un luksuspreču smaidīgās reklāmu sejas. Estētiski izsmalcināti ir iespējams nodrukāt gan mandeļu piena kokteili, gan tropu mežu, un vienmēr – sievietes seju; tad to visu kopā ievākot možā aicinājumā uz veselīgu dzīvesveidu. Tomēr cik bieži radoša pašizpausme virtuvē kļūst par slazdu, kurā visvienkāršāk iekrist tieši sievietēm (vai karantīnas notikumi ar mammām savos mājas ofisos-virtuvēs to neatklāja?). Tā nav nekāda māksla, tā ir veiksmīgi nopārdota sievišķība, kad “sajaucot sviestu ar miltiem, saspaidot tos valganā masā un atstājot uz pusstundu atpūsties” tu savā virtuvē turpini ceļojumu uzmundrinājumu (tev tik labi sanāk, mīļā!) un slēptu draudu (kad mēs beidzot ēdīsim?) pasaulē. Glancēta žurnāla bildīte ir ļoti trausla, stiprāk paberzējot, tipogrāfijas krāsa paliek uz pirkstiem.
Kolāžas eksponētas, apvienojot ikonas un vientuļi izgaismota virtuves skapīša estētiku, kā arī iekļaujot to “Kamergalerijas” aizkulišu daļu, kas citkārt galerijas apmeklētājiem bijusi neredzama.
Rasa Jansone ir pazīstama kā gleznotāja un instalāciju māksliniece. Nereti izmanto savā mākslā tekstus, regulāri publicējas Latvijas kultūras periodikā.
Kuratore: Ieva Nagliņa.
“Kamergalerija”
11. novembra krastmala 35, Mākslinieku nama 5. stāvs, 81. telpa
Jauna brīvdabas ekspozīcija - Zuzeum ziemas skatlogs
mākslas centrā Zuzeum
Līdz 28. februārim, 2021
Mākslas centrs Zuzeum no putna lidojuma. Aerofoto: Norbert Tukaj
Līdz 2021. gada 28. februārim mākslas centrs Zuzeum aicina uz brīvdabas izstādi – ziemas skatlogu ar stikla, porcelāna un glezniecības darbiem no Zuzānu kolekcijas. Ziemas skatlogs apmeklētājiem pieejams un aplūkojams bez maksas un ir iekārtots skulptūru dārzā esošajā oranžajā Siltumnīcā.
Turpat skulptūru dārzā apmeklētājus sveicinās Tomasa Hausego Lielā soļojošā figūra un Entonija Gormlija domātājs uz ķieģeļu fasādes. Svētku priekam pagalmā mirdzēs lielā egle un lampiņas, bet Zuzeum kafejnīca piedāvās ziemas dzērienus un uzkodas līdzņemšanai vai baudīšanai brīvā dabā un uz jumta terases. Ir atvērts arī Zuzeum veikals ar īpaši kūrētu sortimentu.
Jauni glezniecības darbi no Zuzānu kolekcijas aplūkojami arī mākslas centra iekštelpās, kur pēc ekspozīcijas maiņas publiskajā zonā līdzās Gregora Hildebranta, Bārnabija Furnasa un Mark Sun Roz darbiem tagad apskatāmas arī Frančeskas Kirkes, Dainas Dagnijas un Kristapa Zariņa gleznas. Zuzeum publiskā zona ikvienam apmeklētājam ir pieejama un tajā eksponētie mākslas darbi ir apskatāmi bez maksas.
Līdz 2021. gada 10. janvārim ir atvērta arī izstāde “Mēs dzīvosim. Mūsdienu māksla Zuzānu kolekcijā” (kuratore Ieva Zībārte), kas iepazīstina ar kolekcijas jaunieguvumiem, kuru vidū ir Sindijas Šermenas, Klēras Taburē, Rašida Džonsona, Kaido Oles, Skuja Braden, Saņas Kantarovska, Ellas Krugļanskas, Dereka Fordžura, Ingas Melderes, Artūra Analta, Donnas Huankas un citu starptautiski atzītu mūsdienu mākslinieku glezniecības un tēlniecības darbi.
Svētku skatlogu ar divām instalācijām par svētku galda, sapņu pils un ziemas sporta tēmu iekārtojusi māksliniece Darja Meļņikova un arhitekte Evelīna Ozola.
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un “Neputns” izdevis katalogu
izstādei “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”
Izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” katalogs.
Izdevniecība “Neputns”, dizans – Anta Pence. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2020. Foto: Otto Strazds
Vienlaikus ar izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” atvēršanu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā klajā nāk apjomīgs izstādes katalogs.
Izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” pirmo reizi tika atklāta 2018. gadā Orsē muzejā Parīzē. Saskaņā ar tās ģenerālkuratora un koncepcijas autora Rodolfa Rapeti (Rodolphe Rapetti, Francija) ideju ekspozīcijai atlasītie darbi aicināja iepazīt simbolismu Lietuvas, Igaunijas un Latvijas mākslā laikposmā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem. Vērienīgs kopprojekts kļuvis par vienu no lielākajiem starptautiskajiem Latvijas reprezentācijas notikumiem Baltijas valstu simtgadē, tagad šī izstāde līdz 2021. gada 21. februārim ir aplūkojama Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM).
Izstādes katalogs latviešu un angļu valodā, ko izdošanai sagatavoja Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un izdevniecība “Neputns”, turpina kopīgo ieceri ar nosaukumu “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”. Grāmatas ievadā publicēti vairāku nozares ekspertu raksti par Baltijas vēsturisko kontekstu, nacionālajām mākslas skolām, kā arī par šī unikālā projekta vēsturi. Tekstu autoru vidū ir Kompjēņas un Blerankūras piļu un nacionālo muzeju direktors Rodolfs Rapeti, M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja direktors (līdz 2019) Osvalds Daugelis (Osvaldas Daugelis, 1955–2020), Kumu Mākslas muzeja izstāžu kuratore (līdz 2018) Līsa Pehlapū (Liis Pählapuu), Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Dr. philol. Pauls Daija, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, LNMM izstāžu kuratore Dr. art. Dace Lamberga.
Izdevuma apjomīgākajā – attēlu daļā iekļauti visi mākslas darbi, kuri tika parādīti izstādē Orsē muzejā. Tāpat kā ekspozīcijā, katalogā tie kārtoti trīs tematiskās daļās – “Mīti un leģendas”, “Dvēsele” un “Daba”. Par katru mākslas darbu sniegta izsmeļoša informācija, ko sagatavojuši triju Baltijas valstu mākslas zinātnieki. Jāpiemin, ka izstāde un grāmata ir Latvijas iedzīvotājiem nebijusi iespēja iepazīties ar Igaunijas un Lietuvas vizuālās mākslas mantojumu, salīdzināt un novērtēt to.
Kataloga noslēgumā – mākslinieku biogrāfijas, hronoloģija, bibliogrāfija un personu rādītājs.
Apjoms: 464 lpp.
Kataloga sastādītājas ir Ginta Gerharde-Upeniece un Laima Slava.
Grāmatas dizaina autore ir māksliniece Anta Pence.
Titulbildē: Aijas Baumanes-Līces darbs “Zvēri neaizmirst”, kas radīts Publiskās mākslas programmas KOPĀ ietvaros
