Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Diskusija «MI māksla: kas notiek, kad mašīna glezno?»
17. decembrī pulksten 18:30 / Facebook Live
Kultūras un mākslas portāls Arterritory.com rīko publisko sarunu “MI māksla: kas notiek, kad mašīna glezno?”, kurā diskutēs par mākslas nākotni mākslīgā intelekta laikmetā un mākslīgā intelekta radītās mākslas statusu.
“Mākslīgais intelekts” ir ietilpīga vārdkopa, kas attiecas uz pasauli fundamentāli mainošām tehnoloģijām un praksēm. Paralēli filozofiskām diskusijām par to, cik lielā mērā tas ir iespējams un cik tālu varētu sniegties tā spējas, tas jau desmitiem gadu tiek izmantots datorzinātnēs, rūpniecībā, valsts pārvaldē, militārajās tehnoloģijās un daudzās citās jomās. Arī mākslā MI jau ilgi ir pazīstams kā palīglīdzeklis, metode, refleksijas un izpētes objekts, un “mākslīgā intelekta māksla” ir žanrs, kas mūsdienu mākslas ainā ieņēmis stabilu vietu. Taču papildus tam MI straujais progress un pārdrošākie mērķi neļauj ignorēt jautājumu par to, vai MI varētu būt autonoms mākslinieks. Algoritmi un roboti, kas glezno, veido un komponē, kļūst arvien pārsteidzošāki savās spējās un daudzveidībā. Šis fenomens no jauna aktualizē mūžsenus jautājumus par mākslas un mākslinieka jēdzieniem.
Kas ir interesantākie MI mākslas gadījumi pēdējās desmitgadēs? Kas ir šī žanra pārstāvji Latvijā? Kā nākotnē attīstīsies mākslīgais intelekts, un kādas iespējas tas pavērs MI māksliniekiem? Vai dators, kas glezno, ir mākslinieks vai rīks? Kas notiek mirklī, kad mašīna rada, un kā par šo mirkli runāt? Ko mēs domājam, kad uzdodam šādus jautājumu?
Par šiem un citiem jautājumiem runāsim Arterritory rīkotajā publiskajā tiešsaistes diskusijā “MI Māksla: kas notiek, kad mašīna glezno?”, kura notiks 17. decembrī plkst. 18:30 Facebook Live. Sarunā piedalīsies mākslinieks un pētnieks Jānis Garančs, filozofs Jānis Taurens un mākslinieks un LMA vieslektors Kristaps Biters. Sarunu vadīs filozofs un publicists Helmuts Caune.
Publiskā saruna “MI Māksla: kas notiek, kad mašīna glezno?” ir daļa no projekta “Bezgalība vai bezdibenis: mākslas un mākslīgā intelekta satikšanās”, ko atbalsta VKKF.
Japānas Sacumas keramikas pāra vāzītes
Izstāde ciklā “Āzijas mākslas stāsti”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
15. decembris, 2020– 7. februāris, 2021
Vizuālā identitāte izstādei “Japānas Sacumas keramikas pāra vāzītes” ciklā “Āzijas mākslas stāsti”. Dizaina autore: Kristīne Jansone. Publicitātes attēls
No 15. decembra līdz 2021. gada 7. februārim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA izstāžu ciklā “Āzijas mākslas stāsti” būs apskatāmas divas Japānas Sacumas keramikas pāra vāzītes, kas ļauj ne tikai iepazīt vienu no būtiskākajiem Japānas eksporta keramikas veidiem, bet arī redzēt un uzzināt plašāk par vienu no pirmajiem Āzijas mākslas dāvinājumiem 1920. gadā jaundibinātajam Valsts mākslas muzejam.
Izstādē aplūkojamie priekšmeti izgatavoti Japānas Meidži periodā (1868–1912). Tas ir laiks Japānas vēsturē, kad mainījās politiskais un kultūras stāvoklis valstī. Japāna pēc vairāk nekā 200 gadu noslēgtības atvēra robežas un strauji kļuva par modernu, industriālu un savā veidā rietumniecisku valsti. Šajā periodā Sacumas keramika ieguva lielu popularitāti Eiropā un Amerikā. Uzskata, ka tā tika speciāli radīta, lai apburtu rietumnieku. Varētu teikt, ka tas izdevās, jo apbrīnas vērti Sacumas keramikas paraugi aplūkojami gandrīz ikvienā mākslas muzejā Rietumos.
Izteikta forma, ziloņkaula tonis, smalka glazūras krakelūra un virtuozs gleznojums – tie ir tikai daži apzīmējumi, kas raksturo šo Japānas eksporta keramikas veidu. Sacumas eksporta keramika 20. gadsimta sākumā kļuva par vienu no iemesliem, kāpēc Rietumos aizsākās tā saucamais japānisms, kas ietvēra eiropiešu aizrautību ar Japānas mākslu, tās atdarināšanu un dažādu elementu pārņemšanu Rietumu kultūrā. Aplūkojot divas eksponētās Sacumas keramikas vāzītes, atrodamas atsauces uz šīm ietekmēm. Traukus rotā īrisi, kas bija būtiski ne tikai Japānas kultūrā, bet arī plaši izmantoti kā motīvi jūgendstilā. Jūgendstils 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā bija viens no mākslas stiliem, ko ietekmēja Japānas māksla.
Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izstāžu cikls “Āzijas mākslas stāsti” rosina atklāt un izprast noteiktu mākslas darbu sižetus, tehnikas, funkcijas, to filozofisko, reliģisko, estētisko un kontekstuālo nozīmi. Āzijas māksla vienmēr ir fascinējusi Rietumu skatītāju ar savu neparastumu, formas un funkcijas dažādību un tikai Āzijas kultūrām raksturīgo estētisko uztveri. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Āzijas mākslas kolekcijā glabājas vairāki tūkstoši mākslas darbu no tuvākām un tālākām Āzijas zemēm, taču Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Austrumu galerijā eksponēta tikai daļa no tiem. Cikla ietvaros, eksponējot vienu mākslas darbu vai priekšmetu grupu, muzejs atklāj šos neparastos stāstus, kas bieži paliek nepamanīti.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Vecrīga
RIXC lekciju un prezentāciju programma “Sensorium”
tiešsaistē
15. decembrī
Ivo Tauriņš.Trokšņu tehnokrātija (2020). Skaņas spektra attēls R Ch. 00:26-00:32 min.
Otrdien, 15.decembrī, plkst. 18.00 Jauno mediju kultūras centrs RIXC tiešsaistē organizē lekciju un prezentāciju programmu “Sensorium”, kuras ietvaros kuratori un mākslinieki Rasa Šmite un Raitis Šmits iepazīstinās ar “Sensorium” ideju, akcentējot augmentētās sajūtu pasaules un pieredzes estētiku. Amerikāņu māksliniece, kritiķe, kuratore, imersīvo un sensoro tehnoloģiju eksperte Elena Pērlmana (Ellen Pearlman) no Ņujorkas pievērsīsies smadzeņu un ķermeņa mijiedarbībai ar mākslīgo intelektu. Savukārt latviešu mākslas un kultūras pētnieki Helmuts Caune un Ilva Skulte iepazīstinās ar savu redzējumu mākslas pētījumu un procesu attīstībā, kas aptver visdažādākās maņu un uztveres formas.
Pasākuma dalībniekiem un apmeklētājiem tiešsaistē būs unikāla iespēja redzēt un iepazīties ar piecu latviešu mākslinieku Kristas Dinteres, Santas Frances, Kristīnes Krauzes-Sluckas, Alvja Misjuna un Ivo Tauriņa jaunākajiem mākslas darbiem, kas tiek radīti īpaši “Sensorium” projektam un, kas pēta maņu stimulu dažādos mākslinieciskos aspektus.
Dalībai tiešsaistes pasākumā aicinām reģistrēties eventbrite sistēmā līdz 14. decembrim.
Sensorium (maņu stimulu pasaule) ir smadzeņu un prāta daļa, kas atbild par maņu stimulu uztveršanu un interpretāciju. Latīņu valodas termins sensorium tiek pielietots ar atsauci uz senajām (un nereti teoloģiskām) debatēm par attiecībām starp prātu un ķermeni, vārdu un miesu, cilvēcīgo un mākslīgo, nomenu un fenomenu pieredzi.
Kā raksta laikmetīgās mākslas pētniece un MIT antropoloģe Karolīna Džonsa (Carolin Jones): “Cilvēku 'sensorium' (jeb maņu stimulu pasaule) vienmēr ir bijusi pastarpināta. Taču pēdējā pusgadsimta laikā šis nosacījums ir tikai pastiprinājies”. Taču tas mūs uztrauc daudz mazāk, uzskata Džonsa, “aizstājamais un papildinošais ir kļuvis par ierastu parādību. Mikroskaļruņi ausīs, medikamenti asinīs, neiroķirurģiskie implanti, stimulētās garšas mutē – šie “uzlabojumi” vairs neizraisa apokaliptisko aizrautību, ko tie spēja izraisīt vien dažus desmit gadus atpakaļ.” Šīs situācijas relatīvais mierīgums (proti, neuztraukšanās) dod laiku pārdomām: šis ir labvēlīgs laiks māksliniekiem un citiem kultūras darbiniekiem interpretēt, pārdomāt un atpazīt ar mūsu pastarpinātā sensorium sajūtām. (Carolin Jones, “Sensorium”, MIT 2006).
Tiešsaistei Zoom platformā, līdzi varēs sekot ikviens interesents paralēli nodrošinātajā tiešraides kanālā Youtube no Jauno mediju kultūras centra RIXC mājas lapas.
Jauno mediju kultūras centrs RIXC
Māras Brašmanes personālizstāde “Atskatoties”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
17. decembris, 2020–31. janvāris, 2021
Māra Brašmane. Vircava, 1980. gads
No 17. decembra līdz 2021. gada 31. janvārim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs būs skatāma fotogrāfes Māras Brašmanes personālizstāde “Atskatoties”, kurā būs redzamas unikālas melnbaltās fotogrāfijas par dzīvi Rīgā un dažādās Latvijas mazpilsētās.
Izstāde “Atskatoties” ir gluži kā personīgo atmiņu albums, kura tapšanu motivējis konstantais laika ritums, pārmaiņas un liktenīga aizraušanās ar fotogrāfijas mākslu. Māras Brašmanes fotogrāfijas netapa citu acīm, bet kalpoja kā izziņas līdzeklis, lai atklātu sevi, savus sapņus, intereses un arī iemācītos tuvoties cilvēkiem, vienlaikus dokumentējot pasauli sev apkārt un izmaiņas tajā. Izstādē redzamajos darbos atklājas autores mīlestība pret dzīvi un cilvēku, interese par laiku, mirkļa burvību, jaunību, darbu, atpūtu, priekiem, rūpēm un iztikšanu.
Pati autore stāsta: “Esmu dzīvojusi un turpinu dzīvot nemitīgā pārmaiņu laikā. Tas arī ir radījis manu vēlmi iemūžināt šos procesus un visapkārt notiekošās pārmaiņas - kā pilsētā, tā laukos. Laika ritējums atnes ko jaunu, un, tikai atskatoties, es spēju ieraudzīt un salīdzināt, kas ir mainījies, kas iegūts, kas zaudēts. Cik sakopta vai nolaista ir pilsēta, kā mainās lauki noteiktā laika posmā un izpratne par skaisto. Laiki nāk un iet, mainās esošās varas un gaumes, tāpat kā saukļi un aicinājumi, bet par spīti visam mani joprojām interesē dzīve, ļaudis un pilsēta kā mājoklis mums, cilvēkiem.”
Māras Brašmanes vizuālā valoda nepakļāvās tā laika valdošajai mākslinieciskajai stilistikai. Daudz tika fotografēti draugi un tagad sabiedrībā pazīstami cilvēki viņai raksturīgajā dokumentālajā stilā, cenšoties atklāt katra subjekta dvēselisko skaistumu, nevis to pārveidot. Strādājot Rundāles pils muzejā, Māra Brašmane aptvēra, cik svarīgi ir dokumentēt. Tādēļ gadu desmitiem krātie kadri, kuri neiederējās laikmeta un klubu pieprasītajos žanros, tika rūpīgi uzglabāti vienīgi sev, atklājot šī materiāla nozīmību pašai autorei. Klusās mazpilsētu ainas, tirgus laukumi, draugu portreti, pilsētas kņada, māju pagalmi – Māra Brašmane ir radījusi vienu no autentiskākajiem Latvijas sabiedrības atspoguļojumiem. Šo attēlu kultūras, sociālā un dokumentālā vērtība atklājās vēlāk kā unikālas vēstures liecības par dzīvi Rīgā un dažādās Latvijas mazpilsētās galvenokārt XX gadsimta otrajā pusē.
Izstādē būs redzamas melnbaltās fotogrāfijas, kuras tapušas uz filmas. Laika periods aptver fotogrāfijas no gandrīz pirmās pašas uzņemtās foto filmas līdz pat 2013. gadam, taču lielākā daļa izstādīto attēlu ir tapušas 1960. – 1980. gados. Izstāde atspoguļo trīs posmus Māras Brašmanes dzīvē – mīlestību pret Rīgas pilsētu, darbu Rundāles pils muzejā, un Latvijas lauku reģioni, kuri Rīgā tiks izstādīti pirmo reizi.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8, Rīga
Audiovizuāla izstāde “Māksla garākai dzīvei”
Liepājā
Līdz 20. decembrim
Mākslinieces Maijas Demiteres darbs "Lēno mediju māksla", foto autors: Anna Meldrāja
Līdz 20. decembrim Liepājā, Piltenes ielā 5 apmeklētājiem atvērta audiovizuāla izstāde “Māksla garākai dzīvei”, kuru organizē biedrība ASTE. Art, Science, Technology, Education. Tajā apskatāmi desmit mediju un skaņas mākslas darbi, pati izstāde veidota kā vieta, kurā apmeklētājiem iespēja gūt jaunas pieredzes, tādā veidā šķietami paildzinot sava mūža garumu.
Izstāde veidota, iedvesmojoties no neirozinātnieka Deivida Īglmana (David Eagleman) pētījumiem par cilvēka laika uztveri. Īglmans ar zinātniskām metodēm skaidro, kādēļ riskantās situācijās mums rodas sajūta, ka laiks rit lēnāk, un kādēļ mums, paliekot vecākiem, gadi paskrien arvien ātrāk – mūsu smadzenes jaunas pieredzes un jaunu informāciju apstrādā lēnāk, tādēļ mums ir sajūta, ka mirklis ir lēnāks, kā tas ir patiesībā. Īglmans šo procesu salīdzina ar datoros notiekošajiem procesiem – kad dators apstrādā informāciju, tas netērē laiku un enerģiju vēlreiz apstrādājot informāciju, kas atkārtojas. Tādēļ cilvēkiem bērnībā, kad to dienas ir piepildītas ar jaunām pieredzēm un atklājumiem, laiks iet relatīvi lēnāk kā vecumdienās, kad cilvēki dara, redz, piedzīvo vienu un to pašu dienu no dienas. Lai savu mūža garumu paildzinātu, cilvēkiem nepieciešams ikdienā savas smadzenes stimulēt ar jaunām pieredzēm, izmantojot visas mums pieejamās maņas.
Izstādes kuratore Paula Vītola aicina paildzināt savu mūžu apmeklējot izstādi, jo māksla ļauj gūt jaunas pieredzes un mākslinieks ir cilvēks, kurš šīs jaunās pieredzes veido un meklē. Izstādē apskatāmie mākslas darbi sniedz iespēju eksperimentēt ar telpu, vidi un uztveri. Mākslas darbi, kuri veidoti kā personīgi pētījumi un refleksija par dzīves veidu un uztveri – Diana Lelis sniedz iespēju iegrimt dažādos apziņas un zemapziņas slāņos ar meditācijas un dzejas palīdzību, Krista Dintere izveidojusi skaņdarbu, kurā pēta rokdarbus kā metodi trauksmes mazināšanai, Anna Priedola ēdamos datu objektos vizualizējusi uztura ietekmi uz cilvēku kognitīvajām spējām, savukārt Maija Demitere radījusi “lēno” mediju mākslu kā ilgtspējīgākas dzīves eksperimentu. Par savu dzīves veidu aicina aizdomāties arī mākslinieks Andrejs Poikāns, kurš piedāvā izrauties no vienmuļās ikdienas, piepildot apmeklētāju viedierīču kalendārus ar dažādām absurdām aktivitātēm. Mākslas darbos tiek pētīti arī dažādi materiāli un procesi – Paula Vītola radījusi performances instrumentus ar kuru palīdzību iespējams atskaņot gaismu, Ivo Tauriņš pētījis stikla materiālās un skaniskās īpašības telpisku astoņu kanālu skaņas kompozīcijā.
Izstādē piedalās Diana Lelis, Krista Dintere, Līga Vēliņa, Ieva Vīksne, Ivo Tauriņš, Paula Vītola, Andrejs Poikāns, Anna Priedola, Maija Demitere, Rogier Jupjin.
Izstāde “Māksla garākai dzīvei”
Piltenes iela 5, Liepāja (ieeja no sētas puses)
BDO Latvia balvu jauno mākslinieku atbalstam saņēmusi
Amanda Ziemele
Amanda Ziemele
Šī gada nogalē BDO Latvia iedibināja jaunu ikgadēju tradīciju - balvas pasniegšanu kādam izvēlētam jaunam māksliniekam. Balva tiek pasniegta šogad pirmo reizi ar mērķi regulāri apzināt jaunos māksliniekus un novērtēt viņu sniegumu Latvijas vizuālajā mākslā, veicināt jaunu mākslas darbu rašanos un popularizēt Latvijas jaunos māksliniekus gan Latvijā, gan ārpus tās.
Balvas iniciatore ir BDO Latvia vadošā partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte. “Lai sniegtu atbalstu jaunajiem māksliniekiem un pārliecību par saviem spēkiem ir nepieciešams gan morāls, gan finansiāls atbalsts,” balvas izveidi pamato BDO Latvia partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte. Vita Liberte ir arī Kim? patronese un VV Foundation dibinātāja. “Manuprāt, ir ļoti svarīgi sniegt palīdzību citiem, ja tev ir tāda iespēja. Mēs ar savu piemēru gribētu iedrošināt arī citus uzņēmumus Latvijā atrast savu atbalsta formu un paņemt paspārnē kādu kultūras jomu vai notikumu. Šogad esam izvēlējušies mākslinieci Amandu Ziemeli. Amandai ir oriģināla gleznieciska valoda, kuras pamatā ir formas, kas attēlo kādu abstraktu notikumu vai pilnīgi jaunu realitāti. Šīs realitātes apzināšanai nepieciešama intelektuāla un intuitīva piepūle, līdzīgi, kā mūsu profesijā,” par mākslinieces izvēli saka Vita.
Amanda Ziemele pārliecinoši sevi parādīja personālizstādē “Kvantu matu implanti” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (21.02.2019.–07.04.2019.), viņas darbi pieejami izstādē BLACK MARKET/ NADA Miami 2020/ Riga Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, tāpat Amanda ir nominēta “Purvīša balvai 2021”.
BDO Latvia balva tiek piešķirta māksliniekam, izvēloties konkrētu mākslas darbu un vienojoties par atbalsta formātu. Vai tā ir gleznas jaunrade, naudas prēmija vai atbalsts izstādes organizēšanā. Būtisks ir ne tikai materiālais atbalsts, bet arī iespēja jaunajam māksliniekam prezentēt savu darbu, kas tiek izmantots Ziemassvētku apsveikuma veidā un nosūtīts visiem klientiem tādā veidā popularizējot jauno mākslinieku un iepazīstinot ar potenciālajiem mākslas pircējiem un kolekcionāriem.
Jāpiebilst, ka šī nav pirmā iniciatīva, ko BDO Latvia īsteno atbalstot mākslas nozari. Iepriekš ir organizētas gan izstādes, gan virkne citu pasākumu mākslinieku atbalstam. Arī uzņēmuma biroja telpas ir kā vērienīga mākslas darbu galerija, turklāt, BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis ir kaislīgs mākslas kolekcionārs, kuram pieder nozīmīga mākslas darbu kolekcija.
Vācijas Bundestāgs apstiprina 5,2 miljonu eiro piešķiršanu
Vāgnera nama atjaunošanai Rīgā
Vācijas Bundestāgs, apstiprinot 2021. gada budžetu, lēmis par 5,2 miljonu eiro piešķiršanu Vāgnera nama atjaunošanai Rīgā, kas projektam nodrošinās ilgtermiņa plānošanas drošību. Kopumā bijušā pirmā Rīgas teātra atjaunošanai un atdzīvināšanai nepieciešami 35 miljoni eiro.
2020. gada oktobrī ēkas ansambļa atslēgas tika nodotas Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai. Vācijas valdības atbalsts, it īpaši projekta sākumposmā, ir būtisks un jānovērtē ļoti augstu, jo tas sniegs nepieciešamo līdzfinansējumu fondu piesaistei. Pārējais finansējums tiek meklēts dažādos fondos, kā, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondā, Eiropas Savienības struktūrfondos, Rīgas domes projektu konkursos, kā arī ziedojumos no uzņēmumiem un privātpersonām.
Projekta patronese, Riharda Vāgnera mazmeita un bijusī Baireitas festivāla direktore Eva Vāgnere-Paskjē ar lielu interesi ir sekojusi notikumiem: “Šodien ir lieliska diena visiem Riharda Vāgnera mūzikas cienītājiem. Bundestāgs ir nolēmis atbalstīt šo ilgtermiņa projektu un es, kā patronese, jūtos ārkārtīgi laimīga. Cerams, ka drīz mēs varēsim atvērt Vāgnera teātri Rīgā un tādējādi transformēt viņa ideju par Gesamtkunstwerk jaunā gadsimtā”.
Projekta iniciators Māris Gailis, Rīgas Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs teica: “Vācijas Bundestāga ievērojamais finansiālais atbalsts ir brīnišķīgs signāls tam, ka Vāgnera teātris Rīgā atdzims!”
Rīgas Riharda Vāgnera biedrība
Iznācis “Grafiķu kalendārs” 2021. gadam
Sekojot Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas katedras tradīcijai, ik gadu katedras studenti studiju gada sākumā rada mākslas darbu kolekciju nākamā gada grafikas mākslas kalendāram. Jauno mākslinieku darbi kalendārā nonāk konkursa kārtībā, skices un ieceres izvērtējot Grafikas katedras pieredzes bagātajiem pasniedzējiem.
2021. gada kalendāra autori ir 13 jaunie mākslinieki — Jēkabs Noviks, Karīna Putra, Anna Ābola, Kristaps Kramiņš, Viktorija Mamajeva, Sanita Skalbe, Patrīcija Māra Vilsone, Meldra Katrīne Tuča, Karīna Volbeta, Sandra Rītere, Aija Bley, Alise Rudēvica un Ivita Brūdere.
Autori radījuši darbus, kas veltīti divpadsmit gada mēnešiem, atklājot savus novērojumus, pārdomas vai trāpīgas, jaunradītas idiomas. Caur gada mēneša prizmu, mākslinieki gan ar ironisku, gan poētisku skatu runā par jaungada apņemšanos, gājputnu pārrašanos mājās pandēmijas ierobežojumu apstākļos un citām mākslinieku prāt, svarīgām tēmām. Visus mākslinieku darbus apvieno grafikai raksturīgais domas asums, tēlaina oriģinalitāte, kas apvienota ar katras tehnikas iespējām.
“Grafiķu kalendārs” kā ierasts aptver teju visas grafikas mākslas tehnikas: sietspiedi, linogriezumu, mecotintu, ofortu, litogrāfiju, fotopolimēru u. c., sniedzot iespēju iepazīt grafikas mākslas dažādās šķautnes.
Kalendārs katru gadu tiek drukāts gan īpašā 30 eksemplāru oriģinālnovilkumu tirāžā, gan pavairots tipogrāfiski. Kalendāra grafikas dizaina autors — LMA Grafikas katedras vadītājs, profesors Guntars Sietiņš.
Līdz 2021. gada 18. janvārim “Grafiķu kalendāra” oriģinālnovilkumu izstāde apskatāma izdevniecības “Neputns” galerijā, Tērbatas ielā 49/51.
Kalendārs tirdzniecībā pieejams izdevniecības “Neputns” galerijā un mākslas preču veikalā “Zīmulis un ota”.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA un bērnu preču zīmols “Fox The Maker”
Piedāvā radošo auduma apzīmēšanas komplektu “Laimes kaķis – Maneki Neko”
Radošais auduma apzīmēšanas komplekts “Laimes kaķis – Maneki Neko”. 2020. Foto: Sandra Ķempele
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA sadarbībā ar bērnu preču zīmolu “Fox The Maker” piedāvā bērniem iespēju kļūt par tekstilmākslinieku mājas apstākļos. Radošais komplekts ietver visu nepieciešamo, lai pašu spēkiem apgleznotu audumu ar dizainu “Laimes kaķis – Maneki Neko” no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas kolekcijas.
Radošā nodarbe mājās ir piemērota gan vecākiem, gan bērniem no trīs gadu vecuma. Komplektā ietilpst trafarets ar dizainu “Laimes kaķis – Maneki Neko”, trīs tekstila krāsas, kokvilnas krekls, sporta soma vai auduma maisiņš un apgleznošanas instrukcija. Komplektā iekļauta arī informācija par Japānas kultūrā pazīstamo Laimes kaķi, kas ir iemantojis popularitāti Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA rīkotajās auduma apdrukas darbnīcās.
“Fox The Maker” ir divu radoši domājošu mammu attīstīts bērnu preču zīmols Latvijā, kas piedāvā dažādus komplektus izglītojošām un vērtīgām nodarbēm. Auduma apzīmēšanas komplekts “Laimes kaķis – Maneki Neko” ir viens no pirmajiem uzņēmuma produktiem, kas tapa ar mērķi ļaut ikvienam radīt savu īpašo, unikālo krekliņu mājas apstākļos. Tā ir interesanta aktivitāte ģimenēm ar iespēju kopīgi apgūt auduma apzīmēšanas tehniku un krāsu jaukšanas pamatprincipus. Katrā komplektā ir iekļauts viss nepieciešamais konkrētā darba veikšanai.
Auduma apzīmēšanas komplekts var kļūt par lielisku dāvanu svētku laikā. Komplektus ar “Laimes kaķis – Maneki Neko” apdrukas dizainu iespējams iegādāties “Fox The Maker” mājas lapā.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA aicina apskatīt Laimes kaķa figūriņu pastāvīgajā ekspozīcijā un salīdzināt to ar savu radošo veikumu!
Gleznotājas Agras Rītiņas gleznu izstāde “Dabas notikums”
Grāmatu namā “Valters un Rapa”
Līdz 15. janvārim, 2021
Līdz 2021. gada 15. janvārim grāmatu nama “Valters un Rapa” galerijā skatāma gleznotājas Agras Rītiņas gleznu izstāde “Dabas notikums”.
Pasaules lieluma izjūta bieži iesākas ar ieiešanu dabā. Katru gadu kā no jauna ieraugi miljoniem reižu atkārtojamies pavasara ziedēšanu. Katrreiz priecājies par svaigi nopļautu zāli un tās svaigo smaržu, kārtīgi sakārtotas āboliņa lapiņas vienu pie otras. Ziedu pušķi kā mākoņi iegulst vāzēs. Un pavasara, vasaras un rudens krāsainību nomaina dabā iestājies ziemas grafiskais miers...
10 gleznas, kas aizvilina sajūtās, katram savādākās, personīgās, vārdos neizsakāmās. Aizvilina sagaidīt savu dabas notikumu un sameklēt savu pļavu, laukus, kokus, ziedus.
Agra Ritiņa konsekventi saglabā savu glezniecības meistarību un izkopto kompozīcijas skaidrību. Gleznu kompozīciju monumentalitāte cieši saistīta ar ļoti sievišķīgu pieeju detaļās. Tiekšanās pēc pilnības, lai cik liels vai mazs būtu formāts. 2020. gadā māksliniece saņēmusi “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavas glezniecībā” laureātes diplomu.
Grāmatu nams “Valters un Rapa”
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 un Latvijas Mākslas akadēmijas konkursa
“Jaunais kurators!” balvu ieguvusi Tīna Pētersone
Kuratore Tīna Pētersone
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 un Latvijas Mākslas akadēmijas konkursa “Jaunais kurators!” balvu ieguvusi Tīna Pētersone ar izstādes idejas pieteikumu “Lai iemīlētos, klikšķiniet šeit”. Konkursa uzvarētājas Tīnas Pētersones kūrētā izstāde būs redzama Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā izstāžu telpā “Pilot” Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 programmas ietvaros. Izstādes atklāšana notiks 2021. gada aprīlī.
Ar konkursa “Jaunais kurators!” palīdzību jaunajiem kuratoriem Latvijā tiek dota iespēja mainīt ierasto izstāžu veidošanas politiku. Ar šīs platformas palīdzību lokālais kļūst par globālo, piedāvājot starptautiskai mākslas videi projektus, kas būs nozīmīgi jaunpienācēji aktuālo naratīvu stāstījumā. Tāpat ar konkursa starpniecību tiek aktualizēta diskusija – cik liela nozīme mūsdienu mākslas un kultūras procesos ir kuratoram kā radošai personībai un mediatoram, lai veidotu veiksmīgāku dialoga mehānismu ar sabiedrību.
Balva “Jaunais kurators!” Latvijā tiek pasniegta pirmo reizi. Balvu piešķīra starptautiska žūrija – kurators, mākslinieks, kritiķis un PUBLICS mākslinieciskais vadītājs Pols O’Nīls (Paul O'Neill, IE), kurators un kritiķis Andris Brinkmanis (LV/IT), mākslas zinātniece Antra Priede (LV), kuratore un mākslas zinātniece Maija Rudovska (LV) un Rīgas Fotogrāfijas biennāles programmas vadītāja Inga Brūvere (LV).
Tīnas Pētersones pieteiktais projekts pēta dzimuma performanci interneta iepazīšanās aplikācijās. Kuratores aicinājums radīt jaunu darbu sēriju māksliniekiem, sakņojas pētnieciskajā interesē par postmodernās romantikas konceptu, interneta mediētām attiecībām un dzimum-specifisku uzvedību.
Žūrijas komentārs par izstādes “Lai iemīlētos, klikšķiniet šeit” pieteikumu: “Tīnas Pētersones kuratoriālais priekšlikums šķita interesants izvēlētās tēmas dēļ, kas aplūko mūsdienu romantisko attiecību modeļus, kur dominē atsvešinātība un nepastāvīgums. Tas attiecīgi rezonē ar šā brīža globālo kultūras kontekstu. Izvēlētie mākslinieki, ar kuriem autore strādās pie projekta, lieliski atspoguļo šo tematiku un Tīnas pieteikumā ieskicē risinājumus, kas ir saistoši gan telpiski, gan saturiski."
LMA Tekstilmākslas studentes radījušas lielformāta tekstila kompozīciju “Iedvesmas DNS”
“Roche Latvija” atjaunotajai vēsturiskajai ēkai Rīgā
Gandrīz gadu ilgā sadarbībā ar “Roche Latvija” tapis vērienīgs tekstilmākslas darbs, kas turpmāk greznos atjaunotās, vēsturiskās ēkas biroja telpu divus stāvus, iedvesmojot uzņēmuma komandu, un pārstāvēs tekstilmākslas jauno autoru paaudzi “Roche Latvija” mākslas darbu kolekcijā. Darbs “Iedvesmas DNS” ir unikālu un neatkārtojamu šūnu kopums - mākslas valodā atainota iedvesmas un pētniecības karte, kura pauž vienotu ideju par mākslu un zinātni kā radošu pētniecības procesu. Darbi īstenoti plaša spektra tekstilmākslas tehnikās un materiālos, tādējādi sniedzot jaunu skatījumu komunikācijai ar zinātni, un kopumā veido daudzfunkcionālu no 21 daļas kombinētu struktūru, kas 9 x 6 metru platībā pauž asociatīvu vēstījumu par medicīnas zinātni, vēsturi, filozofiju un tās lomu sabiedrībā.
Projekts tapis LMA Tekstilmākslas katedras pasniedzēju – prof. Ievas Krūmiņas, Elīnas Veilandes un asoc. prof. Elīnas Ģibietes vadībā, kuru sadarbību ar studentēm raksturo katedras vadītāja prof. Ieva Krūmiņa: “Nepilna gada laikā ir radīta tekstīliju kolekcija, kas tematiski vēstī par “Roche Latvija” vērtībām – jaunās paaudzes medicīnu, gēnu inženieriju un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, vienlaicīgi parādot Latvijas tekstilmākslas kvalitātes – etniskajā mākslā sakņotu meistarību, cieņu pret materiālu, augstu tehnisko kvalitāti savienojumā ar studentu atraktīvajām un netradicionālajām idejām. Kolekciju veido 22 darbi, katrs no tiem ir suverēns, ar autora izvēlētu ideju, stāstu, stilistisko risinājumu un tehnisko izpildījumu visplašākajā diapazonā no klasiskajiem līdz digitāli programmētiem gobelēniem, izšuvumiem, vilnas filca vēlumiem, tekstila kolāžām un oriģinālām autortehnikām. Studentes izveidoja 21 darbu, bet kolekciju noslēgs 22. darbs ar pašu “Roche Latvija” darbinieku iesūtītajām idejām, kuras tehniski palīdzēs atrisināt Tekstilmākslas katedras pasniedzēji. Pateicamies Raulam Vēliņam un “Roche Latvija” darbiniekiem par uzticēšanos jaunajiem māksliniekiem, dodot iespēju iegūt jaunu pieredzi strādājot pie šī nozīmīgā pasūtījuma darba.”
Darba autores – LMA Tekstilmākslas apakšnozares Bakalaura un Maģistra programmas studentes: Līva Vilcāne, Šarlote Baškevica, Elīza Kleine-Šablinska, Sabīne Azlauska, Madara Purena, Kintija Avena, Ella Mihailova, Janta Meža, Jana Purmale, Una Valtere, Anete Pekse-Špaka, Sabīne Ansone, Elīna Šteinberga, Laura Ščedrova, Anna Kamaldiņa, Jūlija Jerjomina, Inga Brūkle, Santa Grigus un Elizabete Klints.
Radio pārraides Tīrkultūra veidotāji aicina apmeklēt
Latvijā pirmo audio galeriju www.tirkultura.net
COVID-19 krīzes laikā, kad mūzikas dzīve ir bijusi ierobežota, un dzīvās mūzikas koncerti atcelti uz nenoteiktu laiku, radio pārraides Tīrkultūra veidotāji aicina apmeklēt jaunu interneta radio platformu Latvijas laikmetīgajā kultūrvidē - interneta audio galeriju Negaidītie avoti.
Kā skaidro audio galerijas idejas autori, Tīrkultūras Negaidīto avotu audio galerija ir skaņu kolāža un organisks paplašinājums radio pārraidei LR3 ēterā. Neparedzamas skaņu virknes, dzejas lasījumi, intervijas ar 21. gadsimta komponistiem un laikmetīgās mākslas māksliniekiem ir saturs, ko audio galerijas apmeklētāji var piedzīvot, nonākot skaņu telpā, kurā iespējama audiāla dažādu mākslu un personību satikšanās. Galerija klausītājiem atvērta 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā adresē www.tirkultura.net un pieejama bezmaksas mobilajā aplikācijā.
Tajā klausāmas gan tiešraides translācijas, kas sakrīt ar Tīrkultūras epizožu pirmatskaņojumiem un izskanējušo raidījumu atkārtojumi, gan dažādu noskaņu mūzikas kompilācijas, pieskaņotas dažādiem diennakts laikiem un īpaši kūrētas tematiskas radiopārraides svētkos un nedēļas nogalēs.
Sākot no 2020. gada decembra ik piektdienas vakaru plkst. 21:00 interneta vietnē www.tirkultura.net būs dzirdamas dažādu mūzikas un mākslas personību īpaši sagatavotas viesepizodes: 11. decembrī daudzveidīgu žanru mūzikas un skaņu izlasi īpaši Negaidīto Avotu audio galerijai piedāvās skaņu mākslinieks, datorspēļu entuziasts un performanču mākslinieks TV Maskava sadarbībā ar mākslinieku apvienību GolfClayderman, 18. decembrī - mūzikas žurnālists, kritiķis un dīdžejs Uldis Rudaks, 25. decembrī - festivāla Skaņu Mežs organizators Viestarts Gailītis, 30. decembrī - skaņu mākslinieks “R_R_” (Reinis Ramans), savukārt jauno gadu sagaidīsim ar džeza mūziķa, pasniedzēja un instrumentālista Denisa Paškeviča raidlaiku 1. janvārī.
Kopš 2016. gada septembra kā skaņu mākslas un kultūras iknedēļas radiopārraide klausāma LR3 / Latvijas Radio Klasika ēterā. Tīrkultūra atskaņo alternatīvi laikmetīgo, bieži iepriekš nepopularizētu mūziku un iepazīstina ar tematiskām kultūras parādībām, dažādiem mākslas žanriem un idejām, sākot no viduslaiku polifonijas un XX gadsimta minimālisma līdz pat spēcīgākajiem mūzikas māksliniekiem šodien.
