Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 pirmā izstāde –
Toma Harjo personālizstāde “Izredzes”
galerijā “Alma”
29. maijs–17. jūlijs
Toms Harjo. No sērijas “Izredzes”. 2020.
No 29. maija līdz 17. jūlijam galerijā “Alma” būs skatāma mākslinieka Toma Harjo personālizstāde “Izredzes” (kuratore Astrīda Riņķe). Ar šo notikumu Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) 2020 sāk savu programmu, kas bija plānota no šī gada 9. aprīļa, bet ārkārtas situācijas dēļ tika pārcelta.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 norises plānotas no 29. maija līdz 8. novembrim Rīgā, Cēsīs un Daugavpilī, piedāvājot apmeklētājiem daudzveidīgu izstāžu, diskusiju, simpoziju un meistarklašu programmu ar vairāk nekā 60 dalībniekiem no 13 valstīm. Vairums biennāles notikumu gaidāmi septembrī un oktobrī, kas norisināsies Izstāžu zālē “Rīgas Mākslas telpa”, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un citviet.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 pirmā izstāde, jo īpaši neseno covid-19 raisīto notikumu kontekstā, aicina domāt par cilvēka dzīves trauslumu un mainīt skatiena perspektīvu – no šauri personiskas uz vispārcilvēcisku. Toms Harjo darbu sērijā “Izredzes” pēta fotogrāfijas iespējas padarīt portretu par abstraktu notikumu vai sajūtu izteicēju, iestudējot sev personiski būtisko un interesanto fotogrāfisku etīžu formā. Cilvēku ieskaujošās dabas ainavas šeit atklājas kā prātam pakļautas un tematizētas sistēmas – inscenējumi, ko pastiprina putna lidojuma perspektīva un skatiens uz dzīves notikumiem no kāda augstāka, ikdienā nesasniedzama punkta. Šī perspektīva ir gluži kā centieni fiksēt citādā klātbūtni mūsu pašu ikdienā, atgādināt un apliecināt sev, ka šis skatupunkts patiesi eksistē un vērš citādākas zemes lietas un notikumus.
Skats uz ekspozīciju galerijā “Alma” būs pieejams 24 stundas diennaktī, pateicoties uz ielu vērstajām stikla sienām un diennakts apgaismojumam.
Toms Harjo ir absolvējis ISSP Fotoskolu, līdz šim sarīkojis vairākas personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs. 2018. gadā viņš kļuva par Open kim? Call ieguvēju, kam sekoja viņa pirmā personālizstāde “Patiesībā” Kim? Laikmetīgajā mākslas centrā. Nozīmīgākās izstādes – Pāvilosta, Aicinājums, 2019 (VV fonds), Parīzē (JCE biennāle, 2017) un Lisabonā (Parallel Intersection, 2017). Kopš 2018. gada Toms Harjo studē Alvja Hermaņa vadītajā Jaunā Rīgas teātra aktieru kursā (LKA).
Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
Jāņa Šneidera video darbs “Y”
galerijā LOOK
25.‒31. maijs
Simboliski atzīmējot tuvojošos pirmā gada jubileju, galerijā LOOK aizsāktā projekta ““111” ‒ “Viens mākslinieks. Viens mākslas darbs. Viens skatlogs.”” ietvaros šonedēļ no 25. līdz 31. maijam skatāms mākslinieka Jāņa Šneidera video darbs “Y”:
“Deja ap tumšu sveces ugunskuru perpendikulārā alā. Tu sev aiz muguras. Tumsu nopūš ar plaukstām grūsts gaiss, viss top gaišs.
Šajā laikā esmu pārvācies. Tiku izrevidējis visus plauktus, atradis aizmirsto un izmetis lieko. Izšķirstīju arī visus saglabātos skiču blokus, un tajos novēroju, ka laika gaitā esmu kļuvis daudz vienkāršāks - kur agrāk pilnas piezīmētas un pierakstītas lapas, tur tagad daži vārdi un primitīvas līnijas, ar kurām vēl precīzāk izteikts tas pats un vēl vairāk. Šķiet, ka mākslā visu laiku notiek pārvākšanās. Nemitīgi nākas pārdomāt, kas ir vajadzīgs, kas lieks, kas ir saturs un kas tikai dekorācija. Tā ir mazliet kā izģērbšanās.
Arī šeit nekā daudz nav - inversa gaisma, cilvēks, telpa. “Y” ir trīs šķautņu tikšanās, kakts, paceltas rokas, glūnošas rokas, hromosoma. Y ir ikona manai nelielajai apsēstībai ar ēnu un telpu. Darbs kā sēkla, kurai cauri laikam izaugt auglīgās acīs.”
Ekspozīcija skatāma jebkurā diennakts laikā.
Galerija LOOK
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Rīgas Fotomēnesis –
pirmais festivāls Latvijā pandēmijas laikā
26. maijs–28. jūnijs
Vika Eksta
26. maijā sāksies ikgadējais fotomākslas festivāls “Rīgas Fotomēnesis”, kas ir pirmais festivāls Latvijā, kas norisināsies pandēmijas laikā. Ievērojot pulcēšanās ierobežojumus, festivāla pasākumi – izstādes, performances, projekcijas, diskusijas un ekskursijas – norisināsies ne vien interneta platformās Facebook, Zoom un Twitch, bet arī izstāžu zālēs un pilsētvidē.
Šī gada festivāls pievēršas instinktīvajam, dabiskajam un nezināmajam, priekšplānā izvirzot fotogrāfijas un mākslas vizualitāti un mākslinieka emocionālo pasauli, par ko it īpaši svarīgi runāt šajā krīzes un nenoteiktības periodā. Mākslinieku darbi saistās ar tādiem jēdzieniem kā sapņi, izmisums, spītība, nāve un arī dīkstāve.
“Spītējot sarežģītajiem apstākļiem, īsā laikā pieņēmu lēmumu festivālu neatcelt, bet to pielāgot jaunajai kārtībai. Galvenā izstāde, kas bija plānota Rīgas Cirkā, pārvērtīsies par dažādiem neparastiem priekšnesumiem pilsētvidē un internetā. Tas būs eksperiments gan organizatoriem, gan māksliniekiem, un arī skatītājiem,” skaidro festivāla direktors Arnis Balčus.
Rīgas Fotomēneša kodolu veidos deviņu mākslinieku performances un mini izstādes – daļa no tām ierobežotai auditorijai būs skatāmas klātienē pilsētvidē, bet daļa kā tiešraides un video ieraksti festivāla Facebook lapā facebook.com/RigaPhotomonth. No Latvijas piedalās mākslinieki Ivars Grāvlejs, Ance Vilnīte, Vika Eksta, Elīna Semane, Miķelis Mūrnieks, Viktorija Paegle, kā arī trīs ārvalstu mākslinieki – Letīcija Zica (Brazīlija/Francija), Elijus Kņiežausks (Lietuva) un Matilda Avdžejčika (Polija).
Elijus Kņiežausks (Lietuva)
Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās no 1. līdz 14. jūnijam būs skatāma starptautiska fotoizstāde “Dīkstāve”, kurā piedalās 11 fotogrāfi un mākslinieki, tostarp Jānis Deinats, Edijs Pālens, Honeymoon High un Pēteris Vīksna. Savukārt Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 11. jūnija līdz 19. jūlijam būs skatāma leģendārā mākslinieka un fototehniku eksperimentētāja Ata Ieviņa personālizstāde “Faraona dārgumi”.
Festivāla ietvaros līdz 28. jūnijam norisināsies arī virkne dažādu pasākumu. Tiešsaistē 27. maijā plkst. 18.30 notiks Izraēlas mākslinieces Ronitas Porilas lekcija, 1. jūnijā plkst. 19.00 FK Balva jaunajiem Latvijas fotogrāfiem, kad 10 jaunie fotogrāfi publisko prezentāciju veidā izrādīs savus darbus starptautiskai žūrijai, bet 4. jūnijā diskusijā mūsu reģiona fotofestivālu organizatori centīsies iezīmēt festivālu izdzīvošanas stratēģijas pandēmijas laikā. 31. maijā un 21. jūnijā notiks starptautiska fotokonkursa uzvarētāju darbu prezentācija, straumējot 31 foto projektu, bet jūnija vidū noritēs izdevuma “Latvijas fotogrāfija 2020” prezentācija, sarunas ar jaunajām poļu fotogrāfēm, kā arī virtuāla ekskursija Polijas fotogrāmatu pasaulē.
Elza Sīle grupas izstādē “Summer of Suspense”
Cīrihes Kunsthallē Šveicē
26. maijs–30. augusts
Vienā no centrālajām laikmetīgās mākslas izstāžu zālēm Šveicē - Cīrihes Kunsthallē no 26. maija sāksies radošs eksperiments - izstāde “Summer of Suspense”, kurā alternatīvās apvienošanās formās 42 mākslinieki lēnām, dienu pēc dienas katrs pēc kārtas veidos izstādi, kas pastāvīgi mainīsies, papildināsies, pilveidosies - lai septiņu nedēļu laikā taptu par vienotu veselumu. Trīs dienas nedēļā (otrdienās, ceturtdienās un sestdienās) divi mākslinieki dosies uz Cīrihes Kunsthalli, lai radītu, uzstādītu, performētu vai prezentētu darbu ikvienam, kas būs ieradies. Pēc septiņām nedēļām radītā kopizstāde būs skatāma no 12. jūlija līdz 30. augustam jau bez pašu mākslinieku klātbūtnes.
Šajā izstādē piedalīsies arī latviešu māksliniece Elza Sīle, kura savu darba daļu kopā ar Ivana Kojic iekārtos 9. jūnijā.
Cīrihes Kunsthallē
Limmatstrasse 270, Zürich
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs piedāvā
sarunu sēriju “Jauši dzirdēt (Overheard)” Zoom vietnē
Saruna ar Forestu Nešu
27. maijā
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs turpinot piedāvāt sarunu sēriju “Jauši dzirdēt (Overheard)” Zoom vietnē, 27. maijā plkst. 20.00 aicina noklausīties sarunu, kurā piedalīsies Forests Nešs par virtuālās mākslas plaformas politika (Contemporary Art Daily).
Nolūkā imitēt noklausīšanās aktu, auditorija tiek aicināta iesniegt savus jautājumus (latviešu, krievu un angļu valodās) un citas ar sarunas tēmu saistītas piebildes kādu brīdi – dienu vai divas – pirms katras no gaidāmajām sarunām (jautājumu un atbilžu sadaļa sarunu noslēgumā nav paredzēta), rakstot uz kim@kim.lv. Sarunu garums ir nepilna stunda. Tās tiks ierakstītas un vēlāk augšupielādētas www.kim.lv
Reģistrēties sarunai iespējams spiežot uz linku šeit.
Forests Nešs ir Contemporary Art Daily platformas dibinātājs un izpilddirektors bezpeļņas organizācijā, kas to producē. Nešs turpina pildīt redaktora pienākumus gan Contemporary Art Daily, gan arī Contemporary Art Quarterly – individuālo mākslinieku prakses dziļo arhīvu dokumentācijas sērijas. Contemporary Art Daily, viena no visvairāk apmeklētajām saitēm internetā, kas veltīta laikmetīgajai mākslai, strauji nostriprinājusi sevi kā vienu no vadošajām mākslas mediju institūcijām, līdztekus tām, kuru saturam regulāri seko līdzi gan mākslas profesionāļi, gan mākslas cienītāji. Contemporary Art Group’s visredzamākais projekts - interneta vietne Contemporary Art Daily kopš 2008. gada rudens katru dienu publicē vismaz vienas tajā brīdī notiekošas izstādes dokumentāciju. Tā šobrīd ir viena no populārākajām laikmetīgās mākslas interneta vietnēm, piesaistot aptuveni 1 miljonu apmeklētāju katru gadu. Contemporary Art Daily 2012. gadā kļuva par bezpeļņas organizāciju, lai būtu iespējams sākt darbu pie sava otrā vērienīgā projekta Contemporary Art Quarterly, kā ietveros tiek publicēti individuālo mākslinieku dziļie arhīvi. Sešpadsmit arhīvi, kas jau šobrīd ir izveidoti satur vairākus tūkstošus bilžu un video dokumentāciju no simtiem izstāžu un citu projektu. Šie brīvi pieejamie arhīvi ir būtiski iespaidojuši publikas zināšanas par māksliniekiem, ar kuriem Contemporary Art Daily ir sadarbojušies, un pamudinājuši kuratorus un citus profesionāļus veikt izpēti. Pēdējo 11 gadu publicēšanas laikā, Contemporary Art Daily ir sasniedzis apjomīgu arhīvu ar izstāžu dokumentāciju, saņemot daudz atsaukmes, ka cilvēki to izmanto kā izpētes rīku. Kopš 2014. gada Contemporary Art Daily vietnē ir publicētas pieci Kim? organizēti projekti.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2 k-1, Rīga
Viktora Timofejeva izstāde “God Object”
Prāgā, Karlin Studios
27. maijs–14. jūnijs
No 27. maija līdz 14. jūnijam Karlin Studios Prāgā skatāma Viktora Timofejeva izstāde “God Object”.
“God Object” ir Viktora Timofejeva jaunākais veikums izstāžu sērijā, kas pagājušajā gadā tika izrādīta Alyssa Davis galerijā Ņujorkā. Darbos krāsas ir sarkanas un zilas – kā sākuma punkts bipolārās pasaules konstruācijai, kuras arhitektūras labirintos klīst humanoīdu figūras un kur skatītājam tiek atklāti ontoloģiski stāsti. Tomēr to pilnīgu izpratni pastāvīgi traucē neatbilstības kodā, kas ir autentisks saplēstās pasaules attēlojums, kuru tas atklāj pats.
Karlin Studios
Prvního pluku 2, Praha 8
Ievas Bondares personālizstāde “Ubuntu”
mākslas galerijas PUTTI telpās
28. maijs–30. jūnijs
No 28. maija līdz 30. jūnijam mākslas galerijas PUTTI telpās būs skatāma Ievas Bondares personālizstāde “Ubuntu”.
Ubuntu - princips, pēc kura Āfrikā tiecas un mēģina dzīvot. Īpašība, kas sevī ietver būtiskākās cilvēka vērtības – līdzjūtību un cilvēcību.
7 lielformāta mākslas darbi radīti, balstoties uz mākslinieces iespaidiem no 7 košākajām kompozīciju krāsām, kuras Dienvidāfrikā sastopamas visapkārt – zeme, mājas, daba, okeāns, kalni, dzīvnieki, cilvēki un pat saule tur mirdz citādi. Ieva uz audekla vēlējusies uzlikt sajūtu, kas tur nepameta ne mirkli – daba ir vislabākais mākslinieks, no kura mācīties visskaistāko un pareizāko krāsu salikumu no pretkrāsu skatu punkta. Caur “Ubuntu” darbiem vijas saules tematika, spožums un siltums. Saulei Āfrikā ir cits mirdzums, kas krāsas izgaismo neierasti spoži, padarot tās košas pat dienās, kad virs debesīm savelkas mākoņu sega. Ubuntu un saules mirdzumu Dienvidāfrikā izstaro ne tikai daba, bet arī cilvēki ar savu smaidu, sirds siltumu, dzīvesprieku un vieglumu.
Ieva Bondare ir ieguvusi maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā un studējusi School of Museum of Fine Arts Bostonā. Mākslinieces darbus var atrast privātās mākslas kolekcijās ASV, Itālijā, Šveicē, Japānā, Vācijā, Izraēlā, Krievijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Latvijā, kā arī Igaunijā. Pirmā Ievas personālizstāde ar nosaukumu “Moments of Joy” tika atklāta Vašingtonā 2011.gadā, pēc kuras māksliniece ir piedalījusies neskaitāmās grupu izstādēs un radījusi 17 personālizstādes.
Mākslas galerijas PUTTI
Peitavas iela 5, Vecrīga
Egila Rozenberga lielformāta gobelēnu izstāde “Transfigurācija”
Siguldas novada kultūras centrā “Siguldas DEVONS”
28. maijs–28. jūnijs
No 28. maija līdz 28. jūnijam Siguldas novada kultūras centra “Siguldas DEVONS” Silvas zālē būs apskatāma mākslinieka Egila Rozenberga lielformāta gobelēnu izstāde “Transfigurācija”.
Katram laikmetam piemīt savas zīmes un simboli, un mākslinieks mēģina atrast mūsu laikam raksturīgos, kas slēpjas mikroshēmu “slepenajā dzīvē”. Egila Rozenberga lielformāta šķiedras mākslas objekti pārliecinoši apliecina, ka senajai audumu mākslai nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī izvēršot aktuālas idejas, ir iespējama radoši izvērsta nākotne.
Egila Rozenberga personālizstādes “Transfigurācija” nosaukumu var izskaidrot trejādi. Pirmkārt, tas asociējas ar Bībeles teiku par Kristus apskaidrošanos, otrkārt, apzīmē sajūsmas pilnas, cildinošas pārmaiņas, bet, treškārt, ārējās formas maiņu – metamorfozi. Tieši trešais skaidrojums vistiešāk saistās ar mākslinieka daiļradi kopš pirmās izstādes 1968. gadā, ar nemitīgo rokraksta, tehniku un materiālu maiņu no klasiskā gobelēna līdz telpiskiem objektiem.
Egils Rozenbergs atzīst, ka personālizstāde “Transfigurācija” veltīta jaunai atklāsmei, cik interesantā, mainīgā un dinamiskā laikā mēs dzīvojam: “Jaunībā mēs aizrāvāmies ar vinila platēm, ar tā laika mūzikas fenomeniem “Bītliem”. Tad sekoja magnetofonu ēra ar lielajām spolēm, laiks, ko varētu raksturot ar grupu “Pink Floyd” un kad platās lentes nomainīja mazie aparāti ar šaurajām. Tad visu šo sfēru gan mūzikā, gan informācijā, gan filmu nozarē pārņēma video, kas tolaik ļāva uzzināt starptautiskos jaunumus, jo kinoteātros nebija iespējams redzēt pasaulē aktuālas filmas. Taču tagad arī šī ēra jau ir pagājusi, un esam nonākuši pie diskiem. Visas iepriekšējās tehnoloģijas ir “garīgi” novecojušas un jau aizmirstas, taču paši materiāli, kuri reiz bija unikāli izgudrojumi, ir saglabājušies, un es tos izmantoju savos austajos darbos. Ar to vēlos zīmīgi pateikt, ka šķiedras pārvērtību ēra ir attīstījusies tikpat strauji kā jaunākās tehnoloģijas.”
Egils Rozenbergs studējis un absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Mākslinieks ar saviem darbiem uzrunā skatītājus gan Latvijā, gan citviet pasaulē, Egils Rozenbergs iepriekš izstādījies Grieķijā, Lielbritānijā, Čehijā, Francijā, Itālijā, ASV, Zviedrijā, Krievijā, Vācijā un tagad arī Siguldā.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Ikonu glezniecības izstāde “Deisus”
Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā
29. maijs–12. jūlijs
Atsākot darbību un 2020. gada izstāžu sezonu, Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā no 29. maija līdz 12. jūlijam būs skatāma Ikonogrāfu biedrības izstāde “Deisus”. Apmeklētājiem būs iespēja ieraudzīt ikonas neierastā vidē un uzlūkot tās, ne tikai kā sakrālus objektus, bet arī kā augstvērtīgus mākslas darbus, kā arī aplūkot Kuldīgas pilsētas aizbildnes – Svētās Aleksandrijas Katrīnas, lielformāta ikonu.
Ikonu glezniecība ir māksla, kas balstīta gadsimtiem ilgi veidotos kanonos, kuri nosaka ikonas tēla veidošanu, radīšanu un gleznošanu. Ikviens ikonogrāfs savā darbā turpina šīs senās tradīcijas un principus. Radot ikonu tajā tiek ieguldīts ilgs un rūpīgs darbs, daudz pacietības kā arī autora radošais gars. Ierasti ikonas atrodas dievnamos un ticīgo mājokļos, kur tās kalpo savam primārajam – sakrālajam mērķim.
Izstāde “Deisus” iepazīstinās apmeklētājus ar ikonu daudzveidību un sniegs informatīvu ieskatu ikonogrāfijā un ikonu tipoloģijā. Izstādē aplūkojami astoņu ikonogrāfu darbi. Izstādes kuratores ir Viktorija Safonova un Jana Pakalna.
Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerija
Pils iela 2, Kuldīga
4. Vispārējā Gaujmalas fotoizstāde “Pietura”
bufetē “Gauja”
No 29. maija
No 29. maija bufetē “GAUJA” būs skatāma 4. Vispārējā Gaujmalas fotoizstāde “Pietura”.
Izstādē ar vairāk kā 20 darbiem piedalās Evija Džonsone, Ivs Zenne, Gvido Kajons, Māris Grīnbergs, Bernard (Fr.) un šo izstāžu autors Valters Kiršteins. Iztādē apvienotas autoru urbānās ainavas, faktu dokumentējums un vērtējums. Autoru loka atšķirīgā pieredze gan fotografējot profesionāli ikdienā, gan tverot mirkļus brīvbrīžos un izmantotā tehnika atstāj skatītāja vērtējumam dažādu Eiropas ģeogrāfisko vietu un laika novilkumus uz fotopapīra un lielformāta digitāldrukām viesmīlīgajā “Gaujas” pagalmā un kafejnīcas sienās.
Bufete “Gauja”
Stabu iela 32, Rīga
Arī Fotogrāfijas muzejs ir atvērts apmeklētājiem
Maksima Saričava izstāde “Es gandrīz dzirdu putnus”
līdz 8. jūnijam
Apmeklētājiem atkal ir atvērts arī Fotogrāfijas muzejs un, ievērojot visus Ministru Kabineta noteiktos ierobežojumus un drošības pasākumus, muzejā līdz 8. jūnijam ir skatāma baltkrievu fotogrāfa Maksima Saričava izstāde “Es gandrīz dzirdu putnus”.
Izstādē apskatāmi fotoattēli un video, kas tapuši Malijtrascjaņecas memoriālā starp 2017. un 2019. gadu, fotoattēli no pētnieciskajiem ceļojumiem uz Berlīni, Prāgu un Vīni, materiāli no arhīviem un luminogrāfiskas sērijas, kas balstītas uz arheoloģiskiem materiāliem.
Malijtrascjaņecas ciemats atrodas 10 kilometru attālumā no Minskas, vietā, kur no 1942. līdz 1944. gadam atradās Kārļa Marksa vārdā nosaukts kolhozs. Skolā, kuru Maksims Saričavs apmeklēja Minskā, šī vieta netika pieminēta, jo valdība neuzskatīja to par īpaši nozīmīgu. Tikai vēlāk viņš uzzināja, ka kādreiz tur atradās lielākā nacistu nāves nometne bijušajā PSRS teritorijā. Izmaiņas Otrā pasaules kara gaitā 1943. gadā un iespēja, ka tiks atklāti nacistu kara noziegumi, veicināja nometnes administrāciju uzsākt operāciju “Sounderaktion 1005”, kuras mērķis bija iznīcināt pierādījumus par nāves vienību darbību. No dažādiem avotiem ir zināms, ka uz nometni atveda no 60 līdz 200 tūkstošiem cilvēku, kuri to nekad nepameta. Pēc kara PSRS valdība šo informāciju neuzskatīja par nozīmīgu, tāpēc nometnes vēsture tika noklusēta, un zeme, uz kuras tā atradās, izmantota citām vajadzībām, ļaujot tās atstātajām pēdām izgaist.
Saričavs pēta aizmirstību un ģeopolitisko neredzamību, kas saistīta ar Malijtrascjaņecas nometnes darbību. Viņš runā par informācijas trūkumu saistībā ar notikumiem šajā nometnē, kā arī to, kāpēc valdības pārstāvji izvēlējās patiesību noklusēt. Viņš tiecas uzsākt sarunu par pagātni, raisot empātiju ar personīgās attieksmes palīdzību, zināšanām un iztēli. Projekta mērķis nav detalizēti atjaunot vēsturiskos notikumus, bet sniegt skatītājam iespēju izprast un veidot jaunu personīgo pieredzi, sastopoties ar traumatiskiem notikumiem. Projekts uzdod jautājumus par cilvēci, atmiņu saglabāšanas mehānismu, vardarbības ekstrēmām izpausmēm, kā arī mūsu lomu šajos procesos.
Maksims Sarjačavs ir fotožurnālists un vizuālais mākslinieks, kurš dzīvo un strādā Minskā, Baltkrievijā. Maksims veido ilgtermiņa vizuālos projektus, kur viņš atsaucas uz tēmām par dažādu formu un pakāpju vardarbību gan no totalitāras varas, gan tradicionālās sabiedrības iekšienē. Viņš pievēršas kolektīvās atmiņas un vēstures politiskajām un cilvēciskajām dimensijām.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas)
Vitas Mencas gleznu izstāde
mākslas galerijā “Jēkabs”
līdz 20. jūnijam
Vita Menca. Ziedi (ar lašu krāsas rozēm), 2020. Audekls, eļļa. 60x80 cm
Līdz 20. jūnijam mākslas galerijā “Jēkabs” ir aplūkojama Vitas Mercas (1951) gleznu izstāde. Izstādē eksponētas 2019. un 2020. gadā tapušas gleznas.
Vitas Mercas glezniecībai piestāv pavasaris – plaukstoši ziedi, dažādas zaļās krāsas nianses un maigi pasteļtoņi. Gaisīgais efekts Mercas gleznās ir panākts ar īpaši plānu eļļas glezniecības tehniku, kas savā caurspīdīgumā līdzinās akvarelim. Efektu paspilgtina gleznas plaknē apzināti atstātās objektu kontūras, ko māksliniece pirms gleznošanas ir ieskicējusi ar zīmuli. Tomēr aiz gleznu šķietamā viegluma slēpjas pamatīgs darbs, ko māksliniece ir ieguldījusi, līdz perfekcijai noslīpējot katras gleznas kompozīciju – tajās nav nekā nejauša, katrai ziedlapiņai ir sava, pārdomāta vieta.
Vitas Mercas daiļradē dominē gaišie pasteļtoņi. Tomēr izstādē būs aplūkojamas arī dažas “tumšās” gleznas, kurās ziedu kompozīcijas atainotas uz tumša, piesātināta fona, savā ekspresijā līdzinoties holandiešu vecmeistaru klusajām dabām. Līdztekus ziedu kompozīcijām, izstādē varēs redzēt arī pavasara tēmai veltītas ainavas.
Vita Merca ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju 1977. gadā un izstādēs regulāri piedalās kopš 1976. gada. Viņa ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1980. gada. Vitas Mercas skolotājs bija profesors Eduards Kalniņš. Arī pati māksliniece ir darbojusies pedagoģiskajā jomā, pasniedzot mākslas priekšmetus Liepājas Lietišķās mākslas un Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolās, kā arī gleznošanu un kompozīciju Latvijas Kristīgās akadēmijas Bībeles mākslas nodaļā.
Mākslas galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, k.2, Rīga
Vecmeistares Edītes Krastenbergas darbu retrospekcija “Daugavas plūdums”
Jūrmalas pilsētas muzejā
līdz 28. jūnijam
Edīte Krastenberga. Daugavas krasts ar laivām. 1965. Audekls, eļļa
Līdz 28. jūnijam Jūrmalas pilsētas muzejā skatāma vecmeistares Edītes Krastenbergas (1929–2016) darbu retrospekcija “Daugavas plūdums”.
Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne: “Mākslinieces Edītes Krastenbergas darbu izvietojumam Jūrmalas pilsētas muzejā izvēlējos apzīmējumu “Daugavas plūdums”, jo neviena sieviete Latvijas mākslā nav ar tādu regularitāti un daudzveidību uz audekla atstājusi gleznieciskas liecības par mūsu Likteņupi, un katra mākslinieka, cilvēka dzīve ir tikai īss, kaut ļoti piesātināts, plūdums lielajā laika nepārtrauktībā. Cik vērtīgs, nozīmīgs ir bijis mazais sprīdis cilvēka acīm redzamajā esības laukā, par to visbūtiskāk liecina viņa atstātie darbi.
Edītes Krastenbergas radošā veikuma aktualizēšana muzeja zālēs ir savlaicīga no vairākiem redzējuma leņķiem, kuri atgādina par lielām nepārejošām vērtībām, arī šodienā un nākamībā saglabājamām. Mēģināšu minēt tikai dažas, kas raksturo viņas gājumu mākslā un viņas paaudzi kopumā, kurai varbūt ir pati nozīmīgākā loma 20. gadsimta kopainā, neraugoties uz to, cik triviāli un dogmatiski tiek piesaukti, nievāti tie mākslinieki, kuri pēc Otrā pasaules kara tika pakļauti nežēlīgajai okupācijas sistēmai. Pirmkārt, vajadzētu runāt par savas zemes mīlestību, uzticību, neslēpta patriotisma klātesamību. Tas bija viens no veidiem, kā Edītes Krastenbergas paaudze ar ainavas palīdzību atklāja, cildināja savažotās dzimtenes skaistumu. Visu dzīvi viņa palika saistīta ar Pļaviņām, Daugavas plostnieka dzimtu, Vidzemes pakalniem, lejām un regulāri rīkoja personālizstādes, kuras iemantoja skatītāju atzinību, jo mākslinieces valoda un zemteksti sasaucās ar to gruzdējumu, kas nekad neizplēnēja tautas dzīlēs. Otrkārt, būtu jārunā par skolu, šī jēdziena plašākā nozīmē. Edīte Krastenberga un viņas paaudze piedzīvoja Latvijas pirmās neatkarības gadu spožumu, darba tikumu, kārtību, izglītības sistēmas auglīgumu. Viņu vecāki un skolotāji cēla, būvēja, pilnveidoja katrs savā vietā un amatā. Profesionālajā ziņā Edīte Krastenberga apguva un tālāk turpināja Konrāda Ubāna un Ārija Skrides toņu attiecību kārtojumu, gaismas glezniecību, to vārdos nenosaucamo nacionālās skolas savdabību, kas atklājas kompozīcijas tīrībā un skaidrībā. Un treškārt, uzlūkojot Edītes Krastenbergas gleznojumus, vienmēr atceros Daugavu. Tās rāmo un krāčaino skrējienu māksliniece pētījusi, studējusi vai ik dienas, īpaši vasaras periodos, kad strādājusi arheoloģiskajos izrakumos un darinājusi unikālus zīmējums Vēstures institūta grāmatām. Viņas gleznojumos, pasteļos, grafikas lapās grūti nodalīt to viengabalainību, kuru izsaka personības koptēls un mākslinieciskais rokraksts, kas veiksmīgākajos darbos sasniedz pilnību, piemēram, dzeltenās krāsas izmantojumā. Edīte Krastenberga reiz pauda, ka savus darbus vēlētos pielīdzināt mazām prelīdēm.”
Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala
Gleznotājas Signes Vanadziņas izstāde “Pelēkās vielas”
Jūrmalas pilsētas muzejā
līdz 28. jūnijam
Līdz 28. jūnijam Jūrmalas pilsētas muzejā skatāma gleznotājas Signes Vanadziņas izstāde “Pelēkās vielas”. Jaunajā gleznu ciklā Signe eksperimentē ar sev neierasta mākslinieciskā līdzekļa – pelnu pielietojumu, kas interesanti balansē ar viņai tik raksturīgo aktīvo krāsainību. Pelni ir sāpju un pārvērtību simbols. Iespējams, šī pelnu simboliskā pielietošana ir ne tikai jaunas tehnikas meklējumi, bet arī turpinājums mākslinieces interesei un studijām par mākslas kā terapijas līdzekli cilvēka garīgajā sakārtotībā. Ne velti daudzi spēj atrast jēgu dzīvei pēc traumatiskiem notikumiem tieši caur mākslu.
Lai gan Signes darbus varētu raksturot kā abstraktus, tomēr tajos ir neiztrūkstošā dabas klātbūtne. Kaut kas no tīreļa, no meža malas, no purva brikšņiem, vēja un lietus. Vietām krāsu notecējumi kā papardes nospiedumi klājas viens otram pāri, vietām pilsētas melnā panorāma asi iezīmējas uz sarkanoranžīgās debess eksplozijas. Tad paveras nakts ainas, tumšas kā slapji pelni, tik vietām ar lietus lāses notecējumu vai naktstauriņa lidojuma švīku.
Mākslas darbu virsmās pelni transformējas kā rūgstoša masa, un kā plāns smilškamens/pelnakmens slānis, kas pāraug purva saliņās, no kurām paceļas puskaltušo kociņu un kritalu silueti. Sajūta, ka kaut kas nolemts sairšanai, nobeigumam, bet tad tas viss cerīgi iezīmējas uz rozā debesu fona kā simbols jaunā sākumam. Transformēšanās, pārdzimšana jaunā substancē un formās ir nozīmīgs process ne tikai radošas personības izaugsmē, bet arī visas pasaules uzbūvē.
Šis gleznu cikls ir apcerīguma un noskaņu pilns, spītējot mākslinieces košo krāsu salikumiem un enerģisko līniju uzplaiksnījumiem.
Signe Vanadziņa (1973) 1997. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie profesora Induļa Zariņa. Kopš 2018. gada Rīgas Stradiņa universitātē studē mākslas terapiju. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš1997. gada. Piedalījusies grupu izstādēs, sarīkojusi ap 30 personālizstādēm.
Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala
Pieteikšanās Rīgas cirka Labklājības rezidenču programmai
līdz 30. jūnijam
Rīgas cirks izsludina pieteikšanos dalībai Labklājības rezidenču programmā, kas paredzēta Latvijā, Lietuvā un Igaunijā mītošiem māksliniekiem un mākslinieku grupām, kuru profesionālo interešu lokā ir sociāli atbildīgu mākslas projektu veidošana. Pieteikties var visu mākslas jomu autori – cirka, dejas, vizuālās mākslas, mūzikas, teātra, performanču mākslinieki un citi.
Rezidence notiks Cesvaines pagastā, Grašu bērnu ciematā un tā ilgs 3 nedēļas (no 29. jūlija līdz 18. augustam). Grašu bērnu ciemats ir ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas sniedz ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpi un kuras mērķis ir uzņemt un nodrošināt ar labiem dzīves apstākļiem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm un bez vecāku gādības palikušos bērnus un pusaudžus.
Rīgas cirka Labklājības rezidenču programma aicina pieteikties sociāli atbildīgus māksliniekus vai mākslinieku grupas (līdz 4 personām), kuriem savu mākslas mērķu sasniegšanai ir svarīga mijiedarbība starp mākslinieku un sociāli atstumtām sabiedrības grupām un kuri ar/caur savu mākslu vēlas veicināt sociālo līdztiesību. Šī rezidenču programma paredz, ka mākslinieki strādās pie sava mākslas projekta, iesaistot tajā Grašu bērnu ciemata iemītniekus.
Pieteikties rezidencei var līdz 30. jūnijam. Iesniedzamie dokumenti – Īss rezidences laikā īstenojamā projekta apraksts latviešu vai angļu valodā, kā arī informācija par sevi – līdz 3600 zīmēm. Lūgums pieteikumā izklāstīt, ko pretendents sagaida no šāda veida pieredzes un kā tā palīdzēs viņa mākslas attīstībai. Lūgums arī aprakstīt, kādas mākslas aktivitātes potenciāli ir iecerētas kopā ar bērnu ciemata iemītniekiem; kā arī jāiesniedz informācija par projekta īstenošanai nepieciešamajām tehniskajām prasībām un pretendenta iepriekšējo izrāžu/darbu portfolio.
Dokumenti jāiesniedz, sūtot uz e-pastu: rezidences@cirks.lv
Rezultātu paziņošana notiks 7. jūlijā.
Izstāde “Rīgas porcelāna stāsts”
atkal skatāma Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imantā”
līdz 30. jūnijam
Līdz 30. jūnijam Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 2. stāva galerijas vitrīnās skatāma Rīgas Porcelāna muzeja krājuma izstāde “Rīgas porcelāna stāsts”. Izstāde bija atvērta īsu brīdi pirms ierobežojuma stāšanās spēkā, un šobrīd tā ir pagarināta. Aicinām apmeklēt izstādi, ievērojot drošības pasākumus.
Rīgas Porcelāna muzeja kolekcijā ir vairāk nekā 10 tūkstoši porcelāna, fajansa un citu keramisko materiālu priekšmeti, kuri liecina par industrijas vēsturi Rīgā un Latvijā no 19. gs. vidus līdz pat mūsdienām.
Kuzņecovu ģimenes fabrika, Jesena dzimtas ražotne, Jakša tirdzniecības nams un ar to saistītā dekorēšanas darbnīca liecina par Rīgas pilsētas industrijas senāko posmu 19. gs. līdz pat Latvijas brīvvalsts laikam. Rīgā – tolaik vienā no Krievijas Impērijas lielākajiem ražošanas centriem – plašam patēriņam sāka ražot un dekorēt sākotnēji tikai fajansa izstrādājumus, taču pakāpeniski ieviesa arī tehnoloģiski sarežģīto un prasīgo porcelāna ražošanas tehnoloģiju. Abu ražotņu – Kuzņecova un Jesena – mantinieces pēc Otrā pasaules kara bija Rīgas Porcelāna fabrika un Rīgas Porcelāna un fajansa fabrika, kuras savukārt vēlāk apvienoja mums zināmajā Rīgas Porcelāna rūpnīcā.
Izstādē “Rīgas Porcelāna stāsts” var apskatīt dažādu tipu fajansa, pusfajansa, porcelāna, pusporcelāna, akmensmasas un māla izstrādājumus, kas pusotra gadsimta laikā ir apmierinājuši ikviena iedzīvotāja sadzīviskās vajadzībās – ir bijuši noderīgi virtuvē, pie svētku galda un īpašos sarīkojumos, mājās un sabiedriskās iestādēs, unikāli un tiražēti masveidā.
Skatītājiem ir iespēja novērtēt, kāds vairāk kā 150 gadu garumā dažādajās porcelāna ražotnēs veidojies Rīgas un arī Latvijas porcelāna stāsts – vai uzņēmumiem piemitis savs unikāls stils vai tomēr piedāvājums bijis atkarīgs no vajadzībām un pieprasījuma, kādi priekšmeti mainoties dzīvesveidam zaudējuši savu aktualitāti un kuri savukārt radīti no jauna.
Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Festivāls Survival Kit norisināsies klātienē –
bijušajā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkā
Ikgadējais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit, ievērojot visus drošības pasākumus, norisināsies klātienē – no 4. septembra līdz 4. oktobrim Rīgā, Tērbatas ielā 75, bijušajā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkā. Vienpadsmitā festivāla tēma ir “Būt drošībā ir bīstami” un tā saistās ar drošības un politiskās vardarbības diskursu. Drošības jēdziens ir piesātināts ar pretrunīgu politisku, sociālu, ekonomisku un psiholoģisku nozīmju kopumu un parasti tiek asociēts ar baiļu un nedrošības sajūtu, kas savukārt tiek pamatota ar gaidāmām briesmām, ienaidnieku vai draudiem. Drošība un aizsardzība atrodas šodienas politiskās iztēles centrā un tiek izmantota, lai pamatotu karus, nacionālistiskas programmas, rasismu, nevienlīdzību un citus reakcionārus uzskatus un ideoloģiju.
Paradoksālā kārtā, tieši visneaizsargātākie sabiedrības locekļi parasti tiek klasificēti kā drauds: bezdarbnieki, migranti, homoseksuāļi un transseksuāļi, vientuļās mātes, seksuālo pakalpojumu sniedzēji, tie, kuri cieš karadarbības zonās un postkoloniālos režīmos, pirmiedzīvotāji, vecie, slimie, noteiktas necilvēciskas dzīvības formas un, visbeidzot, nepakļāvīgie. Ja šie tiek uzskatīti par “draudiem”, tad jāvaicā, kas ir apdraudētais un kādi ir pārējie patiesie draudi?
Drošības politikai netrūkst destabilizējošu un kaitīgu seku: tā attaisno novērošanu un pašuzraudzību, agresiju, naidu un izolēšanos. Pēdējo divdesmit gadu laikā novērošana un pašuzraudzība pakāpeniski nostiprinājušās ikdienas dzīvē, pateicoties, piemēram, nemitīgajai interneta, sociālo tīklu un veselības novērošanas ierīču lietošanai. Viens no galvenajiem drošības jautājuma aspektiem, jo īpaši pēc 2008. gada finanšu krīzes, saistīts ar ekonomiska rakstura bažām un neaizsargātību, kas veicina brutālu konkurenci un uzspiež gan finansiālas, gan morālas parādsaistības.
“Būt drošībā ir bīstami” aplūko dažādus drošības aspektus, uzdodot jautājumu: cik daudz vardarbības ietver drošības diskurss? Vai iespējams mainīt pieņēmumus par drošības jēdzienu, no jauna mēģinot savienot drošību ar tādām praksēm kā mīlestība, kopība, savstarpējs atbalsts, uzmanība, rūpes vienam par otru un par apkārtējo vidi.
Survival Kit 11 programmu veidos laikmetīgās mākslas darbu izstāde, diskusijas un sarunas ar māksliniekiem publiskās programmas ietvaros, filmu seansi, radošās darbnīcas un ekskursijas.
Katja Krupeņņikova ir Maskavas V-A-C Fonda kuratoru komandas dalībniece, docente HKU Mākslas universitātē Utrehā, Nīderlandē un mākslas pētniece “BAK - basis voor actuele kunst” platformas ietvaros. 2019. gadā Krupeņņikova bija viena no Bergenas Asamblejas Actually, the Dead Are Not Dead kuratorēm.
Savos projektos Krupeņņikova pārveido esošos sociālos un politiskos konstruktus kritiskas mākslas moduļos, kuros esošie uzstādījumi var tikt pārskatīti, kritizēti un pārveidoti.
Survival Kit
Tērbatas iela 75, Rīga
