Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

06.07.2020

Izstāde “Kaislību varā. Austra Ozoliņa-Krauze – rakstniece, mecenāte, spiedze”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
7. jūlijs–21. novembris

Aleksandra Beļcova. Sieviete ar cepuri. 1922. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

No 7. jūlija līdz 21. novembrim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs skatāma izstāde “Kaislību varā. Austra Ozoliņa-Krauze – rakstniece, mecenāte, spiedze”.

“Latviešu Mata Hari”, “dēkainā latviete”, “viena no intelektuālākajām sievietēm Latvijā” – tas viss savulaik bija teikts par rakstnieci, žurnālisti Austru Ozoliņu-Krauzi (1890–1941). Viņas savdabīgā personība bija pretrunu pilna, bet biogrāfijā joprojām ir daudz “baltu laukumu”.

Dzimusi Rīgā 1890. gadā 30. novembrī būvuzņēmēja ģimenē, Austra Ozoliņa-Krauze varēja atļauties mācības ārzemēs. No 1912. līdz 1917. gadam viņa studēja filoloģiju un jurisprudenci Šveicē, Bernes Universitātē. Jau tad Austra sāka savu aktīvo sociālpolitisko un publicistisko darbību. Turpat Šveicē iepazinās ar Raini un Aspaziju, kopā ar viņiem strādāja Šveices Latviešu komitejā par tās sekretāri. No 1916. līdz 1919. gadam Austra Ozoliņa-Krauze vadīja Latvijas propagandas biroju un jau tad nonāca izlūkdienestu uzmanības centrā – viņas gaitām sekoja Šveices speciālo dienestu iestādes. Austras Ozoliņas-Krauzes pret vāciešiem vērstā propaganda bijusi tik iespaidīga, ka to ziņojumos minēja pat Vācijas vēstniecība Bernē.

1921. gadā Austra Ozoliņa-Krauze atgriezās Rīgā. Šeit viņa uzreiz iepazinās ar nesen uz Latviju atbraukušo Aleksandru Beļcovu un uz nākamajiem 10 gadiem kļuva par mākslinieces tuvu draudzeni un finansiālo atbalstītāju.

No 1922. līdz 1924. gadam Austra Ozoliņa-Krauze sponsorēja politiski satīriskā žurnāla “Ho-Ho” izdošanu. Tajā feļetonus un rakstus publicēja tā laika redzamākie rakstnieki un dzejnieki, savukārt mākslinieki – pārsvarā Rīgas grupas dalībnieki.

1924. gadā Austra Ozoliņa-Krauze finansiāli atbalstīja porcelāna apgleznošanas darbnīcu “Baltars”. Tieši viņai piederošajā namā Lāčplēša ielā atradās darbnīca un salons, kur mākslinieki pārdeva savu produkciju. Turpat viņi visi arī dzīvoja: pati Austra un “Baltara” dalībnieki – Aleksandra Beļcova ar Romanu Sutu, Sigismunds Vidbergs ar savu ģimeni.

Pateicoties draudzenes palīdzībai, Beļcovai 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē izdevās aizbraukt uz vienu no Eiropā labākajām klīnikām tuberkulozes slimniekiem Dienvidfrancijā. Tajā laikā Aleksandra un Austra bija burtiski nešķiramas. Ne velti daudzos Beļcovas pašportretos kā savdabīgs alter ego fonā redzams Austras profils.

1929. gadā Austra Ozoliņa-Krauze oficiāli tika atzīta par bankrotējušu. Par iemeslu tam varēja būt Austras kaisle pret azartspēlēm. Iespējams, ka finansiālu grūtību dēļ Austra 30. gados tika savervēta vismaz diviem izlūkdienestiem.

Izstādē tiek eksponēti Austras Ozoliņas-Krauzes portreti, viņas dokumenti, fotogrāfijas un manuskripti no Rakstniecības un mūzikas muzeja, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un privātkolekcijām.

Izstādes kuratore: LNMM R. Sutas un A. Beļcovas muzeja vadītāja Dr. art. Nataļja Jevsejeva.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs), Rīga

 

Lasīšanas darbnīca “Rasisms un Austrumeiropa”
LLMC neformālās izglītības programmas “Vakarskola” ietvaros
7. jūlijs

Kasiusa Fadlabi darbs Tirailleurs Senegalais festivālā Survival Kit 10, 2018. Foto: Margarita Ogoļceva

7. jūlijā plkst. 18.00 Latvijas Laikmetīgās mākslas centra neformālās izglītības programmas “Vakarskola” ietvaros interesenti ir aicināti uz lasīšanas darbnīcu “Rasisms un Austrumeiropa”.

Darbnīca notiks Latvijas laikmetīgās mākslas centrā, kā arī vienlaikus Zoom tiešsaistē.
Saite šeit 
ID: 899 6825 9134
Password: 930133

Šobrīd daudzviet pasaulē viena no nozīmīgākajām sociālpolitiskajām aktualitātēm ir saistīta ar kustību “Black Lives Matter” jeb “Melnādaino dzīvības ir svarīgas”. Tā pieprasa fundamentālas, sistēmiskas pārmaiņas rasu nevienlīdzības situācijā un primāri aicina cīnīties par melnādaino cilvēku tiesībām. Skatot plašākā perspektīvā, šī kustība kartē attiecības starp koloniālismu, verdzību un mūsdienu finanšu kapitālu, kas turpina un veido jaunas apspiešanas un izslēgšanas formas.

Lai gan Latvijā bieži izskan pārliecība, ka rasisma jautājumi mūsu reģionā nav aktuāli, tāds nesens piemērs kā bēgļu krīze Eiropā atklāj gan rasismu, gan nacionālo ekskluzīvismu. Vēlme saglabāt nacionālo etnisko unikalitāti ir saistīta ar globalizācijas un eiropeizācijas procesiem, taču rasisma veidošanās un mantojums Austrumeiropas un postpadomju valstīs atklāj kompleksākus procesus – centienus atgūt privileģētu stāvokli līdzās Rietumiem, kas bija daļēji zaudēts sociālisma pagātnē.

Kāda loma sistēmiska rasisma un ar to saistītu nevienlīdzību uzturēšanā un novēršanā ir mākslas institūcijām? Kādas pārmaiņas būtu nepieciešamas institūciju darbā bez melnādaino mākslinieku reprezentācijas izstādēs un kolekcijās? Šobrīd gan ASV, gan Eiropas muzejos ir saasinājusies diskusija par pašu mākslas institūciju vēsturi un ekskluzīvo dabu, mēģinot fundamentāli pārdomāt to pieejamību un rosināt atvērtību dažādām balsīm un zināšanu sistēmām. Kā šie procesi atbalsojas Austrumeiropā un Baltijas reģionā?

Teksti:
Achille Mbembe, Critique of Black Reason. Duke University Press Books, 2017, pp. 10–37.
Ian Law, Nikolay Zakharov, “Race and Racism in Eastern Europe: Becoming White, Becoming Western”, in: Relating Worlds of Racism: Dehumanisation, Belonging, and the Normativity of European Whiteness. Eds P. Essed, K. Farquharson, K. Pillay, E.J. White. Palgrave Macmillan, 2018, pp. 113–139.

Programmas kuratore ir Ieva Astahovska. Tekstus var saņemt, rakstot uz e-pastu: ieva.ast@gmail.com. Lasīšanas darbnīca notiek latviešu vai angļu valodā, atkarībā no tās dalībniekiem.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 
Alberta iela 13, Rīga

 

Tēlnieces Andas Poikānes izstāde “442 stundas” un
gleznotājam Edmundam Lūcim veltītā izstāde “Venēcija”
Galerijā “Romas dārzs”
7. jūlijs–26. septembris

Andas Poikānes mākslas darbi. Foto: Didzis Grozds

No 7. jūlija līdz 26. septembrim galerijā “Romas dārzs” būs skatāma tēlnieces Andas Poikānes izstāde “442 stundas” un gleznotājam Edmundam Lūcim veltītā izstāde “Venēcija”. Šī būs divu mākslinieku satikšanās, eksponējot dažādu mākslas žanru un mediju darbus, kas aptvers galerijas “Romas dārzs” izstāžu zāles un viesnīcas “Art Hotel Roma” iekšpagalmu.

“Lai kājām no Liepājas nokļūtu Romā, ceļā būtu jāpavada 442 stundas. Ja dienā ietu piecas stundas, tad Roma būtu sasniegta apmēram trīs mēnešu laikā. Ja par Romu domātu tieši tikpat daudz stundas, kas tā būtu par izdomātu vietu? Vietu nosaukumi, pārnesti uz citu ģeogrāfiju, veido jaunu iztēles telpu. Šajā gadījumā – Romas dārzs”, tā par izstādes koncepciju un nosaukuma ideju stāsta māksliniece Anda Poikāne.

Galerijā abas izstādes veido vienotu veselumu no abu mākslinieku radošās darbības formām – terakotas skulptūrām, gleznām, videodarbiem un zīmējumiem, veidojot noteiktu kompozīciju saskaņā ar izvēlēto tēmu.

Iekšpagalmā pie galerijas “Romas dārzs” eksponēta Andas Poikānes izstādes daļa “Virszemes dārzs”, kur teritorijā ap strūklaku būs iluziori dārza fragmenti un terakotas skulptūras. Savukārt galerijas izstāžu zālēs būs Poikānes ekspozīcija “Paralēlie dārzi” ar videodarbu projekcijām, kuru līdzautors ir videomākslinieks Raitis Vulfs, terakotas skulptūrām, zīmējumiem un jaukta materiāla tēlniecisku objektu kompozīcijām.

Galerijas “Romas dārzs” ekspozīcijas ideju Anda Poikāne izvēlējusies veidot kā 442 stundu ceļojumu uz iedomātu Romu, kurā par ceļabiedru kļūst 2017. gadā mūžībā aizgājušais gleznotājs Edmunds Lūcis. Izstādes daļa “Venēcija” ir retrospektīvs ieskats gleznotāja daiļradē un reizē abu mākslinieku radošās saskares punkts.

Māksliniekam Edmundam Lūcim veltītajā izstādē “Venēcija” skatāmas gleznas no galerijas un citām privātām kolekcijām, saistītas ar Venēcijas tematiku. Kompozīcija papildināta ar Edmunda Lūča video filmu “GOD”, kas rādīta 55. Venēcijas mākslas biennāles izstādē “Personal Structures”.

Poikānes un Lūča pirmā kopizstāde “Ieelpot silti” norisinājās Liepājā 2004. gadā, un vainagojās ar abu mākslinieku sadarbību līdz pat Edmunda Lūča nāvei.

Galerijā “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja

 

Tatjanas Nežbertes laikmetīgās tekstilmākslas instalācija “Saulainā bērnība”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
8. jūlijs–30. augusts

Tatjana Nežberte. Tekstilmākslas instalācija “Saulainā bērnība”. 2020. Autores īpašums. Foto: Agnese Zeltiņa

Reaģējot uz Covid-19 izraisīto sociālo izolāciju un tās sekām, no 8. jūlija līdz 30. augustam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma mākslinieces Tatjanas Nežbertes laikmetīgās tekstilmākslas instalācija “Saulainā bērnība”. Izmantojot netradicionālus materiālus – lietotas intravenozās infūzijas sistēmas caurulītes, autore runā par vecāku vardarbību pret bērniem – kluso epidēmiju, kas īpaši saasinājusies pandēmijas laikā.

“Vardarbība ir kā traips, par kuru kaunamies, jūtamies vainīgi un klusējam. Par to nav pieņemts skaļi runāt ne ģimenē, ne ar draugiem un paziņām,” pārliecinājusies Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas maģistrantūras diplomande Tatjana Nežberte. Pamatojoties uz savu personīgo pieredzi un izceļot dziļi atmiņā noglabātās emocijas, viņa radījusi poētisku un emocionāli spēcīgu laikmetīgās tekstilmākslas objektu “Saulainā bērnība”.

Trīsdimensionālajā instalācijā apvienoti tekstilmākslai netipiski materiāli – izlietotas intravenozās infūzijas sistēmas caurulītes, ar kuru palīdzību tikuši ievadīti medikamenti, un tērauda stieples, ko izmanto būvniecībā armatūru siešanā. Resursu izvēli noteica pandēmijas ārkārtējā situācija, kas uz iecerētā darba tēmu, tehnisko izpildījumu un izmantojamajām izejvielām autorei lika palūkoties no jauna skatpunkta. Instalāciju papildina audio materiāls – anonīmi pieredzes stāsti, pastiprinot vizuālā objekta iedarbību.

Izpētes nolūkos Tatjana Nežberte iepazinās ar apkopoto statistiku un Rīgas Stradiņa universitātes doktorantes Laumas Spriņģes promocijas darbu par vardarbību ģimenēs. Māksliniece bija pārsteigta par augstajiem rādītājiem, kas raksturo vecāku vardarbību pret bērniem un šobrīd, Covid-19 pandēmijas sakarā, turpina pieaugt ne vien Latvijā, bet visā Eiropā.

Tatjanas Nežbertes tekstils ir kā neverbāla dzeja. Izaudzis no plaknes, tas kļūst telpisks un pilnībā maina iesakņojušos priekšstatu par tekstilmākslu kā klasiskās amatniecības jomu.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga

 

Sniegavīru darbnīca RIBOCA2 izstādei
No 8. jūlija

Lietuviešu mākslinieks Augusts Serapins (Augustas Serapinas), veidojot jaunu mākslas darbu RIBOCA2 izstādei, meklē palīgus sniegavīru veidošanai. Jā, jūs nepārklausījāties! Augusta iecere bija izveidot sniegavīru kolekciju ziemā, taču klimata izmaiņas un iztrūkstošā “īstā” ziema Latvijā tā arī šogad neiestājās. Tāpēc tika izveidota īpaša tehnika un sniegavīri tiks velti tagad - no salmiem un zemes.

Kā ierasts sniegavīrus veļ pilnīgi visi un tik vienkārši - sava prieka pēc, tāpēc RIBOCA2 aicina pievienoties priecīgām darbnīcām, kas sākot ar 8. jūliju norisināsies trīs tuvojošajās nedēļās - katru trešdienu, ceturtdienu un piektdienu no plkst. 15.00 līdz 19.00.

Ir sagādāts viss nepieciešamais, sākot ar zemi un materiāliem un beidzot ar aizsargkostīmiem un maskām, foršu atmosfēru Andrejsalā. Vienas skulptūras izveidei ir nepieciešama aptuveni viena stunda un to var izveidot jebkurš, jo īpaši tāpēc, ka darbnīcas laikā palīdzēs mākslinieki Nauris Martinsons un Haralds Ceka.

Visi izveidotie darbi tiks izstādīti RIBOCA2 izstādē Andrejsalā no 20. augusta līdz 13. septembrim, kā arī tiks iekļauti mūsu topošajā filmā.

Lai pieteiktos, lūgums aizpildīt pieteikšanās formu.

RIBOCA2 Darbnīca
Andrejsalā, Andrejostas 17-k.6, Rīgā (blakus Enerģētikas muzejam)

 

Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras
2020. gada bilžu grāmatu skati “Atmiņas”
Mākslas telpā “Aminori”
8. jūlijs–20. augusts

Jau piekto gadu Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studenti bilžu grāmatu un komiksu gardēžus priecē ar ikgadēju bilžu grāmatu skati. No 8. jūlija līdz 20. augustam mākslas telpā “Aminori” maģistra programmas studenti piedāvā bilžu grāmatu sērijas “Atmiņas” ilustrāciju oriģinālu un grāmatu izstādi. Sērijas ietvaros autori risinājuši atšķirīgus atmiņu tēmas aspektus – personīgo atmiņu, atmiņas neuzticamo dabu, kura, iespējams, sagroza piedzīvoto vai padara nebijušu notikumu par notikušu, par sāpīgām vai tieši otrādi, par priecīgām atmiņām. Atmiņa ir viens no nozīmīgākajiem ilustratora un autora instrumentiem – tā ir bagātīga, bet ne visai uzticama ideju lāde, kurā gan apzināti, gan neapzināti mākslinieki smeļ idejas jaunradei.

Jauno ilustratoru aizraujošie vizuālie stāsti radīti dažādām vecuma grupām, iekļaujot arī jauniešu auditorijai paredzētas bilžu grāmatas, kas Latvijas literatūras tirgū nav sastopamas bieži. Radošā darba gaitā mākslinieki pētīja dažādas bērnu un jauniešu vecuma grupas, uzdodot tām jautājumus un mēģinot apjaust iespējamās lasītāju intereses. Izstādē apskatāmās grāmatas stāsta par iztēli, kas mēdz nomierināt satraucošās situācijās, par uztraukumu, kas jāpiedzīvo sniedzot savu pirmo čella koncertu solista lomā un par sevis meklēšanu un pieņemšanu ne tikai 21. gadsimta, bet arī 1980. gados.

Bilžu grāmatu sērija radīta, gatavojoties Boloņas Bērnu grāmatu tirgum Itālijā, un būs apskatāma Latvijas nacionālajā stendā 2021. gadā. Latvijas lasītājiem šī ir unikāla iespēja iepazīties ar jauno mākslinieku darbiem, pirms tie tiek prezentēti starptautiskai auditorijai.

Izstādē piedalās: Antra Agrena, Ivita Brūdere, Aija Bley, Dagne Devjanikova, Ingrīda Ivane, Kristaps Kramiņš, Līva Ozola, Guna Poga, Alise Rudēvica, Sanita Skalbe, Sanita Skvarnaviča, Anna Vaivare, Patrīcija Māra Vilsone, Linda Jākobsone-Viškere.

Mākslas telpa “Aminori”
Krišjāņa Valdemāra iela 69, Rīga

 

Birgitas Mencelas un Nikolaja Smirnova lekcija-dialogs
“Reliģiskie libertārieši ‒ marginālais garīgums un politiskā opozīcija”
RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros
9. jūlijs

9. jūlijā pl. 19:00 RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros notiks Birgitas Mencelas un Nikolaja Smirnova lekcija-dialogs “Reliģiskie libertārieši ‒ marginālais garīgums un politiskā opozīcija”.

Nikolajs Smirnovs (Nikolay Smirnov) un Birgita Mencele (Birgit Menzel) uzskata, ka marginālie reliģiskie/garīgie strāvojumi vēsturiski bijuši saistīti ar politisku retoriku, kas iedvesmojusi arī sekulāras dumpības izpausmes. Pievēršoties bieži vien bieži vien neskaidrajām un reizēm pretrunīgajām saiknēm starp reliģisko/garīgo opozīciju un politisku alternatīvu meklējumiem, Smirnovs un Mencele no savām mākslinieciskajām un akadēmiskajām pozīcijām aplūko jauno reliģiju atdzimšanu un tālāku izplatīšanos postpadomju Krievijā.

Pazemes reliģiskās grupas, kas attīstījušās kā sekas un pretestība oficiālā garīguma un politiskajām dominances formām, piedāvājušas sabiedrības modeļus, kas atkārtoti uztverti kā alternatīvas politikas ceļu meklējumi. PSRS sabrukumam sekoja vēl nepieredzēts reliģijas un okultisma strāvojumu pieplūdums postpadomju Krievijas meinstrīma kultūrā ‒ arī Baltijas valstīs, kur Dziesmotā revolūcija bija cieši saistīta ar reliģijas atdzimšanu. Savā dialogā “Reliģiskie libertārieši ‒ marginālais garīgums un politiskā opozīcija” Smirnovs un Mencele aplūko pēcstaļiniskās PSRS pagrīdes okultisma un ezoterikas nozīmīgo lomu padomju projekta demontāžā un to, kā šodien, globalizēta sinkrētiska garīguma laikmetā, mēs vēl joprojām vērojam jauno reliģiju izplatīšanos, pievēršoties, piemēram, dievturu kustībai Latvijā un Sibīrijas šamaņa Aleksandra Gabiševa sekotājiem Krievijā.

Birgita Mencele ir krievu literatūras un kultūras profesore Maincas Universitātē Germersheimā. Viņa sarakstījusi deviņas grāmatas par 20. un 21. gadsimta krievu kultūru, tajā skaitā “The New Age of Russia. Occult and Esoteric Dimensions” (2012). Mencele publicējusi darbus arī par izmainītas apziņas stāvokļiem, parapsiholoģiju un transhumānismu Krievijā un patlaban pēta jaunās reliģiskās kustības vēlīnā padomju un postpadomju perioda Krievijā.

Nikolajs Smirnovs ir mākslinieks, ģeogrāfs, kurators un pētnieks. Viņu interesē teorijas-fikcijas telpiskajā praksē un telpas un vietas atspoguļojumos mākslā, zinātnē, muzejos un ikdienas ainās. Savā praksē viņš izvirza mērķi analizēt un īstenot sarežģītus naratīvus teksta, filmu un izstāžu ekspozīciju formā.

RIBOCA2

 

Lidijas Zaneripas izstāde “Rolis”
RIXC galerijā
9. jūlijs‒22. augusts

Fragments no Lidijas Zaneripas izstādes “Rolis” attēlu sērijas. RIXC publicitātes foto

No 9. jūlija līdz 22. augustam RIXC galerijā norisināsies mākslinieces Lidijas Zaneripas izstāde “Rolis”. Izstādē jaunā māksliniece pievērsīsies ātri pagatavojamo nūdeļu estētiskajām, grafiskajām un funkcionālajām īpašībām, veidojot digitālus attēlus un trīsdimensionālas skulptūras.

Darbība ar ātri pagatavojamajām nūdelēm māksliniece uzsāka pagājušā gada oktobrī, toreiz vēl neapjaušot, kā attīstīsies šī aizraušanās ar roltonu. Roltons ir iespējams šodienas populārākais dzīvesstils - ātrās nūdeles, kas ātri, lēti, bez liekas piepūles uzbriest līdz pilnībai - pilns komplekts izsalkuma remdēšanai. Šāda maltīte šķietami uzrunājoša, tomēr roltona ietekme uz gremošanas sistēmu nemaz nav “ātri un bez piepūles”. Šāds ritms ietver sevī ilgtermiņa mokas, remdēta tiek tikai smadzeņu darbība.

Izstādē “Rolis” roltons tiek pasniegts ar estētiskuma piesātinātām garšvielām, atklājot ne tikai roltona funkcionālās, bet arī estētiskās un grafiskās īpašības, kas ilustrētas trīsdimensiju objektos līdzās izstādē aplūkojamo attēlu sērijai.

“Pārsteidzoši, kā dažādi roltona veidi atšķiras to īpašībās un veidā, kā tie formējās. Sākot šo aizraušanos, bieži vien, bez iepriekšēja nolūka, uzzināju dažādus stāstus par roltoniem un cilvēku pieredzi ar tiem. Tomēr atmiņā spēcīgi iespiedusies jau izsenis piedzīvotā neizpratne un skumjas par to, kādēļ cilvēki, pirms roltona gatavošanas, tik brutāli to sadragā sīkās daļiņās?
Paradoksāli, ka šī neizpratne rezultējusies tajā, ka pati tos šķaidu. Šajā procesā, cenšoties atšķetināt roltona rakstu, veidojas apbrīnojamas formas. Ir aptuveni pieci dažādi veidi, kādos roltonu iespējams sadalīt. Rodas piecas komponentes, no kā būvēt ROLI. Nemaz neieslīgstot detaļās par atšķirībām, kas saskatāmas starp dažādiem ražotājiem, pat produkcijām.
Līdztekus spriedumiem par materiāla funkcionalitāti uzpeldēja atziņas, ka varbūt ar darbiem arī ir tā, kā ar roltoniem — tikai jāuzvāra ūdens un jāaplej — roltons pats visu izdara,” stāsta Lidija Zaneripa.

Nepametot sajūta, ka ROLIS ir kāds mītisks radījums, transfromējies šajā realitāte, izvēloties mākslinieci par starpnieci.

Lidija Zaneripa ir jauna māksliniece, kura šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūrā Vizuālās komunikācijas nodaļā, aktīvi piedalās jauno mākslinieku grupu izstādēs Latvijā, Francijā, Portugālē u.c.

RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga

 

Annas Ceipes izstāde “Lietas pēc lietām”
427 galerijā
9. jūlijs–15. augusts

No 9. jūlija līdz 15. augustam 427 galerijā skatāma Annas Ceipes izstāde “Lietas pēc lietām”.

“- Kapēc mēs nekad neēdam no šī šķīvja?
- Tu nesaproti, ir lietas uz kurām skatās tikai ar acīm. Šis šķīvis jau sen ir pārvērties cilnī un mēs no tā nekad neēdīsim.”

Anna Ceipe 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, studējusi arī The Royal Academy of Fine Arts (KASK) Beļģijā. Izstādēs Latvijā un ārpus tās piedalās kopš 2011. gada. Starp nozīmīgākajiem projektiem jāmin grupas izstāde “Sērijveida risinājumi (Banalīkas)” Rīgas cirka ziloņu zālē (2020), personālizstāde “Meklējot oāzi” galerijā “LOW” (2018), grupas izstāde “Melos” izstāžu zālē Arsenāls (2019), “Apceres apstākļi” Rīgas mākslas telpā (2016) un dalība izstādē “Nebeidzamais ceļojums, neredzamā sala” K .K. fon Stricka villā Rīgā (2016).

427 gallery
Stabu iela 70, Rīga

 

Izstāde “#4skatuves”
Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV
9. jūlijs–29. augusts

Maijas Noras Tabakas gleznas no Zuzānu kolekcijas “Zviedru parks”, 1999. Audekls,eļļa. 95 x 122 cm

No 9. jūlija līdz 29. augustam kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV skatāma izstāde “#4skatuves”, kas ir veltījums latviešu izcilās balerīnas Litas Beiris rīkotajam Starptautiskajam Baltijas baleta festivālam un tā 25 gadu jubilejai.

Šogad festivālam ar nosaukumu “No klasikas līdz avangardam” bija jānotiek daudzās Latvijas pilsētās no 12. marta līdz aprīļa beigām. Diemžēl globālā karantīna ir veikusi smagas īslaicīgas korekcijas, taču ir pienākusi vasara, valsts kultūras dzīve atjaunojas un galerijas MuseumLV radošā grupa aicina skatītājus aplūkot baleta vēsturi caur latviešu mākslinieku acīm. Izstāde galerijā MuseumLV vēsta par diviem paradoksāliem, savstarpēji saistītiem fenomeniem: no vienas puses - par baletu kā mākslas veidu, kas rada to brīnumaino pasaku, mītu un leģendu pasauli, kura sniedz cilvēcei izpratni par labo un ļauno, tumsu un gaismu, mīlestību un naidu, un no otras puses – par baleta mākslinieku izvēli veltīt visu savu dzīvi šīs pasaules radīšanai caur ārkārtīgi smagu fizisku, dvēselisku un emocionālu darbu.

Izstāde “#4Skatuves”, pateicoties telpas scenogrāfijai un izmantojot vizuāli dekoratīvas ekspozīciju sērijas, dod skatītājiem iespēju pilnībā iejusties teātra pasaules aizkulisēs. Galerijas radītajā teātra “parādes zālē” apmeklētāji varēs izbaudīt svinīgo teātra tērpu krāšņumu un “Gulbju ezera” balerīnas tērpa - “pačkas” izsmalcināto skaistumu, savukārt pēc tam – ielūkoties improvizētā mēģinājumu telpā, noskatīties nodarbību videoierakstus un novērtēt to, cik nozīmīga ir stundām ilgā ikdienas vingrinājumu slodze. Būs arī iespēja redzēt režisora Jakova Mirimova 1946. gadā veidoto filmu “Klasiskā baleta metodika”, kas tika veidota kā palīglīdzeklis visiem tā laika padomju baletskolu pasniedzējiem.

Galerijas otrais stāvs veltīts četrām baleta izrādēm, kurās spoži uzstājusies primabalerīna Lita Beiris – tās ir Pētera Čaikovska “Apburtā princesē”, Ādolfa Adāna “Žizele”, kā arī Morisa Ravela “Bolero”. Te toni nosaka glezniecība - Ditas Lūses, Kristīnas Keires, Agnijas Ģērmanes, Ilzes Laizānes, Ievas Carukas, Ilzes Preisas un daudzu citu galerijas autoru darbi, kā arī jaunie mākslinieki, kā Eduards Dubrovskis, Jana Nesteroviča, Aivis Pīzelis, Ivans Mazeins, Anya Vero, Rita Uļjanova, Dace Dēliņa-Lipska, Ieva Baumgarte, kuri savus darbus veltījuši izstādes tēmai.

Izstādes ekspozīcijas kodolu veido slavenu latviešu mākslinieku - Ivara Heinrihsona, Džemmas Skulmes, Anitas Kreituses, Irēnas Lūses, Alekseja Naumova, Lidijas Auzas, Ulda Zemzara, Jura Dimitera, Ievas Muzikantes darbi, kā baleta tērpi un priekšmeti – gan mūslaiku, gan arī vērtīgi vēsturiski eksponāti. Izstādēs veidošanā vadošo lomu ieņem baleta piederumi, aprīkojums un teātra kostīmi no baletdejotājas, kostīmu mākslinieces un biedrības “Baleta klase” vadītājas Ievas Immertreijas personīgās kolekcijas.
Ieeja uz izstādi “#4skatuves” ir par maksu.

Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga

 

Tēlnieces Vijas Dzintares 80 gadu jubilejas ieskaņas izstāde “Tuvumā”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
10. jūlijs–9. augusts

No 1. jūlija līdz 9. augustam Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Tuvumā”, kur piedalās četras mākslinieces, kas ir vienotas ar visspēcīgākajām saitēm, raugoties uz cilvēku laikā un telpā, – viņas vieno piederība vienai ģimenei.

Dažādi izteiksmes veidi – tekstilmāksla, fotogrāfija, glezniecība un tēlniecība – veido vienu stāstu par klātesamību.

Tēlniece Vija Dzintare pievēršas tēmām, kas ir nozīmīgas tieši viņai – kā cilvēkam, sievietei un latvietei. Vērojot viņas darbus, manāma viena no būtiskākajām tēmām, kas nosaka vēstījuma kodolu, – sieviete kā dzīvības devēja, uzturētāja un glabātāja. Tā ir arī pārliecība par katru cilvēku kā unikālu vērtību, kā neatraujamu posmu cilvēces gaitā.

Vija Dzintare strādā monumentālajā un stājglezniecībā, veido portretus, mazās formas, medaļas. Viņas mākslas materiāli ir smagi un nopietni – bronza, granīts, marmors, alumīnijs. Māksliniece radījusi Latvijā nozīmīgus darbus – pieminekli komunistiskā terora upuriem “Ciešanu vārti” Baltezera kapos, piemiņas ansambli pulkvedim Oskaram Kalpakam, Grobiņas pilsētas zīmi, Sv.Pētera baznīcā atrodas skulptūra “Gals un Sākums”.

Tekstilmāksliniece Ieva Dzintare 1998. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļu. Piedalās izstādēs kopš 1991. gada – notikušas divas personālizstādes, kā arī piedalījusies grupas izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Paralēli savai kaislībai burties ar tekstilmateriāliem piedalījusies nozīmīgu audiovizuālu darbu tapšanā, kā arī ir grafiskā dizainere un strādā reklāmas jomā.

Fotogrāfe Rūta Kalmuka kopš 1994. gada piedalās grupu izstādēs, kā arī sarīkotas četras personālizstādes, no kurām divas Latvijas Fotogrāfijas muzejā. 2006. gadā ieguvusi 2.vietu Latvijas fotogrāfijas gada balvas dokumentālās fotogrāfijas kategorijā, kā arī 2011. gadā Baltijas portretu fotokonkursā 1. vietu kategorijā – bērnu portreti.

Multimāksliniece Dārta Kalmuka pērn absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas audio-vizuālās mediju mākslas nodaļu. Kopš 2012. gada aktīvi iesaistās dažādos grafiskā dizaina, skatlogu iekārtošanas, foto un filmēšanas projektos. Kopš 2016. gada nododas pašiniciatīvas projektam – fotostāstam par Latvijas ielu māksliniekiem.

Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre

 

Izstāžu cikls “Garlaicība/Long Time”
Plieņciema Pludmalē
10. jūlijs–4. augusts

No 10. jūlija līdz 4. augustam Plieņciema Pludmalē bijušajā zivju pārstrādes ceha ēdnīcas telpās notiks pirmais temporary.lv izstāžu cikls “Garlaicība/Long Time”, kurā četrās personālizstādēs savas interpretācijas par tēmu prezentēs autori Sigita Sniegs, Paulīne Kalniņa, Villiams Džounss (William Jones) un kuratore Tīna Pētersone.

Pirmais temporary.lv izstāžu cikls “Garlaicība/Long Time” tiek veidots kā mikroutopiska vide, kas piedzīvo transformācijas četru dažādu autoru interpetācijās, tiem fokusējoties uz izstādi kā notiekošu procesu un garlaicību/garu laiku kā izejas punktu radīšanai.

Izstāžu cikls tiks atklāts ar mākslinieces Sigitas Sniegs personālizstādi, kuras laikā māksliniece uz vietas radīs darbus, izmantojot tekstilmateriālu dekonstruēšanas metodes. Māksliniece savos darbos lūkojas pēc tīrām un svaigām perspektīvām, šī brīža piesātinātajā fiziskajā un garīgajā telpā. Līdz šim veidojusi eksperimentus ar tekstilmateriālu un uguns sintēzi, kas rezultējies mākslinieces interesē strādāt ar destruktīvām manipulācijām, iznīcinot esošos ideālus, tādējādi radot telpu jaunām idejām, formām, tehnikām.

Māksliniece Sigita Sniegs ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālas komunikācijas maģistrantūru un pirms tam ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslsas akadēmijas modes nodaļā.

Temporary.lv ir jaundibināta organizācija, kuras kodolu veido kuratore Tīna Pētersone un scenogrāfs, vizuālais mākslinieks Krišjānis Elviks. Temporary.lv ir platforma, kas fokusējas uz site-specific, procesuālām un starpdisciplinārām laikmetīgās mākslas formām.

Temporary.lv
Krasta iela 1, Plieņciems

 

Kristīnes Abikas un Māra Ločmeļa kopizstāde “Brazilvuds”
Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova
10. jūlijs–13. septembris

No 10. jūlija līdz 13. septembrim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova būs skatāma gleznotājas un scenogrāfes Kristīnes Abikas un fotogrāfa Māra Ločmeļa veidotā mākslas un procesa dokumentācijas izstāde “Brazilvuds”.

Iepazīstinot ar izstādi, radošais producents Voldemārs Dūdums stāsta Brazilvuda teju Holivudas scenārijam pielīdzināmo, bet vēsturnieku neapšaubīto ceļu līdz Liepājai: “Stāsts iesākās pirms vairāk nekā 120 gadiem, kad 1884. gada rudens vētrā, pie Ulmales uz akmeņiem uzskrēja franču burinieks “Le Tage”. Tas bija ceļā no Haiti uz Liepāju, un kravā tam bija Brazīlijas sarkankoks, paredzēts Krievijas cara galmam. Tā vietā melnais, dzelzim līdzīgais koks nogrima Baltijas jūras dzelmē, kur pacietīgi ripinās vēl šobaltdien. Laiku pa laikam Sārnates galdniekam Kārlim Rubenim vecie zvejnieki atnesa izskaloto “brezilkoku” un stāstus par nažu spaliem, kas krāso plaukstas sarkanas. Par melnā koka skaidās vārītiem tīkliem, kas kļūstot rudi. Vai ar tādu pašu metodi krāsotām Lieldienu olām. Tikmēr pāvilostnieks Rolfs Jansons no atrastajiem kokiem uz metāla virpas virpo vīna pudeļu aizbāžņus. Rolfa un Kārļa stāstu iespaidota, māksliniece Kristīne Abika nolēma atrast veidu, kā brazilkokā noslēpto krāsu atdzīvināt uz audekliem, bet fotogrāfs Māris Ločmelis fiksēja īsos mirkļus, kad koka skaidas iekrāso ūdeni tumši sārtu un brazilkoka asinis vēl nav atdzisušas.”

Šī ir Brazilvuda stāsta pirmā daļa. Daļa, kurā brazilkoka krava ar 120 gadu kavēšanos ierodas Liepājā un iekrāsojas Lielajā dzintarā. Neviens nezina, cik daudz brazilkoka sprunguļu vēl gaida izkāpšanu krastā, bet ir pilnīgi skaidrs, ka sarkanais koks aizraus vēl daudzus un stāstam būs turpinājumi.

Izstādē skatāmās mākslas formas autori definē kā mākslas un procesa dokumentāciju, ko klātienē aicina piedzīvot ikvienu.

Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpa Civita Nova
Radio iela 8, Liepāja

 

Guntas Krastiņas personālizstāde “Neola”
Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā
10. jūlijs–7. augusts

No 10. jūlija līdz 7. augustam Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā būs skatāma mākslinieces Guntas Krastiņas personālizstāde “Neola”.

Par izstādē redzamo māksliniece stāsta: “Izstāde ”Neola” tika iecerēta aprīļa mēnesī ar atklāšanu 1. aprīlī. ”Joks” neizdevās visiem zināmo apstākļu dēļ. Bet zīmīgi, ka ekspozīcijas tēma savu aktualitāti ieguva jaunās krāsās, proti, – šajā laikā daudzi, iespējams, aizdomājās par savu dzīves eksistenciālo sūtību un par mūsu planētu Zemi kopumā. Par to, cik visi esam vienoti šajā dzīves telpā, kuras nosaukums ir Zeme. Ka šodien, kad notikumu ātruma dimensijas ir izaugušas līdz gandrīz vai gaismas ātrumam, kad informācija katru sasniedz jau no pirmmirkļa, lai kurā pasaules punktā arī atrastos indivīds šajās mūsu kopīgajās mājās, svarīgākā un vienīgā komponente visā ir mūsu mājas – Zeme. Izstādē skatāmas gleznas, kuras asociatīvi attēlo mūsu planētu, ar krāsu un formu daudzveidību tiek radīts Zemes tēla veidolam, lai arī nebūt attēlos pilnīgam, bet tikai tādam, kas dod iespēju skatītājam ieraudzīt un sajust sevi šajā laikā un katram savā atsevišķā dimensijā un kopīgaj- mājās, planētā Zemē. Skatītājs, iespējams objektīvi jautātu, bet kāpēc mākslinieka attēlotā zeme ir olas formā? Pamatots jautājums, bet zinātnieki ne tik sen spējuši noteikt precīzu Zemes formu un tā nebūt nav aplis, bet gan viņas veidols atgādina OLU! Varbūt tāpēc Lieldienās ripina olas – Zemes stundai par godu? Kas zin. Paliks laikam mūžīgi neatbildēts jautājums, kas bija pirmā – ola vai zeme?”

Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerija
Rožu laukums 5/6, Liepāja

 

Baltkrievu mākslinieces Marijas Gvardeicevas
instalācijas izstāde “Ne apskāvienu, ne skūpstu”
mūsdienu mākslas galerijā Happy Art Museum
Līdz 27. jūlijam

Līdz 27.jūlijam Mūsdienu mākslas galerijā Happy Art Museum (Sporta 2 kvartālā) skatāma baltkrievu mākslinieces Marijas Gvardeicevas instalācijas izstāde “Ne apskāvienu, ne skūpstu” (No Hugs And Kisses), kas veltīta COVID-19 pandēmijas sekām un to ietekmei uz cilvēku mijiedarbību.

Šis darbs ir kā neliels pētījums - jaunās pasaules un jaunās korona realitātes pieredze. Instalācija sastāv no četrām atsevišķām telpām, ekspozīcija tiek atklāta Zoom vakariņu zonā. Viena no telpām ir atvēlēta ārstiem un viņu ieguldījumam cīņā ar pandēmiju, - tajā skatāma dokumentāla īsfilma par vienu dienu Covid nodaļas galvenā ārsta dzīvē. Inscenētajā lidostas telpā iespēja ielūkoties tukšajās lidostu industriālajās zonās. Izstādi noslēdz telpa, kuras iekārtojumā izmantoti 3500 lateksa cimdu.

“Neredzamas emocionālās pārmaiņas - pēc trīs mēnešu izolācijas mēs kļuvām citādi. Bet kādi mēs paliksim? Kādus pārdzīvojumus mēs esam atklājuši sevī un kuri ir palikuši nepamanīti, nepiefiksēti ar prātu? Man bija svarīgi noenkurot emocijas un jaunos uzvedības paradumus, - un instalācija parādījās kā refleksija, kā šo straujo sociālo pārmaiņu atspoguļojums,” saka autore.

Marija Gvardeiceva rada instalācijas par aktuālām sociālām tēmām, strādājot ar dažādiem plašsaziņas līdzekļiem un objektiem. Viņas jaunākā instalācija #bezkonfektēm bija skatāma Minskā (Baltkrievijā) 2019.gada decembrī. Gvardeicevas darbi izstādīti Baltkrievijā, Ukrainā, Polijā, Lietuvā, un nu arī Latvijā.

Sporta 2 kvartāls
Sporta iela 2, Rīga

 

Ineses Brants personālizstāde “Reciklējot RPR”
Rīgas Porcelāna muzejā
Līdz 2. augustam

Rīgas Porcelāna muzeja jaunajās, renovētajās telpās līdz 2. augustam skatāma Ineses Brants personālizstāde “Reciklējot RPR”. Izstādē māksliniece Inese Brants pievēršas jautājumam par kultūras mantojuma interpretēšanu un veido atsauci uz Rīgas Porcelāna rūpnīcu un tajā izmantoto dekorēšanas veidu – dekoliem. Dekols ir ne vien sava laika tehnoloģiskais jauninājums porcelāna rūpnieciskai dekorēšanai, kas būtiski samazina roku darbu, bet arī pakļaujas atkārtotai izmantošanai un pārinterpretēšanai – reciklēšanai. Katra dekola dizainā ir ieguldīts liels darbs. Katru ziediņu vai ziedu pušķi ir zīmējis mākslinieks, kurš, kā raksturīgi porcelāna ražošanai, parasti paliek anonīms. Inese Brants savos darbos izmantojusi Zinas Ulstes, Beatrises Kārkliņas, Maijas Zagrebajevas un citu mākslinieču radītos dekolu zīmējumus.

“Esmu strādājusi ar vēlmi pagodināt fabrikas mākslinieka anonīmo darbu ikdienišķo trauku dekoru pārvēršot unikālajā.”

Izstādes darbi tapuši pēdējo piecu gadu laikā. Ekspozīciju veido darbu cikli “Vintāžas virsmas” un “Laika soļi”. Lielās vāzes un šķīvji apgleznoti autortehnikā – netradicionālā veidā izmantojot Rīgas Porcelāna fabrikas dekolus, gleznojumu, zīmējumu ar spalvu, lustrējumu, kā arī zeltījumu un platinējumu, lai radītu greznas un it kā senatnīgas “Vintāžas” virsmas. Cikls “Laika soļi” ietver dažus nelielus instalācijas tipa darbus, kuros izmantoti Kuzņecova, Jessena un Rīgas Porcelāna fabrikā izgatavoti porcelāna priekšmeti jaunā apgleznojumā.

Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā (ieeja no Konventa sētas)

 

Alekseja Naumova darbu izstāde “Pasaules ainavas”
kultūras centrā “Siguldas devons”
Līdz 2. augustam

Kultūras centrā “Siguldas devons” līdz 2. augustam skatāma ainavista Alekseja Naumova darbu izstāde “Pasaules ainavas”. Izstādē apskatāmi vairāki iepriekš neeksponēti darbi, kā arī darbi no Alekseja Naumova radošās darbības pirmsākumiem, kurus pirmo reizi aplūkot būs iespējams tieši Siguldā. Izstādē būs apskatāmas gleznas, kuras tapušas Gruzijā jau 80. gados, kā arī vēlāki darbi no Itālijas un Francijas, kas tapuši laikā, kad iespēja izbraukt no valsts jaunu ainavu meklējumos bija ierobežota. Savā ziņā izstādes apmeklētājiem būs iespēja sekot līdzi mākslinieka rokraksta attīstībai gadu laikā. Tie būs lielāki un mazāki darbi, kas apmeklētājus aizvedīs krāšņā ceļojumā apkārt pasaulei. Mākslinieks visu glezno uz vietas dabā, un darbi tiek vai nu pabeigti tur un tajā dienā, vai netiek pabeigti nemaz. Aleksejs pats saka: “Svarīgi ir būt tur, gleznot uz vietas to, kas notiek. Putni lido, uznāk lietus, pieskrien bērni un ieliek rokas krāsā, un pēc tam pieliek pie krekla – tā ir daļa no procesa. Reizēm tas traucē, reizēm tas darbu papildina, bet tā ir neatņemama daļa no šī procesa. Savos darbos izlieku savas izjūtas, var teikt arī, ka savās sajūtās ietērpju redzamo.”

Aleksejs Naumovs dzimis 1955. gadā, absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā un radošo aspirantūru profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā. Bijis Francijas valdības stipendiāts (Université Paris I Sorbonne – Arts Plastiques, Cinéma et Sciences de l’Art, École nationale supérieure des beaux-arts de Paris), studējot glezniecību Parīzē. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, rektors (2007–2017).

Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda

 

Latvijas mākslas skolu audzēkņu izstāde “Melnā kaste”
Eduarda Smiļģa Teātra muzejā
Līdz 14. augustam

Eduarda Smiļģa Teātra muzejā līdz 14. augustam skatāma vērienīga Latvijas mākslas skolu audzēkņu scenogrāfijas maketu izstāde “Melnā kaste”.

Melnajās maketu kastēs jaunie talanti - bērni vecumā no 11 līdz 16 gadiem - ar scenogrāfijai raksturīgiem izteiksmes līdzekļiem radījuši savu emociju un sajūtu, kā arī skaņdarbos pausto noskaņu telpiskas pasaules.

Izstādē, ko organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, skatāmi ap 350 valsts konkursa darbi no visām 100 Latvijas mākslas skolām. Ekspozīciju iekārtojis mākslinieks Artūrs Arnis.

Valsts konkursa ietvaros radītos darbus izvērtēja scenogrāfijas profesionāļi Krista Dzudzilo un Reinis Dzudzilo, kā arī jaunākās paaudzes scenogrāfs un mākslinieks Krišjānis Elviks.

Šajā mācību gadā valsts konkursa dalībnieki, audzēkņi no visām simts Latvijas mākslas skolām, risināja tēmu “Domāšana telpā un scenogrāfija”. Radošie uzdevumi tika īstenoti telpā – tā dēvētajā “melnajā kastē”, ko scenogrāfi tradicionāli izmanto maketu veidošanā. Dalībnieki vecumā no 11 līdz 13 gadiem ar scenogrāfijai raksturīgiem izteiksmes līdzekļiem attēloja emocijas un sajūtas kastē ar nelielu skatīšanās lodziņu. Savukārt audzēkņi vecumā no 14 līdz 16 gadiem kastē ar vienu atvērtu plakni maketā asociatīvi attēloja pašu izvēlētu skaņdarbu. Katra izraudzīto mūziku izstādē varēs noklausīties, ar viedtālruni nolasot QR kodu.

“Piedāvājumi ir ļoti radoši,” savos iespaidos dalās Krišjānis Elviks. “Ir ļoti patīkami skatīt darbus, kuri pauž autentiskas emocijas neatkarīgi no tā, cik tās reizēm naivas vai muļķīgas. Atliek atcerēties sevi trīspadsmit gadu vecumā. Prieks, ka šajā konkursā ar scenogrāfijas medija starpniecību tiek paceltas jauniešiem nozīmīgas tēmas arī sociālpolitiskā kontekstā, piemēram, depresija un skumjas, un prieks, ka jaunieši nebaidās par tām runāt.”

Eduarda Smiļģa Teātra muzejs
E.Smiļģa iela 37-39, Rīga

 

Līgas Ķempes gleznu izstāde “Piebildes”
Mākslas salonā “Ludviķis”
Līdz 29. augustam

Foto: Uldis Dobelis / www.rekurzeme.lv/

Līdz 29. augustam Liepājas mākslas salonā “Ludviķis” skatāma Līgas Ķempes gleznu izstāde “Piebildes”. Tikko Liepājas muzejā noslēdzās gleznotājas personālizstāde “Venus”. “Piebildes” ir turpinājums Līgas izstāžu sērijai dzimtās pilsētas mākslas telpā miniatūros darbos.

Līgas Ķempes darbnīcā vienlaikus valda gan nopietnība, gan bērnišķība. Viņas dzīvesprieks, dabiskums un drosme ir trīs ikdienas krāsas, kas klāj katra notikuma vai noskaņojuma kopijas — eļļā, zīmulī, lielformātā, miniatūrā, ainavās vai portretos, taisnstūros, apļos, audeklā, uz koka, ar rāmi un bez. Līgas dzīve ir glezna, ko triepj piedzīvojums aiz piedzīvojuma — sižeti, bērni, draugi, tēli un citi zvēri.

Līgas Ķempes glezniecība ir rotaļa ar klasiskām metodēm un tehnikām, un tā ir arī ekoloģiska. Finieri viņa atrod noliktavā pāri ielai, bet Jelgavā vietējo linu. Uz atgriezumiem glezno miniatūras un gleznieciskus padara niekus. Apgleznotas koka karotes. Gleznas — brošas un pogas.

Līga dzimusi liepājniece un dzimtajā pilsētā guvusi pirmo izglītību mākslā. 1995.gadā viņa absolvēja toreizējo Liepājas Lietišķās mākslas koledžu. 2003.gadā Līga Ķempe saņēma mākslas maģistra grādu gleznošanas apakšnozarē, pabeidzot studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Diplomdarbs Carpe Diem bija viņas pirmā personālizstāde galerijā Bastejs 2002.gadā.

Apvienotajās un tematiskajās izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām Līga Ķempe piedalās kopš 1999.gada. Individuāli izstādījusies Beļģijā, Dānijā un Francijā. Viņas gleznas atrodas Liepājas muzeja, uzņēmumu grupas UPB, Raivja Zabja, Luciano Benetton un Matti Miliusa kolekcijās, kā arī privātīpašumos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Beļģijā, Dānijā, Anglijā, Vācijā, Francijā, Portugālē, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un ASV.

Mākslas salons “Ludviķis”
Ludviķa iela 3/5, Liepāja

 

Agņa Šēra fotogrāfiju izstāde “Pieturpunkti”
Liepājas muzejā
Līdz 30. augustam

Liepājas muzeja mazajā zālē līdz 30. augustam skatāma Agņa Šēra fotogrāfiju izstāde “Pieturpunkti”, kas tapusi, iedvesmojoties no ceļā nejauši sastaptiem cilvēkiem, situācijām un dabas ainavām.

Fotogrāfijās dokumentētas gan Liepājas kultūrvēsturiskās vērtības, pilsētvide, notikumi, gan arī daba un daudzveidība cilvēku portretos Latvijā un citviet pasaulē.

Projekta autors Agnis Šērs fotografē vairāku gadu garumā, un jau agrāk viņa fotogrāfijas ir pamanītas un novērtētas. Fotogrāfija ar liedaga saulrietā mirdzošajiem dzintariem rotā Liepājas vides reklāmas, Liepājas suvenīrus un tūrisma bukletus.

Šoreiz Agņa Šēra fotogrāfijas veidotas kā pieturas, kurās apstājas ceļotājs, ievērojot detaļas un fiksējot nejaušus notikumus, dabas parādības, cilvēkus, ietverot fokusā to pastāvīgo mainību un vienreizīgumu – putnus, laivas, jūras ņirboņu, vēsu sarmu, mirdzumu bērnu acīs.

Dodoties tuvākos un tālākos ceļojumos, notiek satikšanās, veidojas dialogi caur fotoaparāta lēcu.

Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja

 

Rolanda Kaņepa darbu izstāde “Tēlu karuselis”
Pasaules latviešu mākslas centra galerijā
Līdz 11. septembrim

Līdz 11. septembrim Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) galerijā Cēsīs skatāma Ņujorkas mākslinieka Rolanda Kaņepa (1925–2011) darbu izstāde “Tēlu karuselis”.

Kā norāda PLMC direktors Kārlis Kanderovskis, nodibinājums turpina savu misiju iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar daudzveidīgo diasporas mākslinieku kolekciju. Rolanda Kaņepa darbi vienkopus Latvijā tiek izstādīti pirmo reizi. Viņa mākslas darbi bija pretrunā Ņujorkas mākslas tā laika tendencēm un tomēr atspoguļo Ņujorku: reizē vecas un jaunas, spilgtas, klaustrofobiskas un vienlaicīgi drosmīgas, kas rosina uz sarunu – ideāls temats rosīgajās Elles ķēķa kafejnīcās un bāros.

Mākslinieka radošā mantojuma pētnieks Kārlis Vērdiņš stāsta: “Gleznotāja Rolanda Kaņepa māksla ir apžilbinošs un mulsinošs tēlu karuselis, kas latviešu trimdas mākslas scēnā iekļaujas ar grūtībām – lielās kailfigūras viņa darbos, kas dažkārt tiek piesegtas ar mūsdienīgu veļu un drēbēm (šo paņēmienu iespējams izskaidrot gan ar popārta ietekmi, gan ar vecmeistaru paradumu rādīt Bībeles svētos laikmetīgā apģērbā), kā arī uzkrītošā miesas un seksualitātes klātbūtne satrauca konservatīvos izstāžu apmeklētājus.”

Pasaules latviešu mākslas centra galerija
Lielā skolas iela 6, Cēsis

 

Aigara Bikšes skulptūra “Lauvas pamošanās”
Mūkusalas Biznesa centrā
Līdz 30. septembrim

Līdz septembra beigām Pārdaugavā Mūkusalas Biznesa centrā apskatāma tēlnieka Aigara Bikšes četrus metrus augstā koka skulptūra “Lauvas pamošanās”, kas mākslinieka vārdiem “simbolizē drošību, drosmi darīt un neapstāties pie sasniegtā.”

Mākslinieks stāsta, ka dzīvnieka atveidojums iemieso atspērienu jaunam dzīves cēlienam - ar augsti paceltu galvu, pārliecību un gaišu skatu nākotnē.

Skulptūra pirmo reizi bija izstādīta galerijā “Daugava” mākslinieka personālizstādes ietvaros.

Biznesa centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane stāsta, ka ar tēlnieku Bikši centram ir ilgstoša un veiksmīga sadarbība, strādājot pie dažādiem ārtelpu mākslas darbu risinājumiem.

“Lauvas skulptūrā mēs saskatām iespēju ne tikai popularizēt latviešu mākslinieku darbus un padarīt Rīgas un īpaši Mūkusalas ielas apkaimi pievilcīgāku rīdziniekiem un tās viesiem, kā arī gribam novēlēt mūsu sabiedrībai lauvas spēku un izturību, pārvarot izaicinājumu pilno laiku,” norāda Bahmane.

Mūkusalas Biznesa centrs
Dēļu iela 2, Rīga

 

Izstāde “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”
Raiņa muzejā “Jasmuiža”
Līdz 31. oktobrim

Līdz 31. oktobrim Raiņa muzeās “Jasmuiža” skatāma izstāde “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā” - stāsta par lietām, kuras atrastas starp grāmatu lapām dzejnieku personīgajā bibliotēkā.

Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, ir aplūkojama Raiņa un Aspazijas unikālā personīgā bibliotēka. To veido vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās, kā arī plašs laikrakstu un žurnālu klāsts. Sekojot Raiņa un Aspazijas vēlmei, bibliotēka ir pieejama izpētei. Tomēr atsevišķas bibliotēkas grāmatas ir interesantas arī kā lietas pašas par sevi, turklāt tās glabā pavisam negaidītus atklājumus – tajās tīši vai netīši ievietotus priekšmetus, visbiežāk pavisam nesaistītus ar grāmatas saturu.

Izstāde “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā” ir iespēja no neparasta skatupunkta ielūkoties Aspazijas un Raiņa radošajā laboratorijā – bibliotēkā – un uzzināt, kas bijis noslēpts starp grāmatu lapām. Grāmatās atrasto lietu ekspozīciju saturiski padziļina gleznotājas, ilustratores, operas un teātra scenogrāfes, kostīmu un filmu mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi – eksponēto grāmatu portreti un krāšņas vīzijas, kas ilustrē izstādē skatāmās tēmas.

Izstāde jau bijusi eksponēta Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā un Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, bet nu aplūkojama arī Latgalē – Raiņa muzejā “Jasmuiža”.

Izstādē izmantoti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli. Izstādi veidojuši: Ieva Jurjāne – oriģinālilustrācijas; Gints Mālderis un „Dizaina informācijas centrs” – dizains; Dora Pauzere – priekšmetu atlase un teksts.

Raiņa muzejs “Jasmuiža”
Parka iela 3, Aizkalne, Preiļu novads

 

“Neputns” laiž klajā izdevumu
“Uga Skulme. Raksti. 1921–1940”

Gleznotāja, kritiķa, mākslas vēsturnieka un pedagoga Ugas Skulmes (1895–1963) kritiskie raksti izdoti 14 burtnīcās, tie sakārtoti hronoloģiskā secībā, sākot ar 1921. un noslēdzot ar 1940. gadu. Rakstus papildina ilustratīvā burtnīca, kas sniedz iespēju mūsdienu lasītājam apskatīt gan izdevumus, kuros Skulme publicējās, gan mākslas darbus, par kuriem rakstīja. Ugas Skulmes raksti iznāk mākslinieka 125. jubilejas gadā.

Izdevuma sastādītāja – Astrīde Skulme, māksliniece – Zane Ernštreite.

“Uga Skulme bija ne vien gleznotājs un grafiķis, bet arī mākslas kritiķis, kas pauda savas – klasiskā modernisma – paaudzes uzskatus par mākslu. Var teikt, ka viņš veica arī izglītojošu darbu, cenšoties atklāt plašākai publikai tās vērtības, ko mākslas darbs spēj sniegt,” norāda “Neputna” galvenā redaktore Laima Slava.

Skulme bija, iespējams, ražīgākais mākslas darbu kritiķis neskaitāmos starpkaru perioda izdevumos. Šim izdevumam Astrīde Skulme atlasījusi vairāk nekā 300 publikācijas – izstāžu un grāmatu recenzijas, teorētiskas apceres, ārzemju ceļojumu ap-skatus, etnogrāfisko priekšmetu aprakstus, izvērstus “viena mākslas darba stāstus” u. c. Uga Skulme raksta asprātīgi, intelektuāli un daudzpusīgi. Viņa rakstītajā ir gan mākslas vēsture un teorija, gan personīgas atmiņas par laikabiedriem, gan arī izglītojoši un anekdotiski ekskursi Eiropas mākslas vēsturē.

Izdevumu papildina zinātniskās redaktores Stellas Pelšes ievads, kurā rūpīgi izpētīti Skulmes rakstu teorētiskie pamati, recenziju spektrs, izmantoto analoģiju tīklojums u .c. aspekti, tādējādi parādot Skulmes vietu sava laika mākslas kritikā.

“Neputns”
Tērbatas iela 49/51, Rīga

 

Bērni pārņem Earth Speakr lietotni - Olafūra Eliasona aizsākto mākslas darbu

Earth Speakr ir jauns interaktīvs mākslas darbs, ko radījis islandiešu un dāņu mākslinieks Olafūrs Eliasons. Earth Speakr ir bezmaksas un veicina sadarbību un domu apmaiņu par klimata pārmaiņām un mūsu planētas nākotni starp visu vecumu cilvēkiem Eiropā.

Earth Speakr izmanto paplašināto realitāti un ietver bezmaksas lietotni un interaktīvu mājaslapu, kas pieejama 24 valodās visā pasaulē. Olafūrs Eliasons radīja šo mākslas darbu Vācijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes ietvaros 2020. gadā.

Arī Latvijā lietotne Earth Speakr uzsākusi darbu un aicina bērnus kopīgiem spēkiem radīt mākslas darbu, runājot mūsu planētas nākotnes vārdā. Nākamajos sešos mēnešos jebkurš varēs lejupielādēt Earth Speakr lietotni un animēt savu vidi, izmantojot rotaļīgas interaktīvas tehnoloģijas. Bērni un jaunieši, kuri vēl nav sasnieguši vēlētāju vecumu, var piedalīties projektā, atdodot savu balsi jebkam – kokam, banāna mizai, debesīm vai ielai – un runāt savas tuvākās apkārtnes vai visas planētas vārdā. Viņu radošie vēstījumi ir kopīgoti mājaslapā www.earthspeakr.art un var tikt aplūkoti lietotnē, izmantojot paplašināto realitāti.

Earth Speakr ir kolektīvs mākslas darbs, kas aicina bērnus būt māksliniekiem. Tas, par ko kļūs Earth Speakr, ir atkarīgs no Earth Speakrs – viņu radošuma un iztēles. Šo mākslas darbu veido viņu domas un vīzijas, bažās un cerības. Tas, ko viņi rada, var būt rotaļīgs, dīvains, nopietns vai poētisks. Tas nav pareizi vai nepareizi, un tajā var viegli piedalīties jebkurš. Earth Speakr aicina bērnus runāt ar savu sirdi un prātu un piedalīties mūsu pasaules un planētas veidošanā – tagad un nākotnē,” sacīja Olafūrs Eliasons.

Earth Speakr pastiprina bērnu vēstījumus un aicina pieaugušos un šodienas lēmumu pieņēmējus, pārmaiņu veicējus un pasaules līderus ieklausīties viņu teiktajā. Ienākot mājaslapā, pieaugušie var parādīt, ka šie ziņojumi tiek uzklausīti, veidojot Loud Speakr jeb paplašinātās realitātes ziņojumu krājumu. Loud Speakr virtuālajā kartē var novietot jebkur – pilsētu laukumos, parkos, uz politisko iestāžu ēkām, tādējādi iedrošinot tajos ieklausīties arī citus. Earth Speakr ziņojumi tiek straumēti arī Briselē, Justus Lipsius ēkā un Europa ēkā, Eiropas Parlamentā Briselē un Strasbūrā, un Berlīnē, VFR Ārlietu ministrijas ātrijā.

“Dzīve uz zemes ir cilvēku, dzīvnieku, augu un ekosistēmu līdzāspastāvēšana. Mums ir jāatzīst šī līdzāspastāvēšana un pēc tam pareizi jārīkojas, lai to koptu. Šodien, diskutējot par klimata politiku, svarīgākais ir saklausīt nākamās paaudzes balsis skaļi un skaidri, jo tieši viņi dzīvos nākotnē, kuru mēs šodien veidojam.

Mans mākslas darbs aicina bērnus runāt par klimatu – ar bažām vai ar cerību. Pateicoties Earth Speakr lietotnei, viņi var pēc savas izvēles izpausties caur jebko vietējā apkārtnē. Šis mākslas darbs apvieno viņu balsis un pastiprina to, kas viņiem ir sakāms. Mums – pieaugušajiem, lēmumu pieņēmējiem un politiķiem ir jāuzklausa bērnu radošie ziņojumi un jāuztver tie nopietni,” sacīja Olafūrs Eliasons.

Sākot ar 1. jūliju, bērnu ziņojumi parādīsies Earth Speakr virtuālajā kartē, un Loud Speakr būs skatāmi paplašinātajā realitātē ievērojamās vietās visā Eiropas Savienībā. Lai uzzinātu vairāk un piedalītos mākslas darba radīšanā, lejupielādējiet Earth Speakr lietotni no Google Play vai App Store, apmeklējiet www.earthspeakr.art, un pievienojoties diskusijai @earthspeakr sociālajos medijos.

Saistītie raksti