Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

03.08.2020

Fotogrāfa Armanda Andžes darbs “Viļņas plate #002”
Kultūrvietā “Tu Jau Zini Kur”
3.–10. augusts

Kultūrvietā “Tu Jau Zini Kur” no 3. līdz 10 augustam skatāma trešā izstāde ciklā “Iknedēļas atklājums”. 3. augustā tiks izstādīts fotogrāfa Armanda Andžes darbs “Viļņas plate #002”, kas nedēļu būs skatāms izstāžu cikla ietvaros. Mākslinieka veikums ir veidots kā kopija no paštaisītas lielformāta stikla plates negatīva un kopēts analogā veidā uz fotopapīra. Izmantotajai fotoplatei lietot pašgatavota sudraba emulsija, ar kālija nitrāta piesārņojumu. Attēls tapis 2019. gadā Viļņā un pēcāk palielināts, kā palielināšanas iekārtu izmantojot pašu fotoaparātu. Šāda veida fotoplates un fotoaparāti lietoti sākot ar 19. gadsimta 2. pusi.

Armands Andže jau 15 gadus nodarbojas ar analogo fotogrāfiju un galvenokārt interesējas par vēsturiskiem fotogrāfiskajiem procesiem, un to rekonstruēšanu praksē. Mākslinieks pēta fizikālus un ķīmiskus procesus, kas saistīti ar dabā sastopamo materiālu gaismas jūtību. Andže ir mācījies fotogrāfiju Latvijas Kultūras koledžā un pie Andreja Granta. Ir piedalījies un vadījis dažādas meistarklases par analogo fotogrāfiju, šobrīd darbojas analogā kino un fotogrāfijas kolektīvā Baltic Analog lab, kā arī strādā Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā.

Izstāžu cikls “Iknedēļas atklājums” norisinās no 20. jūlija līdz pat 26. oktobrim, skatītājiem ik pirmdienu piedāvājot iepazīties ar dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbiem. Nosaukumā ietvertais vārds “atklājums” reflektē gan par ekspozīcijas jeb mākslinieka veikuma publiskas atklāšanas atzīmēšanu, gan arī par plašāka mēroga korelāciju starp vizuālās vides profesionāļiem, tās cienītājiem un nejaušiem atklājējiem.

Kultūrvieta “Tu Jau Zini Kur” 
Tallinas iela 10-K3, Rīga

 

Kvīnsija Gario un Jorgena Gario performance “Kā ieraudzīt Leoparda plankumus”
Kuldīgas mākslinieku rezidencē
3. augusts

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra LCCA Summer School: Negotiating Gender in the Baltics ietvaros 3. augustā Kuldīgas mākslinieku recidencē notiks Kvīnsija Gario un Jorgena Gario performance “Kā ieraudzīt Leoparda plankumus”, kas aicinās domāt par Latvijas saistību ar Eiropas koloniālismu. Performance ir daļa no plašāka projekta “Izzināt sarežģīto pagātni”, kura uzmanības centrā ir jautājumi, kas saistīti ar neērto pagātnes mantojumu, un kā tie joprojām ietekmē šodienas realitāti.

Brāļi Kvīnsijs un Jorgens ir dzimuši Sintmārtena salā Karībijā. 1645. gada jūlijā šai salā piestāja hercoga Jēkaba Ketlera kuģis “Cerība”, kas pārvadāja ziloņkaulu un piparus no mūsdienu Libērijas uz Karību jūras valstīm un no turienes uz Eiropu veda tropiskos kokmateriālus. 1653. gadā hercogs Jēkabs uzbūvēja vergu kuģi “Leopards”, kurā pārvadāja nolaupītos afrikāņus, lai tos pārdotu un paverdzinātu Francijai piederošajā Martinikas salā. Latvijā baltvāciešu pārvadīto Kurzemes hercogisti bieži piemin kā pozitīvu periodu tās vēsturē, uzsverot latviešu līdzdalību hercogistes koloniālajos centienos, īpaši Tobago salā. Caur grāmatām, filmām, lugām un vietvārdiem par šo koloniālo pagātni Latvijas sabiedrībai visbiežāk tiek stāstīts nekritiski. Izmantojot dzeju un stīlpana – Tobago radīta instrumenta – mūziku, brāļi Gario dosies pie hercoga Jēkaba pieminekļa, lai mudinātu ieraudzīt un aizdomāties par “Leoparda” plankumiem.

Kvīnsijs un Jorgens Gario ir no Kirasao un Sintmārtenas – Karību jūras salām, kas abas joprojām ir Nīderlandes kolonizētās teritorijas. Viņi ir performanču mākslinieki, dzejnieki, rakstnieki, kas darbojas arī daudzos citos ampluā. Jorgens ir arī tēvs, dziesmu autors un mūzikas producents, Kvinsijs ir saistīts arī ar akadēmisko vidi māksliniecisko pētījumu jomā, postkoloniālisma un dzimtes studijās. Viņi katrs strādā atsevišķi, tomēr pastāvīgi sadarbojas, kopīgajos projektos fokusējoties uz mijiedarbību starp kritisku stāstu stāstīšanu un dekoloniālo atcerēšanos. Iepriekš viņi kopā ir uzstājušies Salone del Mobile Milānā (2016), BAK Utrehtā (2017), Spoken Beat Night Amsterdamā (2012), KVS (2017) un Kunstenfestivaldesarts (2018) Briselē, festivālā Contact Mančestrā (2010) un kopā ar mammu Glendu Martinus – arī Gēteborgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē (2019).

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Pils iela 2, Kuldīga

 

Lindas Vilkas izstāde “BREAK-me-DOWN-tomorrow”
temporary.lv izstāžu ciklā “Garlaicība/Long time”
Plieņciema pludmalē
Līdz 4. augustam

Līdz 4. augustam Plieņciema pludmalē temporary.lv telpās skatāma izstāžu cikla “Boredom / Long time” pēdējā izstāde “BREAK-me-DOWN-tomorrow”, kurā savu interpretāciju par garlaicību sniedzs māksliniece Linda Vilka. Savā mākslinieciskajā darbībā Linda Vilka aplūko atmiņu un to, kā atcerēšanos ietekmē apkārtējā vide. Apkopojot nejaušus atmiņu uzplaiksnījumus, pagātnes pārpalikumus un kombinējot tos ar mirklīgām emocijām, viņa rada stāstus, balstītus uz bērnības sajūtām un klusiem novērojumiem.

Māksliniece stāsta: “Es dzīvoju savu dzīvi sezonāli, taču četru gadalaiku vietā, man tie ir tikai divi — melanholija un haoss. Bieži vien šo sezonu maiņu nav iespējams paredzēt, tas sniedzas ārpus manas kontroles robežām. Taču šie divi noskaņojumi nav saistīti ar novembri vai jūliju, tie mainās atkarībā no mirklīgām sajūtām, un tajā brīdī es izvēlos ļauties šim procesam. Melanholija sniedz man atmiņu uzjundījumu, tiekšanos atpakaļ pie saknēm un konceptuālu tīrību, savukārt haoss dāvā destrukciju un citus ‘priekus'. Parasti tas uzkavējas ilgāk nekā pieklātos un vienīgais veids, kā tikt no haosa vaļā ir mest visu uz virsmas. Jebkāda veida. Gluži kā attīrīšanās rituālā.”

temporary.lv ir jaundibināta organizācija, kuras kodolu veido scenogrāfs, vizuālais mākslinieks Krišjānis Elviks un kuratore Tīna Pētersone. Platforma fokusējas uz site-specific, procesuālām un starpdisciplinārām laikmetīgās mākslas formām.

temporary.lv
Plieņciema pludmalē, Krasta ielā 1

 

Lijas Rages izstāde “Par dzīvi! Lehaim!”
Lipkes memoriālā
4. augusts–25. oktobris

No 4. augusta līdz 25. oktobrim Lipkes memoriālā skatāma mākslinieces Lijas Rages izstāde “Par dzīvi! Lehaim!”

Veidojot izstādi, māksliniece Lija Rage saka, ka “ar saviem darbiem un izvēlēm mēs visi atstājam pēdas un nospiedumus. Cilvēku ceļi krustojas, un mūsu izdarītās izvēles rada sekas un iespaido citus, tāpēc izstāde ir par dzīvi.”

Žaņa un Johannas Lipkes izvēle 2. pasaules kara laikā glābt nāvei nolemtos, pasargāja no bojāejas Lijas tēvu - Mihaelu (Moiseju) Ragi. Ja esi izglābis vienu dzīvību, esi izglābis visu pasauli, ja esi izglābis vienu cilvēku - esi izglābis viņa bērnus. Kāds no šiem bērniem varēja kļūt par mākslinieku, kā Lija, un radīt pasauli, kas turpināsies.

Lija Rage ir tekstilmāksliniece, viņa ar izcilu rūpību kārto dziju un šķiedru pavedienus, tin un sien ar metāla stieplēm un dzīpariem, viņas krāsu siltums un koka irbulīšu asie gali rada spriegotu dzīves audeklu. Izstādes nosaukums “Par dzīvi! Lehaim!” atgādina arī par vārdiem, kurus ebreji saskandinot novēl jau divtūkstoš gadus, jo sanākt kopā un satikt otru cilvēku ir dzīve. Tā iepinusies Lijas darbos, jo visi mēs esam saistīti, karājamies vienā garā diegā, kuru pin mākslinieces pirksti.

Lipkes memoriāls
Mazais Balasta dambis 9, Rīga

 

Lienes Pavlovskas multimediālā instalācija “Piena upes un ķīseļa krasti”
Tallinas ielas kvartālā
5. augusts

Tallinas ielas kvartālā “Laikmetīgo trešdienu” ietvaros 5. augustā Liene Pavlovska veidos arhitektūru un skatītāju iekļaujošu multimediālu instalāciju “Piena upes un ķīseļa krasti”, kas ir performatīvu instalāciju sērija.

Pavlovsku interesē kā veidojas kolektīvu vēlmju reprezentācijas un kā pagātnes, tagadnes un nākotnes naratīvi tiek konstruēti nosacītā urbānā skatuvē. Darba ietvaros Liene meklē kopīgo pilsētvides un teātra izrādes veidošanas procesā, uz ideoloģiju skatoties kā uz metaforisku teātra režisoru. Lieni interesē aktiera un skatītāja lomas, kā arī mainīgā robeža starp tām. Kad pienāk brīdis kāpt uz skatuves? Kad pasivitāte kļūst par aktīvu līdzdarbību?

Izstādē iekļauti darbi, kas tapuši sadarbībā ar fotogrāfu Mirko Podkowik un horeogrāfi Sintiju Siliņu. Lomās: Naomi Credé, Elisa Grasso, Inga Raudinga un Dita Zariņa Aigare.

Liene Pavlovska ir māksliniece un scenogrāfe. Viņas darbi konstruēti ap interesi par sociāli - ekonomiskiem sabiedrības iekārtas modeļiem un no tiem izrietošām kolektīvām vēlmēm, kā arī kā tās nosaka cilvēku un citu būtņu dzīves telpu. Kā iztēloties jaunus, iekļaujošus nākotnes scenārijus uz esošo ideoloģiju drupām? Veidojot multimediālas, telpiskas instalācijas, Liene pēta kā runāt par steidzami būtisko. Liene studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, Rīgā ( BA; MA ) un Sandberga institūtā, Amsterdamā ( MA ).

Laikmetīgās trešdienas  

 

Gundegas Muzikantes personālizstāde “Ceļojums uz papīra”
Kalnciema kvartāla galerijā
5.–29. augusts

No 5. līdz 29. augustam Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma Gundegas Muzikantes personālizstāde “Ceļojums uz papīra”.

Gundegas Muzikantes darbos fantāzijas radītais ērti sadzīvo ar reālo, dzīvē uzmanīgi novēroto. Izstādē aplūkojamie izteiksmīgie tēli un smalkām detaļām raksturotā vide tapusi uz mākslinieces iemīļotā materiāla – papīra, kas jūtīgi ļauj atsegt akvareļa toņu maigās nianses, zīmuļa radīto faktūru un kolāžas daudzveidīgās iespējas.

Gundega Muzikante ir viena no pieredzējušākajām Latvijas ilustratorēm, kuras darbi latviešu ilustrācijai piedod laikmetīgi spilgtu un daudzpusīgu raksturu. Veidojusi ilustrācijas un grafisko dizainu vairāk kā 30 bērnu grāmatām, 2019. gadā nominēta H.K Andersena balvai un Astrīdas Lindgrēnas memoriālajai balvai, ieguvusi Starptautisko Jāņa Baltvika balvu grāmatu mākslā (2014.g.) 2009. gadā radījusi animācijas filmiņas “Dzeguze un viņas 12 vīri” māksliniecisko veidolu.

Gundega Muzikante stāsta: “Grāmata un ilustrācija ir veids kā, fantāzijas slūžas atverot, izdzīvot brīnumainu pieredzi, kā doties ceļojumā, ko neierobežo laika un telpas praktiskie nosacījumi. Un jūsu ceļabiedri, iespējams, arī nebūs no ikdienas pasaules!”

Kalnciema kvartāla galerija 
Kalnciema iela 35, Rīga

 

Tima Ingolda lekcija “Jaunā, vecā un šībrīža paaudze”
RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros
6. augusts

6. augustā plkst. 19:00 RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros notiks Tima Ingolda lekcija “Jaunā, vecā un šībrīža paaudze”.

Tims Ingolds (Tim Ingold) uzskata, ka iztēle nojauc robežas starp nākotni un pagātni. Viņa tekstos iztēle tik cieši savijusies ar uztveri un atmiņu, ka tās kļūst neiespējami aplūkot katru atsevišķi. Priekšstatu par stingri nošķiramu nākotni, kas, ne soli nenovirzoties, nāk mums arvien tuvāk, Ingolds atspēko ar ideju par iztēli kā darbību, tehniku un priekšmetu ikdienas dzīves ainās, uz mūsu pasaules pastāvīgās dzimšanas sliekšņa. Valdošajā vērtību sistēmā, kas pamatā mūsu institūcijām, izglītība un sociālā aprūpe tiek veltīta tam, lai sagatavotu bērnus jau iepriekš noteiktai nākotnei un nošķirtu no sabiedrības vecos cilvēkus, kuriem šī nākotne pienākusi jau par vēlu. Taču mazi bērni un veci cilvēki, atšķirībā no pieaugušajiem, kuri orientēti uz konkrētu mērķu sasniegšanu, dzīvo saskaņā ar noturīgākiem laika ritmiem. Viņiem iztēle nav spēja uzburt gara acu priekšā nākotni, kas jau pienākusi aizsniedzamā attālumā. Tāpat arī atmiņa nav jau apraktas pagātnes atsaukšana prātā. Savā lekcijā “Jaunie, vecie un šībrīža paaudze” Ingolds runā par to, ka iztēle un atmiņa saplūst kaut kādā “ārpus-sfērā”, kas nav ne pirms, ne pēc, bet pieder pilnīgi atšķirīgam laika reģistram.

Tims Ingolds ir Aberdīnas Universitātes sociālās antropoloģijas emeritētais profesors. Viņš ir Britu akadēmijas un Edinburgas Karaliskās biedrības īstenais loceklis. Inglods sarakstījis darbus “Anthropology: Why It Matters (2018)”, “The Life of Lines” (2015), “Being Alive: Essays on Movement, Knowledge and Description” (2011), “Lines: A Brief History” (2007), “Tools, Language and Cognition in Human Evolution” (ar Ketlīnu Gibsoni, 1993) un “The Appropriation of Nature” (1986), kā arī daudzas citas grāmtas un publikācijas.

RIBOCA2

 

Annas Heinrihsones izstāde “Aiz kadra”
Galerijā “Māksla XO”
6.–26. augusts

Anna Heinrihsone. Vecais koks. 2019, audekls, eļļa, 6 0x 60 cm

No 6. līdz 26. augustam galerijā “Mākslas XO” skatāma Annas Heinrihsones izstāde “Aiz kadra”.

Anna Heinrihsone jau vairākus gadus kā savu glezniecības motīvu izmanto fotogrāfijas no ģimenes arhīva (laika periodā sākot no 1930. līdz 1950. gadiem). Koncentrējoties uz momentiem, kuros varoņi ir savstarpēji emocionāli tuvi un atbrīvoti – gan pārīša pirmais brauciens ar riteņiem, gan slēpotāja, kura nav droša par savu prasmi, gan mammas sitiens pa futbola bumbu – gleznās tiek pārvērsts garā vizuālā līnijā. Tas, kas notiek aiz kadra, ir fotogrāfijas turpinājums gleznā. Pagātnes melnbaltā bilde pārtop iedomātā darbībā. Miniatūrgleznas formātos fotogrāfijas motīvs atdzīvojas no melnbaltā līdz krāsai, tas plešas un parāda to, kas nav redzams mazajā ar roboto maliņu ierāmētajā senajā fotogrāfijā.

Par jaunākās izstādes iedvesmas avotu Annai Heinrihsonei kalpojusi sastapšanās ar vācu fotogrāfiju kolekcionāra Johena Raisa (Jochen Raiß) grāmatu “Frauen auf Bäumen” (“Sievietes kokos”). Tajā, kā vēsta nosaukums, Johens Raiss ilgākā laika posmā ir apkopojis melnbaltas fotogrāfijas, kurās iemūžinātas sievietes, ierāpušās visdažādāko koku lapotnēs. Izstāde “Aiz kadra” ir aizsākums Annas Heinrihsones un Johena Raisa tālākam projektam – kopizstādei Vācijā un Latvijā.

“Fotogrāfijās redzamo cilvēku aizkadra noslēpums fascinē. Un mēs varam tikai minēt, vai apkārt norisinājās bērnu ballīte, vai tas bija divvientulības punkts, vai arī aizmukšana no piknika kņadas. Starp citām smalkām attiecību formām ir tikai viena, kura redzama fiksācijā – tā ir fotogrāfa un viņa modeļa savienojuma trauslā līnija. Uzticēšanās, skatiens, poza (visbiežāk iespriegota skaistā izliekumā), taču visam pāri teju intīms, atkailināts skatiens... (Anna Heinrihsone) “Vai es esmu skaista? Vai es esmu skaista visā augumā? Vai es esmu skaista arī roku pirkstos?” Fotogrāfs sniedz šo mirkļa apstiprinājumu, bez atbildības par nākotni, bez solījuma to izpildīt. Šī līnija, šis maigais, uzticīgais sekundes kontakts, jūtīgāks par skūpstu. “Vai tā ir labi? Varbūt nedaudz pa kreisi? Vai pavērt lūpas?” Horizonts paplešas līdz tā gali satiekas vienā punktā, aplis noslēdzas lodē. Objektīva diafragma ieelpojot aizveras. “Būs skaista bilde,” saka fotogrāfs. Apkārtne atdzīvojas, skaņas atgriežas, modele atceras par atraisījušos kurpes siksniņu.

Anna Heinrihsone ir viena no ievērojamākajām Latvijas laikmetīgajām scenogrāfēm un kostīmu māksliniecēm ar starptautisku pieredzi. Kopš 1995. gada radījusi dekorācijas un kostīmus vairāk nekā 90 teātra izrādēm Latvijā (Jaunais Rīgas Teātris, Valmieras drāmas teātris, Latvijas Nacionālā Opera un Balets), Igaunijā (Tartu Vanemuine teātris) un Krievijā (MHAT/Maskavas mākslas teātris, Novosibirskas operas un baleta teātris). Anna Heinrihsone astoņas reizes ir bijusi nominēta “Spēlmaņu nakts” balvai par labāko kostīmu dizainu, un divas reizes – 2000. un 2012. gadā to ieguvusi. Anna Heinrihsone absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu (1996). Paralēli scenogrāfijai sarīkojusi 13 personālizstādes un piedalījusies vairāk nekā 30 glezniecības un scenogrāfijas izstādēs Latvijā un ārzemēs. Viņas darbi atrodas publiskās kolekcijās - Latvijas Nacionālā Mākslas muzejā (Rīgā, Latvijā), Swedbank laikmetīgās mākslas kolekcijā (Rīgā, Latvijā) un KUMU (Tallina, Igaunija) kolekcijās.

Galerija “Mākslas XO”
Elizabetes 14, Rīga

 

Pauļa Liepas izstāde “Dažāda garuma viļņi”
Galerijā “Māksla XO”
6.–26. augusts

Paulis Liepa. N19620R. 2020, augstspiede uz papīra, finiera, 145 x 200 cm

No 6. līdz 26. augustam galerijā “Mākslas XO” skatāma Pauļa Liepas izstāde “Dažāda garuma viļņi”.

“Mana jaunākā izstāde ir par lietu mainību, daļiņu savstarpējo mijiedarbību un peldēšanu pa sinusoīda līkni, no krēslas zonas izpeldot gaismā un atpakaļ. Atmosfēras spiediena nevienmērība, gaisa masas un garastāvokļu svārstības, kas pastiprina karogu viļņošanos un viedokļu sadursmi, vai saskaņā ar enerģijas zūdamības likumu, gaidot šo svārstību pilnīgu apstāšanos,” stāsta Paulis Liepa.

Paulis Liepa – šobrīd ir viens no zināmākajiem Latvijas grafiķiem ar spilgtu un atpazīstamu rokrakstu. Izmantojot šķietami neitrālas un nepretenciozas vienības, mākslinieks reflektē par filozofiskiem un aktuāliem notikumiem plašā diapazonā no pēdējā laika kara sadursmes punktiem līdz vienkāršiem sadzīves priekšmetiem un tēmām. Paulis Liepa (1978) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1997–2003). Kopš 1996. gada sarīkojis 14 solo izstādes Latvijā, Igaunijā, Dānijā un Krievijā un piedalījies vairāk nekā 60 grupu izstādēs un starptautiskos projektos Latvijā un ārpus tās. Pauļa Liepas darbi atrodas vairākās publiskās un privātās kolekcijās – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīga, Latvija), Deutsche Telekom mākslas kolekcija (Berlīne, Vācija), KAI10|Arthena Fonds (Diseldorfa, Vācija), Simmons Contemporary mākslas kolekcija (Londona, Lielbritānija), Kaļiņingradas Valsts mākslas galerijā (Kaļiņingrada, Krievija); Dinas un Jāņa Zuzānu privātkolekcijā (Rīga, Latvija), Marijas Larsson (Maria Larsson) mākslas kolekcijā (Cīrihe, Šveice), YUANART kolekcijā (Lucerna, Šveice), Žila Fuša (Gilles Fuchs) privātkolekcijā (Parīze, Francija), Zdeneka Fēliksa (Zdenek Felix) privātkolekcijā (Minhene, Vācija), Beatrikses Miljē (Beatrix Millies) privātkolekcijā (Berlīne, Vācija) u.c.

Galerija “Mākslas XO”
Elizabetes 14, Rīga

 

Mākslinieku apvienības “4K” izstāde “45,5m2”
zinātnes un mākslas centrā “Brūzis” Cēsīs
6. augusts–6. septembris

No 6. augusta līdz 6. septembrim zinātnes un mākslas centrā “Brūzis” Cēsīs būs skatāma mākslinieku apvienības “4K” izstāde “45,5m2”

Viņi ir četri kursabiedri – Andris Kaļiņins, Ieva Stalšene, Madara Mela un Katrīna Ieva. Satikušies Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas apakšnozarē. Vienojušies un izveidojuši “4K”, kurus šobrīd vieno interese par glezniecību.

Bijušais alus brūzis pārtaps par skatuvi lielformāta mākslas darbiem. Lugas teksta vietā šoreiz personīgie pārdzīvojumi, kuri kļuvuši par viņu radītās mākslas galveno izteiksmes līdzekli. No redzamā un neredzamā, vārdu spēles, psiholoģiski konstatējamā un pašrefleksijas nonāksiet līdz verbāli neizsakāmajam un vietām nekaunīgi trāpīgam pārdzīvojuma formulējumam. Prožektoru gaismā tie šķietami fiziski pārņems telpu. Gan fiziski, gan pārnestā nozīmē. Izmēros lielie darbu formāti, kas no kopējās platības aizņem ap 45,5 m2, izstādes telpu pārvērtīs par ideju vēstījumu vietu. Izstādes apmeklētāju prātos cenšoties raisīt pārdomu un asociāciju virkni.

Zinātnes un mākslas centrā “Brūzis”
Lenču iela 11, Cēsis

 

Arvila Lindes izstāde “Raganas”
Mākslas galerijas “Putti” telpās
7.–31. augusts

 

Mākslas galerijas “Putti” telpās no 7. līdz 31. augustam būs skatāma mākslinieka Arvila Lindes izstāde “Raganas”. Lielformāta gleznu sērija par spēcīgām personībām - Rīgas raganām, kas radusies iedvesmojoties no Raiņa “Uguns un nakts” Spīdolas tēla. Mistiskā, raganiskā būtne, kas sevī apvieno žilbinošu daili un netveramus bezdibeņus. Par spīti savai sadarbībai ar tumsas spēkiem, tā vienmēr ir spējīga noraidīt Melnā bruņinieka aicinājumu, pildīt likteņa nolemtību. Tā vietā viņa izvēlas radīt savu! Būtne, kas smeļ sevī spēkus un gudrību no netveramām sfērām un spēkiem, ko citi nesaprot, vai no kā baidās. Viņa apzinās, ka bez tumsas, nevar būt gaisma.

Mākslinieks aizvedīs skatītāju pa misticisma, folkloras un aizmirstu spēku ceļu, ievedot to nepieradinātā tumsā, kur ironiskā kārtā ved arī pasaulē šobrīd notiekošie procesi. Tumsā, kur mīt visdažādākie meža zvēri un citas zināmas, un nezināmas būtnes, lai piefiksētu laika un telpas garu caur pasakas metaforu.

Stāsts par tumsu, nakts radībām, nedaudz pagānismu, nedaudz folkloru, taču, galvenokārt, par spēcīgām personībām, par sievietēm.

Mākslinieks Arvils Linde ir labi pazīstams Latvijas modes un mākslas pasaulē. Ieguvis bakalaura un maģistra grādus Modes dizainā (Latvijas Mākslas akadēmijā) un maģistra grādu glezniecībā (Latvijas Mākslas akadēmijā). Pēc vairāku modes kolekciju radīšanas, pēdējos 5 gadus aktīvi darbojas un ieguvis strauju atpazīstamību vizuālās mākslas lauciņā, pievēršoties ilustrācijai, un glezniecībai.

Mākslas galerijas “Putti” telpas
Peitavas iela 5, Vecrīga

 

Jāņa Kupča personālizstāde “Puškinam bija četri dēli, un visi idioti”
Rīgas Porcelāna muzejā
7. augusts–27. septembris

Jānis Kupčs. “Noslēpums”. Foto: Alvis Misjuns

No 7. augusta līdz 27. septembrim Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma Jāņa Kupča personālizstāde “Puškinam bija četri dēli, un visi idioti”.

Jāņa Kupča rokraksts keramikā aizrauj ar savu inteliģenti asprātīgo darbu saturu. Jaunākie darbi tapuši iedvesmojoties no Daniila Harmsa grāmatas “Gadījumi”. Autors ar saviem darbiem necenšas ilustrēt absurda literatūras autora stāstu krājumu, bet, domājot par izstādi Rīgas Porcelāna muzejā, mākslinieks ir turējis šo grāmatu sev tuvumā un cer, ka arī pacietīgajam izstādes vērotājam šī grāmata nav sveša. “Situācijas un notikumi, kurus mums nākas piedzīvot, lasot šo grāmatu, ļauj savādāk, uz tiem paskatīties, top vieglāk elpot un atkal sajūti zemi zem kājām,” stāsta Jānis Kupčs. Izstādes nosaukums “Puškinam bija četri dēli, un visi idioti” izvēlēts par godu tāda paša nosaukuma stāstam grāmatā. Izstādē būs eksponēti arī agrāk tapuši darbi, kuros materializējušies pārdzīvojumi un piedzīvojumi.

Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga

 

Alternatīvais kamermūzikas festivāls Sansusī
Aknīstē un tiešraidēs
7.–9. augusts

 

No 7. līdz 9. augustam – Aknīstē notiks septītais alternatīvais kamermūzikas festivāls Sansusī. Lai gan klātienē festivālu varēs baudīt ierobežots skaits cilvēku, organizatori nodrošinās iespēju kļūt par Sansusī apmeklētājiem attālināti neierobežotam cilvēku skaitam no jebkuras vietas, kur ir interneta pieslēgums. Trīs dienu garumā mājaslapā sansusi.lv varēs baudīt festivāla programmu savās viedierīcēs, iegādājoties tiešraides pieejas kodu. Lai pēc iespējas vairāk iejustos Sansusī atmosfērā, bez mākslinieciskās programmas tiešraidēm attālināti varēs iesaistīties arī ģimenes spēlē, baudīt Susējas meža ainavas, kā arī vērot starptautiskas mākslinieku grupas Membra multimediālu programmu, kas sagatavota tieši festivāla digitālajai videi.

Šogad Sansusī programma balstīsies vairāk muzikālajos notikumos. Tā būs baudāma trīs dažādos digitālās pārraides veidos – tradicionāli filmētas tiešraides, ar virtuālās realitātes elementiem papildinātas tiešraides un interaktīvi iekļaujošie notikumi. Tiešraidi nodrošinās digitālo risinājumu apvienība Serviss. Daļu festivāla koncertu pēc kāda laika varēs noskatīties atkārtoti, tomēr liela daļa notikumu būs piedzīvojami tikai šajās trijās Sansusī dienās. Festivāla tiešraides kodu var iegādāties festivāla mājaslapā sansusi.lv, tā cena ir 7.00 EUR, un viens kods dod iespēju Sansusī programmai pieslēgties no vienas iekārtas (viedtelefona, planšetes, datora vai televizora).

Festivāla dibinātājs Armands Siliņš: “Zināms, ka latvieši māk organizēt dārza ballītes, cilvēku ar organizēšanas iemaņām un izdomu Latvijā netrūkst – cik daudz lielisku stāstu no apkārtējiem dzirdēts par episkām svinībām savos pagalmos! Tad nu rosinām ikvienu, kas vēlas iegūt citādāku festivāla baudīšanas pieredzi, veidot pašiem savas mazās festivāla vēstniecības dārzos, pagalmos, garāžās, viesistabās vai bēniņos ar tematisko nosaukumu Sansusī! Mums ļoti interesē, kas no tā visa sanāks, tāpēc aicinām dalīties ar saviem radošajiem risinājumiem sociālajās platformās, lietojot tēmturi #festivalsSansusi.”

Alternatīvais kamermūzikas festivāls Sansusī 

 

Jāņa Blanka izstāde “Pēc Rodžera van der Veidena”
Galerijā “Alma”
Līdz 24. augustam

Līdz 24. augustam galerijā “Alma” skatāma Jāņa Blanka izstāde “Pēc Rodžera van der Veidena”. Izstādē redzamas divas sievietes, kuras ir vienlaikus atpazīstamas un anonīmas. Tas tāpēc, ka mēs viņas esam redzējuši citviet –uz Jaunā Rīgas teātra skatuves. Anonimitāti viņām piešķir Jāņa Blanka glezniecība. Baibas Brokas un Gunas Zariņas ģīmetnes novietotas viena otrai blakus uz spilgta fona.

“Jānis Blanks ir ne tikai ietērpis abas sievietes gleznu pirmavotā, bet arī gleznošanas procesā šo pirmavotu dekonstruējis. Lai arī pirmavots viņa darbos ir nolasāms un tie zināmā mērā uztverami kā citāti, Blanks, adaptējot Rodžera van der Veidena portretus, apliecina mākslinieka apziņā pastāvošo tiekšanos pēc ideāliem, kas sakņojas Rietumu mākslas vēstures kanonā. Viņš pēc tiem tiecas patiesi renesansei raksturīgā garā ne tikai tāpēc, ka viņa darbu izejviela ir pati renesanse, bet arī tāpēc, ka viņa attieksme pret glezniecības mediju sakrīt ar precizitāti, kas raksturo Ziemeļu renesanses vecmeistarus.

Daudzi Rodžera van der Veidena portreti gleznoti kā diptihi – tā ir forma, kuru viņš palīdzēja popularizēt. Veramos divu paneļu darbos portretējamais, visbiežāk novietots diptiha labajā pusē, tika attēlots iepretim sakrālam tēlam. Piemēram, Jaunavai Marijai ar Bērnu. Tomēr glezna, kas kalpo par pamatu Baibas Brokas portretam – Jaunas sievietas portrets, kas tapis laika posmā starp 1435. un 1440. gadiem – ir īpatnējs gadījums. Iespējams, tas bijis privāts pasūtījums, jo sieviete nav lūgšanas pozā. Pastāv arī uzskats, ka oriģinālajā gleznā redzamā sieviete ir autora dzīvesbiedrene.

Vēstures dekonstrukcija rada iespēju apspēlēt, piemēram, glezniecības kanonu. Jānis Blanks spēj iztukšot Rodžera van der Veidena darbus un prasmīgi aizstāt izņemto ar jaunu informāciju. Šādi viņa gleznas no šķietami amizantām vecmeistaru darbu imitācijām pārtop autonomos laikmetīgās mākslas paraugos. Deformējot vienu no svarīgākajām mākslas komponentēm, proti, vēsturisko kontekstu, mākslinieks ir spiests to aizvietot ar kaut ko līdzvērtīgu – ko tādu, kas iekļaujas kopējā elementu kompozīcijā. Tādēļ svarīgākais šajos darbos nav to tehniski filigrānais izpildījums, bet mūsdienu sieviešu ģīmetņu un flāmu vecmeistaru glezniecības bezmaz vai sirreālais pretnostatījums. Atšķirībā no māksliniekiem, kuri kaiķē klasisko mākslu, atsaucoties uz glezniecības vēstures šedevriem, Jānis Blanks pret Rietumu mākslas vēsturē iedibinātajām glezniecības tradīcijām izturas ar lielu pietāti. Šīs sievietes viņa gleznās iederas organiski. Mākslinieka pieeja, veidojot abus portretus, aizstāj to, kas no tiem ir izņemts. Gala rezultātā veiktā transformācija un vecmeistaru darbu apropriācija ir gandrīz vai nemanāma. Liekas, redzamais nemaz nav replika,” izstāde aprakstā raksta Tomass Pārups.

Galerija “Alma” 
Tērbatas iela 64, Rīga

 

Lindas Klētnieces fotogrāfiju izstāde “Face Times”
Tērbatas ielā 48
Līdz 17. septembrim

Tērbatas ielā 48 līdz 17. septembrim skatāma Lindas Klētnieces fotogrāfiju izstāde “Face Times”. Fotogrāfiju sērijā autore turpina aplūkot jau iepriekš aizsākto tēmu — mūsdienu sabiedrību digitālajā laikmetā. Projekts īstenots pašizolācijas laikā šī gada pavasarī, bet tā ideja radusies, studējot pasaulē pazīstamā “Magnum” grupas fotogrāfa Antuāna Dagatas meistarklasē. “Covid-19 sociālās distancēšanās laikā tie ir digitālo ierīču ekrāni, kas tuvina cilvēkus,” stāsta fotogrāfiju sērijas “Face Times” autore Linda Klētniece. “Izolācijas laikā vienīgā iespēja uzņemt citu cilvēku fotogrāfijas bija, fotografējot caur ekrānu — satiekoties video plaformās. Šajās tikšanās reizēs, sarunās mēs tuvojāmies viens otram, taču pavisam citā, savādā veidā. Fotogrāfijas atklāja ieslodzījuma sajūtu, vientulību, izolācijas noskaņu un mūsu piedzīvoto šajā starpstāvoklī — neziņas un nenoteiktības gaisotnē. Vienlaikus mēs bijām pateicīgi, ka varam ir tehnoloģijas, ar kuru palīdzību varam sazināties. Šobrīd, kad laiks izolācijā iespējams ir aiz muguras, varam uz to atskatīties un izvērtēt šī brīža sajūtas, spēju uztvert pasauli daudz pilnīgāk, piedzīvojot citu klātbūtni, realitāti un attiecības pavisam citā līmenī,” komentē Linda Klētniece. Šī gada pavasarī, kad ar ekrānu starpniecību kameru neskaidrajā miglainumā tika fiksēti ap 100 portreti, atklājot savādu jaunā laikmeta šķautni.

Linda Klētniece vairāk nekā 15 gadus strādā fotomākslas jomā. Mākslas izglītību viņa guvusi Cēsu Mākslas skolā, Valmieras Lietišķās mākslas vidusskolā un Santamonikas koledžā, Kalifornijā, ASV, kur studēja figurālo glezniecību.

Izstāde “Face Times”
Tērbatas iela 48, Rīga

 

Jauni darbi izstādē “Savvaļa”

Foto: Pēteris Vīksna

Izstāde “Savvaļa” mežonīgā dabas teritorijā starp Dūķiem un Jaundrustiem jau aplūkojama no 10. jūlija ar Andra Eglīša, Raita Hroloviča, Kates Krolles un Reiņa Bērziņa, Austra Mailīša, Katrīnas Neiburgas, Jāņa Novika, Kaspara Podnieka, Lienes Rumpes, Kristīnes Upītes un Lindas Vidgorčikas dalību.

No 1. augusta tai pievienojušies jauni mākslas darbi, ko veidojuši Tēmu Korplea (Teemu Korpela, Somija), Elza Sīle un Laimdota Malle, kā arī Andris Eglītis. Savukārt interneta portāls “Satori” kopā ar literātiem izveidojis “Savvaļas burtnīcu” ar latviešu autoru tekstiem, kas tapuši izstādes apmeklējuma iespaidā. Burtnīca turpmāk būs pieejama lasīšanai divās īpaši iekārtotās dabas lasītavās.

Atgādinām, ka mākslinieku darbi izvietoti divu sarežģītības līmeņu maršrutā, kas apmeklētājiem sagādās mākslas un dabas sastapšanas prieku. Katrs var izvēlēties, kā “Savvaļu” piedzīvot – kā izpļautu celiņu vai ne vienmēr sausām kājām brienamu klejojumu ar aptuvenām norādēm. Tāpēc “Savvaļā” jādodas ar gumijas zābakiem. Cilvēki var ierasties arī ar teltīm un uzkavēties ilgāk. Izstādei nav darba laika un pieskatītāju - apmeklētājiem tā pieejama jebkurā laikā līdz gada beigām.

Plašā dabas teritorija ar pļavām, purvu, mežu un ieaugušām mājokļu drupām vairāku gadu garumā bijusi Andra Eglīša savvaļas darbnīca, vienatnes radošo klejojumu un dabas materiālu ieguves vieta – piemēram, tieši šeit radīti ar Purvīša balvu novērtētie “Zemes darbi”, iegūtas dabisko izejmateriālu gleznošanas krāsas no smiltīm, māla, dubļiem, purvā gulējuši bebru apstrādātie baļķi, no kuriem tēstas skulptūras. Ideja par “Savvaļas” iekārtošanu plašākam cilvēku lokam dzimusi jau sen, taču tieši pandēmijas laiks bija impulss to izdarīt, lai turpinātu samazināt pilsētas dzīves ātrumu un pieredzētu vietējo ceļojumu prieku.

Ieeja izstādē ir bez maksas.

Izstāde “Savvaļa”
Lokācijas koordinātas 57°12'43.4"N 25°58'05.7”E, maršruts no Rīgas 

Saistītie raksti