Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

14.09.2020

Mākslinieces Annas Malickas izstāde “Trance Patrol”
cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros
kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur”
14.–19. septembris

No 14. līdz 19. septembrim kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur” norisināsies jaunās mākslinieces Annas Malickas izstāde “Trance Patrol“, kas nedēļu būs skatāma cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros. Māksliniece izstāžu ciklam radījusi lielformāta darbu, kas vizuāli ietver atsauces uz popmūzikas albuma vāciņu. Izpildītājas Kissy MCA miksteips ir stāsta par jaunās dāmas saskarsmi ar kārtības sargiem un tā saturu veido septiņas dziesmas, kā arī bonus track:
1. Labvakar, kas te notiek?
2. Čujs, ņuhs & poņa
3. Damsel in lil stress
4. Zaļā robeža
5. Coercion & double-talk
6. Pa kreisi, pa labi, pa kreisi
7. Please stay away from my office, we have nothing 2 talk about
Bonus track: Ballīte galā

Šī uzzīmētā mūzikas albuma karkasu veido pati ideja par to un Annas Malickas performatīvā spēle ar saturu, kurš skatītājam tiek atklāts vienīgi vizuālā veidolā, mūzikas skaņu vietā ļaujot atbalsoties klusumam.

Anna Malicka (1995) ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Kustība. Attēls. Skaņa nodaļu un ir mācījusies KASK & Conservatorium School of Arts Ģentē, Beļģijā. Savā radošajā praksē māksliniece pievēršas zīmēšanai, vērpšanai un gabaldarbu šūšanai, kurus nereti apaudzē ar performatīviem elementiem, video un paštaisītiem bītiem. Viņas darbu centrā ir subjektīvu novērojumu savstarpēja sinerģija un pārklājumi.

Kopš 2018. gada Malicka aktīvi ņem dalību mākslas procesos, ir piedalījusies galerijas Low rezidenču programmā “Ģilde”, izstādē “Academia” izstāžu zālē Arsenāls (2019) un “Pieradušie” Zaķusalā (2020). 2018. gadā māksliniece ieguvusi 2. vietu Rīgas Zīnu festivāla konkursā.

Izstāžu cikls “Iknedēļas atklājums” norisinās līdz 26. oktobrim, skatītājiem ik pirmdienu piedāvājot iepazīties ar dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbiem.

Kultūras vieta “Tu Jau Zini Kur”
Tallinas iela 10-K3, Rīga

 

Latvijas laikmetīgās keramikas izstāde “DOT/punkts”
no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas
Balvu Novada muzejā
16. septembris–31. oktobris

No 16. septembra līdz 31. oktobrim Balvu Novada muzejā būs skatāma Latvijas laikmetīgās keramikas izstāde “DOT/punkts” no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas.

Punkts ir vienlaikus sākums un beigas. Domas dziļums, pauze, gaidas pēc turpinājuma vai pabeigtības liecība. Līdzīgi kā radošās domas un idejas lidojums, kas materializējas konkrētā, līdz pilnībai veidotā mākslas darbā, vai turpina savu tālāko iedvesmas ceļu.

Izstādē skatāmie mākslas darbi ir noslēgtas formas, kas sastāv no neskaitāmiem mākslinieka pieskāriena punktiem mālam, akmens masai vai porcelānam. Vienlaikus tie ir pieskares punkti keramiķa sevis un pasaules redzējumam.

Izstādē būs skatāmi gan Latvijas laikmetīgās keramikas aizsācēju, gan jauno mākslinieku darbi.

Balvu Novada muzejs
Brīvības iela 46, Balvi

 

Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020
mākslas intervences projekts “(Ne)redzamās autores” un lekcija
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
17. septembris

Lūcija Alutis-Kreicberga. “Meitenes portrets”, 20. gs. 20.–30. gadi. No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma

17. septembrī, plkst. 17:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā prezentēs Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 mākslas intervences projektu “(Ne)redzamās autores” un plkst. 17:30 norisināsies lekcija, kuru vadīs Latvijas Fotogrāfijas muzeja pētniece Guna Ševkina.

Latvijas fotogrāfijas vēsturē ir samērā plašs maz pētītu tēmu loks. Viena no tām saistīta ar fotogrāfu – sieviešu darbību 20. gadsimta 1. pusē, tādēļ nereti var sastapties ar pieņēmumu par sieviešu sekundāro lomu fotogrāfijā. Lekcija, kurā izmantoti Latvijas Fotogrāfijas muzeja un citu atmiņu institūciju vēstures avoti, paredzēta kā mēģinājums rast ieskatu provinces fotogrāfes darba ikdienā. Pievēršot uzmanību konkrētām Pļaviņu un Kokneses apkārtnes fotogrāfēm, caur to individuāliem dzīvesstāstiem un darbības raksturojumu iespēju robežās tiks atspoguļotas arī vispārējas tendences konkrētajā laikposmā.

Vēsturnieces Gunas Ševkinas lekcija notiek Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 un Latvijas Fotogrāfijas muzeja aizsāktā pētījuma ietvaros, kas veltītas nezināmajam vai, drīzāk, neredzamajam Latvijas kultūras mantojumam. Pētījums rezultējies biennāles kuratores Šeldas Puķītes mākslas intervenču projektā pilsētvidē “(Ne)redzamās autores” un tā mērķis ir pievērst uzmanību sieviešu fotogrāfu darbam Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē, pārskatīt un paplašināt skatījumu par pagātnes notikumiem, pētot tos caur sieviešu pieredzes prizmu.

Projektā ir aktualizēta sieviešu klātesamība fotogrāfijas attīstības procesā jau no tās pašiem pirmsākumiem, kaut arī daudzi no šiem stāstiem vēl joprojām nav iekļauti kopējā pasaules mākslas vēsturē. 20. gadsimta sākumā, kad pats fotomedijs Latvijā vēl bija relatīvs jaunums, arī mākslas pasaule pret sievietēm, kas centās ielauzties kultūras sfērā, izturējās skeptiski, ko pierāda gadsimta pirmās puses Latvijas mākslas kritiķu nesaudzīgie teksti par sieviešu lomu sabiedrībā un kultūrā. “(Ne)redzamās autores” ļauj iztēloties stāstu par jaunu, emancipētu revolucionāri, salona īpašnieci un talantu piesaistītāju, fotogrāfi uz riteņa, kuras kamera fiksē vienkāršo cilvēku dzīvi, vai pulciņu ar fotogrāfēm no Kokneses apkaimes, kuru mantojumu var iepazīt, gan skatot kolorizētus attēlus uz papīra, gan turot rokā unikālus stikla negatīvus.

No muzejiem un privātkolekcijām atlasītā fotokolekcija, ievietota pilsētvidē, kļūst pieejama jebkuram garāmgājējam. Eksponējot atlasīto darbu lielformāta kopijas, tiek veidots apgrieztais reprezentācijas princips, reklāmas stendos ievietojot un izgaismojot nevis attēlus ar sievietēm, kas cenšas pārdot kādu jaunu preci vai pakalpojumu, bet gan sieviešu fotogrāfu radītos darbus.

Mākslas intervencē izmantoto fotogrāfiju oriģinālkopijas glabājas Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā un Pētera Korsaka privātkolekcijā. Projekts “(Ne)redzamās autores norisināsies Rīgā no 7. līdz 20. septembrim.

Dalībnieki: Antonija Heniņa (1897–1979), Minna Kaktiņa (1876–1949), Lūcija Alutis-Kreicberga (1889–1985), Emīlija Mergupe (1885–1972), Marta Pļaviņa (1896–1956), Ērika Zariņa (1897–1968).

Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020

 

Māras Mozgires, Daces Ziemeles un Kristīnes Kutepovas izstādes
Jūrmalas pilsētas muzejā
17. septembris–18. oktobris

Dace Ziemele. Kopā. 2020. Apgleznots porcelāns. Ø30 cm

No 17. septembra līdz 18. oktobrim Jūrmalas pilsētas muzejā būs skatāmas trīs jaunas izstādes – kamīnzālē būs skatāma Māras Mozgires un Daces Ziemeles jaunāko darbu izstāde “Jūra un mala”, bet 2. stāva zālēs Kristīnes Kutepovas gleznu un grafiku izstāde “Brīnumzeme”.

Dace Ziemele un Māra Mozgire izstādēs aktīvi piedalās kopš pagājušā gadsimta 90.gadu beigām. No 2005. gada abas kopā veido izstādes, kurās dominē kontrasts - melnbaltais pret krāsaino. Ir bijušas izstādes “Melnbaltais un krāsainais” Rīgas porcelāna muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā un Aspazijas mājā Jūrmalā, Jēkabpilī, Rojā, Kuldīgā, Valmierā un Tukumā.

Izstāde “Jūra un mala” ir turpinājums savulaik aizsāktajām kopizstādēm, bet šoreiz ar nelielu atkāpi. Kopējā izstādes kompozīcijā vairs nedominē kontrasts - melnbaltais pret krāsaino, bet tās koptēlu veido pietuvināta krāsu saspēle dažādos materiālos. Jūra un mala. Ūdens un zeme. Tik dažādas stihijas. Pirmās asociācijas - tas ir dialogs starp dinamiku un mieru. Dialogs starp mūžam kustībā esošo jūru ar saulrietu un saullēktu atspulgiem uz tās virsmas, un rāmu krastu ar pludmales smiltīm, putnu pēdām tajās, oļu ēnām un kokiem fonā. Zilo ūdens toņu pretstats smilšu okera niansēm. Bet dzīvei un dabai ir savas spēles…

Kristīne Kutepova. Kristīne Kutepova. 2020. Ūdenskritums Indijas ziemeļos. Audekls, akrils. 153x190 cm

Kristīnes Kutepovas izstāde “Brīnumzeme” ir vieta, kur, savienojas divas telpas, satiekas divi spēki - dabas varenums un gara spēks. Tur paralēli var pieredzēt divas realitātes. Brīnumzemē viss ir iespējams, sapnis ir tikpat reāls kā nomoda stāvoklis. Robežas un iepriekšnoteiktais tiek sajaukts...

Izstādes telpa sadalīta divās pieredzēs, tās abas ir nedalāmas, vienlaikus pastāvošas, vienlīdz nozīmīgas. Dabas varenība atklājas gleznieciski, gara spēks piesaka sevi grafiski.

Gara spēka telpa ir melnbalta, grafiska. Dabas varenības valoda ir gleznieciska, pasakaina. Izstādē apvienojas gleznieciskais ar grafisko, iekšējā telpa ar ārējo.

Ārējā telpā gleznās attēlota Indija, tās varenie zaļie kalni, svētā upe Ganga, enerģētiski spēcīgas vietas, kurās meditējuši svētie jogi. Piedzīvotais Indijā raisījis daudz jautājumu, uz kuriem atbildes tiek meklētas, tas bijis spēcīgs impulss sevis ieraudzīšanā. Ilūzijas vai realitātes spēles piefiksēšana, sistēmas “kļūdas” zem kurām ieraugāmas neizskaidrojamas, neparastas ikdienišķas situācijas, kas ļauj izjaukt iepriekš noteiktos rāmjus un robežas. Prāta meklēšana, kur ir prāts? Kas es esmu? Kur es esmu? Esmu gan iekšā, gan ārā. Esmu visur un nekur. Es esmu.

Katrā no gleznām caurvijošs ir miers, labestība un pacilājošs noskaņojums, tās ir kā nosacīts portāls meditācijai.

Mūzika, ko radījis Artūrs Kutepovs papildina un transformē izstādē atklāto tēmu. Kopīgā sadarbība un līdzīgie dzīves uzskati apvienojas izstādē. Mūzika mākslas radīšanas brīdī vienmēr ir klātesoša, tāpēc tā ir neiztrūkstoša sastāvdaļa arī izstādē.

Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala

 

Vensjānas Desprē lekcija “Fonocēns - putnu dziesmas daudzsugu pasaulē”
RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros
17. septembris

17. septembrī plkst. 19.00 RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros notiks Vensjānas Desprē lekcija “Fonocēns - putnu dziesmas daudzsugu pasaulē”.

“Kritisks skats uz pieņēmumu, ka valoda ir fakts, un ideja par saziņu kā praksi. Komunikācija kā neverbāli, haptiski un vairāk nekā tikai cilvēciski dialogi pretstatā priekšstatam par vārdiem kā kaut ko pašsaprotamu,” Vensjāna Desprē raksta, piesakot lekcijas tēmu.

Vensjāna Desprē (Vinciane Despret) uzskata, ka dažādas uzvedības īpatnības, ko mēdz identificēt kā faktoru, kas cilvēkus atšķir no dzīvniekiem, patiesībā nemaz nav mūsu prerogatīva. Desprē, ievērojama starpdisciplinārās dzīvnieku pētījumu jomas (animal studies) domātāja, smeļas atziņas no antropoloģijas, psiholoģijas un dzīvnieku uzvedību pētošās etoloģijas vēstures un filozofijas apcirkņiem, cenšoties izprast un atrast jaunu skatījumu uz cilvēku un dzīvnieku radniecības saitēm.

Daudzas no teorijām, kas izskaidro putnu uzvedību, pievērsušās galvenokārt konkurencei putnu vidē, konfliktiem un nepieciešamībai sargāt un aizstāvēt savas teritorijas robežas. Savā lekcijā Desprē tā vietā novirza mūsu uzmanību uz baudījumu, ko putni gūst (un sniedz) dziedot, uz putnu teritoriju robežām kā tikšanās vietām un dziesmām, ko tie iemācās no saviem kaimiņiem, arī uz domām par citiem stāstiem, kas veltīti putnu kopīgajiem dialektiem. Šie stāsti ņem vērā daudzos iemeslus, kāpēc putni tā pieķeras savām teritorijām un dzīvo tik ciešā saiknē ar tām, bet tas savukārt mums palīdz iztēloties, ko nozīmē dzīvot daudzsugu pasaulē, teritorijā, kas jādala ar tik daudziem citiem.

Vensjāna Desprē ir Ljēžas Universitātes Filozofijas nodaļas asociētā profesore. Viņa sarakstījusi grāmatu “What Would Animals Say If We Asked the Right Questions?” (2016) un sadarbībā ar Izabellu Stengersu ‒ “Les faiseuses d'histoires. Que font les femmes à la pensée?”(2011), kas 2014. gadā nākusi klajā angļu tulkojumā ar nosaukumu “Women Who Make a Fuss: The Unfaithful Daughters of Virginia Woolf” (2014).

RIBOCA2

 

Aleksandra Lozovoja personālizstāde “Neredzamās saites”
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija”
17. septembris–17. oktobris

No 17. septembra līdz 17. oktobrim klasiskās mākslas galerijā “Antonija” būs skatāma Aleksandra Lozovoja personālizstāde “Neredzamās saites”.

Aleksandrs Lozovojs ir atzīts krievu neatkarīgais mākslinieks. Dzimis 1949. gadā. Mākslinieka darbi tiek izstādīti Puškina Valsts tēlotājmākslas muzejā (Maskava), Valsts krievu muzejā (Sanktpēterburga), Maskavas Modernās mākslas muzejā, Zimmerli mākslas muzejā Ņūdžersijā (ASV), kā arī citos muzejos un privātkolekcijās. Lozovoja gleznas tika pārdotas MacDougall’s un Sotheby’s izsolēs.

Lozovojs šobrīd ir vienīgais dzīvais krievu mākslinieks, kurš mācījās tieši pie krievu avangarda meistariem. Viņa skolotāja bija Varvara Bubnova (1886 - 1983), kura strādāja un piedalījās izstādēs kopā ar V. Kandinski, K. Malēviču, P. Filonovu, A. Rodčenko un citiem. Varvara Bubnova bija viena no ievērojamākajiem pasaules avangarda pārstāvjiem, latviešu mākslinieka Voldemāra Matveja sieva un līdzgaitniece. Bubnova savu dzīvi veltīja Matveja teorētiskā mantojuma saglabāšanai un viņa darbu publicēšanai. Aleksandru Lozovoju pilnā mērā var saukt par Voldemāra Matveja sekotāju. Viņa darbos ir neredzama saikne gan ar Matveju, gan ar Bubnovu. Pie Bubnovas Lozovojs mācījies 12 gadus.

2008. gadā Lozovojs izdeva grāmatu, kas kļuva par bestselleru: “Lielo meistaru kļūdas”, kurā viņš norāda, ka pasaules šedevru analīze un izpēte tika veikta, pamatojoties uz Matveja izstrādātajiem principiem.

Neredzāmas saites ar Latviju ļauj uzskatīt Lozovoju ne tikai par krievu, bet arī par starptautisku mākslinieku. Viņa darbi kopš 1988. gada izstādīti dažādas valstīs: Krievijā, Itālijā, Vācijā, ASV, Spānijā, Dienvidāfrikā, Šveicē, Grieķijā.

Klasiskās mākslas galerija “Antonija”
Brīvības iela 157, Rīga

 

Diskusija “Nākotnes vīzijas”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 ietvaros
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
18. septembris

Santa France. “Interjers #13 / Kultūras nams”, 2016

18. septembrī plkst. 18:00 izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 ietvaros notiks diskusija “Nākotnes vīzijas”.

Pēdējā desmitgadē laikmetīgās mākslas izstādēs un teorētiskos rakstos bieži klātesošs ir postinterneta jēdziens. Viena no pirmajām, kura sāka izmantot šo jēdzienu laikmetīgās mākslas diskursā, bija mediju teorētiķe un māksliniece Marisa Olsone. Viņa to attiecināja uz mākslu, kas a) nevarētu eksistēt pirms interneta (tehnoloģiski, fenomenoloģiski, eksistenciāli), un b) kas savā formā radusi kādu ietekmi no interneta.

Viena no visbiežāk sastopamajām tā sauktās postinterneta mākslas izpausmēm, īpaši jauno mediju mākslā, ir virtuālu fantastisku realitāšu un telpu radīšana. Mākslinieki veido gan unikālas nozīmju un formu pasaules, gan hibrīdas un ironiskas parodijas, spēlējoties ar labi zināmiem simboliem un instrumentiem. Bieži tā ir kritika šodienas sociālpolitiskajai realitātei un interpretatīvi minējumi par pasaules nākotni vai eskeipisms. Jebkurā gadījumā, mūsdienu modernie mediji sniedz arvien interesantākas un efektīvākas iespējas šādu konstruētu un daļēji konstruētu pasauļu un interpretāciju radīšanā. Kāda – utopiska vai distopiska – laikmetīgajā mākslā iezīmējas mūsu visu kopīgā nākotne? Un kādu turpmāko attīstību 21. gadsimtā mēs varam paredzēt attēlam un laikmetīgajai mākslai kopumā?
Diskusijas mērķis ir analizēt, kādas iespējas un izaicinājumus ne vien saturiski, bet arī formāli internets un jaunās tehnoloģijas ir sniegušas laikmetīgās mākslas stratēģijām līdz šim, un to, kas laikmetīgo mākslu varētu sagaidīt nākotnē. Daloties novērojumos un analizējot pašiem savas radošās prakses, sarunas dalībnieki mēģinās identificēt šobrīd aktuālākās postinterneta parādības Latvijas laikmetīgajā mākslā.

Diskusijā piedalās mākslas zinātniece un kuratore Šelda Puķīte, multimediju mākslinieces Santa France un Līga Spunde, kā arī dramaturgs Evarts Melnalksnis. Diskusijas moderatore – kuratore un mākslas pētniece Līna Birzaka-Priekule.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle
Kungu iela 3, Rīga

 

“Slepenā tikšanās” – radošā darbnīca ar mākslinieci Līgu Spundi
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
20. septembris

Līga Spunde. “Slepenā tikšanās # 1”, 2020.

20. septembrī no plkst. 12:00 līdz 16:00 izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 ietvaros notiks radošā darbnīca “Slepenās tikšanās” ar mākslinieci Līgu Spundi.

Jau kādu laiku viltus ziņas kļuvušas par pavisam ikdienišķu parādību. To klātbūtni lielākā daļa no mums apzinās, taču nereti joprojām piedzīvo mulsumu konfrontācijas brīžos.

Tehniski projicējot realitāti un radot šķietami neapšaubāmu īstenības attēlojumu, fotogrāfija reiz izkonkurējusi glezniecību. Tā nereti kalpojusi par zibenīgu pierādījumu gan noziegumiem, gan vēsturiskiem notikumiem, arī personas identitātei. Tomēr attēls vēl nekad nav bijis tik redzams un populārs kā mūsdienās. Tā izmantojums un pieejamība strauji augusi, sevišķi kopš 1999. gada, kad Japānā tika radīts pirmais mobilais telefons ar iebūvētu fotokameru. Ne velti šo divdesmit gadu laikā fotografēšana no specifiskas profesijas kļuvusi par vienu no iemīļotākajiem vaļaspriekiem un efektīvākajiem rīkiem mārketingā. Taču līdz ar milzīgo pieprasījumu pēc fotogrāfijas mainījusies arī attēla loma un atbildība attiecībā uz īstenības attēlojumu.

Attēla manipulācijas iespējas vēl nekad nav bijušas tik viegli pieejamas, precīzas un grūti atdalāmas no sākotnējā oriģināla. Kas gan tur slikts, ja nogurušā sejā parādās ar attēlu manipulācijas palīdzību parādās nedaudz vaigu sārtuma? Taču kā ir ar tiem attēliem, kuru manipulācija mērķtiecīgi izmantota, lai celtu sabiedrībā trauksmi un sagrozītu vispārējo noskaņojumu globāli politiskā līmenī?

Darbnīcas dalībniekiem būs iespēja pašiem kļūt par fiktīvas situācijas autoriem, iepazīstot dažādas attēla un informācijas manipulācijas tehnikas un paņēmienus. Izmantojot foto izdrukas, to dažādās kombinācijas, dalībnieki konstruēs katrs savu slepenās tikšanās scenāriju, tādējādi gūstot pieredzi, kas aicina apzināties vizuālās informācijas subjektīvismu un kritiskāk izvērtēt ikdienā sastopamo virtuālās informācijas saturu.

Dalība ar iepriekšēju pieteikšanos!

Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga

 

Daugavpilī norit Markam Rotko veltīts glezniecības simpozijs
Līdz 25. septembrim

Līdz 25. septembrim, godinot pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko piemiņu, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā aizrit 16. starptautiskais glezniecības simpozijs “Mark Rothko”. Aicinājumam divas nedēļas dzīvot un strādāt Rotko bērnības pilsētā Daugavpilī atsaucās septiņi mākslinieki – Vija Zariņa (Latvija), Kaspars Zariņš (Latvija), Nataļja Marinoha (Latvija), Uldis Čamans (Latvija), Romualds Balinsks (Lietuva), Toms Rudoks (Lietuva) un Rozmarija Torpo (Somija).

Tradicionāli simpozija gaitā tiek rīkotas publiskas prezentācijas, lekcijas un meistarklases, tāpēc 18. septembrī plkst. 16.00 notiks publiskas mākslinieku portfolio prezentācijas, kurās tie iepazīstinās ar sevi un savu daiļradi. Simpozijs noslēgsies Marka Rotko dzimšanas dienā, 25. septembrī plkst. 16.00, ar tā dalībnieku izstādes atklāšanu.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs 
Mihaila iela 3. Daugavpils

 

Ingrīdas Pičukānes personālizstāde “Moostes pastkartes”
Grāmatu veikalā “Bolderāja”
Līdz 4. oktobrim

Ingrīda Pičukāne. No sērijas “Moostes pastkartes”, 2018

Līdz 4. oktobrim grāmatu veikalā “Bolderāja” Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 ietvaros skatāma Ingrīdas Pičukānes personālizstāde “Moostes pastkartes”.

Mākslinieces-feministes Ingrīdas Pičukānes humoristiskais pašterapijas fotoprojekts ir tapis kā veltījums ķermeņa pozitīvismam un seksīgumam. Māksliniece vairāk nekā divdesmit gadus nebija vilkusi šortus, jo agrā tīņu vecumā kāda draudzene, ieraugot viņu minisvārkos, teikusi, ka ar tik resnām kājām gan nevajadzētu vilkt tik īsus svārkus. Pēc tam esot sekojuši arī citu draudzeņu komentāri, kas Ingrīdai lika saprast, ka savas resnās kājas tomēr ir jāslēpj. 2018. gada vasarā, strādājot un dzīvojot MoKS rezidencē, kas atrodas Moostes mazpilsētas teritorijā, Igaunijā, Ingrīdai atvērās ķermeņa pozitīvisma čakra. Radās nepārvaram vēlme sajust vēju un sauli uz kājām un vēderiņa, respektīvi, pieņemt savu ķermeni.

Moostes muižas komplekss un angļu stila parks, kā arī bijušā padomju laika kolhoza drupas kopā rada ļoti kontrastainas pastorāles iespaidu. Kultūras slāņiem apaugusī vide, kura atgādina savdabīgu starptelpu, palīdz veidot projekta ironisko fonu, reizē ļaujot autorei atbrīvoties un ļauties iekšējām pārmaiņām. Ingrīda raksturo Moosti kā vietu, kuras patiesībā nav. Tā ir mākslinieces personīgā “Indija”, kurā atrast sevi.

Moostes nekurzeme simboliski tiek pārcelta uz Rīgu, kur dažādu stilu un laika perioda rāmjos noformētā foto sērija tiek sapludināta ar bāra “Bolderāja” eklektisko stilu un demokrātisko atmosfēru. Lai gan “Moostes pastkartes” ir personīgs stāsts un pieredze, tas vienlaicīgi iztaujā arī sabiedrības spiediena rezultātā radītās ķermeņa reprezentācijas normas. Projekta foto un tekstu materiālu tapšanā ir asistējusi arī latviešu komiksu izdevniecības “kuš!” redaktore Sanita Muižniece.

Bārs, grāmatu veikals “Bolderāja”
Avotu iela 29, Rīga

 

Ata Jākobsona darbu izstāde “Klātbūtne”
Bauskas muzejā
Līdz 8. oktobrim

Līdz 8. oktobrim Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā izstādē “Klātbūtne” būs aplūkojamas Ata Jākobsona gleznas no pēdējos gados tapušajiem cikliem “Frekvences”, “Mūžīgā kustība” un “Itinerantur”.

Izstādē iekļautie darbi ir mākslinieka eksperimenti laikmetīgā portreta žanrā, kurus virza vēlme izprast pašam sevi caur citu un figurālās glezniecības medijā tvert cilvēku tā pretrunīgajā, starp galīgumu un bezgalību sarautajā esībā.

“Portretam mūsdienās ir tik daudzas un dažādas nozīmes – daži attēlojumā liek akcentu uz identitātes marķieriem (sociālo statusu, dzimti, rasi utt.), citi joprojām meklē cilvēka garīgu dimensiju, citi vairāk pievēršas ķermeņa materialitātei un erotikai,” stāsta Atis Jākobsons. “Man portrets ir veids kā iepazīt pašam sevi, izzinot citādo – tāpēc visi izstādē apskatāmi darbi savā ziņā ir pašportreti. Tai pat laikā mani meklējumi ir vērsti uz cilvēku kā tādu – būtni, kurā garīgais satiekas ar miesisko”

Atis Jākobsons (1985) ir viens no savas paaudzes atzītākajiem latviešu gleznotājiem, kurš strādā arī grafikas, fotogrāfijas un instalācijas medijā. Mākslinieks dzīvo Rīgā un Berlīnē un pasniedz glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa darbi ir tikuši izstādīti 11 personālizstādēs un vairākās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs. 2017. gadā par personālizstādi “Dark Matter” (“Tumšā matērija”) Atis Jākobsons nominēts Purvīša balvai.

Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs 
Kalna iela 6, Bauska

 

Latvijas un Lietuvas laikmetīgās glezniecības izstāde “Sazobe”
Kuldīgas Mākslas namā
Līdz 11. oktobrim

Līdz 11. oktobrim Kuldīgas Mākslas nama lielajā zālē aplūkojama Latvijas un Lietuvas laikmetīgā glezniecība. Izstādē “Sazobe” redzamas Latvijas un Viļņas mākslas akadēmiju pārstāvju gleznas.

Vieni no mākslas nozares kopīgā mehānisma nozīmīgākajiem zobratiem ir mākslas augstskolas. To savstarpējā sadarbība un mijiedarbība ir svarīgs faktors spēcīgu jomas profesionāļu un mūsdienīgas, attīstītas mākslas vides veidošanā. Latvijas Mākslas akadēmija un Viļņas Mākslas akadēmija sadarbojas vairākos Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona mākslas augstskolu tīklos, kā arī atbalsta viena otru kā partneraugstskolas. Abu akadēmiju sadraudzībā un kopēju projektu īstenošanā liela nozīme ir to rektoriem un personālam. Izstāde ir veltījums Baltu vienības dienai, un tajā, turpinot Latvijas un Viļņas mākslas akadēmiju darbošanos ciešā sazobē, apvienoti mākslas darbi, kuru autori ir trīs katras augstkolas pārstāvji. Latvijas Mākslas akadēmiju pārstāv rektors Kristaps Zariņš, ar kolēģiem Normundu Brasliņu un Madaru Kvēpu, bet Viļņas Mākslas akadēmiju – rektore Ieva Skaurone, ar kolēģiem Pauļu Jušku un Žilivi Jasutīti.

Kuratores: Jana Pakalna, Viktorija Safonova

Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga

 

Kates Seržānes personālizstāde “Zem līmeņa”
Ventspils teātra namā “Jūras vārti”
Līdz 18. oktobrim

Līdz 18. oktobrim Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” aplūkojama Kates Seržānes personālizstāde “Zem līmeņa”.

Izstāde “Zem līmeņa” ir stāsts ne vien par mākslinieces Kates Seržānes daiļradi, kas Latvijas vizuālās mākslas pazinējiem nekādā ziņā nav sveša un nekļūdīgi liek tēmēt grafikas un zīmējumu virzienā, bet arī par dabu, aizraušanos un laiku (par to runājot gan kā par procesu, gan kā par laikapstākļiem).

Iedvesmas avots un neizsmeļams Kates ideju fonds ir daba, kur tverti tēli un vīzijas, kur radusies mīlestība pret ūdeni, zivīm, vēju un makšķerēšanu. Tie ir neizsīkstoši meklējumi filosofiskā, saturiskā un tehniskā ziņā. Līdzīgi, kā tas reiz notika ar Kates vectētiņu, kurš visu dzīvi mācījās makšķerēt, lai gan bija skaidrs, ka ar vairākiem mūžiem nepietiks, lai apgūtu to pilnībā. Tā ir kā bezgalīga niršana (bet ne rakšana, jo runa ir par ūdeni) – jo dziļāk tiec, jo aizraujošāk kļūst. Un skaidrs ir viens – pusgads ir krietni par maz, bet gads knapi pietiekošs, lai pagūtu materializēt visu, kas redzēts un iecerēts.

Lai interesanti visiem – gan jauniem, gan pastāvīgiem apmeklētājiem, izstādē atrodami senāki un pavisam jauni ogles un sēpijas zīmējumi (jeb darbi un nedarbi). Lielizmēra darbiem līdzās stāv pavisam mazi un otrādi, bet atlikušo telpu piepilda instalācija, kas tapusi uz vietas Ventspilī, teātra namā.

Kate Seržāne (1980) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu vizuāli plastiskajā mākslā – grafikā. Izstādēs piedalās kopš 2009. gada.

Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils

 

Daiņa Gudovska stikla darbu un akvareļu izstāde “Dzīves auduma materializācija”
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā
Līdz 1. novembrim

Foto: Andrejs Vasjukevičs/Latgales vēstniecība GORS

Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā līdz 1. novembrim ir skatāma Daiņa Gudovska stikla darbu un akvareļu izstāde “Dzīves auduma materializācija”.

Mākslas vēsturniece Iliana Veinberga, raksturojot mākslinieka darbu, izceļ, ka Dainis Gudovskis ir zināmākais Latvijas stikla mākslas pārstāvis – nepilnas trīsdesmit personālizstādes, piedalīšanās vairākos simtos grupu izstāžu gandrīz visos pasaules kontinentos, nominācijas, apbalvojumi un viņa radītie autordarbi muzeju krājumos, organizāciju un personu privātajās kolekcijās Latvijā un ārzemēs. Pedagogs un daudzu izcilu mākslinieku skolotājs. Kopumā Dainis Gudovskis pieder stikla mākslas elitei globālā mērogā. Viņa ekspresīvie un piesātinātie darbi demonstrē lielisku telpiskas kompozīcijas izjūtu un veidošanas prasmi. Mākslinieka jauda parādās ne tikai meistarīgā formas pārvaldīšanā, kas priecē skatītāja acis, bet arī spējā attīstīt tēlainību, kas uzrunā skatītāja intelektu. Līdzās unikāliem autordarbiem stiklā Dainis Gudovskis praktizē gleznošanu akvareļtehnikā, nu jau ilgāku laiku piedaloties un gūstot atzinību ar saviem akvareļdarbiem izstādēs un konkursos Latvijā un ārvalstīs. Šāds pavērsiens ļauj gan novērtēt autora talantu dažādos medijos, gan arī lūkot rast līdzīgo un atšķirīgo starp Daiņa Gudovska stikla mākslas darbiem un akvareļiem.

Raksturojot Rēzeknē skatāmo izstādi, mākslinieks stāsta, ka Latgales vēstniecības GORS izstāžu telpā demonstrē akvareļglezniecības lapas un stikla mākslas objektu valodu. Akvareļos viņu saista dinamiskas formveides un krāsu valodas piesātinājumi, stikla darbu sacerē dod priekšroku monotonai krāsu gammai. Melns, balts, caurspīdīgs un materiāla tekstūru modulācijas akvarelī pievērš savu skatu krāstēlu valodai. Dodot izstādei nosaukumu “Dzīves auduma materializācija”, Gudovskis domā par laiku un tā neelastību. Nekas nenotiekot ātri, ar gadiem aizvien lēnāk. Mākslinieks ik dienu turpina dzīves ceļojumu ikdienas atklājumos, arī klišejās un atkārtojumos. Savos darbos apzināti abstrahējas no realitātes tiešas izpausmes.

Formveides plastika un krāsu aizraujošā valoda ir mākslinieka Daiņa Gudovska mūzika – metaforiskā lasījumā – krītošu un kāpjošu akordu salikumi, grafiski picikato, aplikatīvu mozaīku grupējumi – arpedžo un adadžio. No pianisimo līdz furiozo satraucošās sensivitātes. Partitūras kontrapunktos arī klusums un miers, telpiski pārrāvumi. To pavadoņi – tehniskas un tehnoloģiskas valodu adaptācijas no visa, ko subjekts redz, dzird, piedzīvo – instinktīvi salasa savu summu, atlases princips, kurš daudz kam ļauj izbirt cauri atlases sietam.

Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne

 

Izstāde “Radošais tandēms: Romans Suta (1896–1944) un Aleksandra Beļcova (1892–1981)”
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
Līdz 2021. gada 31. janvārim

Romans Suta. Pašportrets dekorāciju darbnīcā. 1929. Papīrs, tuša. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija. Skenējums  

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā līdz 2021. gada 31. janvārim skatāma izstāde “Radošais tandēms: Romans Suta (1896–1944) un Aleksandra Beļcova (1892–1981)”, kas sniedz iespēju vēlreiz pāršķirstīt divu ievērojamu Latvijas mākslinieku radošo un personīgo biogrāfiju lappuses.

Apjomīga ekspozīcija, ko LNMM / Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs no savas kolekcijas parāda Daugavpilī, ir veltīta divām spilgtām Latvijas mākslas vēstures personībām, klasiskā modernisma pārstāvjiem. 20. gadsimta sākumā modernisma mākslinieku vidū ir zināmi daudzi ģimenes pāri – Sonja un Robērs Delonē, Mihails Larionovs un Nataļja Gončarova, Aleksandrs Rodčenko un Varvara Stepanova, Aleksandrs Vesņins un Ļubova Popova, Aleksejs Kručenihs un Olga Rozanova, Gustavs Klucis un Valentīna Kulagina, Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova ir spožu radošo tandēmu piemēri. Mākslas vēsturnieki izceļ šo faktu kā īpašu 20. gadsimta sākuma kultūras fenomenu. Latvijā tāds mākslinieku pāris bija Romans Suta (1896–1944) ar Aleksandru Beļcovu (1892–1981).

Katrā no minētajiem duetiem attiecības veidojās pēc atšķirīgiem scenārijiem, tomēr pārsvarā līdera loma piederēja tieši vīriešiem. Romans Suta bijis aktīvs gan kā mākslinieks, strādājot dažādās jomās – glezniecībā, grafikā, scenogrāfijā, lietišķajā mākslā un dizainā, gan kā teorētiķis, rakstot tekstus par modernisma mākslu. Aleksandra Beļcova – tieši otrādi – netiecās pēc publicitātes, tāpēc starpkaru laika mākslas kritiķu un skatītāju vidū varēja rasties maldīgs viedoklis, ka māksliniece atradās sava vīra ēnā.

Romans Suta un Aleksandra Beļcova bija Rīgas mākslinieku grupas biedri. Pēc izstāšanās no grupas 1926. gadā viņi pievienojās mākslinieku un dzejnieku kopai “Zaļā Vārna”. Abu daiļrades spožākais laiks ir 20. gadsimta 20. gadi. Abus saistīja franču modernisms – kubisms, pūrisms, jaunais reālisms, par ko liecina viņu tā laika gleznojumi un grafika.

2017. gadā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs īstenojis vērienīgu jubilejas projektu “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula”. Nedaudz vēlāk – 2019. un 2020. gadu mijā – apmeklētāji

varēja visaptveroši iepazīties arī ar Aleksandras Beļcovas daudzpusīgo radošo mantojumu retrospekcijā “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns”.

Izstāde Daugavpilī piedāvā izlasi no abiem projektiem, katram autoram veltot atsevišķu zāli. Papildus 94 glezniecības un grafikas darbiem (26 – Sutas, 68 – Beļcovas darbi) tiek eksponētas 4 lielizmēra fotogrāfijas, kurās iemūžināts gan mākslinieku pāris, gan Romana Sutas dekorācijas 1927. gada Preses ballei. Pavadošie teksti paskaidro Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas ceļus mākslā un izgaismo nezināmus vai sen aizmirstus faktus par viņu radošo un ģimenes dzīvi.

Beļcova un Suta ir divu neatkarīgu radošu personību tandēms, kurā katram bija individuāls attīstības vektors. Ir bijuši tādi brīži, kad viņu ceļi tuvojās un krustojās, un arī tādi, kad katrs gāja savu ceļu un attālinājās. Viņu sadarbības spožākā epizode ir abu kopā ar Sigismundu Vidbergu dibinātā leģendārā porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars” (1924–1929). Šajā izstādē tiek eksponēti Sutas un Beļcovas trauku apgleznojumu meti, ļaujot skatītājiem iepazīt kaut nelielu, bet izteiksmīgu daļu arī no šī daiļrades aspekta.

Pēc 1937. gada Sutas un Beļcovas gan radošie, gan dzīves ceļi sāka attālināties. Ģimene pat piedzīvoja šķiršanos, tomēr Romans uzstāja, lai Aleksandra piekrīt salaulāties atkal. 1941. gada 22. jūnijā viņi otrreiz reģistrēja savu laulību, un jau drīz, sākoties vācu okupācijai Latvijā, Suta atstāja dzimteni. Viņš devās uz Gruziju, kur sāka strādāt Tbilisi kinostudijā. Mākslinieku represēja 1944. gadā, bet ģimene par Romana Sutas nošaušanu uzzināja tikai pēc Staļina nāves. Aleksandra Beļcova turpināja dzīvot un strādāt Latvijā un mira 89 gadu vecumā.

Vecāku mantojumu saglabāja un valstij novēlēja mākslinieku meita Tatjana Suta (1923–2004). Šobrīd dzīvoklī, kur viņi dzīvoja, ir Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas vārdā nosauktais muzejs (atklāts publikai 2008. gadā) – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienība.

Kuratore: Dr. art. Nataļja Jevsejeva.

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
Rīgas iela 8, Daugavpils

 

Pateicoties mecenātei Vitai Libertei, - turpmāko gadu ieeja Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs bez maksas

Foto: Kristīne Madjare

Pateicoties advokātei un mecenātei Vitai Libertei, Kim? rudens sezonu sāk ar iepriecinošu ziņu - turpmāko gadu ieeja Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs bez maksas. Kim? padomes locekle, VV Foundation dibinātāja Vita Liberte komentējot iniciatīvu atzīst: “Mēs visi vēlamies dzīvot tolerantā un domājošā sabiedrībā, kuras attīstību cita starpā veicina saskare ar mākslu un īpaši laikmetīgo mākslu, tāpēc durvīm uz to jābūt vaļā.”

Kim? Laikmetīgās mākslas centra izpilddirektore Elīna Drāke norāda: “Mūsu institūcijas mērķis ir stiprināt un uzturēt interesi par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem un šībrīža pēc pandēmijas situācijā sniegt iespēju padziļināti iepazīt laikmetīgās kultūras vērtības. Pateicoties Vitas Libertes gādībai, vismaz uz turpmāko gadu šāda nepastarpināta saskare ar aktuālās mākslas procesiem Kim? ietvaros būs brīvi pieejama arī citkārt mazāk sociāli aizsargātām grupām - bērniem, jauniešiem, senioriem”.

2020.-2021. gadā  Kim?  Laikmetīgās  mākslas  centrs turpina  veidot  sadarbībās sakņotu un uz izpēti balstītu izstāžu  un pavadošo pasākumu programmu. Tās mērķis ir  kvalitatīvi un pārdomāti veicināt Latvijas  mākslinieku  profesionālo darbību  un  iekļaušanos  starptautiskajā  mākslas  ainā, programmā vienlaicīgi iekļaujot ārpus-Baltijas reģiona radošo jomu pārstāvju attīstītas idejas to visdažādākajās izpausmēs.

Līdz 1. novembrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrs aicina apmeklēt grupas izstādi “Nervozā gara faktūra” - veltījumu t.s. šodienas laikmeta “nemiera garam”. Izstādes, kuras espozīcijā ietvertas arhīva fotogrāfijas un video, audekli un grafiti, ar rokām, kā arī burtveidolu un kolāžas tehnikā veidoti jauni un iepriekš radīti dzīvu un mirušu autoru darbi, kas katrs atsevišķi novada tiem īpaši piemītošu virsmas autonomijas un satura “troksni” jeb faktūru. Izstādes dalībnieki: 0.0.01.0.0., Džeims Bridls, Merlins Kārpenters, Vanesa Gravenora, Lī Ledars, Voldemārs Matvejs, Viktorija Modesta, Ieva Rubeze, Aleksandra Samuļenkova, Elza Sīle.

Kim?  Laikmetīgās  mākslas  centrs
Sporta iela, Rīga

Saistītie raksti