Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Elitas Patmalnieces personālizstāde “Apziņas skices”
Mākslas galerija PUTTI telpās
21. septembris–28. oktobrim
No 21. septembra līdz 28. oktobrim Mākslas galerija PUTTI telpās būs skatāma Elitas Patmalnieces personālizstāde “Apziņas skices”.
“To, kas ar mani notiek, es pierakstu ar zīmuli vai reizēm tušu. Līniju, ne vārdu formā. Vārds ir pārāk konkrēts, tam ir robežas, kamēr līnija plūst brīvi. Tai ir pilnīgi cita vibrācija. Tai nav ne tautības, ne dzimuma, ne sugas, ne ādas krāsas. Tā nepieradināta klejo bezgalīgajos esības tuneļos starp sapņiem un nomodu, šo un paralēlajām pasaulēm. Galu galā, kālab gan, lai mēs iedomātos, ka mūsu vispārpieņemtā realitāte ir vienīgā un ka mēs esam vienīgās dzīvās būtnes visā plašajā Visuma telpā? Un, ka evolūcijas teorija, kuru māca skolā, ir galīga. Pasaule ir līniju pinums, kur viss ir savijies neiedomājamās kombinācijās un ar katru savu darbību, domu vai kustību tu pievieno vēl jaunu līniju, kas vibrē ar jau esošajām. Trausli skaisti kā zirnekļtīkls vai noslēpumaini kā micēlija neaptveramie plašumi.
Apziņas noslēpums joprojām nav atminēts. Tāpat kā neviens nezina, kur īsti mājo atmiņa. Es neizdomāju zīmējumu, un zīmējot es nedomāju, ko daru. Es esmu zīmējumā un vienlaikus arī esmu šis zīmējums. Fragments brīvajā plūsmā, kas skicē mirkļus. To, kas notiek vibrāciju telpā saslēguma mirklī – šeit un tagad, šajā un paralēlajās pasaulēs. Es to fiksēju caur zīmējumu, tādējādi līdzdarbojoties pasaules nepārtrauktajā tapšanas procesā, kuras daļa esmu arī es pati. Zīmējums ir mana meditācija un savienojuma punkts – durvis uz lielo noslēpumu.” /Teksts – Una Meistere/
Mākslas galerija PUTTI telpas
Peitavas iela 5, Vecrīga
Miķeļa Mūrnieka izstāde “Time is Money”
cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros
kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur”
21.–26. septembris
No 21. līdz 26. septembrim kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur” Tallinas ielas kvartālā norisināsies jaunā mākslinieka Miķeļa Mūrnieka izstāde “Time is Money”, kas nedēļu būs skatāma cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros. Mākslinieks izstāžu ciklam radījis site-specific instalāciju, kas reflektē par visiem zināmiem un viegli uztveramiem terminiem jeb vērtībām – laiks un nauda. Darba kompozīcija izveidota no priekšapmaksātām autostāvvietu biļetēm, kurās iestrādāts plaši lietotais izteikums “Time is Money”. Šādā atveidā tas uztveramas kā minēto vērtību materializācija un parāda, cik absurda kļuvusi cilvēces vērtību skala.
Miķelis Mūrnieks (1995) 2019. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, iegūstot bakalaura grādu. Kopš 2016. gada piedalās grupas izstādēs, tostarp Tēlniecības Kvadriennālē 2020 un projektā “Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām”. 2019. gadā Mūrnieks sarīkojis personālizstādi “Laikmetīgais Vandālisms” galerijā LOOK. Viņa darbs “Māksla laimēt” iekļauts jaunizveidotā mākslas centra Zuzeum pastāvīgajā ekspozīcijā.
Jaunais mākslinieks savā radošajā darbībā izmanto atsauces uz ready-made mākslas žanru, veidojot objektus un instalācijas no atpazīstamiem materiāliem un formām. Par vienu no galvenajiem Miķeļa Mūrnieka izteiksmes līdzekļiem kļuvusi laikmetīgajai kultūrai atbilstoša sociālā kritika, kuru caurstrāvo ironisks un sabiedrību analizējošs raksturs.
Izstāžu cikls “Iknedēļas atklājums” norisinās no 20. jūlija līdz pat 26. oktobrim, skatītājiem ik pirmdienu piedāvājot iepazīties ar dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbiem.
Kultūras vieta “Tu Jau Zini Kur”
Tallinas iela 10-K3, Rīga
Galerijas “Māksla XO” ekspozīcija “Par mīlestību un attiecībām”
mākslas mesē VIENNACONTEMPORARY 2020
24.–27. septembris
Helēna Heinrihsone. Divi. 2016, audekls, eļļa, 40x40 cm
Galerija “Māksla XO” šogad mākslas mesē VIENNACONTEMPORARY 2020, kas norisināsies no 24. līdz 27. septembrim piedāvā ekspozīciju “Par mīlestību un attiecībām”, kurā skatāmi Helēnas Heinrihsones, Ilmāra Blumberga, Pauļa Liepas, Marko Mäetamm darbi.
Ekspozīcijā “Par mīlestību un attiecībām” iekļautie darbi vēsta par mīlestību pret otru cilvēku; par mīlestību pret pilsētu; par mīlestību un attiecībām ar pasauli.
Helēna Heinrihsone ir gleznieciski jutekliska gleznotāja. Viņa glezno dziļi personisko bez personiskām robežām, kur pašas piedzīvotais prieks un pārdzīvojumi kļūts par skatītāja privātiem notikumiem un sajūtām. Helēnas Heinrihsones gleznu centrā ir sieviete, emocionālas metaforas un poētiskas iekšējo sajūtu fiksācijas. Viņas gleznās skaistums var iekļauj neglīto, bet daba palīdz risināt iekšējo konfliktu starp cilvēka jūtām un prātu. Mīlestības attiecības Helēnai Heinrihsonei ir siltā un vēsā attiecības, tonālās attiecības, priekšplāna un fona attiecības, proporcijas, kas ir nekas cits kā attiecību samērs. Kontrastējošu, piesātinātu krāsu laukumi ir Helēnas Heinrihsones gadiem izstrādāta firmas zīme. Dzeltenie pret violetajiem, zaļie pret oranžajiem – spektra pretējo krāsu sadures līnijas ir Helēnas Heinrihsones nebeidzamo attiecību stāsti!
Savukārt Ilmārs Blumbergs (1943-2016) runā par mīlestību uz pilsētu – Venēciju. Tāpat kā daudzu citu slavenu cilvēku (J. Brodskis, R. Vāgners, Rainis) likteņos Venēcijai bijusi liela loma, tā arī Ilmāra Blumberga attiecības ar Venēciju var salīdzināt ar attiecībām ar sievieti – savu personīgo sirēnu, gluži kā tas bija Odisejam. Mākslinieks 2004. gadā devās uz Venēciju, lai izdzīvotu kaislības pats ar savu Venēciju, radot piecus “Venēcijas grāmatas” ciklus: “Dzīves baudīšana”, “Pelēkās miglas un rītu maiņa”, “Cilvēki”, “Vientulība” un “Uvertīra beigās”. Ilmārs Blumbergs teicis: “Man Venēcija bija apskaidrība par laiku. Mēs visi esam mirstīgi, bet Venēcija stāv pāri laikam. Tā ir bīstama un tajā pat laikā tik vilinoša. Katrs šajā “šķidrajā spogulī” redz sevi, tāpēc arī grāmatā nekur tālu no sevis aiziet nevaru.”
Igauņu laikmetīgā mākslinieka, melnā humora meistara, Marko Mäetamm mākslas prakses centrā ir ģimenes dzīve un sabiedrība. Mākslinieks pēta pelēko zonu starp privāto un publisko. Viņa jaunākā mākslas darbu sērija LOVE IS BLIND ir radīta iedvesmojoties no ļoti īpatnējā, nekontrolējamā garīgā stāvokļa, ko izraisa iemīlēšanās, vai mīlestība pret kādu. Aklā apsēstība būt kopā ar kādu, vai vismaz šī cilvēka tuvumā. Personas, kuru varbūt pat pilnīgi nepazīstat, nereāla idealizācija. Brīvprātīgi pazaudēt visu, kāda svešinieka dēļ. Sajūta, it kā jūs atrastos pasažieru sēdeklī mašīnā bez vadītāja, bet pat zinot, ka tā kuru katru brīdi avarēs, neko nespējat darīt lietas labā – durvis ir aizslēgtas un ātrums tikai pieaug. Šis ir visinteresantākais garīgais stāvoklis un es tikai vēlējos izmēģināt, kā par to varētu pastāstīt caur saviem darbiem.
Paulim Liepai viss sākās ar domu (vai faktu), ka dzīve ir projekts, kas nekad nebeidzas - mēģinājumi ap sevi izveidot perfektu telpu, atrast vislabāko nodarbošanos, pareizo kombināciju starp vaļasprieku un darbu, patīkamākās tapešu krāsas un ēdienus, pareizā izmēra ābolus, pareizās čības utt. – līdz visbanālākajām detaļām. “Tie ir diezgan abstrakti darbi, tajos nav tik ļoti taustāmas informācijas. Man vienmēr ir bijis svarīgi, lai taisot, piemēram, kārtējo istabas bildi, kurā attēlots grāmatplaukts, grāmatu muguriņas ir izkārtotas atbilstoši kādai skaitļu virknei. Nevis vienkārši uz dullo dažādos augstumos. Man patīk dzīves iespēlēšana mākslā. Patīk šifrētas ziņas. Kaut kādi vēstures psihi jau to varētu uzost, līdzīgi kā zelta griezumu vai Fibonači skaitļus. Savus darbus nekad nesaucu par grafikām. Tie ir “darbi” - ne vairāk, ne mazāk.”
Galerija “Māksla XO”
Marx Halle Vienna, Karl-Farkas-Gasse 19, Vīne, Austrija
Laikmetīgās mākslas un mūzikas festivāls “Liepājas Mākslas forums”
25.–27. septembris
Šajā nedēļas nogalē – no 25. līdz 27. septembrim, jau sesto reizi Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” rīko mūsdienu mākslas festivālu “Liepājas Mākslas forums”. 2020. gadā festivāls aicinās piedzīvot 10 dažādu žanru notikumus – kustību izrādi, mākslas izstādi, dzejas diskotēku, radošu darbnīcu jauniešiem, diskusiju, avangarda kamermūzikas koncertu, filmu vakaru, teātra izrādi bērniem un vecākiem, kā arī neparastus multimediālus koncertus.
Festivāla ietvaros “Lielā dzintara” mākslas telpā “Civita Nova” no 25. septembra līdz pat 22. novembrim būs skatāma izstāde “Nenorunātās tikšanās. 3. pietura”.
Šī izstāde Liepājā ir 3. pietura projekta “Nenorunātās tikšanās” trajektorijā, kuru Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs attīstījis vairāku gadu garumā un kas pievēršas zinātniskās fantastikas ietekmes apzināšanai Latvijas kultūrtelpā. “Lielā dzintara” ēkā tiks izstādīti četru mākslinieku — Ievas Balodes, Kristapa Epnera, Viktora Timofejeva un Artura Virtmaņa — darbi. Izstādes atklāšanu papildinās mākslinieku Ievas Balodes un Maksima Šenteļeva veidotā audio-vizuālā performance “Septiņi atmiņas grēki”.
Festivāla ietvaros 25. septembrī būs Satori dzejas diskotēka. “Bohēmiskās dzīres”, kad dažādu paaudžu mūsdienu latviešu dzejnieki iejūtas dīdžeja lomā. Viņi lasa publikai savu dzeju, atskaņo pašu izvēlētus skaņdarbus un kopā ar klātesošajiem nododas bohēmiskām dzīrēm un dejām. Dzeju lasīs un mūziku liks: Aivars Madris, Raimonds Ķirķis, Kirils Ēcis, Marija Luīze Meļķe, Lote Vilma Vītiņa, Anna Belkovska, Artis Ostups un Henriks Eliass Zēgners.
26. septembrī plkst. 13.00 notiks diskusija “Nākotnes projekcijas starp zinātnisko fantastiku un viltus ziņām”. Kā iztēloties nākotni, kurā kritisks izvērtējums pārvar viltus ziņu eksistenci? Kāda loma šajā procesā varētu būt laikmetīgajai mākslai? Diskusiju par šiem jautājumiem moderēs Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore, mākslas kuratore, vēsturniece un kritiķe Solvita Krese. Diskusijā piedalīsies mākslas kuratore un vēsturniece Andra Silapētere, kā arī literatūrkritiķe un mediju teorētiķe Ilva Skulte.
Bet 27. septembrī plkst. 12.00 notiks radošā darbnīca jauniešiem kopā ar tēlnieku Ivaru Drulli. Mākslinieks un tēlnieks Ivars Drulle caur radošām aktivitātēm viņš mudinās jauniešus aizdomāties par tādām tēmām kā viltus ziņas un attēla manipulācija. Radošais process balstīsies uz fragmentiem no grāmatām, avīzēm, izgriezumiem – tā būs iespēja praksē izmēģināt attēla un informācijas manipulācijas metodes.
“Liepājas Mākslas forums”
Radio iela 8, Liepāja
16. starptautiskā glezniecības simpozija “Mark Rothko” noslēguma izstāde
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
No 25. septembra
No 25. septembra Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs skatāma 16. starptautiskā glezniecības simpozija “Mark Rothko” noslēguma izstāde, kuras atklāšanā notiks tikšanās ar māksliniekiem.
Iedvesmojoties no izcilā mākslinieka filozofijas, Marka Rotko dzimtās pilsētas Daugavpils un Daugavpils cietokšņa atmosfēras, simpozija dalībnieki divu nedēļu garumā radīja darbus, kas turpinās nodrošināt izcilā meistara Marka Rotko dzīvās piemiņas saglabāšanu.
Noslēguma izstādē savus darbus skatītājiem piedāvās šādi mākslinieki: Vija Zariņa (Latvija), Kaspars Zariņš (Latvija), Nataļja Marinoha (Latvija), Uldis Čamans (Latvija), Romualds Balinsks (Lietuva), Toms Rudoks (Lietuva) un Rozmarija Torpo (Somija).
25. septembra dienas programmu papildinās Vides Filmu studijas 1999. gadā veidota sižeta demonstrācija par Daugavpils cietoksni, kuru plkst. 15.00 prezentēs sižeta producente Elvita Ruka.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Miniatūru mākslas izstāde “Otrpus”
Tukuma mākslas galerijā “Durvis”
26. septembris–29. oktobris
No 26. septembra līdz 29. oktobrim mākslas galerijā “Durvis”, Tukumā būs skatāma mākslas izstāde “Otrpus”. Izstādē skatāmas gan durvju miniatūras, gan arī leļļu kā ideoloģisko un psiholoģisko tēlu atainojums miniatūrā veidā. Savukārt 3. oktobrī plkst. 12.00 notiks klātienes tikšanās ar izstādes autoriem Edgaru Briedi un Janu Kļavinsku par miniatūru jēdzienu, to tapšanas procesu, kā arī miniatūru kopējo lomu cilvēka apziņā un uztverē.
Izstādes darbus veidojuši mākslinieki – Edgars Briedis, Jana Kļavinska, Alise Tilaka. Visus trīs māksliniekus vieno ideja par spēju iedzīvināt pasauli miniatūrā veidā, radot mirkli domāt gan par garīgām paralēlēm, gan arī fascinēties par spēju lietām, tēliem un vidēm, iemiesoties citā veidolā daudz mazākā un skrupulozākā mērogā nekā ierasts.
Leļļu māju miniatūras (Dollhouse miniatures) ir mākslas veids, kura aizsākumi meklējami 17. gadsimtā. Amsterdamā, tās uzskatītas par prestiža rādītāju sabiedrībā un tika pasniegtas kā dārgas dāvanas sievietēm. Miniatūru vērtību noteica tas, cik tuvu tajās tika atveidota realitāte. Bagātās ģimenēs bieži bija mākslinieku radītas un pilnībā iekārtotas leļļu mājas, kuras precīzi atainoja namu, kurā tās atradās. Tāpat arī laikā, kad amatnieki un galdnieki ceļoja un piedāvāja savus darbus, miniatūras tika izmantotas, lai parādītu amatnieka meistarību, gluži kā katalogs, pēc kura izvēlēties mēbeles, kuras pasūtīt.
Mākslinieks Edgars Briedis (1986) strādā par butaforu Latvijas Nacionālajā Operā un Baletā, savukārt Jana Kļavinska (1985) ir fotogrāfe un datorgrafiķe. Viņu abu interese par dažādu lietu jaunradi iesniedzas arī floristikas, apģērbu dizaina, tēlniecības, vides noformēšanas un daudzās citās jomās, kurās abi ir strādājuši. Šīs zināšanas krājot un papildinot, viņi ir nonākuši pie aizraujošas nodarbes – telpisku miniatūru veidošanas. Autoru radītās miniatūras iemieso gluži reālistiskas vietas un ainas, tā arī iztēlē radītus apveidus. Mākslinieku iemīļotais mērogs ir 1:12, kas ir arī pasaulē populārs izmērs leļļu māju miniatūristu vidū.
Radot leļļu māju miniatūras, mākslinieki aicina aizdomāties par savām bailēm, nedrošību, kā arī spēju rast drosmi šķietami vienkāršam lēmumam – atvērt durvis. Tieši durvis būs galvenais tēls šajā miniatūru izstādē, kurā ikviens varēs aplūkot vairāk nekā 20 durvis, kas ved uz katra paša iedomu pasaulē zināmu notikumu vai vietu. “Durvis vienmēr mūs ir aizrāvušas – gan to daudzveidība vizuāli, gan simbolisms. Mēs nekad droši nezinām, kas aiz tām slēpjas. Ir tik daudz ceļu un notikumu, ar ko sastapties, tik daudz negaidītu tikšanos, necerētu ieguvumu un aizraujošu pārsteigumu… Ir vienkārši jāsper solis pāri slieksnim,” atzīst mākslinieki Jana un Edgars.
Otru mākslas izstādes daļu veidos tēlu un leļļu mākslinieces Alises Tilakas darbi. Alise Tilaka (1986) strādā par grafisko dizaineri, maketētāju, izstrādā dekorācijas un nodarbojas ar dažādām citām mākslas radošajām izpausmēm. Autore savos darbos pauž nostāju pret sabiedrības centieniem tiekties pēc vispār pieņemtām ideoloģijām: “Simetrisks ir skaists”, “zinātniski pierādīts ir saprotams un pieņemams” un “tev jābūt laimīgam”. Māksliniece atklāj, kāds tīkams mīļums rodams asimetriskās iedomās - nosapņotos draugos, kuri izkāpuši no mitoloģijas dzīlēm, leģendām, pasakām vai radušies, sajaucoties maģijai, misticismam ar apslēptām bailēm. Tiem ir atļauts būt arī skumjiem, nesaprastiem un mazliet nelaimīgiem.
“Ir svarīgi izcelt, ka grumbas, rētas, maisiņi zem acīm, ķermeņa šķībumi, emocionālas lejupslīdes un jebkura pašizpausme ir neatņemamas vērtības. Esi tu pats! Atļaujies nesekot citu izdomātiem ideāliem!” iedrošina māksliniece Alise Tilaka.
Pirmajā acumirklī var šķist, ka tēli veidoti no māla vai plastikas. Patiesībā katrs darbs ir autores miniatūrā “oda” mīļākajam materiālam - papīram. Par pamatu tiek izmantota masa, kas izgatavota no kartona olu kastēm, ekstremitāšu armatūra veidota no stieplēm, bet izteiksmīgās detaļas radītas no elastīgās papīra masas un dažādu veidu papīriem. Katrs darinājums ir unikāls, izgatavots tikai vienā eksemplārā un lielākoties tikai plaukstas izmērā vai pat mazāks.
Mākslas galerija “Durvis”
Brīvības laukums 21, Tukums
Leļļu mākslas izstāde “Mākslas gaismas un ēnu spēles”
Dzelzceļa muzejā
Līdz 26. septembrim
Dzelzceļa muzejā līdz 26. septembrim norisinās ikgadējais Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāls, piedāvājot izstādi “Mākslas gaismas un ēnu spēles”.
Pandēmijas dēļ šogad festivālā nepiedalās mākslinieki no ārvalstīm, tādēļ izstādes ekspozīciju veido tikai vietējo mākslinieku darbi.
Izstādē aplūkojami Dzintras Vilks, Ivetas Vecenānes, Kristīnes Kliginas, Ksenijas Šinkovskas tekstildarbi, Intas Bergas un Barbaras Freibergas gaismas objekti, Svetlanas Saveļjevas, Aivara Vilipsona, Ivara Miķelsona, Astras Krūmiņas, Edvīna Krūmiņa, Beates Graudumas, Margaritas Ģērmanes, Nila Jumīša skulptūras, Diānas Dimmes-Dimzes, Mārtiņa Heimrāta, Ivetas Laures, Kristianas Kazarjanas, Ināras Liepas, Santas Liepas, Raita Jelēvica un Ulda Liepas instalācijas, kā arī Karinē Paronyanc gleznas.
Papīra mākslas darbus izstādei veidojusi Iveta Pērkone, savukārt metāla mākslu izstādē pārstāv autoru Arvīda Endziņa, Jāņa Vaivoda darbi. Izstādē ir aplūkojams Modra Svilāna veidots kinētiskais objekts, kā arī Ineses Līnes un Līgas Skariņas keramikas darbi.
Grāmatu ilustrāciju ēnu teātri veidojušas autores Ilze Dambe un Gundega Muzikante, bet ziedu dizaina objektus –LFA biedri: Gunda Ķigure, Indra Jaundāldere, Aija Žagariņa/Gunita Lazdiņa, Linda Treilone -Kalniņa. Izstādē aplūkojamās “Noslēpumu mājas” autore ir Alise Tilaka.'
Izstādes ekspozīcijā iekļauta arī leļļu mākslinieces Ināras Liepas ceļojošā leļļu mākslas muzeja krājuma ekspozīcija.
Festivāla laikā ikvienam apmeklētājam būs iespēja veidot savas ēnas foto fiksāciju, vērot mākslinieku radošo procesu darbnīcā un piedalīties meistarklasēs.
Izstāde “Mākslas gaismas un ēnu spēles”
Uzvaras bulvāris 2A, Rīga
Lekcija “Somu gleznotājs Aksels Gallens-Kallela un Latvija”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
27. septembris
Aksels Gallens-Kallela. “Cīņa par Sampo”. 1896., Turku mākslas muzejs
27. septembrī plkst. 14.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā notiks lekcija, kas veltīta vienai no izcilākajām personībām Somijas mākslā “Gleznotājs Aksels Gallens-Kallela un Latvija”.
20. gadsimta sākumā Latvijas sabiedrība vairāk iepazina Somijas mākslu, lielā mērā pateicoties gleznotāja Jaņa Rozentāla interesei par Ziemeļvalstu kultūru. Savā plašajā publikācijā “Par Somijas mākslu”, kas 1905. gadā ar turpinājumiem tika publicēta žurnālā “Vērotājs”, viņš iepazīstināja Latvijas sabiedrību ar nozīmīgākajiem ziemeļzemes arhitektiem un māksliniekiem, īpaši izceļot tā laika somu mākslas “zvaigzni” Akselu Gallenu-Kallelu (1865–1931). Rakstot par Gallenu-Kallelu un viņa darbiem, kas veltīti somu eposa “Kalevala” tēmām, Rozentāls saka: “Tas lielais suģestīvais spēks, kas parādās šinīs dīvainajās gleznās, liecina, ka mēs stāvam priekš reta, Dieva svaidīta mākslinieka ģēnija, priekš viena no patiesi dižajiem, kādi pasauli tikai pa gadusimteņiem aplaimo”.
Aksela Gallena-Kallelas vietu un lomu Somijas mākslā dažkārt mēdz salīdzināt ar Jaņa Rozentāla nozīmi Latvijā. Viņi ir laikabiedri, kas bijuši arī personiski pazīstami; viņu radošajā darbā noteiktos periodos vērojams radniecīgs tēmu loks un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu meklējumi, un tomēr viņu dzīve ir ritējusi pavisam atšķirīgos ceļos.
Vietu skaits uz lekciju ir ierobežots. Pieteikties uz lekciju var aizpildot anketu vai zvanot pa tālruni 26586404.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12-9, Rīga
Beatrises Helpejas fotogrāfiju izstāde “Laikā”
Mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas”
Līdz 10. oktobrim
Līdz 10. oktobrim Mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas” skatāma Beatrises Helpejas fotogrāfiju izstāde “Laikā”.
Beatrises Helpejas veidotā izstāde ir mēģinājums atjaunot “bijušās tagadnes” sajūtu, kas fiksē laika nogriezni 15 gadu garumā. Fotogrāfiju kolekcijas uzdevums ir autores sajūtu ilūzijas konstruēšana. Izstādītās fotogrāfijas vieno autorei nozīmīgi aspekti - gaisma, realitātes tveršana un estētiskie lēmumi, kas pieņemti radošā procesa laikā. Fotogrāfijas pauž autorei svarīgu apliecinājumu priekam par dzīvi, būtību un objektīvi nenotveramām, taču jaušamām, dzīves patiesībām.
“Fotogrāfijas kontekstā kadram, manuprāt, ir jābūt tādam, lai tas kalpotu par relatīvu un uzticamu laika mirkli. Lai tas sevī ietvertu to vērtību, kāda rodas, kad mirklis ir vārda vistiešākajā nozīmē "notverts". Jārodas apjausmai, ka tas kādreiz ir piederējis kādiem citiem - lielākiem un pamatīgākiem konceptiem, ko dēvējam par realitāti, laika ritumu vai dzīvi”, stāsta izstādīto darbu autore.
Beatrises Helpeja mācījusies Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu, studējot gan vizuālo komunikāciju, gan glezniecību.
Mākslas izglītības centrs “Trīs krāsas”
Miera iela 15/1, pagalma ēka, Rīga
Aicina pieteikties konkursa izstādei “Jā/NeATKARĪBA-2020”
Līdz 24. oktobrim
Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle Bulduru Izstāžu nams un biedrība Rad-Dar jau devīto gadu aicina māksliniekus piedalīties konkursa izstādē “Jā/NeATKARĪBA-2020” ar laikmetīgiem un sociāli aktīvi ievirzītiem mākslas darbiem par Latvijas neatkarības tēmu. Konkursa izstādes nosaukumā ietvertais pretstatu princips sniedz māksliniekiem papildu iespēju radoši izpausties un saturiski apspēlēt izvirzīto tēmu. Varbūt Latvija un Latvijā dzīvojošie cilvēki jau tā pieraduši pie neatkarības, ka kļuvuši no tās atkarīgi? Vai neatkarības jēdziens Latvijā ir saistīts ar valsts un cilvēka brīvību? Konkursa izstāde “Jā/NeATKARĪBA-2020” tiks eksponēta divās Jūrmalas vietās: Bulduru Izstāžu namā un Jūrmalas pilsētas domes vestibilā. Izstādes atklāšana notiks 10. novembrī Bulduru Izstāžu namā un tā būs apskatāma līdz 12. decembrim.
Konkursa mērķis ir rosināt māksliniekus radīt jaunus, saturīgus, sociāli aktīvus mākslas darbus par Latvijas neatkarības un Latvijas dzimšanas dienas tēmu, kā arī par tēmām, ko izraisa nosaukumā dotā vārdu spēle Latvijas neatkarības kontekstā. Konkursā var piedalīties ikvienā vizuālās mākslas jomā strādājoši mākslinieki, vēlams, profesionāļi, bez vecuma ierobežojuma.
Māksliniekiem darbi jāiesniedz no 10. oktobra līdz 24. oktobrim.
Darbus vērtēs un ekspozīcijai atlasīs žūrija: Aiga Dzalbe – mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente; Anda Munkevica – māksliniece; Jānis Murovskis – mākslinieks, profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas Audio-vizuālās mēdiju mākslas nodaļas, Vizuālās komunikācijas katedras vadītājs; Annele Slišāne – māksliniece; Mārtiņš Heimrāts – mākslinieks, mag.art
Vērtēšanas rezultātā tiks nominēta viena Galvenā balva un divas veicināšanas balvas. Konkursa dalībnieku apbalvošanai paredzētais balvu fonds:
Galvenā balva – EUR 700; divas veicināšanas balvas – katra - EUR 400; Skatītāju balva – EUR 300.
Konkursa rezultātu paziņošana un laureātu apbalvošana notiks izstādes atklāšanā 10. novembrī.
Nominētajiem autoriem izstādes organizatori piedāvās izveidot personālizstādi Bulduru Izstāžu nama telpās tuvāko gadu laikā.
Vides instalāciju “Piemēslot nav māksla”
pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
līdz 25. oktobrim
Foto: Kaspars Dobrovoļskis
Pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 18. septembrī atklāta unikāla vides instalācija – “Piemēslot nav māksla”.
AS Latvijas valsts meži (LVM) kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) akcijā “Piemēslot nav māksla” vēlas pievērstu sabiedrības uzmanību atkritumu piesārņojuma problemātikai Latvijas mežos. Instalācijā latviešu mākslinieka Riharda Zariņa ofortu var aplūkot caur “realitātes” jeb piesārņojuma filtru.
Akcijas “Piemēslot nav māksla” ietvaros cilvēki tiek aicināti pievērst uzmanību mežu piesārņojuma problemātikai, apzināties savu atbildību pret dabu, iesaistīties Pasaules talkā (19. septembrī), savācot atkritumus no mežiem, kā arī veidot ieradumu – ikdienā uz mežu doties ar tukšu atkritumu maisiņu, lai varētu savākt atrastos gružus.
“Pagājušajā gadā no mežiem izvesti teju 2 tūkstoši kubikmetru atkritumu, kas pielīdzināms apmēram 26 vilcienu kravas vagoniem. Lai risinātu mežu tīrības problēmu, pirmkārt, būtu svarīgi ieviest PET pudeļu depozītu sistēmu. Plastmasas atkritumi veido vairāk nekā pusi no visiem atkritumiem. Otrkārt, daba kļūs tīrāka tad, ja atkritumi uzreiz nonāks tiem paredzētajās vietās. Izdevumi par atkritumu izvešanu varēja tikt novirzīti atpūtas vietu labiekārtošanai. Šajā akcijā aicinām sabiedrību nemēslot dabā, piedalīties mežu sakopšanas darbos un arī citkārt, dodoties mežā, palīdzēt dabai, paņemot līdzi atrastos atkritumus. Lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, esam vienojušies kopīgā sadarbībā ar LNMM, caur mākslas prizmu parādot, ko esam nodarījuši mežiem pēdējo simts gadu laikā,” skaidro Tomass Kotovičs, AS “Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs.
Vides instalācijas pamatā ir LNMM kolekcijā esoša darba – Riharda Zariņa gleznas “Mūža mežs” (1900-1910) – atainojums, kuru papildina vēl viens slānis: tīra, neskarta meža aina, kam priekšplānā ir atkritumi. Vides objekts simboliski ataino saikni starp mākslu un dabu, parādot cilvēka negatīvo ietekmi un ļaunprātīgās rīcības sekas.
“Rihards Zariņš ir viens no Latvijas nacionālās mākslas pamatlicējiem. Visu savu mūžu viņš ir veltījis Latvijas kultūras un mākslas vērtību saglabāšanai, domājot par mūsu tautas nākamajām paaudzēm. Pateicoties “Latvijas valsts mežu” iniciatīvai izmantot Riharda Zariņa darbu “Mūža mežs” kā aicinājumu rūpēties par dabu un apkārtējo vidi, tiek atkal apliecināta mākslinieka spēja ietekmēt Latvijas nākotni. Priecājamies, ka Rihards Zariņš turpina nest savu vēstījumu arī mūsdienās, aicinot kopt un saglabāt ne tikai kultūras, bet arī dabas vērtības,” stāsta Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore.
LNMM izstādi «Rihards Zariņš (1869–1939). Ko Latvijas meži šalc» un vides objektu “Piemēslot nav māksla” varēs aplūkot līdz šā gada 25. oktobrim.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Nidas Mākslas kolonija izsludina pieteikšanos rezidences programmai
“Neringas Meža arhitektūra”
Līdz 1. novembrim
“Neringas Meža arhitektūra”: 25m3 sakrautu kokmateriālu, kas izzāģēti Neringā 2019. /2020. gada mežistrādes sezonā. Foto: Jūlija Navarskaite
Nidas Mākslas kolonija (Nida Art Colony, NAC) izsludina pieteikšanos pētniecēm/-kiem, dizainerēm/-iem un māksliniecēm/-kiem no Latvijas jaunai pētniecības un rezidences programmai, kuras uzmanības centrā ir gan cilvēka veidotās, gan dabiskās meža iezīmes: meža ekoloģiskie ritmi, bioloģisko un rūpniecisko materiālu cikli, koksnes materiālu izstrāde, sociālpolitiskais diskurss, vēsture, mežsaimniecība un politikas veidošana; māksla, dizains un arhitektūra.
NAC atrodas Kuršu kāpā. 98 km garā smilšu kāpu strēle atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras. Daļa Kuršu kāpas pieder Lietuvai, daļa Krievijai. Kuršu kāpa ir iekļauta UNESCO Pasaules dabas mantojuma sarakstā. Šeit 200 gadu laikā iestādītie meži ir izveidojuši vidi, kas pakļauta dabiskajiem ģeomorfoloģiskajiem procesiem. Šajā cilvēka veidotajā telpā ainavas veidošana bija un arī tagad ir jāplāno un jāveido. Šie procesi tiek atainoti virknē valsts un pilsonisko aģentūru sastādītos datos, tabulās, sistēmās un regulējumos.
Programmā “Neringas Meža arhitektūra” šo kultūras ainavu analizē kā piemēru Baltijas un Skandināvijas mežu kontekstā, pētot attiecības starp ekoloģiskajiem, atpūtas, reprezentatīvajiem un industriālajiem aspektiem, kā arī piedāvājot iespēju uztvert mežu kā infrastruktūru, kas veidojusies, balstoties uz sabiedriskiem vienošanās procesiem. Šajā rezidencē Kuršu kāpas mežu koki un visas tās īpašās ekoloģiskās un sociālpolitiskās iezīmes burtiski un simboliski veido programmas pamatmateriālu.
Tā kā diskusijas par cilvēku iejaukšanos un darbībām dabas ainavā iegūst arvien lielāku nozīmi, Nidas Mākslas kolonija savā jaunajā programmā Kuršu kāpas mežus pozicionē kā pamatmateriālu, no kura rezidenču dalībnnieces/-ki var analizēt plašākā kontekstā mežu kā infrastruktūru Ziemeļvalstu-Baltijas reģionā. Šī izpētes programma ir mēģinājums saskaņot vietējo teritoriālo praksi ar starptautisku radošo speciālistu tīklu, vienlaikus pārdefinējot Neringas mežu kā konceptuāli ekspansīvu telpu: telpu domām un produkcijai.
Rezidenču programmas norise plānota vienu līdz diviem mēnešiem – no 2020. gada decembra līdz 2021. gada martam.
Pieteikšanās termiņš rezidencēm - 2020. gada 1. novembris, līdz pulksten 24:00.
Katra/-s izvēlētā/-ais dalībniece/-ks saņems ikmēneša stipendiju 1000 EUR apmērā un papildu finansējumu ceļa izdevumiem.
Plašāka informācija par pieteikšanos rezidences programmai atrodama šeit.
Nidas Mākslas kolonija
A. Jonušo iela 3, Neringa, Lietuva
Izdevniecība “Neputns” laidusi klajā
Tomasa Pārupa grāmatu par mākslinieci Sarmīti Māliņu
Izdevniecība “Neputns” laidusi klajā Tomasa Pārupa grāmatu par mākslinieci Sarmīti Māliņu, kas ir pirmais izdevums, kurā apkopoti visi Sarmītes Māliņas darbi, par kuriem saglabājušās kādas vizuālas liecības. Grāmatas autors ir Tomass Pārups, dizains — Sarmīte Māliņa un Dace Eglīte.
Grāmatā apkopoti materiāli sākot ar studiju laika akvareļu reprodukcijām un beidzot ar pavisam nesen tapušiem objektiem un instalācijām. Iekļautas arī Māliņas radītās ilustrācijas un vāku noformējumi žurnālam “Avots”, kura mākslinieciskā redaktore viņa bija no 80. gadu beigām līdz žurnāla likvidēšanai 90. gadu sākumā. Grāmatā teksti mijas ar darbu reprodukcijām, fotogrāfijām no Māliņas personīgā arhīva, projektu skicēm, avīžu izgriezumiem un sarunām ar viņai pietuvinātām personām. Šis dažādo materiālu kopums palīdz aptvert Sarmītes Māliņas dzīvi un māksliniecisko darbību, sniedzot ieskatu ievērojamas un Latvijas laikmetīgās mākslas kontekstā neparastas mākslinieces veikumā.
“Grūti ir rakstīt par to, kas izraisa patiesu pārdzīvojumu. It īpaši, ja to izraisa māksla, kas ir vārdos skopa. Tādos gadījumos rodas vēlme nedomāt par to, kas ir apkārt, bet tikai un vienīgi par pašu mākslas darbu. Tas ir grūtāk nevis tāpēc, ka jāmežģī prāts, lai atrastu pareizos vārdus, bet gan tāpēc, ka, rakstot par mākslu, kas pašu aizkustina, kaut kas piespiež sākt taisnoties. Kā mirklī pēc atzīšanās mīlestībā. Šādu disonansi manī izraisa Sarmītes Māliņas darbi,” raksta monogrāfijas autors Tomass Pārups.
Sarmīte Māliņa Latvijas laikmetīgajā mākslā ienāca 90. gadu sākumā, piedaloties vērienīgās grupas izstādēs, kas izaicināja tobrīd pastāvošās vizuālās mākslas konvencijas. Līdzās Kristapa Ģelža, Ojāra Pētersona, Oļega Tillberga, Andra Brežes u. c. autoru darbiem, Sarmīte Māliņa izcēlās ar izteiktu lakonismu.
Tomass Pārups ir mākslas kritiķis un kurators. 2017. gadā izdevniecība “Neputns” laida klajā viņa pirmo grāmatu par mākslinieci Maiju Kurševu (sērijā “Studijas bibliotēka”). Monogrāfija, kas veltīta Sarmītei Māliņai, ir viņa un mākslinieces divu gadu sadarbības rezultāts.
Reizē ar monogrāfijas izdošanu galerijā “Alma” tika atvērta Sarmītes Māliņas darbu izstāde. Tā būs skatāma līdz 31. septembrim.
256 lapaspušu apjomīgo grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā un labākajās Latvijas grāmatnīcās.
Izdevniecība “Neputns” / galerija “Alma”
Tērbatas ielā 49/51; Tērbatas iela 64, Rīga
Izstāde “Līniju arhīvs. Zīmējums un akvarelis Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Līdz 30. decembrim
Līdz 30. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva galerijā apskatāma izstāde “Līniju arhīvs. Zīmējums un akvarelis Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā”. Izstāde turpina grafikas tehnikām veltīto izstāžu ciklu, šoreiz iepazīstinot ar 15.–20. gadsimta ārvalstu mākslinieku zīmējumiem un akvareļiem. Darbu izlase veidota no 850 vienību lielās Rietumeiropas zīmējumu kolekcijas, kas ir daļa no LNB ārzemju grafikas krājuma un pārstāv vācu mākslas zinātnieka un kolekcionāra Pētera Betgera (Peter Böttger) dāvinājumu bibliotēkai.
No kolekcijas izstādei atlasītas vācu, holandiešu, itāļu, franču un citu nacionālo skolu mākslinieku 57 lapas, kas sniedz ieskatu akvareļa un dažādajās zīmējuma jomās – no garāmslīdošu mirkļu studijām un skicēm līdz pabeigtiem stājdarbiem. Izstādē eksponētie darbi apliecina, ka mākslinieku ideju un iespaidu primāriem fiksējumiem, ja tie uztvēruši būtisko, piemīt liela autentiska vērtība.
Izstādei no kolekcijas izvēlēti tādi mākslinieki kā Andrea del Sarto (Andrea del Sarto, 1486–1530), Daniele da Voltera (Daniele da Volterra, 1509–1566), Frederiks de Mušerons (Frederik de Moucheron, 1634–1686), Francs Kobels (Franz Kobel, 1749–1822), Jans Mateiko (Jan Matejko, 1838–1893), Adolfs fon Mencelis (Adolph von Menzel, 1815–1905). Par īpašu kolekcijas vērtību uzskatāmi Hansa fon Marē (Hans von Marées, 1837–1887) 12 darbi, no kuriem izstādē apskatāms, piemēram, sagataves zīmējums fresku ciklam Neapoles zooloģiskajā stacijā (1873–1874).
Franču mākslinieka Gaspāra Digē (Gaspard Dughet) darbā “Itālijas ainava” (1635–1675) meklējams impulss mākslinieces Maijas Kurševas darbu “Punkti kustībā I” un “Punkti kustībā II” tapšanai. Speciāli izstādei veidotajos darbos zīmējumam piederīgie grafiskie izteiksmes līdzekļi – līnija, štrihs, punkti – kalpo par mākslinieciskas refleksijas instrumentiem, caur ko virzīt pašizziņu.
Maija Kurševa raksta: “Velkot līniju, vietā, kur zīmulis pieskaras papīram, atrodas tagadnes punkts. Laika dimensija redzama tikai zīmētājai. Skatītājs nepieredz notikumu, bet uztver faktu. Zīmulis līnijas sākumā – brīdis, kad tas pieskaras lapai, beigās – kad tas tiek atrauts no lapas. Štrihs ar iezīmētiem sākuma un beigu punktiem rada situāciju, kurā atklājas sastingusi kustība, daudzu notikumu vienlaicīga norise. Par zīmēšanu var domāt. Zīmēšana var būt domāšanas process.”
Izstādes kurators ir Dmitrijs Zinovjevs.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
