Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

28.09.2020

Līgas Spundes izstāde “Neformāļi”
cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros
kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur”
28. septembris–3. oktobris

No 28. septembra līdz 3. oktobrim kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur” norisināsies mākslinieces Līgas Spundes izstāde “Neformāļi”, kas nedēļu būs skatāma cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros. Māksliniece izstāžu ciklam radījusi lielformāta digitālu zīmējumu, kurā attēloti jauneklīgi tēli naksnīgā atmosfērā. Darbā attēlotā neformālā gaisotne balansē uz kaifa un apnikuma robežas, ilustrējot daudziem atpazīstamu situāciju. Darbs izaicina skatītāju apdomāt neformalitātes jēdziena robežas, un katra personīgās attiecības ar to.

Līga Spunde (1990) savus darbus bieži veido kā multimediālas instalācijas, kurās personīgi stāsti cieši savīti ar apzināti konstruētu fikciju. Radot plašu, bet reizē smalku tematisku tīklojumu, darbos tiek ietvertas atsauces uz dažādiem laikiem un simboliem. Interpretācijas precizitāte un jauniegūtais konteksts kļūst par personīgās pieredzes paplašinājumu, aizsniedzoties līdz vispārzināmām patiesībām. Darbi tiek risināti visdažādākajos materiālos un medijos. 2014. gadā ieguvusi Ināras Teterevas stipendiju mākslā. 2016.gadā pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas maģistrantūras studijas ar diplomdarba projektu “Pārgājiens”, kas ieguvis “Startpoint Prize 2016” žūrijas atzinību, kā viens no trim labākajiem Eiropas mākslas augstskolu absolventu projektiem. Piedalījusies vairākās izstādēs un mākslas projektos gan Latvijā, gan ārzemēs: “Kad elle būs pilna, mirušie staigās pa zemi” (2019, Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga), “Champs-Élysées” (2019, galerija 427, Rīgā), “Interlūdija” sadarbībā ar Alvi Misjunu (Rīgas cirka ziloņu stallī, KVADRIFRONS, Rīgā), “Melos” (2019, Radošās darbnīcas telpās, Arsenāls, Rīgā), "Free French Fries” (2017, galerijā Komplot, Beļģijā), “NNN”, (2017, LNMM, Rīgā), “Disappearance is a trick” (2016, Fotopub festivāls, Slovēnija) u.c.

Izstāžu cikls “Iknedēļas atklājums” norisinās no 20. jūlija līdz pat 26. oktobrim, skatītājiem ik pirmdienu piedāvājot iepazīties ar dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbiem.

Kultūrvieta “Tu Jau Zini Kur”
Tallinas iela 10-K3, Rīga

 

Izstāde “Vai mēs jau esam tur?”
LMA izstāžu telpā “Pilot”
29. septembris–1. novembris

No 29. septembra līdz 1. novembrim Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) izstāžu telpā “Pilot” būs skatāma grupas izstāde “Vai mēs jau esam tur?/Are We There Yet?”. Līdzās Rīgas ekspozīcijai izstādes dalībnieku darbu kolekcija tiks prezentēta starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē “ArtVilnius'20”, kas notiks Lietuvā no 2. līdz 4. oktobrim.

Ekspozīcija veidota kā šobrīd redzamāko mākslinieku jaunāko darbu parāde – tajā piedalīsies LMA absolventi, pasniedzēji un studenti, kuru darbi atzīti gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī, tādējādi nojaucot hierarhiskās pasniedzēja, studenta un mākslinieka lomas: Jānis Šneiders, Līga Spunde, Kristians Brekte, Amanda Ziemele, Hanele Zane Putniņa, Annemarija Gulbe, Veronika Frolova, Jānis Dzirnieks, Estere Betija Grāvere, Brenda Jansone, Pēteris Ķimsis un Miķelis Mūrnieks.

“Izvēlēto mākslinieku darbi atspoguļo šī brīža spēcīgākos strāvojumus ne tikai Latvijas mākslas vidē un LMA, bet arī pasaulē. Ekspozīcijas nosaukums retoriski apspēlē mūsdienu mākslas procesus un to mērķus – kāda ir kultūras nozīme pandēmijas pasaulē un kāda tā bija pirms tam? Cik liela loma tajā ir mākslas tirgum, kritiķu recenzijām un sociālo tīklu atzinībai? Vai tā saskan ar mākslinieku pašu uzstādītajiem mērķiem?” izstādes uzstādījumu ieskicē “Pilot” vadītāja Sabīne Vernere.

Vienlaikus nosaukums norāda uz mākslinieka profesijas sarežģīto infrastruktūru, kurā ielauzties nav viegli – tīklu starp ietekmīgajām galerijām, biennālēm, mecenātiem, kolekcionāriem, mākslas mesēm un muzejiem. LMA galerija “Pilot” tika radīta ar mērķi sistemātiski atbalstīt jauno mākslinieku prakses, un dalība mākslas mesē “ArtVilnius'20” ir šķietami mazs solis, tomēr arī tas veicina Baltijas mākslas ekspertu interesi par aktualitātēm Latvijas vizuālajā mākslā, kā arī dod iespēju jaunajiem māksliniekiem nodibināt jaunus kontaktus un veidot sadarbības ar starptautiskām institūcijām un galerijām.

Izstāžu telpa “Pilot”
Riharda Vāgnera iela 3, Vecrīga

 

Līgas Purmales izstāde “Tepat tuvumā”
galerijā “Daugava”
30.septembris–30. novembris

No 30.septembra līdz 30. novembrim galerijā “Daugava” būs skatāma Līgas Purmales izstāde “Tepat tuvumā”. Ekspozīciju veido mākslinieces trīs pēdējo gadu darbi.

Ne jau laiks nosaka mākslas darba kvalitāti un vērtību, tikai izvērtē gan. Un Līga Purmale jau gadu desmitus ir mūsu mākslas grande dame. Daba un glezniecība, divi mūžīgie lielumi, kas uzrunā un suģestē viņas audeklos. Līgai Purmalei vienlīdz liels respekts, pat pielūgsme ir pret abiem šiem lielumiem. Mūs laika dinamika, troksnis, raibums vēl jo vairāk liek aizturēt elpu un izbaudīt mirkli pie katra viņas gleznojuma. Izstāde tiem, kas ir saglabājuši spēju redzēt, sajust, pārdzīvot. Vai arī vēlas šo spēju atgūt. Mākslinieces glezniecības motīvi tverti tepat tuvumā – Kurzemē, skatoties pa logu, dodoties pastaigās pa pļavām, vērojot dabu visās diennakts stundās.

Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga

 

Tekstu grupas “Orbīta” izstāde
galerijā “LOW”
1.–7. oktobris

Septembrī tekstu grupa “Orbīta” ir galerijas “LOW” rezidējošie mākslinieki. Rezidences rezultātā taps izstāde, kas tiks atklāta 1. oktobrī un ilgs līdz 7. oktobrim. Izstāde veltīta universālajam principam, kuram šajā pasaulē viss pakārtots – vilnim. “Šī bangojošā jūra mūs ieskauj – gravitācijas viļņi deformē telpu, radioviļņi to caurstrāvo, rentgena viļņi – caururbj, bet vēja viļņi – piepilda. Gaisma ir viļņi, skaņa ir viļņi. Visumam ir stīgu, tātad arī viļņveidīga uzbūve. Viss ir viļņi. Šī fenomena bāzes apgūšana norit uz otrā pandēmijas viļņa iespējamās parādīšanās sliekšņa. Gan tepat blakus, gan kaut kur tālumā notiek viļņošanās ļaužu prātos. Bet neļaujieties garastāvokļa svārstībām – mēs visi esam saviļņojoši tuvu viļņu noslēpuma atklāšanai!”

Jāatgādina, ka piemērojoties jaunajai situācijai, galerijas LOW regulāro izstāžu programmu šogad aizvieto mākslinieku mini rezidenču projekts ĢILDE, kura ietvaros māksliniekiem dota iespēja mēneša garumā izmantot galerijas telpas kā darbnīcu, un noslēgumā aicināt publiku iepazīties ar paveikto.

Galerija LOW
Ģertrūdes iela 115, Rīga

 

“Dizaina pastaiga” Rīgā
1. oktobrī

1. oktobrī Rīgā norisināsies “Dizaina pastaiga”, kuru organizē “SEGD Riga Chapter” un dizaina birojs H2E. Tās ietvaros apmeklētājiem bez maksas būs iespēja ielūkoties 22 dizaina pieturpunktos visplašākajā pilsētas ģeogrāfijā un iepazīt dizainu no visdažādākajiem skatu punktiem.

H2E līdzdibinātāja un radošā direktore Ingūna Elere stāsta: “Mūsu mērķis ir veicināt pieprasījumu pēc laba dizaina. Taču, lai to izdarītu, vispirms ir jāizstāsta, kā, kur un kāpēc rodas dizains. Arī tas, ka dizains un tā klātbūtne vidē var būt ļoti dažāda. Taču – tieši vai pastarpināti, dizains ietekmē mūs visus. Šogad apzināti izvēlējāmies nevis izcelt kādu noteiktu jomu – grafisko vai produktu dizainu, bet parādīt dizaina daudzveidību.”

“Dizaina pastaigas” ietvaros savas durvis plašākam apmeklētāju lokam vērs ne tikai radošo un mākslas industriju pārstāvji (arhitektu, dizaina biroji u.c.), bet arī ražošanas un ar dizaina radīšanu ikdienā netieši saistīti uzņēmumi. Tādējādi demonstrējot, ka saskarsmes punkti ar dizainu ir sastopami jebkurā nozarē. Par dizaina un tehnoloģiju mijiedarbību būs iespējams uzzināt, apmeklējot enerģētikas un digitālo risinājumu uzņēmuma “Schneider Electric”, inovatīvā stikla ražotāja “Groglass” vai vadošā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Accenture” mājvietas. Bet par digitāliem risinājumiem valsts sektora efektivitātes veicināšanā  stāstīs “SAP Latvia” pārstāvji.

Savukārt viens no vadošajiem advokātu birojiem “Vilgerts” un tā IPR prakses vadītāja Brigita Tērauda sniegs ieskatu dizaina juridiskajos aspektos, piedāvājot lekciju “Padomi dizaina aizsardzībā”. “Autortiesību jautājums pēdējos gados ieguvis aizvien lielāku aktualitāti. Ne tikai dizainā. Nereti, sekojot kādām tendencēm, mēs kaut ko pārkāpjam neapzināti, vienkārši aiz nezināšanas. Manuprāt, jautājums, kā nepārkāpt autortiesības, šobrīd ir pat aktuālāks nekā aizsargāt savas,” Brigitas Tēraudas lekcijas aktualitāti uzsver Ingūna Elere.

“Dizaina pastaigas” programma veidota, lai piedāvātu gan satura, gan formāta ziņā daudzveidīgu pieredzi. Apzinoties plašo piedāvājumu, organizatori pastaigas digitālajā kartē piedāvā piecus dizaina maršrutus – katrs no tiem piemērots veselas dienas pastaigai, apmeklējot no 3 līdz pat  7 pieturpunktiem. Digitālā karte ir pieejama šeit.

“Dizaina pastaiga”

 

Izstāde “Ziemeļvalstu ilgtspējīgās pilsētas”
Latvijas Arhitektūras muzejā
1.oktobris–20. novembris

“Kokedāle pielāgojas klimatam”. 2011–2018. Dānijas pilsētā realizēta lietusūdeņu novadīšanas, attīrīšanas un otrreizējas izmantošanas sistēma, radot rotaļu un atpūtas vietas

No 1. oktobra līdz 20. novembrim Latvijas Arhitektūras muzejā būs skatāma izstāde “Ziemeļvalstu ilgtspējīgās pilsētas”. Izstādē iekļauti 30 aktuāli risinājumi mūsdienīgai pilsētvidei, ko radījuši Ziemeļvalstu arhitekti un inženieri.

Šodien runāt par ilgtspēju ir aktuāli. Tomēr cik daudzi no tiem, kas piesauc ilgtspējību, saprot, ko šis jēdziens nozīmē praktiskajā dzīvē un reālos piemēros? Ziemeļvalstis vienmēr piederējušas pasaules līderiem ekoloģisko jautājumu jomā.

Vecāka gadagājuma cilvēku vientulība, applūdušas pilsētas, piesārņots gaiss… Tās ir tikai dažas urbanizācijas radītās problēmas, ar ko sastopas mūsdienu pilsētas un to iedzīvotāji.

Izstāde iztirzā 5 tēmas, kas saistītas ar ANO 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem – iedzīvotāju fizisko un garīgo labklājību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, drošu un videi draudzīgu transportu, gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu un atkritumu pārvēršanu vērtīgā resursā. Šī izstāde apliecina, ka pilsētu problēmas un to risinājumi ir saistīti ar visiem ANO Ilgstpējīgas attīstības mērķiem, īpaši akcentējot 11. mērķi - padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas.

Izstādi veidojis Dānijas Arhitektūras centrs (DK), Design and Architecture Norway (NO), ArkDes & Form/Design Center (SE), Islandes Dizaina centrs (IS) un Archinfo (FI).

Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga

 

Kārļa Vītola personālizstāde “Ceļojums uz Ameriku”
Kalnciema kvartāla galerijā
2.–21. oktobris

No 2. līdz 21. oktobrim Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma jaunākā mākslinieka un režisora Kārļa Vītola personālizstāde “Ceļojums uz Ameriku”.

Trīspadsmitajā solo skatē galvenais medijs ir kameras acs – fotogrāfiju un video formātā – kas nofokusēta uz ārpusē dzīvojoša indivīda vientulību. Mākslinieks ir radījis izstādi par nenotikušu ceļojumu uz Ameriku, sasaucoties ar pašlaik aktuālajiem izolācijas apstākļiem, kas izjauc plānus un liek samierināties ar iztēlē pieejamām izvēlēm.

1989. gadā viņa vectēva, mākslinieka noformētāja Alekša Kalniņa Amerikas ceļojumā uzņemtie diapozitīvi apbūra topošo mākslinieku un režisoru Kārli Vītolu. Iedvesmojoties no debesskrāpju uzņēmuma, 1997. gadā Vītols radīja savu otro filmu par ambiciozu scenāristu, kurš vēlas iekarot Ameriku. 2020. gadā materiāls tika samontēts un ieskaņots, atklājot, kā kultūrā radītais iespēju zemes tēls lika 90. gadu jauniešiem maldīties starp sapņiem un realitāti, ilgām nomainot skumju rezignāciju.

Ciemiņam raksturīgā uzvedība ar kluso vērojumu un savu nošķirtības jeb neiederības sajūtu ir klātesoša kā vectēva fotogrāfijās, tā mazdēla akvarelējumos. Atšķirībā no Kalniņa ideālajām ainavām, gandrīz attīrītām no cilvēkiem, Vītols grafiku sērijā pievēršas Amerikas iedzīvotājiem. Viņš iztēlē sapludina nesen “google maps” izpētītos ielu skatus ar kultūrvēsturisku tēlu kolāžu, kurā no Amerikas vidienē sastopamajiem, pamestajiem nostūriem ir sastindzināti zeltrači, kovboji, ceļmalas moteļu viesi un saliekamo māju iemītnieki.

Aizraušanās ar Intas Rukas (1958) un Ansela Adamsa (1902 – 1984) foto darbiem, pamudināja melnbaltā akvareļa sērijā apspēlēt šim medijam raksturīgos elementus – klasisko foto kvadrāta formātu, smalkās pelēkās krāsas gradācijas, pozēšanu kameras priekšā, neiekadrētas sejas un it kā attīstīšanas procesā iegūtas vienas kompozīcijas variācijas. Viņa iztēlē sastaptie tēli dreifē starp stilizētiem komiksa varoņiem, reāliem cilvēkiem un mākslinieka patentētajiem mutantiem. Sapulcējušies amerikāņi gaidpilni noraugās uz izstādes skatītāju, cerot uz mirkli, kad tie atdzīvinās viņus iztēlē un ļaus apdzīvot, ne vairs tikai apciemot savu vietu.
Izstādes kuratore Sniedze Kāle.

Kalnciema Kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga

 

Mākslas izglītības cikla “Open Lab” radošā darbnīca “Dzimtes locījumi”
Liepājas kultūrvietā “Kursas putni”
2.–4. oktobris

2. oktobrī Liepājas radošajā kvartālā – Juliannas pagalmā, kultūrvietā “Kursas putni” – ar diskusiju un foto izstādi pilsētvidē tiks atklāta atvērtās mākslas izglītības cikla “Open Lab” radošā darbnīca “Dzimtes locījumi”.

“Dzimtes locījumi” ir jau otrā radošā darbnīca ciklā “Open lab”, kuras dalībnieki mentoru Vikas Ekstas un Annemarijas Gulbes vadībā caur laikmetīgās mākslas praksi pētīs mūsdienās aktuālo dzimumidentitātes neskaidrību, seksismu un dzimumlomu izpausmju maiņu. Darbnīcas ievadā tās mentori, dalībnieki un interesenti tiksies diskusijā ar kuratori, feminisma jautājumu pētnieci Janu Kukaini un Igoru Gubenko – lektoru, autoru un pētnieku, kura interešu lokā ir feminisma filozofijas studijas, lai objektīvi un padziļināti aplūkotu dzimtes spektra problemātiku un izzinātu, kā feminisma filozofija iedvesmojusi nozīmīgu mākslas darbu izveidi. Radošā darbnīca “Dzimtes locījumi” norisināsies no 2. – 4. oktobrim Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijas telpās. Dalībai darbnīcā iespējams pieteikties, sekojot saitei projekta mājas lapā.

Vienlaikus ar diskusiju 2. oktobrī Juliannas pagalmā tiks atklāta pirmās “Open lab” darbnīcas foto un video mākslas darbu izstāde “Krīze”, kas divas nedēļas no 2. līdz 18. oktobrim bez maksas būs pieejama tiešsaistē un Liepājas pilsētvidē. Mākslinieki: apvienība GolfClayderman, Marta Mēness, Jānis Jankevics, Ģirts Edvarts Stepiņš, Dāvis Kristaps Aigars, Uldis Hasners u.c.

“Open Lab” ir diskusiju un mākslas darbnīcu cikls Liepājā, kas paredzēts jaunajiem māksliniekiem un citiem interesentiem, sniedzot iespēju pieredzējušu mentoru – mākslinieku un zinātnieku – vadībā padziļināti izpētīt kādu globāli aktuālu tēmu caur mākslas praksi.

Mākslas izglītības cikla “Open Lab”
Kūrmājas prospekts 13, Liepāja

 

Fotoizstāde “Tohoku japāņu fotogrāfu acīm”
Mākslas stacijā “Dubulti”
2. oktobris–1. novembris

Meiki Lins. Dižskābaržu mežs. 2011.

No 2. oktobra līdz 1. novembrim Mākslas stacijā “Dubulti” skatāma fotoizstāde “Tohoku japāņu fotogrāfu acīm”. Galvenā motivācija izstādes organizēšanai bijusi postošā zemestrīce, kas skāra Japānu 2011. gada 11. martā. Par šiem notikumiem ziņoja visā pasaulē, un ziņas bija pilnas ar Tohoku reģiona vietvārdiem. Tajā pat laikā, par reģiona vēsturisko un kultūras kontekstu nebija daudz ziņu.

Par kuratoru šim projektam aicinot Kotaro Īdzavu, fotogrāfijas kritiķi, daudzu grāmatu autoru, leģendārā Tokijas fotožurnāla déjà-vu (1990-1995) dibinātāju un redaktoru.

Ekspozīcija ir pārdomāts ieskats ne vien Tohoku reģiona ainavās un cilvēkos, bet arī Japānas 20. gs. otrās puses - 21.gs. sākuma fotogrāfijā. Izstādi veido deviņu fotogrāfu un viena kolektīva darbi. Izstādei atlasītā fotogrāfiju klāsta saknes ir vernakulārā fotogrāfija - līdzīgi kā Latvijā arī Japānā 20. gs. otrajā pusē plauka fotografēšanas entuziasms, tika dibinātas fotostudijas, izdoti žurnāli un brīvi eksperimentēts ar melnbaltā iespējām, lai panāktu pēc iespējas izteiksmīgākus attēlus reālistiskas koncepcijas ietvaros. Autoru lielākajai daļai fotogrāfija kļuvusi par profesiju, bet tādi autori kā Teisuke Čiba un Ičiro Kodžima ir Japānas melnbaltās fotogrāfijas ļoti augstu novērtēti klasiķi. Hiroši Ošima un Hideo Haga - astoņdesmito gadu poētisko dokumentālismu, Meiki Lins - modernās ainavas virzītājs, bet “Sendai kolekcijas” autoru grupa ir konceptuāli “anonīmā” dokumentālisma pārstāvji, ja minam dažus. Papildus tam kurators izstādes saturā piedāvā poētisku vīziju par to, kā mūsdienu japāņu kultūra - sadzīve, celtnes, svētku un rituālu tradīcijas - atspoguļo Japānas vissenākās kultūras Džomon klātbūtni (15.gs.-1.gs. p.m.ē). Tohoku ir vieta, kur šāda veida “Džomon idejas” joprojām ir dzīvas, uzskata kurators: “Mūsdienās, kad modernā materiālā kultūra ir nonākusi strupceļā un zaudējusi vitalitāti, ir parādījusies interese par Tohoku garīgajām tradīcijām, kurām raksturīga brīvības sajūta un miers, kā arī pazemīga attieksme pret dabu un dabas gariem.” Izstādē aplūkojamas vairāk nekā simt fotogrāfijas, ko deviņi fotogrāfi un viena fotogrāfu grupa uzņēmuši Tohoku reģionā. Izstādes autori: Teisuke Čiba, Ičiro Kodžima, Hideo Haga, Masatoši Naito, Hiroši Ošima, Meiki Lins, Masaru Tacuki, Nao Cuda, Naoja Hatakejama, Sendai Collection (Toru Ito, Širo Ouči, Makoto Kotaki, Vataru Macutani, Hidekazu Katakura, Hisaši Saito, Riudži Sasaki, Reiko Anbai).
Izstādi Latvijā organizē Japānas vēstniecība.

Mākslas stacija “Dubulti”
Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala

 

Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 izstāde “Par fotogrāfiskām būtnēm”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
3. oktobris–8. novembris

Īvī Johova (Evy Jokhova, UK/RU/EE). spoguļattēls. 2020. Autores īpašums. Publicitātes foto

No 3. oktobra līdz 8. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 izstāde “Par fotogrāfiskām būtnēm”.

Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 izstāde “Par fotogrāfiskām būtnēm” pēta neizdošanos kaut ko attēlā notvert pilnībā. Izstādes mākslinieki Īvī Johova (Evy Jokhova, UK/RU/EE), Ode de Korta (Ode de Kort, BE) un Toms Lavleiss (Tom Lovelace, UK) rosina paraudzīties uz fotogrāfiskām būtnēm kā daudzdimensionālām, sarežģītām un nereti arī daudznozīmīgām. Izstādes kurators ir lietuviešu mākslinieks un teorētiķis Pauļus Petraitis (Paulius Petraitis).

Mākslinieki īpašu uzmanību velta objekta-attēla attiecību dažādajām šķautnēm. Uz šīm attiecībām tradicionāli pieņemts raudzīties kā uz saikni, kas sākas no objekta un noslēdzas attēlā, taču izstādē atklājas, ka tās ir sarežģītākas un āķīgākas, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā. Pastāv priekšstats, ka fotogrāfiskajiem attēliem piemīt tvēriens, ar ko tie “sagrābj” objektus. Rodas iespaids, ka kamera it kā sagūsta un notver, tādējādi sniedzot sastingušu ieskatu objektu esamībā, un šis ieskats savādā veidā spēj vienlaikus gan radīt pārsteidzošu atklāsmi par objektu, gan to definēt. Citiem vārdiem runājot, kamera notver ar varu, tā ir vienpusēja darbība, kurā objekts, tātad, uzskatāms par pasīvu un bezspēcīgu pretoties.

Visi trīs mākslinieki, kas piedalās izstādē, šo tradicionālo skatījumu apšauba. Britu mākslinieka Toma Lavleisa darbi mudina uz radošu dialogu starp attēliem un objektiem; tie iejaucas telpas ierastajā esamībā un to iztraucē. Beļģu māksliniece Ode de Korta šo dialogu papildina, rotaļīgi atklājot attēlošanai piemītošo sarežģītību. Viņa meklē veidus, kā sadarboties ar mākslas darbiem, tā uzrādot, ka uz objektu un tā radītāju var raudzīties kā uz sadarbības partneriem. Īvī Johova nāk no multikulturālas vides (Krievija, Igaunija un Lielbritānija) un ar (at)spoguļošanas idejas palīdzību iztirzā refleksijas, atdarināšanas un reproducēšanas aspektus fotogrāfijā. Šādu procesu apcerē viņa aicina palūkoties uz šo fotogrāfijai tik raksturīgo funkciju no negaidīta rakursa. Visi autori mērķtiecīgi apspēlē konkrēto izstādes norises vietu (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zāli), problematizējot “fotogrāfisko tvērienu”.

Ekspozīcijā iekļautos darbus var aprakstīt kā “fotogrāfiskus”, tomēr tie pārkāpuši ierastās medija robežas. Tie tiecas dekonstruēt priekšstatu par to, kas ir vai kas varētu būt fotoizstāde, tā vietā rosinot paskatīties uz fotogrāfiskumu kā uz maināmu objektīvu un kā uz nosacītu jēdzienu, ko radījusi kultūra. Ar šādas pieejas starpniecību projekts ne vien pēta fotogrāfisko darbu potenciālu atklāt daudzslāņaino procesu, kā objekts tiek tulkots par attēlu, bet arī pārbauda iespēju robežas tam, ko ļauj paveikt fotogrāfija.

Jāatgādina, ka Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2020 norisināsies līdz 8. novembrim Rīgā, Cēsīs un Daugavpilī.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Izstāde “Simbolisms”
Liepājas muzejā
3. oktobris27. decembris

No 3. oktobra līdz 27. decembrim  Liepājas muzejā būs skatāma unikāla dzīvo gleznu izstāde “Simbolisms”, kurā jaunās krāsās, skaņās un kustībā uzmirdzēs vairāk nekā 40 spilgtākās 20. gs. sākuma gleznas. Izstādē būs redzami tādu latviešu vecmeistaru kā Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Kalves, Rūdolfa Pērles u.c. autoru darbi, kas savulaik izstādīti Parīzē, Orsē muzejā.

Pianists Andrejs Osokins ieskaņojis melodijas katram mākslas darbam un visam priekšnesumam kopumā, interpretējot triju izcilo latviešu simbolisma laika komponistu – Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa un Jāņa Mediņa darbus. Unikālo skaņu celiņu papildina Edvarta Virzas, Fallija un Zemgaliešu Birutas dzeja, ko ierunājuši aktieri Sandra Kļaviņa, Voldemārs Šoriņš un Jēkabs Reinis.

Katra glezna tiek parādīta, izmantojot plašu mūsdienu tehnoloģiju klāstu – piemēram, klasiska stop-motion animācija, slāņu video apstrāde, telpiskas gaismas 3D modelēšana virtuālā telpā.

Izstāde ir digitālā izstāžu nama “Lumiere” multimediālais projekts. “Multimediālā simbolisma mākslas izstāde ir digitāli izglītojošs mākslas-mūzikas-literatūras projekts, kas īpašā mākslas performancē iepazīstina ar izcilu Latvijas kultūras personību daiļradi 20. gs. sākumā. Pateicoties labākajiem multimediālās jomas māksliniekiem, izstāde ir veidota mūsdienīgā tehnikā, lai tā ar savu sniegumu vienlīdz aizrautu gan mākslas pazinējus, gan arī tādus, kas līdz šim ar to ir bijuši sveši, tostarp arī bērnus,” stāsta “Lumiere” vadītājs Renārs Sproģis.

Simbolismam veltīto izstādi veidojuši Latvijā un pasaulē atpazīstami videomākslinieki Māra Kalves vadībā, skaņu dizainu veidojis Ernests Ansons, bet producente ir Leonarda Ķestere.

Liepājas muzejs
Kūrmājas prospektā 16/18, Liepāja

 

Veltas Emīlijas Platupes izstāde “Bezmugurkaulnieki/ Invertebrates
kultūrtelpā “Alksnājs”
Līdz 10. oktobrim

Līdz 10. oktobrim kultūrtelpā “Alksnājs” būs skatāma Veltas Emīlijas Platupes izstāde “Bezmugurkaulnieki/ Invertebrates”.

“Ir kāda sociālā grupa, pie kuras Jūs negribētu piederēt. Vislabāk būtu neko nezināt, izlikties, ka tajā ietilpst zemcilvēki, kuri paši ir vainīgi. Tas nav ietilpis neviena bērnības sapņos. Kādu dienu Jūs pamodāties ļaunā ilūzijā un izrādījās, ka no tās nav iespējams atbrīvoties gadiem ilgi. Šīs sociālās grupas pārstāvēm nav lielas iespējas aizstāvēt savas tiesības protesta akcijās, jo viņas nepārtraukti par kādu rūpējas. Iesaistīties politikā ir sarežģīti laika trūkuma un pilnīgas izdegšanas dēļ.
Vientuļās mātes. Pašas vainīgas, vai ne?

Izstāde ir veidota, balstoties pieredzē, ko piedzīvo nozīmīga sabiedrības grupa. Liela daļa Latvijas bērnu aug šķirtās ģimenēs. Lielākā daļa monovecāku ir sievietes. Liela daļa šo sieviešu un bērnu ir pakļauti nabadzības riskam. Lielākajai daļai no viņām nav iespēju, laika vai vēlēšanās šo grūto pieredzi izstāstīt mākslas darbos. Tā tiek uzskatīta par apkaunojošu. Dažas ģimenes uzskata par vajadzīgu norobežoties no kaunpilnā veidojuma – sieviete ar bērniem – un izliekas, ka tie ir miruši vai neeksistē. Sievietes norobežojas, jo nevēlas aplipt ar monovecāka vīrusu. Vīrieši norobežojas automātiski, ir tā, it kā viņas būtu beigušas eksistēt, izšķīdušas ektoplazmā. Sievietes ar bērniem pazūd no kopīgām ģimenes sarunām un atbalsta tīkliem.
Pēc tam, kad viņas ir to izdarījušas, tām vēl jāpaliek dzīvām, lai par to pastāstītu.

Izstāde sastāv no neobarokālu gleznu un skulptūru sērijas, kā arī literārās daļas - vēstulēm. Tie ir sirdssāpju, mīlas un atriebes darbi ar “pavadzīmi” – darbu rašanās vēsturi un emocionālo kodu, kas attaisno un izskaidro to eksistenci. Šis stāsts ir personisks un intīms.”

Kultūrtelpa “Alksnājs”
Alksnāja iela 16, Vecrīga

 

Kultūras ministrija aicina pieteikt pretendentus Izcilības balvai
Līdz 16. oktobrim

Kultūras ministrija (KM) aicina pieteikt pretendentus Izcilības balvai kultūrā; pieteikumu iesniegšanas termiņš - š.g. 16. oktobris. Izcilniekus apbalvojumam par starptautiska mēroga sasniegumiem pēdējo 2 gadu laikā var izvirzīt juridiskas personas, valsts un pašvaldības institūcijas un nevalstiskās organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar kultūras procesu nodrošināšanu, kā arī KM nozaru konsultatīvās padomes.

Apbalvojuma pasniegšanas mērķis - izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā.

Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt fiziskas un juridiskas personas vai šādu personu apvienības, kuru individuālais vai kolektīvais starptautiska mēroga veikums vai sasniegums kādā no kultūras jomām (literatūra un grāmatniecība, teātris, kino, vizuālā māksla, dizains, arhitektūra, mūzika, deja, kultūras mantojums, kā arī starpnozare – vairāku kultūras apakšnozaru vai kultūras un citas nozares mijiedarbe) atbilst sekojošiem kritērijiem:
iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos u.c. profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā;
Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums (viesizrādes, izstādes u.c. pasākumi) guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā;
starptautiska mēroga izcils veikums Latvijā piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.

Apbalvojumus, t.sk. 7 000 eiro pēc nodokļu nomaksas katrs no trim laureātiem saņems īpašā Izcilības balvas kultūrā pasniegšanas ceremonijā.

Izcilības balva kultūrā tika iedibināta 2014. gadā, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu. Pirmā Izcilības balvas kultūrā pasniegšanas ceremonija notika 2014. gada 22. decembrī. Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, Dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltica, Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš, Nora Ikstena, Imants Lancmanis, Elīna Garanča un Anna Laudere.

Izcilības balva

 

Fotogrāfiju izstādes –
Sabīnes Stāles “Akmens galaktika” un Kylli Sparres “Stāstu pasaule”
Valmieras muzejā
Līdz 17. oktobrim

Līdz 17.oktobrim Valmieras muzejā skatāmas Sabīnes Stāles fotogrāfiju izstāde “Akmens galaktika” un Kylli Sparres fotogrāfiju izstāde “Stāstu pasaule”.

Sabīne Stāle makrofotogrāfiju izstādē “Akmens galaktika” attēlo Latvijā, jūras krastā salasītu olīšu iekšējo pasauli, krāsu, rakstu un reljefu saspēli tuvplānā. Tie atklāj neizmērojamu plašumu un kaut ko netveramu, pat dievišķu. Māksliniece rāda, ka arī Latvijā ir iespējams atrast dažādu nokrāsu kvarcus, granātus, epidotus, ahātus, retāk kalcedonus, olivīnus vai nelielus turmalīna ieslēgumus laukakmeņos.

Tas, ko varam ieraudzīt šajos akmentiņos, ir pārsteidzoši līdzīgs attēliem, kuri iegūti, veroties teleskopā. Tas liek aizdomāties par Visuma uzbūvi un nebeidzamu matricu vai fraktāļu eksistenci tajā. No haosa dzimst zvaigznes un galaktikas. Sava veida haoss ir arī mazajos olīšos. “Akmens galaktika” ir aizraujošs ceļojums  gan akmens  kristāliskajā dvēselē, gan ikvienam savā iekšējā pasaulē. Mēs uztveram to, ko labi pazīstam, tādēļ fotogrāfijās varam ieraudzīt sejas un cilvēkus, dzīvniekus, dabas ainavas, dīvainas kartes vai arī ko citu – iztēle izvēlas ieraudzīt sev tuvo un saprotamo, tikai savai zemapziņai raksturīgo, tā aicina māksliniece.

Māksliniece Kylli Sparre (Igaunija) fotogrāfiju izstādē “Stāstu pasaule” aicina ieskatīties zem virsmas, izdzirdēt nepateiktos vārdus un izpētīt attiecības starp cilvēkiem un mijiedarbību ar apkārtni. Viņas darbos jūtama deja: lielu lomu spēlē kustības un rūpīgi novērotie ķermeņi. Māksliniece dalās ar stāstu, kurā subjekts un apkārtne var kļūt par vienu veselu, tādējādi tie gandrīz pārvēršas dejā. Kaut gan viņas darbs var būt teatralizēts, tas rada pilnīgu miera sajūtu. Neatkarīgi no tā, vai attēli ir sirreāli, simboliski vai sapnim līdzīgi, tie nāk no mākslinieces domām, novērojumiem un pieredzes.

Kylli Sparre dzīvo un strādā Igaunijā, Tallinā. Jau no mazotnes neatlaidīgi meklējusi iespējas izpaust radošumu, daudzus gadus trenējusies, lai kļūtu par profesionālu baletdejotāju. Atklājot sev tēlotājas mākslas fotogrāfiju, visi spēki un domas veltīti šai nozarei.

Valmieras muzejs
Bruņinieku iela 3, Valmiera

 

Ilzes Egles personālizstāde “Dabā”
Valmieras Integrētajā bibliotēkā
Līdz 6. novembrim

Līdz 6. novembrim Valmieras Integrētajā bibliotēkā skatāma Ilzes Egles personālizstāde “Dabā”. Izstādē skatāmas gleznas, kas tapušas pēdējos gados apvienojumā ar zīmējumiem, kas bijuši kā ceļa stabiņi mākslinieces radošajā izaugsmē.

Ilze Egle par saviem darbiem saka: “Šajā izstādē daudzi no darbiem tapuši Kurzemē. Es jūtos piederīga Kurzemei, bet mīlu Latviju visa tās burvībā. Pirms daudziem gadiem ciemojoties kādā senā Kurzemes sētā mani pārņēma sajūta, kas lika šo piederību sajust vēl spēcīgāk – cauri ķermenim izšāvās dzirkstele, kas dedzināja dvēseli un kāju pēdas dega sajutušas saknes. Varbūt savu darīja arī suitu tautastērps, kas tobrīd bija man mugurā. Jūrkalnes stāvkrastā jūtos labi Jūra man dod spēku un dvēseles autentiskuma sajūtu. Man pašai tā atklājas ikreiz no jauna, kad tur esmu. Bet es mīlu Latviju visā tās burvībā.

Manos darbos ir daudz dabas un daudzi no darbiem tapuši gleznojot dabā - saulē, vējā un arī lietū. Tas ir daudz savādāk nekā strādāt darbnīcā, šogad jo īpaši izbaudīju šo procesu. Mākslas radīšanas process vispār ir liels brīnums un ir skaisti būt daļai no tā. Uztveru to kā lielu dāvanu.”

Ilze Egle ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, studijas papildinot Itālijā, un ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Izstādēs piedalās kopš 1990. gada. Darbojusies arī kā izstāžu kuratore un piedalījusies starptautiskos un vietējos vizuālās mākslas projektos ar zīmējumiem, gleznām, ilustrācijām un fotogrāfijām Latvijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Velsā, Itālijā, Spānijā, Portugālē un Kanādā.

Valmieras Integrētā bibliotēka
Cēsu iela 4, Valmiera

 

Izstāde “Dzīvnieku motīvs”
Liepājas muzejā
Līdz 8. novembrim

Cigāru etvija “Dzīšanās pēc brieža”, 18. gs. sākums

Līdz 8. novembrim Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē ir apskatāma Liepājas muzeja krājuma izstāde “Dzīvnieku motīvs”, kas sniedz iespēju novērtēt ne tikai priekšmetu funkcionalitāti, vēsturisko vērtību un materiāla daudzveidību, bet arī stāsta par dzīvnieku pasaules iedvesmotiem dekoratīviem elementiem, formām, žanru daudzveidību un mākslinieciskām vērtībām.

Izstādē priekšmetu daudzveidībā atklājas cilvēku un dzīvnieku attiecības, cilvēkam jau izsenis piemitusi tieksme veidot priekšmetus ar ietvertu stilizētu dzīvnieku motīvu mitoloģiskajā, reliģiskajā un sadzīves aspektā.

Dzīvnieku motīvs Liepājas muzeja krājuma izstādē atklāsies visdažādākajos priekšmetos – gan izcilās aktrises Antas Klints, gan leģendārā kapteiņa Rūdolfa Heila suvenīros, kas atvesti no eksotiskām zemēm, dzīvnieku atveidi saskatāmi arī dažādu Liepājas amatnieku cunfšu reprezentācijas traukos, ieročos, medību aksesuāros un mākslas priekšmetos.

Sagaidot rudeni, kad atklāta medību sezona, izstādē būtisku lomu ieņem medību tematika, viens no aizraujošākajiem izstādes priekšmetiem, kas līdz šim vēl nav ticis eksponēts, ir roku darbs – medību bise un tās piederumi: pulvera rags, kas izgatavots no āža raga, mednieku taure un nazis. Priekšmeti darināti 1786. gadā.

Viens no senākajiem izstādē apskatāmajiem priekšmetiem ir cigāru etvija ar medību motīvu “Dzīšanās pēc brieža”, kas darināta 18. gs. sākumā. Izstādē apkopoti apmēram 100 muzeja krājuma priekšmeti, kurus vieno dzīvnieku atveidi uz tiem.

Liepājas muzejs
Kūrmājas prospektā 16/18, Liepāja

 

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs papildu izstāžu platforma
No 2021. gada janvāra

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas zāles, kurās šobrīd eksponēta 1945.–1985. gada māksla un fotogrāfijas, būs apskatāmas tikai līdz 2020. gada beigām. No nākamā gada janvāra šeit tiks rīkotas mainīgas izstādes, kas pievēršas 20. gadsimta 2. puses latviešu mākslai.

Kamēr izstāžu zāle ARSENĀLS ir slēgta rekonstrukcijai, papildu izstāžu platforma uz laiku būs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā. Muzeja 2. stāva labā spārna pirmajās divās zālēs pašreiz izvietotā pastāvīgās ekspozīcijas daļa, kas veltīta padomju periodam Latvijas mākslā, savā šī brīža veidolā vairs nebūs redzama nekad.

Latvijas mākslā pēc Otrā pasaules kara par vienīgo daiļrades metodi tika pasludināts sociālistiskais reālisms – komunisma ideoloģijai atbilstošu sižetu attēlošana akadēmiskā reālisma formā. Šāds sižets ir arī Jāņa Oša gleznā “Airēšanas sacīkstes latviešu zvejnieku svētkos” (1958), kuras kompozīcijas dinamika, enerģija, kustība pauž romantizētā padomju pārcilvēka versiju un parāda entuziasma pilnu jaunās dzīves cēlāju. Šis darbs, tāpat kā visi pārējie līdz 2020. gada beigām apskatāmie eksponāti, atdos savu vietu citu 20. gadsimta 60.–80. gadu autoru daiļradei.

Vēl pēdējos mēnešus muzeja apmeklētāji var aplūkot arī pirmo latviešu modernistu darbus, tostarp Edgara Iltnera gleznu “Zemes saimnieki” (1960), kurā atainoti monumentāli, heroiski, vispārināti tēli. 60. gados padomju modernisms izpaudās kā figuratīvs ekspresionisms, kurā bieži vien nebija nekā no padomju satura. Nereti šo darbu zemtekstā slēpās padomju režīma kritika – kā Džemmas Skulmes gleznā “Tautas dziesma”, kas tapa 1968. gada Prāgas pavasara notikumu kontekstā. Tāpat muzeja zāles uz laiku atstās tā sauktās franču grupas – Bruno Vasiļevska, Imanta Lancmaņa, Maijas Tabakas, Miervalža Poļa un Līgas Purmales – sniegums.

Savukārt ekspozīcija četrās nelielajās telpās, kurās patlaban atrodas Egona Spura, Māras Brašmanes, Zentas Dzividzinskas, Andreja Granta, Intas Rukas, Gvido Kajona, Gunāra Bindes un Gunāra Janaiša fotogrāfijas, tiks paplašināta – LNMM pēdējo 10 gadu periodā mērķtiecīgi veicis iepirkumus un ievērojami palielinājis fotogrāfiju kolekciju.

Nākamajos gados muzeja jaunizveidotajā platformā tiks parādītas vairākas mainīgas ekspozīcijas. Kā pirmā 2021. gada 15. janvārī tiks atklāta Dainas Dagnijas izstāde “Tu glezno tikpat labi kā vīrietis”, bet vēlāk tajā pašā gadā – Jāņa Pauļuka un Intas Celmiņas darbu izlases.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Paziņoti publiskās mākslas programmas KOPĀ konkursa rezultāti
Tiks radīti 10 jauni pilsētvides objekti Rīgā un reģionu pilsētās

No 2020. gada augusta līdz decembrim Latvija Laikmetīgās mākslas centrs īsteno Latvijas republikas Kultūras ministrijas deleģējumu vizuālās mākslas jomā – publiskās mākslas programmu “Kopā”. Programma radīta kā atbalsta mehānisms vizuālās mākslas pārstāvjiem Covid-19 izraisītās krīzes pār-varēšanai, papildus ietverot kvalitatīvu pilsētvides uzlabošanu. Tās ietvaros publiski izziņota konkursa kārtībā paredzēts izstrādāt 10 jaunus pilsētvides objektus Rīgā un reģionu pilsētās. Projektu iesniegšanas termiņš konkursam noslēdzās 14. septembrī un tajā tika iesniegts 41 projekts.

Projektus vērtēja žūrija septiņu cilvēku sastāvā: Selga Laizāne (Kultūras ministrijas Valsts sekretāres vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos), Guntars Ruskuls (Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs), Daina Auziņa (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas vizuālās mākslas departamenta krājuma darba vadītāja), Solvita Krese (Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore), Santa Hirša (mākslas kritiķe), Krišs Salmanis (mākslinieks), Evelīna Ozola (arhitekte, pilsētplānotāja, platformas “Fold” direktore).

Pēc žūrijas vērtējuma Rīgas un reģiona pilsētu publiskajās telpās tiks īstenoti sekojoši vides objekti:
“Zilais miglas vāls” (Anna Līva Traumane, Harijs Vucens; Rīga, Imanta, Anniņmuiža)
“Tavs nogurums nav tava vaina” (Miķelis Mūrnieks, Henriks Eliass Zēgners; Rīga, dažādas vietas)
“Zvēri neaizmirst!” (Aija Baumane-Līce; Rīga, Āgenskalns, Jaunatnes dārzs)
“Metamorfozes” (Krista un Reinis Dzudzilo; Rīga, Operas skvērs)
“Neredzamie” (Ance Vilnīte; Rīgas centrs)
“Apaļā horizonta līnija” (Gints Gabrāns; Daugavpils)
“Pieturvieta: Rucka” (Nomad Architects; Cēsis, Ruckas parks)
“VA (Various Artists)” (Zahars ZE, Nameda Zemīte, Alvis Bergards; Valmiera)
“Robotkaķēns Indriķis XIII” (GolfClyderman; Madona)
“Vēja paviljons” (Ēriks Božis; Liepāja)

Programmas KOPĀ vadītāja Līga Lindenbauma informēja, ka novembra vidū notiks Objektu parāde – realizēto projektu atklāšana un iepazīšana dzīvē, kurā piedalīties būs aicināts ikviens interesents.

Publiskās mākslas programma “Kopā”

 

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs iekļauts
digitālajā ceļvedī “Homo Faber Guide”
kā viens no izcilības piemēriem Eiropā

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs aicina iepazīt Eiropas amatniecības izcilības piemērus viena klikšķa attālumā digitālajā ceļvedī “Homo Faber Guide”.

Tiešsaistes platforma homofaberguide.com piedāvā atklāt talantīgus dizainerus un amatniekus, aplūkot īpaši atlasītas kolekcijas, gūt jaunu pieredzi un sekot Homo Faber vēstnieku ieteikumiem. Latviju starptautiskā digitālā ceļveža lappusēs pārstāv Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs un Latvijas Mākslas akadēmija kopā ar citām nozīmīgām Eiropas institūcijām, kuru vidū ir Dekoratīvās mākslas muzejs Parīzē (Musée des Arts Décoratifs, Francija), Lietišķās mākslas muzejs Vīnē (MAK, Austrija), Rijksmuseum Amsterdamā (Nīderlande), Dizaina muzejs Frankfurtē (Museum Angewandte Kunst, Vācija), Dizaina muzejs Milānā (Museo del Design Italiano, Itālija), Dekoratīvās mākslas muzejs Prāgā (U(P)M, Čehijas Republika) u.c.

Platformas galvenais mērķis ir rūpēties par to, lai Eiropā tiktu saglabātas augstas amatniecības prasmes, veidotos saiknes starp māksliniekiem, dizaineriem un amatniekiem, audzināt jaunu amatnieku paaudzi, saglabājot arodu prasmju pēctecību un ilglaicību. Kopš 2018. gada Homo Faber vēstnieki visā Eiropā meklē un izraugās labākos amatniecības meistarus, apkopo un aicina tos piedalīties starptautiskās Homo Faber izstādes aktivitātēs.

Homo Faber eksperti veica izpēti, dodoties ekspedīcijās uz 25 valstīm, kā rezultātā tika izvēlēti izcilības piemēri visdažādākajās amatniecības nozarēs (metālapstrāde, rotu māksla, tekstils, mēbeļu dizains, stikla apstrāde, keramika, ādas apstrāde utt.). Latviju šajā plejādē pārstāv 11 autori: Oļegs Auzers, juvelieris; Māris Auniņš, rotu mākslinieks; Laine Beriņa, keramikas māksliniece; Ilze Dūdiņa, stikla māksliniece; Baiba Dzenīte, stikla māksliniece; Marta Ģībiete, stikla māksliniece; Reinis Lācis, kokapstrādes meistars; Aleksandrs Logvins, stikla pūtējs; Ingars Rancevičs, vijoļu meistars; Jānis Straupe, mēbeļu dizainers; Staņislavs Viļums, keramiķis.

Eiropas amatniecības izcilībai veltītās izstādes Homo Faber idejas autors un organizators ir Džordžo Cini fonds (Fondazione Giorgio Cini) Itālijā sadarbībā ar Mikelandželo fondu (Michelangelo Foundation) Šveicē. Pirmā Homo Faber skate notika 2018. gadā Džordžo Cini fondā Venēcijā uz San Giorgio Maggiore salas, paralēli Starptautiskajai arhitektūras biennālei. Vērienīgā izstāde piesaistīja 62 500 apmeklētāju no visas pasaules. Tajā piedalījās 410 dizaineri un amatnieki ar vairāk nekā 900 unikālas amatniecības meistarības paraugiem, kā arī notika meistaru prasmju paraugdemonstrējumi. 2020. gada vasarā plānotā otrā Homo Faber izstāde šobrīd ir pārcelta uz 2021. gadu.

Homo Faber

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.09.2021.

13/09 – 19/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.08.2021.

23/08 – 29/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.08.2021.

02/08 – 08/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.07.2021.

12/07 – 18/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.06.2021.

21/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.05.2021.

31/05 – 06/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.05.2021.

10/05 – 16/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.09.2021.

06/09 – 12/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.08.2021.

16/08 – 22/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.07.2021.

26/07 – 01/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.07.2021.

05/07 ‒ 11/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.06.2021.

14/06 – 20/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.05.2021.

24/05 – 30/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.05.2021.

03/05– 09/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.08.2021.

30/08 – 05/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.08.2021.

09/08 – 15/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.07.2021.

19/07 – 25/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.06.2021.

28/06 – 04/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.06.2021.

07/06 – 13/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.05.2021.

17/05 – 23/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.04.2021.

26/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03