Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Tiešsaistes seminārs skolotājiem, muzejpedagogiem un vecākiem
“Kā ar bērniem un jauniešiem runāt par neērtās vēstures tēmām?”
8. decembrī
8. decembrī no pl. 11.00 līdz 13.00 Latvijas Laikmetīgā mākslas centra rīkotas izstādes “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules” ietvaros notiks tiešsaistes (Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Facebook vietnē) seminārs skolotājiem, muzejpedagogiem un vecākiem “Kā ar bērniem un jauniešiem runāt par neērtās vēstures tēmām?”
Seminārs veltīts jautājumiem par sarežģītās jeb neērtās vēstures tēmu izzināšanu un skaidrošanu bērniem un jauniešiem, iesaistot mākslu un citas laikmetīgās kultūras jomas.
Seminārs norisināsies interneta tiešraidē Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Facebook profilā, tiem, kas nevarēs būt klātesoši tiešraides laikā, būs iespēja noskatīties semināra ierakstu sev ērtā laikā (www.lcca.lv).
Ko mākslas darbi var sniegt pagātnes sāpīgo pieredžu atspoguļošanā? Kā tie var pilnīgāk un godīgāk izstāstīt stāstus par šo pagātni, izgaismojot dažādus slāņus, izmantojot gan kritisku, gan empātisku izpratni? Kā tie nesenās pagātnes saprašanā iesaista personīgās un kolektīvās vēstures un atmiņas attiecības? Atbildes un ierosmes sniegs muzeju un individuāli pieredzes stāsti.
Semināra mērķis ir raisīt diskusiju par to, kādas pieejas, iesaistot mākslu un citas radošās jomas, palīdz komunicēt par neērtajām vēstures tēmām, pārvarēt klusēšanu, to skaidrot, uzdot jautājumus un veicināt sapratni arī par sarežģītajām pagātnes un tagadnes attiecībām.
Semināra un diskusijas dalībnieki: Maija Meiere-Oša, Inguna Role, Vika Eksta, Ilze Burkovska-Jakobsena, Baiba Sprance, Iļja Ļenskis.
Diskusijas moderatores: izstādes “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules” kuratore Ieva Astahovska un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izglītības programmu kuratore Māra Žeikare.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Andreja Prigičeva personālizstāde “Ziemassvētku zelts”
Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova
10. decembris–24. janvāris, 2021
No 10. decembra līdz 2021. gada 24. janvārim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova būs apskatāma ekspresīvā, provokatīvā un savrupā liepājnieka, starpžanru mākslinieka Andreja Prigičeva veidotā personālizstāde “Ziemassvētku zelts”.
Ziemassvētku tradīcijas neizzūd, bet atgriežas arī Jaunajos laikos, iegūstot citādas formas vai funkcijas. Vai vēstures grāmatās par 20. un 21. gadsimtu, šie definēsies kā Dāvanu kultu laiki, vai Modernā patēriņa kičs, kas tiks pavadīts ar interneta sižetiem par dāvanu izsaiņošanas histērīju …?
“Mūsdienās, kad abstraktā domāšana nonākuši sen nodilušās klišejās, dzīve modelējas pēc vispār pieņemtiem standartiem. Individuālā psihiskā enerģija tiek organizēti bloķēta, līdz ar to zūd arī sabiedrības intelektuālās spējas analizēt. Samazinoties mentālai platībai, to kompensējam radot iluzoru pasauli – inficējamies ar sava veida Ziemassvētku anahronismu. Mūsu pamatmērķis vairs nav izpratne par svarīgāko Kristīgās kultūras notikumu, bet pakļaušanās svētku arhetipiem: “SAŅEMT; ATPLĒST; APDULLINĀTIES”,” pirms izstādes atklāšanas ar tās konceptu iepazīstina mākslinieks Andrejs Prigičevs.
Izstādes ekspozīcijā būs skatāmas aptuveni 40 mākslinieka radītās miniatūras ar tādiem nosaukumiem kā “Ziemassvētku vakars ar kaimiņiem”, “Ādams un Ieva”, “Dāvana nr.1”, “Pēdējā Baltā tīģera iznīcināšana” u.c.
“Manu darbu saturs nav izsmiet, zaimot, pazemot. Katra objekta aina ir reāla vairāku dzīves situāciju attēlojums, rekonstruējot atmiņas, notikumus, kuros esmu bijis iesaistīts kā sabiedrības sastāvdaļa, kas mēğina ievērot uzstādītos etalonus,” uzsver Prigičevs.
Andrejs Prigičevs (1965) dzīvo un strādā Liepājā, ir restaurators, interjerists, gleznotājs, darbojas dažādās multimediālās mākslas formās. Mākslinieka darbi izstādīti 9 personālizstādēs Latvijā, kā arī kopizstādēs Liepājā, Rīgā, Kuldīgā, Viļņā, Klaipēdā, Helsinkos un Tallinā.
Radījis virkni instalāciju un interjeru, novatoriski atjaunojot vecas lietas, kuras, viņa radošās iztēles transformētas, iegūst jaunu dzīvi un vizuālo estētiku. Pēc mākslinieka zīmējumiem animācijas studijā “Rija” tapusi multiplikācijas filma “Kad āboli ripo”.
Absolvējis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, kur pie arhitekta un pedagoga Agra Padēļa-Līņa apguvis restauratora profesiju. 2015. gadā saņēmis Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas balvu “Zelta griezums” par ieguldījumu pilsētas tēla veidošanā.
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Iznācis ISSP plānotājs “Dabas fenomeni” 2021. gadam
ar laikmetīgās fotogrāfijas autordarbiem
Pēc gada pārtraukuma izdots ISSP plānotājs 2021. gadam, kura 53 atvērumos publicēti īpaši atlasīti jau pazīstamu un jauno Latvijas un ārzemju mākslinieku darbi, kas radīti laikmetīgās fotogrāfijas platformas ISSP projektu laikā. Nākamā gada plānotāja tēma ir “Natural Phenomena” jeb “Dabas fenomeni”.
Biedrības ISSP izdotais plānotājs 2021. gadam ir pārdomāts dizaina objekts, kas padara laikmetīgo fotogrāfiju baudāmu ikdienā, un kopš pirmā plānotāja izdošanas 2013. gadā jau kļuvis iecienīts vietējās un ārzemju auditorijas vidū. Tā papīrs ir īpaši patīkams rakstīšanai ar roku, plānotājā iekļauti gada kalendāri, pasaules karte, starptautiskie svētki un lapas piezīmēm. Lai arī izdevuma pamatvaloda ir angļu, tajā publicētas arī latviešu vārda dienas.
Tomēr lielākā ISSP plānotāja vērtība ir galvenokārt vēl publiski neredzēti laikmetīgās fotogrāfijas autordarbi, kas pavada ik nedēļu un kuri veltīti dabas fenomenu tēmai. Tēmas izvēli iedvesmojusi sadarbībā ar “Baltic Analog Lab” augustā rīkotā vasaras skola “Natural Phenomena” Cēsīs, taču plānotājā iekļauti ne tikai tās dalībnieku, bet arī citu vietējo un ārzemju mākslinieku darbi, tostarp ISSP Skolas un ISSP starptautiskās meistarklases dalībnieku, kā arī ISSP Rīgas rezidences mākslinieku radītie attēli. Pazīstamāko vietējo autoru vidū ir Iveta Gabaliņa, Reinis Hofmanis, Vika Eksta un Kristīne Krauze Slucka.
ISSP plānotāju jau šobrīd iespējams pasūtīt internetā, kā arī iegādāties ISSP Galerijā Berga bazārā, galerijā “Istaba” un citos izmeklētos dizaina preču un grāmatu veikalos, tostarp “M50” un “Riija”, “Jānis Roze”.
ISSP Galerija
Marijas iela 13 k-3, Berga bazārs
Laikmetīgās keramikas pop-up
Kalnciema kvartāla galerijā
līdz 2. janvārim
Līdz 2. janvārim Kalnciema kvartāla galerijā norisinās vienīgais Latvijā Laikmetīgās keramikas pop-up, kur pirmo reizi vienkopus piedalās vismaz 15 zināmi un jauni keramikas zīmoli. Keramikas piedāvājums skatāms arī internetveikalā agenskalnatirgus.lv, bet iegādāties darbus iespējams uz vietas galerijā. Laikmetīgās keramikas pop-up īpaši gaidīs tos, kuri Ziemassvētku dāvanu iegādei joprojām izvēlēsies vietējos izstrādājumus.
Decembrī pop-up pārstāvēti visi Latvijas keramikas materiāli – klasiskais māls, porcelāns un akmens masa, kā arī daudzveidīgās gatavošanas tehnikas – lietā, virpotā, kvēpinātā, glazētā un apgleznotā keramika un aksesuāri. Galerijā vienkopus savus darbus piedāvā gan pieredzējuši meistari no visas Latvijas, gan Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras studenti. Dalībnieki: Laima Ceramics (Laima Grigone), MAALI, Vidusmeži keramika, Ciparnīca, Oltes Ceramics, Peace of Touch, Grašu māja, Artis Kleinbergs, Evija Ceramics, Monk Island, Katrīnas Keramika, Astra Šēnberga, Laima Lauriņa, Beatrise Kaktiņa un citi.
Keramikas pop-up
Kalnciema iela 35, Rīga
Baibas Rēderes gleznu izstāde “Mirdzošais viss…”
Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” galerijā
Līdz 3. janvārim, 2021
Līdz 3. janvārim Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” galerijā skatāma Baibas Rēderes gleznu izstāde “Mirdzošais viss…”.
Izstādē skatāmi pēdējos gados tapuši abstrakti gleznojumi eļļas un mākslinieces autortehnikā. “Jau kādu laiku darbos iezīmējas kosmiska noskaņa. Kad ārēji saules gaisma un enerģija mazinās, atklāju, ka ir īstais laiks priecāties par atstaroto gaismu, atspīdumiem, atblāzmām, citu debesu spīdekļu klātbūtni, iegrimt iekšējo procesu dinamikā, kas vienmēr sasaucas ar jebkuriem fizikāliem procesiem visumā”, stāsta Baiba Rēdere.
Katrs darbs tapis pakāpeniski, slāni pa slānim, un veido tādu kā caurspīdīgu dzīves auduma līdzību. Gleznas ir stāsti bez vārdiem vai vizuāli skaņdarbi bez fiksēta gala, ar kustības dinamisko, ritmisko klātbūtni - darbi aicina pazust to virsmā, katru reizi atrodot ko jaunu, izveidojot saikni ar izjūtām un bezvārdu noslēpumaino, radošo esības daļu.
Gleznošanas procesu autore uztver kā meditāciju: “Tā ir būšana plūsmā, veids kā piedzīvot netveramo, mēģināt attēlot neattēlojamo. Tā ir valoda, kas ļauj sazināties citos līmeņos. Galvenais šajā rituālā ir pats process, uzticēšanās un ļaušanās tam, jo priekšā vienmēr ir nezināmais. Radīšanas Mūza daudz labprātāk pēta noslēpumu nekā to atrisina; tā labāk apraksta mīklu nekā to izskaidro. Tas ir iemesls, kāpēc es izvēlos abstrakto gleznošanas virzienu.”
Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Aicina māksliniekus pieteikt mākslas darbu
starptautiskā projektā “Pārmaiņu aģenti: mākslas mediācija kā saruna”
līdz 8. janvārim, 2021
Mirklis no mākslinieces Gundegas Evelones akcijas “5. Pats Pēdējais Pikniks Pēdējo Pikniku sērijā Lucavsalā.” Foto: Arnis Kalniņš. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, 2015
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS aicina māksliniekus pieteikt savas dejas konkursam starptautiskajā projektā “Pārmaiņu aģenti: mākslas mediācija kā saruna”, kas tiks īstenots nākamajos divos gados Latvijā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā. Mākslas darba idejai ir jābalstās virstēmā “Saruna ir iespējama” un tai jābūt veltītai vienai vai vairākām vietējās sabiedrības grupām jeb kopienām un to problemātikai. Pieteikumus gaidīs līdz 2021. gada 8. janvārim.
“Daudzveidīgā un atvērtā sabiedrībā neizbēgami līdzās pastāv dažādi un pat pretēji viedokļi un vērtību sistēmas. Eksistējot tuvu viens otram, pretēji skatu punkti to īpašniekiem var kļūt savstarpēji neērti, nepieņemami un raisīt konfliktsituācijas. Pieņemot, ka no lielākiem vai mazākiem konfliktiem izvairīties nav iespējams, aicinām domāt par sarunu, kas ir iespējama starp dažādi vai pat pretēji noskaņotām pusēm,” mākslas darba virstēmu skaidro projekta īstenotāji.
Projekta mērķis ir paplašināt izpratni par laikmetīgo mākslu kā sabiedrību iesaistošu un sarunā balstītu radīšanas procesu, ņemot vērā vietējās sabiedrības vajadzības un aktualizējot tai būtiskas tēmas. Tas tiek īstenots četru valstu ietvaros, sadarbojoties piecām organizācijām: Kultūras fondam (Helsinki, Somija), Tallinas Pilsētas muzejam (Tallina, Igaunija), Tenstas Mākslas telpai (Stokholma, Zviedrija), Latvijas Laikmetīgajam mākslas centram un Fondam atvērtai sabiedrībai DOTS (Rīga, Latvija). Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”.
Mākslinieks vai mākslinieku apvienība var darboties jebkurā no mākslas žanriem – vizuālajā, audiovizuālajā, multimediju, skatuves mākslas vai starpdisciplinārā žanrā. Tomēr ir jāņem vērā, ka izvēlētajai mākslas darba idejai jābalstās ne tikai virstēmā, bet arī mākslinieka izvēlētās sabiedrības grupas vai grupu problemātikā, ar ko tiek saprasti cilvēki, kas ir piederīgi noteiktai lokālajai, kulturālajai vai sociālajai telpai vai ko var izdalīt pēc kādiem formāliem vai sociāli nozīmīgiem kritērijiem (dzimuma, vecuma, izcelsmes, profesijas u. c.).
Vienlaikus ir jārēķinās, ka māksliniekam mākslas radīšanā būs jāsadarbojas ar desmit šo sabiedrības grupu pārstāvjiem, kuri līdzdarbosies arī kā mediatori jeb starpnieki starp mākslas darbu un tā skatītāju vai apmeklētāju. Viņi tiks izvēlēti konkursa kārtībā nākamā gada sākumā un iesaistīti īpašā mākslas mediatoru apmācību programmā. Mākslas mediatoru atlasi un koordinēšanu, kā arī mākslas darba producēšanu uzņemas projekta īstenotāji.
Plašāka informācija par projektu, konkursu un tā nolikums atrodams Latvijas Laikmetīgās mākslas centra un Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS mājaslapā. Tiešās saites:
Projekts “Pārmaiņu aģenti: mākslas mediācija kā saruna”
Tapis Dizains Demokrātijai - piederības un līdzdarbības aktivizēšanai
Latvijas Mākslas akadēmijas studiju modulī “Dizains un Demokrātija”
Šoruden Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina un Vides mākslas apakšnozares maģistrantūras pirmā kursa studenti kopā ar profesori Ingūnu Eleri un asociēto profesori Aiju Freimani studiju modulī “Dizains un Demokrātija” praktizēja dizainu iedzīvotāju līdzdalības procesu aktivizēšanai ar dizaina metodēm iekļaujošas sabiedrības attīstībai. Iepazīstot sabiedrības pārvaldības sistēmas, tika meklētas dizaina intervences vēlēšanu procesa uzlabošanai Latvijā, konkrēti, gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā pēc administratīvi teritoriālās reformas.
Studiju moduļa “Dizains un Demokrātija” sadarbības partneri bija Centrālā vēlēšanu komisija, Eiropas Parlamenta birojs Latvijā un Cēsu novada pašvaldība. Dizaina pētniecības rezultātā tika radīti seši komunikācijas dizaina risinājumi, lai aktivizētu iedzīvotāju līdzdalību vēlēšanu procesā tādejādi, aktivizējot pilsonisku politisko līdzdalību demokrātiskas valsts stiprināšanā. Kā galvenās problēmas dizaina risinājumu izstrādei tika definētas: zemā jauniešu aktivitāte vēlēšanās; vājš sabiedriskā transporta tīkls, lai nokļūtu uz vēlēšanu iecirkņiem; iedzīvotāju neatrašanās deklarētajā dzīvesvietā, kā arī informācijas trūkums un tās neskaidrība; neērts, neskaidrs vēlēšanu iecirkņa iekārtojums, informācijas neskaidrība par vēlēšanu procesu vēlēšanu brīdī.
Līdzdalība vēlēšanās ir pilsoniskās aktivitātes forma un ir demokrātiskas valsts pastāvēšanas viens no visbūtiskākajiem aspektiem. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, pēdējos divdesmit gados vēlētāju aktivitāte ir samazinājusies un, jo mazāka ir iedzīvotāju līdzdalība lēmumu pieņemšanā, jo mazāk valstī ir demokrātijas.
Lai risinātu zemo jauniešu līdzdalību un piedalīšanos vēlēšanas, tika izstrādāts risinājumi “manir18.lv” (autores Ieva Siliņa, Līga Rinkeviča) kas iekļauj apsveikumu no valsts prezidenta un novada pašvaldības priekšsēdētāja jaunieša pilngadībā un apliecina, ka jaunieša pilngadība un vēlētāja balss ir vērtība demokrātiskas valsts pārvaldes veidošanā.
Lai rosinātu diskusiju un viedokļu apmaiņu starp ģimenes dažādām paaudzēm jeb draugu grupu tika izstrādāta galda spēle ģimenei par demokrātiju un vēlēšanu nozīmību “Kas ir demokrātija?” (autores Lauma Reitere un Liene Berga).
Informācijas trūkumu par administratīvi teritoriālo reformu un topošā novada pārvaldību – vēlēšanu procesu tika piedāvāts stāstīt ar ceļošu izstādi “Viena diena četriem gadiem” (autores Helēna Vernere, Tīna Marta Verpakovska, Sintija Mieze).
Kā risinājumi iedzīvotāju ērtai piekļūšanai dalībai vēlēšanās un vēlēšanu iecirkņiem, tika izstrādāti divi risinājumi: “Plusnesis” mobils vēlēšanu iecirknis, kas dodas izbraukumā pie visiem iedzīvotājiem, kuri neesoša sabiedriskā transporta jeb nepieejama privātā transporta plūsmas nevar nokļūt no lauku teritorijām uz velēšanu iecirkņiem novada centros (autorei Džūlija Ekuse, Viesturs Reinis), un “Cēsu novada vēlēšanu iecirknis Rīgā Cēsu ielā” kā Cēsu novada vēstniecība, kur iespējams nodod savu vēlētāju balsi tiem Cēsu novada iedzīvotājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ atrodas ārpus savas deklarētās dzīvesvietas Cēsu novadā (autores Sandra Sugako, Elīna Krima).
Tika izstrādātas skaidras, lakoniskas vadlīnijas vēlēšanu komisiju un iecirkņu darbiniekiem “Ceļvedis vēlēšanu organizēšanā”, lai vēlēšanu iecirkņi tiktu iekārtoti iedzīvotājiem un darbiniekiem draudzīgi, skaidri saprotami, tādejādi paaugstinot kopējo vēlēšanu līdzdalības pieredzi visām iesaistītajām pusēm (autores Ieva Rosne, Lauma Grigāne).
Cēsu un Vecpiebalgas novada domju priekšsēdētāji atzīst, ka visi izstrādātie dizaina risinājumi ir ļoti pārdomāti, reālās problēmās balstīti, cieņpilni, kur liela uzmanība pievērsta detaļām. Precīzi definētās problēmas, vajadzības un mērķauditorijai izstrādātie inovatīvie risinājumi ļauj izteikt cerību, ka šādi sadarbojoties – pašvaldībai un augstskolai, iespējams Latvijā patiešām radīt labāku valsti, sabiedrību. Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš cer, ka jaunveidojamais Cēsu novads varētu būt vēstnesis, kur precīzi dizaina risinājumi rāda piemēru citām pašvaldībām un valsts pārvaldes institūcijām un var veikt labas pārmaiņas sabiedrībā. Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra, ja šādā veidā studiju procesā darbotos visas augstskolas, mēs ātri vien apsteigtu prestižākās ārvalstu augstskolas un labklājībā attīstītākās valstis.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa redz, ka izstrādāti reāli risinājumi reālām problēmām un to ieviešanai nepieciešams ieplānot finansējumu un noteikt laika plānu. Atzinīgi, ka visu dizaina risinājumu noritējusi sadarbībā ar reāliem cilvēkiem, izprotot institucionālo sistēmu un nepieciešamību.
Ir cerība, ka izstrādātie dizaina risinājumi jau tuvākajā laikā sasniegs Cēsu novada un visas Latvijas iedzīvotājus un jo īpaši jauniešus. Plānots, ka dizaina risinājums “manir18” varētu tikt attīstīts kā Eiropas Parlamenta apsveikums un aicinājums būt pilsoniski aktīviem gan pašvaldību vēlēšanās 2021.gadā, gan Saeimas vēlēšanas 2022.gadā, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024.gadā. Savukārt Cēsu novada pašvaldība izsver iespējas attīstīt Cēsu novada vēstniecības paviljonu – vēlēšanu iecirkni Rīgā, un ceļojošo informatīvo izstādi “Viena diena četriem gadiem”.
