Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Tiešsaistes sarunu sērija: Publiskās mākslas mainīgā seja
No 28. janvāra
Laikā, kad muzeji un galerijas ir slēgtas un fiziska pieeja mākslas darbiem ir ierobežota, Centrālā Sentmārtinas mākslas un dizaina koledža (CSM) un Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) sadarbības projekta ietvaros rīkos publisko sarunu sēriju, kurā meklēs atbildes uz jautājumu, vai un kā mēs varam no jauna definēt publiskās mākslas lomu sabiedrībā, apzinoties, ka tās primārā funkcija vairs nav pieminēt vai godināt.
Plānotas četras sarunas:
Nauda: kurš un kādēļ maksā par mākslu publiskā telpā? | 28. janvārī, 2021
Destrukcija: publisko pieminekļu iznīcināšana | 11. februārī, 2021
Aktīvisms: politiskās mākslas spēks | 25. februārī, 2021
Lokācija: publiskās mākslas jaunas vietas meklējumi | 11. martā, 2021
Katrā sarunā uzstāsies uz sarunu pieaicināts vieslektors no Lielbritānijas un Latvijas, kuri kopā ar maģistrantūras studentiem pievērsīsies abu valstu atšķirību un paralēļu meklējumiem publiskās mākslas tradīcijās. Pētot katras sarunas galveno tēmu un apvienojot idejas par norisēm Eiropas dažādajos punktos, tiks veidotas kopīgas atbilžu variācijas.
Diskusiju programma sāksies 28. janvārī plkst. 16:00 pēc Latvijas laika (plkst. 14:00 pēc Londonas) un pirmās tēmas “Nauda: kurš un kādēļ maksā par mākslu publiskā telpā?” ietvaros tiks pētīti vēsturiskie un esošie finansēšanas modeļi kā arī izteiktas hipotētiskas nākotnes prognozes. Sarunas vieslektori būs Alekss Šeidijs (Alex Shady) un Sergejs Kruks
Alekss Šeidijs ir Centrālās Sentmārtinas mākslas un dizaina koledža Tēlotājmākslas programmas vadītājs. Viņš ir arī viens no mākslas galerijas “Five Years Gallery” līdzdibinātājiem. Būdams praktizējošs mākslinieks un kurators, Alekss savos darbos pievēršas interdisciplinaritātei, kas sevī ietver zīmējumu, video, tēlniecības objektu un performanču apvienojumu. No nesen tapušiem darbiem minama performance “Sculp Proposition” (2020) platformā “Zoom”, sadarbības projekts ar Kopenhāgenas sākumskolas skolēniem “Bumbu spēle” (Ball game) u.c. Viņa radošā prakse pierāda, ka sākotnēji šķietami nesaderīgi materiāli gluži labi spēj pastāvēt viens otram līdzās.
Sergejs Kruks ir profesors Rīgas Stradiņa universitātē un doktora studiju programmas Komunikācijas kultūra un multimediji vadītājs. Kā viesprofesors pasniedz arī citās Latvijas universitātēs, aicinot kritiskāk skatīties uz ikdienā pieejamo informāciju. Viņa pētniecības interešu loks saistās ar vizuālo semiotiku, tostarp ar publiskās telpas organizēšanu un cilvēku sabiedriskumu.
Studenti: Džeims Kantijs (CSM; James Canty), Zemins Čens (CSM, Zemin Chen), Kristīne Daukšte (LMA), Liene Rumpe (LMA)
Tiešsaistes diskusija notiks Zoom vietnē - https://us02web.zoom.us/j/89444688667?pwd=R2JsLzZTbUtCRHgyL2NvWWFobENsdz09
ID: 894 4468 8667
Parole: 301143
Sarunas valoda: angļu, dalība bez maksas.
Iespēja pieteikt izstādes projektu Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
Līdz 30. aprīlim
Šobrīd izteiktāk nekā jebkad iepriekš mākslas pasaule ir iegrimusi plānošanas fāzē. Laikā, kad mākslinieki rada jaunus darbus, kuratori veido izstāžu koncepcijas un mākslas vēsturnieki – pārskatus par iepriekš notikušo, mākslas telpas plāno un gaida atkal atvēršanos kā lielus svētkus. Arī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs gatavo jaunas izstāžu sezonas un cer piesaistīt jaunus mākslas projektus, kam dot mājvietu savās telpās.
Jebkuru mediju mākslinieki, mākslinieku apvienības, kuratori vai izstāžu rīkotāju grupas ir aicināti pieteikt savus mākslas projektus, aizpildot izstādes piedāvājuma veidlapu. Tajā nepieciešams aprakstīt izstādes ieceri – koncepciju, mākslas darbus, to apjomu, nepieciešamo platību –, kā arī pievienot vizuālo materiālu, kas ļautu pilnvērtīgi novērtēt izstādes mākslinieciskās kvalitātes.
Izstāžu projektu izvērtēšana notiks vienu reizi gadā, maija beigās, skatot piedāvājumus, kas saņemti no iepriekšējā gada 1. maija līdz pašreizējā gada 30. aprīlim. Jūnija pirmajā nedēļā visus pieteicējus individuāli informēs par atlases rezultātiem.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Aicina video formātā iepazīt izstādi “Rainis un Aspazija Dailes teātrī”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā
25. janvāris–30. aprīlis
No 25. janvāra līdz 30. aprīlim Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā aicina uz izstādi “Rainis un Aspazija Dailes teātrī”, kas veltīta Dailes teātra simtgadei.
Kamēr muzeji slēgti, izstādi var iepazīt ar video sižetu palīdzību mājaslapas sadaļā Sarunas.
Dailes teātra vēsture ir cieši saistīta ar Raini un Aspaziju. Rainis piedalījies teātra dibināšanā, pirmsākumos bijis tā direktors. Dailes teātris audzis uz Raiņa un Aspazijas dramaturģijas bāzes, un Eduards Smiļģis kļuvis par dziļāko šo darbu atklājēju un interpretu.
Izstāde aktualizē Raiņa un Aspazijas klātbūtni Latvijas teātru kopainā, ļauj paskatīties uz dzejnieku darbiem dažādās interpretācijās. Tā retrospektīvi iezīmē dzejnieku darbu iestudējumus gadsimta laikā un paver iespēju vērot, kā pa desmitgadēm mainās iestudējumu vizuālais tēls.
Izstādē eksponēti tērpi, rekvizīti un fotogrāfijas no Dailes teātra iestudējumiem. Izstādes apmeklētājus sagaida Harija Liepiņa Tots; par leģendāro 1947. gada “Uguns un nakts” iestudējumu atgādina Artura Filipsona tēlotā Lāčplēša zobens un vairogs un Lilitas Bērziņas atainotās Spīdolas rotas. Zeltā atmirdz Asnates tērps.
Visa teātra gadsimta garumā Aspazijas un Raiņa dramaturģija ieņēmusi nozīmīgu vietu teātra repertuārā. Viņu radītās lugas iestudētas vairāk nekā trīsdesmit reižu, ievērojamākās Raiņa lugas piedzīvojušas vairākas režijas. Dailes teātra iestudējumu stils vienmēr spējis atklāt Raiņa darbu gara lidojumu un simbolisko būtību. Raiņa un Aspazijas lugu iestudējumos slavenākie Dailes teātra aktieri ir radījuši neaizmirstamus tēlus.
Izstādes autore – Astrīda Cīrule, mākslinieks – Ints Sedlenieks.
Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā
Memoriālo muzeju apvienība izveidojusi “Personību stāstu vietni”
Memoriālo muzeju apvienība ir izveidojusi Personību stāstu vietni www.memorialiemuzeji.lv, kuru aicina apskatīt tagad - laikā, kad muzeji ir slēgti.
“Slēgtie muzeji un sabiedrības prāta pārorientēšanās uz kultūras piedāvājuma izzināšanu digitālajā vidē rosināja mūs – Memoriālo muzeju apvienību – meklēt jaunus veidus un vides, kur satikt savu apmeklētāju un padarīt pieejamu pētniecībā balstītu saturu citā formā, kontekstā un pieejamības pakāpē,” stāsta Sanita Kossoviča, Memoriālo muzeju apvienības direktores vietniece attīstības darbā.
Personības stāstu vietne ir digitālā vide, kur var iepazīt izcilas personības – Raini, Aspaziju, Jani Rozentālu, Rūdolfu Blaumani, Jāni Akurateru, Ojāru Vācieti, Andreju Upīti, Krišjāni Baronu – no neierastāka skatpunkta.
Īsi, kodolīgi, vizuāli stāsti aicina iepazīt tuvāk empātisko Rūdolfu Blaumani, uzzināt, kādas pārdomas nodarbināja Raini jaunības gados, kad viņš vaicāja pats sev “Par ko man neiznāk dzeja iz manām sirdssāpēm?”, ieskatīties Jaņa Rozentāla viesistabā, apskatīt Aspazijas krātās atklātnes, uzzināt, ka viens no Andreja Upīša uzticamākajiem līdzgaitniekiem pēdējos dzīves gados bija runcis Pīka. Stāsti tiks papildināti, un jau drīzumā būs iespējams uzzināt par Ojāru Vācieti un ekoloģiju, kā arī noskaidrot Jāņa Akuratera domas par korupciju.
“Memoriālo muzeju apvienības muzejos pārstāvētās personības dzīvoja un radīja 19. un 20. gadsimtā. Mūsu uzdevums ir ar tām iepazīstināt un viņu devumu saprotamu un nepieciešamu darīt 21. gadsimta cilvēkiem. Arī muzejos strādā 21. gadsimta personības, tāpēc mums ir vēlēšanās uzrunāt apmeklētājus ne tikai par šodien svarīgām tēmām un problēmām, aktuāliem jautājumiem, bet arī darīt to mūsdienīgā valodā. Mēs gribam, lai muzeji, kultūras mantojums un mūsu veikums tā saglabāšanā un aktualizācijā būtu nepieciešams sabiedrībai. Esmu pārliecināta, ka jaunais formāts – personību stāstu vietne –, muzeju speciālistus iedvesmos pētīt un stāstīt, bet sabiedrību – atklāt sev līdz šim mazāk zināmo vai izbaudīt tuvo un pazīstamo un atrast iemeslu personības muzeja apmeklējumam,” stāsta Memoriālo muzeju apvienības vadītāja Rita Meinerte.
Vietnē var uzzināt arī par Memoriālo muzeju apvienības desmit muzejiem. Šo muzeju speciālisti veic personību dzīves un radošās darbības izpēti kultūrvēsturiskā kontekstā. Izpētes gaitu un rezultātus var iepazīt sadaļā “Atklāj”, kas ļauj ikvienam attālināti uzzināt par jaunākajiem pētnieciskajiem atklājumiem, lasīt muzeja krājuma materiālu publikācijas, kā arī iegūt piekļuvi izglītojošo programmu materiāliem, sarunu un diskusiju video un audio ierakstiem u.tml.
Kristiānas Dimiteres izstāde “WOOF, WOOF!”
Galerijā “Alma”
29. janvāris–15. marts
No 29. janvāra līdz 15. martam galerijā “Alma” būs skatāma Kristiānas Dimiteres izstāde “Woof, Woof!”
Izstādes pieteikumā rakstīts: ““Es nicinu cilvēkus, kuri mājās tur suņus. Viņi ir gļēvuļi, kuriem pašiem nepietiek drosmes cilvēkam iekost.” - Augusts Strindbergs
Iespējams, Strindberga teiktajā ir saskatāma liela daļa taisnības, ja runa ir par tādiem cilvēkiem, kuriem suns šķiet līdzīgs signalizācijas iekārtai vai ierocim. Tomēr pat profesionālais franču ciniķis Mišels Velbeks, veidodams savu personālizstādi Parīzes Tokijas pilī, nespēja neveltīt vienu no ekspozīcijai atvēlētajām telpām savam iemīļotajam korgijam Klementam. Sunīti 2011. gadā aukstasinīgi nogalināja naidīgi noskaņoti musulmaņi, šādi cenšoties iebiedēt it kā islamofobisko rakstnieku. Velbeka izstāde Rester-Vivant sastāvēja lielākoties no viņam raksturīgām zobgalībām un mizantropiskiem komentāriem. Taču tās noslēdzošā daļa – Klementam veltītā istaba – bija neviltotas sentimentalitātes pilna.
(..)
Kristiānas Dimiteres gadījumā suņi arī kalpojuši par sava veida aizvietojumu cilvēkiem. Bērnībā bokseris Argo viņu sargāja, Džanis aizstāja Argo zaudējumu, un Brīnu Kristiāna izglāba, pretī saņemdama pazemību un uzticību. Tādēļ šķiet, ka Strindbergs ir palaidis garām ko ļoti būtisku. Izteikdams savu kareivīgo domu, viņš ir aizmirsis par beznosacījuma mīlestību un uzticību, kādu tikai un vienīgi suns var dāvāt savam saimniekam un otrādi. Kur vēl kļūdījās Strindbergs: ja runa ir par Kristiānu Dimiteri, viņai noteikti nevarētu piedēvēt gļēvumu vai nespēju kādam pēc vajadzības iekost.
Kristiāna Dimitere ir izveidojusi trīs pieminekļus suņiem. Viņi visi tagad ir miruši. Šīs skulptūras – baltās, matētās, monumentālās formas – ir kā katra suņa dvēseles atspulgs. Pie Dieva viņus nogādājis baltais putns, bet dīvainā kārtā pārņem sajūta, ka šie suņi nemaz nav miruši. Skulptūrās tie ir ievietoti tādā kā starpstāvoklī. Figūras ir statiskas, bet vienlaikus ārkārtīgi aktīvas. Suņu ekscentriskie vaibsti un fluīdi veidotie ķermeņi rada iespaidu, ka aplūkojam dzīvas vienības. Taču ir skaidrs arī tas, ka lūkojamies uz rēgiem.
(..)
Kristiāna Dimitere savā mākslā neaizraujas ar jūgendiskām formām. Tāpat viņai nepiemīt mačiska fiksācija uz klaju dekadenci. Viņas darbus sastāda pilnīgi autonoma dzīves laikā iegūtos iespaidos un kaislībās balstīta tēlu sistēma. Savā ziņā Kristiāna Dimitere ir klasiski postmoderna. Mēs viņas darbos varam ieraudzīt krievu Sudraba laikmeta glezniecības pēdas, sirreālisma un hiperreālisma iezīmes un atsauces uz pavisam seno – uz reliģiskiem motīviem un sižetiem, kā arī pasaules literatūras kanona darbiem. No vienas puses šo visu varētu nosaukt par stilu un iespaidu kakofoniju, taču Kristiāna Dimitere rūpīgi un konsekventi šo iespaidu gūzmu pārstrādā savā vizuālajā valodā. Pārspīlējums un tēlu deformācija, pateicoties mākslinieces veiklībai, izskatās pavisam dabiska.
Nereti Kristiānas Dimiteres izteiktās domas dažiem pašpasludinātiem laikmetīgās mākslas gardēžiem varētu pat šķist banālas. Tomēr atļaušanās būt banālai ir viens no mākslinieces trumpjiem. Tikpat pārliecinātas ir viņas veidotās formas, tikpat pārliecināta viņa ir par savu vēstījumu. Viņas drosmīgie žesti liecina par īstu meistarību. / Tomass Pārups”
Izstādes kuratore ir Astrīda Riņķe.
Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
