Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

22.02.2021

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina
uz diskusiju par koloniālās pagātnes mantojuma atspoguļojumu Baltijā
23. februārī

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 23. februārī plkst. 18.00 aicina uz diskusiju par koloniālās pagātnes mantojuma atspoguļojumu Baltijā, kas notiks centra Facebook vietnē / angļu valodā.

Aizsākot projektu “Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā” Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs rīko sarunu un diskusiju ciklu, kas pievērsīsies postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem un to atbalsotajām vēsturiskajām pārmaiņām Latvijā un Baltijā.

Projekta pirmā diskusija izcels koloniālās pagātnes mantojuma atspoguļojumu Baltijā. Kā postkoloniālisma perspektīva, kas radusies reaģējot uz Eiropas imperiālisma un koloniālisma pagātni, var tikt attiecināta uz Latvijas, Baltijas un Austrumeiropas reģionu? Kā domāt par koloniālās pagātnes mantojumu šeit caur kritisku perspektīvu? Kā ar to mūsdienās strādā tādas atmiņas institūcijas kā muzeji, arhīvi un kultūras vide kopumā?

Diskusijas dalībnieki: Inga Lāce, Bārts Pušavs, Kvīnsijs Gario, Karolis Kaupinis, Dace Dzenovska, Linda Kaljundi. Moderatore: Ieva Astahovska

Koloniālisma izpratne Latvijā un Baltijas valstīs spilgti uzrāda vēsturisko procesu kompleksitāti. To ietekmējusi gan padomju un postpadomju pieredze, gan vēsturiskā atmiņa arī par senāku lielvaru klātbūtni Baltijas teritorijās, un tajā neatšķetināmi savijušās arī nacionālās identitātes un pašapziņas konstrukcijas. Koloniālās pagātnes pārskatīšanai Baltijas valstīs pēdējos gados ir veltīti virkne pētniecības un mākslas projektu. Diskusijas dalībnieki analizēs ar koloniālo pagātni saistītus piemērus caur transnacionālu un kopīgas vēstures pieeju, kas sasaista lokālos, reģionālos un globālos koloniālās varas attiecību tīklojumus.

Kuratore Inga Lāce savā prezentācijā pievērsīsies izstādei “Kopīgā vēsture” (2018), ko viņa veidoja mākslas muzeja “Rīgas Birža” pastāvīgajā kolekcijā. Muzeja kolekcijas vēsture veidojusies daudzus gadus pirms Latvijas valsts dibināšanas, galvenokārt no mākslas kolekcijām, ko 19. gadsimtā pilsētai novēlēja pilsētas baltvācu rātskungi un tirgotāji. Tās pamatfondi ietver Senās Ēģiptes, antīko, Rietumeiropas un Krievijas, kā arī Austrumu mākslu ar plašām Ķīnas, Indijas un Japānas mākslas kolekcijām. Izsekojot konkrētiem objektiem un epizodēm muzeja izstāžu vēsturē, viņa izcels savijušās un varas attiecības starp vietējo un starptautisko kontekstu, atklājot orientālisma un padomju kultūras diplomātijas pēdas, kā arī saistot kultūras vēsturi ar plašākiem politiskiem un vēsturiskiem procesiem.

Mākslas vēsturnieks Bārts Pušavs prezentācijā “Rases un koloniālā vizualitāte Igaunijā un Latvijā” iepazīstinās ar saviem pētījumiem un izstādēm par rasu atspoguļojumu Baltijas mākslā no 19. gadsimta līdz mūsdienām, tostarp izstādi-intervenci “Atveidojot rasi” jaunajā pastāvīgajā ekspozīcijā “Identitātes ainavas: Igaunijas māksla. 1700–1945” Kumu mākslas muzejā Tallinā. Viņš pievērsīsies arī pretrunām Igaunijas un Latvijas mākslā šai kontekstā, kas saistītas ar rases un koloniālisma problemātikas pētniecību.

Performanču mākslinieks Kvīnsijs Gario savā prezentācijā “Par mākslas darbu ciklu ‘Kā…’” runās par diviem saviem nesen tapušiem mākslas darbiem, ko veidojis kā “rokasgrāmatas”, lai uzsāktu sarunas par Latvijas un Baltijas iesaisti Eiropas koloniālajā projektā. Performance “Kā ieraudzīt Leoparda plankumus” un instalācija “Kā pacelt Cerības ieročus” un arī mākslinieciskie pētījumi, kas tām sekojuši, aicina pārskatīt publisko diskursu par koloniālo pagātni Baltijā. Atsaucoties uz koloniālisma vardarbību pagātnē un tās mantojumu mūsdienās, K. Gario darbi konfrontē pārliecību, kas Baltijas līdzdalību Eiropas koloniālajā projektā saista ar pozitīvu nacionālās identitātes apliecinājumu.

Diskusijā piedalīsies arī kultūras un sociālantropoloģe Dace Dzenovska, kultūras vēsturniece Linda Kaljundi un Karolis Kaupinis, kurš ieguvis maģistra grādu salīdzinošās politikas zinātnē Viļņas Universitātes; iepriekš veidojis televīzijas programmas, šobrīd veido spēlfilmas.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

 

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas darbi
Ventspils teātra nama “Jūras vārti” logos
23. februāris–9. marts

Pielāgojoties apstākļiem, kas šobrīd nepieļauj izstāžu apmeklējumu klātienē, arī teātra nams “Jūras vārti” Ventspilī piedāvā jaunu pieeju mākslas darbu eksponēšanai. No 23. februāra līdz 9. martam nama logos (Karlīnes un Loču ielā) būs skatāma daļa no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra sagatavotās ekspozīcijas, kuru veido gleznotājas Silvas Linartes, kā arī viņas vārdā nosauktā starptautiskā glezniecības simpozija dalībnieku darbi.

Logs ir viens no vadošajiem motīviem Latgalē dzimušās mākslinieces un mākslas pedagoģes Silvas Linartes (1939-2018) glezniecībā. Logos iegleznotas ne tikai abstraktas ainavas, bet arī mākslinieces dzīves pieredze un pasaules uztvere. Tās ir liecības par izsūtījumā pavadītajiem gadiem, pa vilciena logiem noskatītas Latvijas ainavas un skati, kas paveras no dzimtas māju plašajiem logiem. Lakoniskajā, šķietami trauslajā glezniecības manierē radītās dabas ainas, atmiņu fragmenti vai mākslinieciski vēstījumi atklāj mākslinieces niansēto redzējumu, smalko sajūtu liecinājumu un profesionālo sniegumu.

Silva Linarte dzimusi 1939. gada 26. februārī Daugavpils novada Līksnas pagastā. Bērnību pavadījusi izsūtījumā Krasnojarskas apgabalā Sibīrijā. Pēc atgriešanās Latvijā absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, kā arī Mākslas akadēmiju, iegūstot pedagoģes un gleznotājas kvalifikāciju. Ilgus gadus bijusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas pedagoģe. Pēc valsts neatkarības atgūšanas atgriezusies tēva dzimtajās mājās, pedagoga darbu turpinot Daugavpils mākslas vidusskolā “Saules skola” un līdzās tam 1993. gadā uzņemoties arī Daugavpils pilsētas galvenās mākslinieces amata pienākumus. Pēdējie mākslinieces dzīves gadi tika pavadīti, intensīvi gleznojot un piedaloties izstādēs. Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijā ietilpst 48 mākslinieces darbi. Viņas radošais devums pārstāvēts arī daudzās privātkolekcijās ASV, Vācijā, Kanādā, Bermudu salās, Ķīnā, Zviedrijā, Norvēģijā.

Apliecinot mākslinieces Silvas Linartes ieguldījumu glezniecības mākslas medijā un apzinoties viņas radošā mantojuma unikalitāti, kā arī veicinot interesi par Daugavpili kā mākslinieciski rosinošu pilsētu, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs kopš 2019. gada aicina gleznotājus piedalīties mākslinieces vārdā nosauktajā glezniecības simpozijā, lai sev raksturīgā mākslinieciskā rokrakstā reflektētu par cilvēka, telpas un laika kategorijām, kas bija klātesošas Silvas Linartes daiļradē.

Līdz šim starptautiskais glezniecības simpozijs “Silva Linarte” pulcējis māksliniekus gan no Latvijas, gan ārvalstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Krievija, Zviedrija, Spānija). Simpoziju laikā tapuši vairāk nekā 40 mākslas darbi, un šobrīd tie glabājas mākslas centra kolekcijā.

Izstādē līdzās Silvas Linartes (Latvija) gleznām izvietoti Agatas Čermuškinas-Črutas (Polija), Svena Drobnicas (Zviedrija), Gonsalo Rodrigesa Gomesa (Spānija), Gunas Millersones (Latvija), Ģiedres Riškutes (Lietuva), Oksanas Vronskas (Latvija), Osvalda Zvejsalnieka (Latvija), Ingrīdas Ivanes (Latvija), Ričarda Garbačauska (Lietuva), Kataržinas Kovaļskas (Polija), Francišeka Ledohovska (Polija) un Līsas Krūsmegi (Igaunija) darbi.

Pilnvērtīgākam mākslinieciskajam baudījumam interesenti aicināti mākslas darbus apskatīt pievakarē, kad ekspozīcija tiek papildus izgaismota.

Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils

 

Lindas Kozules izstāde “Šajā straumē”
Kultūras pils “Ziemeļblāzma” logos
26. februāris25. aprīlis

No 26. februāra līdz 25. aprīlim kultūras pils “Ziemeļblāzma” galvenās fasādes un kafejnīcas logos būs skatāma mākslinieces Lindas Kozules izstāde “Šajā straumē”.

Pandēmijas laikā kultūras pils “Ziemeļblāzma” izstrādājusi un realizē radošu modeli iekštelpās plānoto izstāžu norisei ārpus tām, nepakļaujoties vīrusa epidēmijas nomācošajam spiedienam. Pirmie pils kafejnīcas logos un foajē iekrāsoja bērnu darbi uz zīda un stikla. Nu pienācis laiks par izstāžu zāli pārvērsties arī pils galvenajai fasādei. 21 krāšņs darbs galvenās fasādes logos un 13 gleznas kafejnīcas logos – tie būsi divi krāsās un faktūrā veidoti stāsti, ko kopīgi veidojuši māksliniece Linda Kozule un kultūras pils “Ziemeļblāzma” radošā komanda.

“Šajā straumē” ir Lindas Kozules radīts logu izstādes nosaukums. Tajā jaušama gan pandēmijas nots, gan rotaļīgais vieglums, ar kādu mēs ienirstam jauno iespēju jūrā. “Krāsainais stāsts logos ir tēlains, šalcošs, kustīgs un rotaļīgs. Ziemeļblāzmas parkā allaž ir daudz bērnu, bet arī pieaugušajiem der paspēlēties. Un ja sāk spēlēties, tad beigās no: šī laika, šā laika, šai, šo, šādā, šādu, šādi, šim, šam, šīm, šajām, še...izlocījās vārds “šajā”. Straume savukārt ir tēma, jo manos darbos ir klātesoša saistība ar enerģijas straumēm,” saka Linda Kozule.

Kultūras pils “Ziemeļblāzma” projektu vadītāja Rūta Rotbaha par izstādi saka: “Mākslinieces rokraksts ir liegs un daudzšķautņains. Šķiet, māksliniece savu mierīgo un nosvērto skatienu uz dzīvi burtiski ieburza darbos.”

Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga

 

Aicina iesniegt projektu pieteikumus
Ziemeļvalstu kultūras un mākslas programmai
Līdz 8. martam

Izsludināta pieteikšanās Ziemeļvalstu kultūras un mākslas programmai, kas atbalsta Ziemeļvalstu sadarbības projektus visās mākslas un kultūras jomās, to sagatavošanas, producēšanā, prezentācijas un izplatīšanas posmos. Programmas mērķis ir sniegt atbalstu novatoriskiem, augstvērtīgiem mākslas un kultūras projektiem, kas veicina Ziemeļvalstu reģiona daudzveidību un ilgtspēju. Projektu pieteikumus var iesniegt līdz 2021.gada 8.martam.

Uz Ziemeļvalstu kultūras un mākslas programmas grantu var pretendēt indivīdi, grupas, organizācijas, institūcijas, uzņēmumi, kas aktīvi darbojas kultūras un mākslas jomās, ja vien projekts atbilst programmas kritērijiem un tiek realizēts sadarbībā ar partneriem no 3 valstīm, no kurām vismaz 2 ir Ziemeļvalstis (Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, Ālandu salas, Fēru salas, Grenlande).

Pretendentiem nav jādzīvo vai jāstrādā Ziemeļvalstu reģionā un nav jābūt Ziemeļvalstu pilsoņiem, bet pieteiktajā projektā ir būtiski atspoguļot un izcelt Ziemeļvalstu dimensiju un popularizēt Ziemeļvalstu sadarbības modeli gan Ziemeļvalstīs, gan aiz to robežām.

Ziemeļvalstu kultūras un mākslas programmas grants var segt no 50 līdz 100% no projekta kopējām izmaksām atkarībā no tā, cik liela summa tiek pieteikta. Jo lielāka ir pieteiktā summa, jo lielākam jābūt pašfinansējumam. Līdzfinansējums tiek uzskatīts par svarīgu projekta priekšnoteikumu daļu. Ja pieteiktā projekta finansējums ir līdz 7000 eiro, programma sedz visus izdevumus, ja līdz EUR 40 000 eiro, jābūt vismaz 30% līdzfinansējumam, bet līdz 100 000 eiro  - vismaz 50% līdzfinansējumam. Kā līdzfinansējums var būt, piemēram, pakalpojumi, brīvprātīgais darbs.

Nākošais pieteikšanās termiņš šai programmai būs no 2021.gada 10. augusta līdz 13.septembrim.

Ziemeļvalstu kultūras un mākslas programma

 

Pieejami izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”
pavadošā lekciju cikla video ieraksti

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir sagatavojis izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” pavadošā lekciju cikla video ierakstus. Šajā ciklā ar izstādē eksponētajiem mākslas darbiem interesenti tiek iepazīstināti no mākslas zinātnieku un citu nozaru pētnieku skatu punkta.

Lekciju ciklā skatāmas septiņas lekcijas - Vairas Vīķes-Freibergas “Tumšās ziemas un gaisma dvēselei”, Guntara Godiņa “Tēlu simbolisms senajās igauņu tautasdziesmāš un eposā “Kalevdēls””, Gintas Gerhardes-Upenieces “Baltijas simbolisms. Kas te tik nepieradināts?”, Daces Lambergas “Simbolisma laiks Latvijā”, Edvardas Šmites “Pēc pirmajiem gaiļiem”, Janīna Kursīte “Lāčplēša simbolisms”, Oresta Silabrieža “Mūzika un simbolisms: mēness, orhidejas sapnis un asaru ezers”.

Lekciju cikls pieejams LNMM Youtube kanālā.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

 

Jaņa Rozentāla Mākslas skolai – 75

Jaņa Rozentāla Mākslas skolai – šogad aprit 75 gadi (kā atskaites punktu ņemot svinīgo pasākumu 1946. gada 21. februārī, kad skolai tika piešķirts Jaņa Rozentāla vārds). Šīs jubilejas atzīmēšana notiks visa gada garumā ar kulmināciju gada beigās, kad tiks svinēta skolas jaunā korpusa Slokas ielā 52b atklāšana.

Skolas vēsture aizsākas jau 1896. gada 18. novembrī, kad tiek saņemta atļauja no Krievijas impērijas Līvlandes guberņas gubernatora izveidot Rīgas Latviešu daiļkrāsotāju palīdzības un veicināšanas biedrības zīmēšanas un daiļkrāsošanas vakara skolu, kuras viena no spilgtākajām personībām bija Eduards Rozītis (1876-1943), kurš strādāja gan par skolotāju (1902-1906), gan, sākot no 1928. gada, kļuva par tās atbalstītāju. Nereti šo skolu sauca par “Rozīšskolu”.

1936. gadā skola tika pievienota Rīgas Pilsētas mākslas amatniecības skolai, un tās nosaukums bija Latvijas amatniecības kameras Rīgas Daiļkrāsotāju skola, bet no 1940. gada – Rīgas valsts daiļkrāsošanas skola. Savukārt 1944. gadā, politiskai varai mainoties, skolu nodēvēja par Rīgas Mākslas vidusskolu, kurai pirms 75 gadiem piešķīra latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866-1916) vārdu, un tās nosaukums no šī brīža bija Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola. Arī vēlāk atbilstoši laikam un institūciju prasībām nosaukums mainījās: Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas koledža (1998 –2002), Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola (2002-2016), bet kopš 2017. gada Jaņa Rozentāla Mākslas skola ir struktūrvienība Profesionālās izglītības kompetences centra Nacionālajā Mākslu vidusskolā, kurā vēl ir trīs struktūrvienības: Rīgas Doma kora skola, Emīla Dārziņa mūzikas skola un Rīgas Baleta skola. Mainījušies ir ne tikai nosaukumi, bet arī vietas, un šobrīd Jaņa Rozentāla Mākslas skola atrodas Pārdaugavā arhitekta R. Šmēlinga (1840-1917) projektētā ēkā (1914) Hāmaņa ielā 2A, bet jau drīz tās adrese būs Slokas ielā 52b, Rīgā.

Skolas attīstība ir nesaraujami saistīta ar dažādiem politiskiem, ekonomiskiem un ideoloģiskiem nosacījumiem, bet tās pamatvērtība vienmēr ir bijusi klasiskās ievirzes akadēmiskā mākslas izglītība, kas balstīta dabas studijās. Tas ir vizuālās mākslas virziens, kas Latvijas profesionālajā mākslā aizsākās jau ar Jaņa Rozentāla izglītības aizsākumiem, atspoguļojās arī viņa mākslā un tiek turpināta arī mūsdienās.

Jaņa Rozentāla Mākslas skolas īpašo statusu, augstās prasības un radošo garu vienmēr ir uzturējuši tās skolotāji un audzēkņi. Joprojām viena no skolas tradīcijām ir paaudžu parmantojamība, kad skolas absolventi bieži vien kļūst par tās skolotājiem. Kā piemērus var minēt māksliniekus: Edgaru Iltneru, Induli Zariņu, Alekseju Naumovu, Baibu Vegeri, Inesi Siliņu, Madaru Gulbis, Kasparu Groševu, Alvi Misjunu un daudzus citus, bet par skolas direktoriem kļuvuši bijušie audzēkņi: Andris Začests, Edgars Vērpe, Jānis Ziņģītis (kopš 2016. gada Nacionālās Mākslu vidusskolas direktors) un Jānis Dukāts (kopš 2016. gada Jaņa Rozentāla Mākslas skolas vadītājs).

Šogad skolas Atvērto durvju diena notiks attālināti – 19. martā tiešsaitē (Google meet), kad aicināti pieslēgties bērnu vecāki un jaunieši, lai uzzinātu visu sev interesējošo informāciju par skolu.

Jaņa Rozentāla Mākslas skola 

 

Gaidāms jauns dizaina dienu festivāls “Dizains Dubulti 2021”
Dubultos, Jūrmalā
Maijā

Šogad tiks iedibināta jauna tradīcija – ikgadējs dizaina dienu festivāls “Dizains Dubulti”.

Pirmais dizaina dienu festivāls ieplānots maijā, tas kopumā norisināsies divus mēnešus. Jūrmalā, Dubultos, starp upi un jūru, ir izraudzītas vietas, kur turpmāk notiks ikgadējā dizaina dienu festivāla pasākumi, kā galvenā norises vieta plānota mākslas stacija “Dubulti”. Festivāls tiek rīkots, lai iesaistītu jaunatni, interesentus, dizaina un arhitektūras nozaru speciālistus un veicinātu diskusijas demokrātiskā gaisotnē gan iekštelpās, gan Dubultu ārtelpā, tā veidojot sabiedrībā izpratni plašākā kontekstā par laba dizaina nepieciešamību.

Pasākuma organizētāji aicina visus interesentus iesaistīties pasākuma organizēšanā, arī uz brīvprātības principiem.

Noteikumi līdzdalībai radošām personām:
Dalība #DizainsDubulti2021 veidotāju pirmajā komandā ir bez maksas
Par māksliniecisko jaunradi ir arī paredzēts atalgojums
Praktisko dizaina darbu veicējiem priekšroka
Ir aicināti arī radošo industriju vieslektori
Ar Jūrmalu saistītie ir sevišķi gaidīti
Jābūt lielai pašiniciatīvai darīt

Šeit var iepazīties ar dizaina festivāla koncepta aprakstu un vizualizācijām.

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03