Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Kas slikts vēl var notikt”
Galerijā “Bastejs”
Līdz 4.aprīlim
Galerijā “Bastejs” ir skatāma izstāde “Kas slikts vēl var notikt”, ko veidojuši vairāki spilgti Latvijas mākslinieki ‒ Ritums Ivanovs, Kristians Brekte, Frančeska Kirke, Ivars Heinrihsons, Helēna Heinrihsone, Ojārs Jansons, Pēteris Līdaka, Irēna Lūse, Vita Lēnerte, Baiba Baiba, Sergejs Djomins, Jānis Purcens, Nele Zirnīte un citi.
Izstāde galerijā apskatāma gan virtuāli, gan klātienē, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus, piesakoties Facebook vai pa tālruni 29136840. Šonedēļ izstāde galerijā “Batejjs” klātienē būs pieejama no 16. līdz 19. martam, no plkst 12-18.
Galerija “Bastejs”
Alksnāja iela 7, Rīga
Elzas Sīles izstāde “kitten in a fridge”
PHILIPP ZOLLINGER galerijā Cīrihē
Līdz 17. aprīlim
Elza Sīle. Russian young peppermint, 2021, 100 x 70 cm
Galerijā PHILIPP ZOLLINGER Cīrihē līdz 17. aprīlim ir skatāma Elzas Sīles izstāde “kitten in a fridge”. Izstādes nosaukums “Kaķēns ledusskapī” atsaucas uz slaveno domu eksperimentu par Šrēdingera kaķi, kas ilustrē acīmredzamu kvantu superpozīcijas paradoksu.
Izstādē skatāmi 24 darbi, salikti U- veida izkārtojumos, līdzīgi kā banketos vai kongresos.
Strādājot galvenokārt ar alumīnija loksnēm un tādējādi radot laboratorijai līdzīgu vizuālu efektu, Sīle vienā kopumā savieno daudzveidīgus gan neparastus, gan parastus materiālus: trubiņas un caurulītes, eļļas krāsas apūdeņošanas un atbalsta sistēmas, grafīta zīmuļu kodoliņu miniatūras konstrukcijas, mirgojošas želatīna emblēmas, diegu slazdus un robežlīnijas, roku pieskārienu attēlu pēdas, apjomīgas spirāles, un čūsku ādas rakstus u.c.
Sarežģīti vizuālie scenāriji salikti sīkāku kopu, kategoriju, izvēlņu un vienību izkārtojumos. Māksliniece vienotā plūsmā saauž psiholoģiskās un telpiskās tipoloģijas leksiku.
Galerijas veidotāji atzīmē, ka Elza Sīles darbi ir vieni no oriģinālākajiem glezniecībā un instalāciju mākslā pēdējos gados. Sīles daiļradi veido cilvēka mēroga konstrukcijas un modeļi, kas izgatavoti no glezniecības materiāliem, izdomāti dialogi ar nosaukumu CASES, tostarp tulkojumi mazākos uzlīmju, tetovējumu un datorgrafikas attēlu formātos.
Mākslas izglītības projekta OPEN LAB bezmaksas radošā darbnīca “Necilvēki”
Tiešsaistē no 19.līdz 21. martam
No 19. – 21. martam tiešsaistē norisināsies atvērtās mākslas izglītības cikla Open Lab diskusija un radošā darbnīca “Necilvēki”, kuras uzmanības lokā būs citu sugu pārstāvji kā kultūras veidotāji. Darbnīcai bez maksas var pieteikties jaunie mākslinieki un mākslas interesenti, aizpildot anketu projekta mājas lapā. Darbnīcu vadīs skaņas mākslinieks un radošais programmētājs Patriks Boržā (Patrick Borgeat, DE), kas dalībniekiem kā mentors palīdzēs veidot skaņas un vizuālās mākslas darbus, kuros tiks interpretētas cilvēka attiecības ar citām dzīvām būtnēm, starpsugu komunikācijas procesi un necilvēku loma mūsdienu kultūrā un ikdienā. Šobrīd skaudrāk nekā nekad pieredzam, ka necilvēciskas būtnes nosaka cilvēces attīstības procesus. Mikroorganismi gan var ne tikai atņemt uzturlīdzekļus veselu nozaru (tūrisma, aviosatiksmes un kultūras darbinieku) pārstāvjiem, bet arī simbiotiskās attiecībās ar cilvēku radīt nozīmīgus kultūras elementus, piemēram, maizi, alu, sieru. Cilvēks ir izveidojis ciešas attiecības arī ar daudzām citām dzīvām būtnēm, daudzas no kurām cilvēka darbības rezultātā ir arī daudz cietušas un pašlaik atrodas uz izmiršanas robežas. Izaicinošs ir jautājums, vai un kādā līmenī cilvēks var saprasties ar citu sugu pārstāvjiem?
Diskusijas dalībnieki – mākslinieki un vides zinātnieki – iedziļināsies tādos jautājumos kā cilvēka – dabas komunikācija: kādi signāli ir pieejami, kas spētu cilvēku informēt par dabas norisēm, problēmām; kā šos datus iespējams iegūt / uztvert un interpretēt tā, lai tie būtu cilvēkam saprotami? Kāda loma ir sonifikācijām, vizualizācijām u.c. mākslas izpausmēm, lai pievērstu cilvēku uzmanību globālām un lokālām dabas problēmām? Kā no citu sugu piemēra mācīties simbiotisku attiecību veidošanu un kāda nozīme ir parazītismam dabā? Diskusija norisināsies tiešsaistē 19. martā no plkst. 19.00 – 20.30 kā ievads un iedvesmas avots radošās darbnīcas norisei, un tās tiešsraide tiks translēta projekta Open Lab Facebook un Youtube kontos, pieejama ikvienam bez maksas.
Open Lab ir diskusiju un mākslas darbnīcu cikls, kas paredzēts jaunajiem māksliniekiem un citiem intresentiem, sniedzot iespēju pieredzējušu mentoru – mākslinieku un zinātnieku – vadībā padziļināti izpētīt kādu globāli aktuālu tēmu caur mākslas praksi. Atvērtās mākslas izglītības ciklu kopš 2018. gada Liepājā un tiešsaistē organizē elektroniskās mākslas un mediju centrs E-LAB sadarbībā ar Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratoriju. 2020./2021. gada Open Lab cikla kuratori ir Pēteris Sīlis un Anna Priedola.
Mākslinieka Aivja Pīzeļa izstāde
grāmatu namā “Valters un Rapa”
Grāmatu namā “Valters un Rapa” šobrīd ir skatāma mākslinieka Aivja Pīzeļa gleznu izstāde. Aivis Pīzelis izstādēs piedalās jau vairāk kā divpadsmit gadus. Arī grāmatu namā “Valters un Rapa” šī nebūt nav pirmā reize. Gleznas tapušas dažādos glezniecības paņēmienos, gan ekspresionistiski švuncīgiem, gan tonāli izsmalcinātiem sīkiem triepieniem. Pats mākslinieks par saviem darbiem saka: “Atkal un atkal es atgriežos pie dabas ‒ gluži kā pie sen pazīstamām vietām vai personām, kurus gribas apciemot vēl un vēl. Pavisam droši var teikt, ka es jūtos ainavu žanram piederīgs un atradis tajā pats sevi. Tas gan nenozīmē, ka, uzsākot katru gleznu, es vienmēr viegli nokļūstu pie galarezultāta, kas mani apmierinātu. Ik palaikam rodas kādas problēmas, kas liek apdomāt procesu ‒ ne tik daudz tehnisko, bet gan saturiski estētisko. Jo nevar taču gleznot vienkārši skaistuma pēc, kas glābtu šo pasauli. Gribas, lai gleznošanas laikā dzimtu kas neapvaldīts un īsts, tāds, kas nebūtu vadāms ar saprātu”.
Mākslinieks dzimis 1988. gadā Preiļos. 2009. gadā pabeidzis Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Vizuāli plastiskās mākslas programmu. 2013. gadā Latvijas mākslas akadēmijas Latgales filiālē iegūts mākslas bakalaura grāds. Bet 2015. gadā humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās.
Grāmatu nams “Valters un Rapa”
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Katrīnas Neiburgas video un audio instalācija
“Transformācijas. Raganas slota. Vēja slota”
iekļauta Somijas laikmetīgās mākslas muzeja KIASMA kolekcijā
Somijas laikmetīgās mākslas muzejs KIASMA savai kolekcijai iegādājies mākslinieces Katrīnas Neiburgas video un audio instalāciju “Transformācijas. Raganas slota. Vēja slota”. Šī instalācija 2020. gadā tika veidota laikmetīgās mākslas festivālam SURVIVAL KIT 11 (kuratore ‒ Katja Krupeņņikova, organizators ‒ Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs).
Minētais Katrīnas Neiburgas darbs tika izstādīts arī festivālā ZEMLIKA 2020. Šis ir jau otrais mākslinieces darbs, ko savā kolekcijā iekļāvusi KIASMA, pirmais ‒ “Solitude/Vientulība” ‒ tika iegādāts 2007. gadā.
Laikmetīgās mākslas muzejs KIASMA atrodas Helsinku centrā un ir Somijas Nacionālās galerijas sastāvdaļa. KIASMA izstāda un apkopo mūsdienu mākslu ‒ aktuālākos Somijas un arī ārvalstu mākslinieku veikumus. Līdzās izstādēm KIASMA organizē arī performances un dažādus pasākumus.
KIASMA kolekciju galvenā kuratore Kati Kivinena (Kati Kivinen) dalījās ar savu stāstu par darba iekļaušanu muzeja kolekcijā: “Pagājušajā gadā neiznāca daudz ceļot, bet septembrī man bija tā laime būt Rīgā, ieraudzīt SURVIVAL KIT 11 izstādi “Būt drošībā ir bīstami”, un tā bija lieliska pieredze. Izstādes ietvaros bija daudz lielisku darbu, bet Katrīnas Neiburgas videoinstalācija “Transformācijas. Raganas slota. Vēja slota” (2020) patiešām piesaistīja mūsu interesi. Neiburgas poētiskā videoinstalācija dokumentē viņas pašizolāciju kopā ar ģimeni laukos Covid-19 pandēmijas laikā, taču darbs pāraug intriģējošā rituālā, kur dažāda vecuma cilvēki pievienojas gājienam mežā, meklējot raganas slotas. Šī darba iekārtojums izstādē SURVIVAL KIT 11 ar savām brīnišķīgajām ēnām, skaņām un pat smaržām bija ļoti mistisks un atgādināja gluži vai pasaku.”
Māksliniecei Katrīnai Neiburgai šis ir ļoti nozīmīgs atskaites punkts viņas radošajā biogrāfijā: “Ļoti priecīgs notikums, kas palīdz tikt galā ar brīžiem pavisam zemo pašnovērtējumu. Sajūta, ka tas, par ko domā un ko dari, kādam ir svarīgi. Liels prieks par sadarbību ar dēlu Antonu Georgu Graudu, kurš radīja manam darbam speciālu skaņu celiņu. Mūsu kopīgajiem plāniem tas ir tikai sākums. Paldies ģimenei ‒ viņi ir mani labākie varoņi. Paldies Laikmetīgās mākslas centram par iedvesmojošo, nenogurstošo darbu un kuratorei Katjai Krupeņņikovai par atklātajām un dziļajām sarunām.”
Sarežģītajā pandēmijas laikā SURVIVAL KIT 11festivāls centās iezīmēt, kāpēc steidzami nepieciešams mainīt mūsu pieņēmumus par drošību, mēģinot šo jēdzienu no jauna savienot ar tādām praksēm kā mīlestība, kopība, savstarpējs atbalsts, uzmanība, rūpes citam par citu un par apkārtējo vidi. Katrīnas darbs šajā kontekstā veidots, transformējot druīdu maģisko augu ‒ balto āmuli (Viscum album). Veicot rituālu un baudot tā novārījumu, esot iespēja uztvert padomus uz mokošiem jautājumiem. Pie mums balto āmuli visai bieži identificē ar daudz biežāk sastopamo vēja slotu jeb raganu slotu.
Vēja slotas jeb raganu slotas ir zaru sabiezinājumi vai saaugumi koka vainaga zaros, kas radušies ģenētiskas mutācijas rezultātā, bet lapu kokiem vēja slotu veidošanos ierosina sēnīte – vējslotsēne tafrīna (Taphrinaceae), tādējādi lapu kokiem tā ir slimība, nevis ģenētiska novirze.
Madonā top Aigara Bikšes vides skulptūra “Ievirpuļot pasauli”
2022. gada pavasarī Madonā tiks atklāta tēlnieka Aigara Bikšes veidota vides skulptūra “Ievirpuļot pasauli”. Skulptūra top pēc labdarības organizācijas “Cilvēkiem” iniciatīvas sadarbībā ar Madonas pilsētu. Starptautiskās sieviešu dienas ietvarā, 8. martā, tika veikta skulptūras maketēšana vidē. Skulptūra tika izvēlēta labdarības organizācijas “Cilvēkiem” veidotā konkursa ietvaros. Fonds “Cilvēkiem” dāvina mūsdienīgu un ilgtspējīgu mākslas darbu Madonas pilsētai. Skulptūra tiks atklāta nākamgad, atzīmējot Madonas 96. dzimšanas gadu. “Ievirpuļot pasauli” stāsta par Madonas novada vitalitāti, dzīvotspēku ar cieņu un mīlestību pret novada tautas tradīcijām. Skulptūrā attēlota virpuļojoša dejotāja Madonas tautas tērpā. Svārku kustība, lidojošā bize un ķermeņa izliekums rada dinamisku skulptūras noskaņu. Skulptūra tiks veidota no bronzas un uzstādīta uz ieapaļas granīta pamatnes, skulptūras augstums 3.5 m.
Mākslinieks Aigars Bikše par skulptūras maketēšanu dabā saka: “8. marts, manuprāt, ļoti simboliska diena skulptūras maketēšanai, kurā attēlota sieviete. Publiskā māksla mūsu pilsētvidē ir veids, kā sabiedrība komunicē savas vērtības, atspoguļojot to, kādi cilvēki mēs vēlamies būtu, un kādā sabiedrībā mēs visi vēlamies un ilgojamies dzīvot. “Deju kolektīva “Kalnagravas” tautas dejotājas iegrieza virpuli sniegotajā pļavā. Maketēšanā piedalījās Madonas novada pašvaldības ainavu arhitekte Agnese Silupa un arhitektu biroja “B&L projekti” arhitekts Jānis Liepiņš.
Mākslinieku apvienība “Orbīta” klajā laidusi
japāņu dzejnieces Mari Konno krājumu “Sniegs”
Mākslinieku apvienība “Orbīta” klajā laidusi japāņu dzejnieces Mari Konno krājumu “Sniegs”, kas lasītāju ieved japāņu tradicionālā žanra – tankas – pasaulē. Grāmata izdota četrās valodās – japāņu, angļu, latviešu un krievu. Tulkojumus veikuši literatūrā sevi pierādījuši dzejnieki un atdzejotāji: Amelia Fielden, Edvīns Raups, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs. Grāmatas sastādītājs un redaktors – dzejnieks un atdzejotājs Ivars Šteinbergs.
Tanka ir japāņu klasiskās dzejas forma un viens no visplašāk pārstāvētajiem japāņu literatūras žanriem. 20. gadsimta otrajā pusē, kad japāņu izcelsmes amerikāņu dzejnieki sāka publicēt tankas angļu valodā, pasaules popularitāti iemantoja starptautiskā tanka, kas kļuva par kultūru mijiedarbības tiltu.
Mari Konno ir dzejnieku grupas “Mirai” (“Nākotne”) dalībniece. Viņa darbojas arī žurnāla “Mirai” redaktoru padomē un ir Japānas tankas biedrības (“Nihon Kajin Club”) un Japānas Nacionālās raidsabiedrības NHK akadēmiskā tankas studiju kursa pasniedzēja. Līdz 2020. gadam Konno bija žurnāla “International Tanka” redaktore un šajā žurnālā ir publicējusi dainu atdzejojumus japāņu valodā.
Konno dzejas veidu var arī uzlūkot par dzejprozu, kas poētiski, bet bez atskaņām apraksta ikdienas realitāti. Mari Konno tankas ir dienasgrāmatas fragmenti par viņas pieredzi Latvijā, kā savas valsts kultūras vēstnesei darbojoties šajā svešādajā zemē. Līdz šim neviens dzejnieks savu Latvijas pieredzi tankas žanrā nav aprakstījis.
Mari Konno par krājumu “Sniegs” teic: “Tas sākās 2008. gadā, kad iemīlējos kādā burvīgā Latvijas gobelēnā ar ziemas ainavu. Šis sniegs mani aizveda pie Latvijas cilvēkiem un Latvijas kultūras. Esmu ļoti gandarīta par to, ka “Orbīta” manas tankas izdevusi Latvijā.” 2008. gadā Mari Konno saņēma 34. Laikmetīgās tankas dzejnieku asociācijas balvu par krājumu “Hoshijo-rokka” (“Zvaigžņveida sniega kristāls”), 2016. gadā saņēmusi Japānas Tankas biedrības Augstāko apbalvojumu. 2010. gadā šī krājuma papildinātu izdevumu trijās valodās–japāņu, angļu un latviešu – publicējusi Tokijas izdevniecība “Kadokawa Shoten”. Dzejniece Latvijā 2010. un 2013. gadā piedalījusies “Dzejas dienās”. 2015. gadā viņa publicēja dzejas krājumu “Sniegs un Latvija” – nu tankas no šī krājuma ir publicētas grāmatā “Sniegs” japāņu, angļu, latviešu un krievu valodā.
Grāmatas redaktors Ivars Šteinbergs krājumu raksturo: “Šīs četru valodu grāmatas pamatu veido klasiskā japāņu dzejas forma tanka, kurā Mari Konno ielej laikmetīgu tematiku. Tādējādi autore ne tikai saistoši reflektē par mūsdienu pasauli, bet arī pieslēdzas simtiem gadu senai tradīcijai. Krājums ir sava veida veltījums Latvijai un dzejnieces attiecībām ar mūsu valsti, tajā ar lielu jūtību aprakstīti lasījumi Rīgā un citur Eiropā [..] – mūsu acu priekšā paveras produktīva kultūru mijiedarbe. Mari Konno savā dzejā runā arī par plašākām sakarībām, kas veidojas starp mūsdienu indivīdu un traumatisku vēstures mantojumu – karu, okupācijām, katastrofām –, kā arī īpaši izceļ mūsdienu cilvēka, tehnoloģiju un planētas ekosistēmas vienotību. “Sniegs” ir sāpīgs un poētisks atgādinājums par atbildību, kas mums jāuzņemas par Zemes veselību laikā, kad Homo sapiens darbības tieši ietekmē klimatu. Lai sniega vietā nekristu pelni.”
Grāmatas nopērkamas grāmatnīcās “Globuss”, ”Jānis Roze”, “Mr. Page”, kā arī interneta platformā talka.lv.
Margaritas Germanes un Nila Jumīša tēlniecības darbu izstāde “Apzināts Impulss”
Dobeles pilsētas kultūras nama skatlogos
Līdz 30. aprīlim
Dobeles pilsētas kultūras nama pirmā stāva skatlogos līdz 30. aprīlim apskatāma Margaritas Germanes un Nila Jumīša tēlniecības darbu izstāde “Apzināts Impulss”.
“Apzināts Impulss” ir idejas un radošā procesa virzošais spēks. Izstādes vadmotīvs ir dažādu materiālu savstarpējā mijiedarbība. Visi izstādē iekļautie darbi ir tapuši kā pašrefleksijas, kas attēlo personības attīstību un atgādina skatītajam, ka katra cilvēka pieredze ir unikāla un sastāv no ļoti daudziem elementiem.
Margarita Germane ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju un ieguvusi bakalaura grādu Vides mākslas dizainā (2010) un maģistra grādu Tēlniecībā (2020). Guvusi pieredzi apmaiņas studijās Venēcijas Mākslas akadēmijā (2019). 2020.gada janvārī tika atklāta Margaritas Germanes personālizstāde Rīgas mākslas telpā “Metamorfoze”.
Nils Jumītis ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju un ieguvis bakalaura grādu Metāla dizainā (2019). Pašlaik turpina studijas maģistrantūrā. Abi mākslinieki ir piedalījušies vairākās grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Norvēģijā un citur pasaulē.
Fotoizstāde “Pastaiga ar suni”
Hanzas namiņos Valmieras centrā
Līdz 6. aprīlim
No 6.marta Hanzas namiņos Valmieras centrā ir skatāma fotoizstāde “Pastaiga ar suni”. Pērn pavasarī Valmieras muzejs aicināja piedalīties izaicinājumā “Pastaiga ar suni”. Apskatot muzeja Facebook lapā publicētās Valmieras fotogrāfijas, kas uzņemtas pirms 30–90 gadiem, interesenti tika aicināti uzminēt fotogrāfiju tapšanas vietas, kā arī iemūžināt mūsdienās redzamo ainu tādā pašā rakursā.
Divu mēnešu laikā tika publicētas vairāk nekā 40 fotogrāfijas. Foto redzamās vietas bija gan viegli atpazīstamas, gan arī lika ilgāk padomāt, ļaujot iztēloties, kāda Valmiera bijusi un cik ļoti pilsēta mainījusies – kādas mājas vairs nav, citas vēl nav, ielas sedz bruģis, un ir objekti, kas tikpat stalti slejas senās fotogrāfijās, cik mūsdienu.
Izaicinājuma pieņēma un ar fotogrāfijām dalījās Inese Andersone, Sandra Gredzena, Valda Draiska, Vita Skuja, Gita Brauna, Elfa Uzulena, Agnese Geduševa un Ieva Jansone. Fotoizstādē “Pastaiga ar suni” kopā ar vēsturiskajiem fotoattēliem skatāms arī pastaigas dalībnieku iemūžinātais.
Izstāde apskatāma no pirmdienas līdz sestdienai plkst.10.00–17.00.
