Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
RIXC mākslas un radošuma ideatons
“Klimata pārmaiņas, māksla un izolācija”
tiešsaistē / 26. martā
Pieteikšanās līdz 22. martam
Ieskats Maijas Demiteres veidotajā mini-akvaponikas dārzā. Foto: Maija Demitere
Piektdien, 26. martā plkst. 13.00 tiešsaistē - Zoom platformā Jauno mediju kultūras centrs RIXC rīkos ideatonu “Klimata pārmaiņas, māksla un izolācija”, kas norsināsies projekta “Augmentētā Eiropa | AUGE” ietvaros. AUGE ideatonu sērija ir īsa, intensīva, darbsemināram līdzīga pieredze, kurā tiek meklētas inovatīvas idejas par sabiedrībā aktuālām tēmām. AUGE Rīgas ideatona dalībnieki tiešsaistes diskusijās un radošajās darbnīcās atklās mākslas un radošuma lomu klimata pārmaiņās, mākslā un izolācijā, koncentrējoties uz to, kā pandēmijas situācija ir ietekmējusi klimata aktīvismu.
RIXC ideatonā dalībniekiem būs iespēja klausīties lekcijas par mākslu, radošumu un DIY (dari pats) kultūru, aktuālu ekoloģisko un sociālo izaicinājumu kontekstā, kā arī piedalīties mākslinieku radošajās darbnīcās, kur varēs iemācīties kā veidot “baktēriju baterijas”, kurās elektrību ražo dubļos dzīvojoši mikroorganismi; izzināt eksperimentālus veidus kā veidot radošus fotogrāfiju darbus bez kameras vai foto filmiņas un atklāt “Dari pats” kultūru mūsu ikdienas dzīvē un kā veidot “ilgtspējības robotus”.
Dalībai ideatonā ikvienu interesentu aicinām pieteikties līdz 22. martam, aizpildot pieteikuma anketu.
Viena no ideatona lektorēm - māksliniece un mākslas koučs Lina Kusaite no Beļģijas akcentēs vietējos, varbūt pat sen piemirstus augus un dārzeņus, to audzēšanu dārzos. Tādā veidā ikviens var radīt katras valsts “augu karalisti”, kurā tiek nodotas zināšanas un praktiskās audzēšanas prasmes nākošajām paaudzēm, kas būtiski samazinātu esošo dabas un cilvēces atsvešināšanos.
Jauno mediju māksliece un kuratore Rasa Šmite tuvāk pastāstīs tieši par mākslas pētniecības spējām klimata pārmaiņu “lasītprasmē”. Savukārt jauno mediju māklsiniece Maija Demitere iepazīstinās ar īpaši radītiem mini-akvaponikas dārziem - veidiem, kā ikviens var audzēt pārtiku, kas samazina laika un resursu ieguldījumu.
Sociālās distancēšanās laikā, mājsēde un izolācija rada jaunus un unikālus izaicinājumus klimata pārmaiņu aktīvismam. Mūsu ikdiena ir negaidīti izmainījusies un to pārslogo Zoom tikšanās un tiešsaistes lekcijas, kamēr ekoloģiskos jautājumus ir aizēnojusi mūsu dzīve pie datoru ekrāniem. Taču sociālā distancēšanās nav sinonīms sociālajai izolācijai. Pašlaik, vairāk kā jebkad agrāk, mākslinieciskā domāšana, radošums un “dari pats” pieeja var parādīt jaunus veidus, kā strādāt, mācīties un komunicēt ar citiem.
RIXC organizētā ideatona mērķis ir radīt telpu diskusijām par to, kā māksla, kreativitāte un digitālās tehnoloģijas varētu tikt izmantotas, lai veicinātu izpratni par klimata pārmaiņu jautājumiem un veidotu zaļāku un ilgtspējīgāku Eiropu. Šajā ideatonā tiks atklāti radoši alternatīvie veidi un pieejas, kā radīt vīziju par nākotni, kas būtu balstīta “ekosistemātiskajā” perspektīvā, proti, kas būtu ne tikai sociāli iekļaujoša, bet tajā ietilptu gan cilvēki, gan citas dzīvās radības, atklājot Zemes līdzpastāvēšanas (terrestrial co-existence) jēdzienu (Latūrs) un “dabas kultūras” (Haravejs), kas liek aizdomāties, ka kultūru nekad nebūtu bijis nepieciešams nošķirt no dabas…
Vācijas jaunie mākslinieki Morics Šotmillers un Efrens Trevisans (Moritz Schottmüller and Efren Trevisan) radošajā darbnīcā demonstrēs kā izgatavot “baktēriju baterijas”, kurās elektrību ražo mikroorganismi, kas dzīvo dubļos. “Mikrobu degvielas šūnas” (MFC) ir novatoriska jaunās paaudzes biotehnoloģija, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā, izmantojot mikroorganismus – baktērijas no dīķiem un citiem neattīrītiem ūdeņiem. Dalībniekiem būs iespēja būvet baterijas no mājās pieejamām lietām un diskutēt par tādām tēmām kā atjaunojamie resursi un elektrības patēriņš klimatu pārmaiņu un pandēmijas apstākļos.
Jaunā māksliniece Kristīne Krauze-Slucka (demo) radošajā darbnīca iepazīstinās ar unikālu vēsturisku paņēmienu, kā veidot “gaismas attēlus” bez kameras vai foto filmas. Māksliniece izmantos krāsaino fotoķīmiju, lai radītu un attīstītu analogās krāsainās fotogrāfijas un apspriestu analogās fotogrāfijas estētiku prestatā pret digitālo, apskatot ietekmi uz vidi jautājumā par ūdens un augsnes piesārņojumu, ko rada attēlu attīstīšanas process.
Mākslinieku Maijas Demiteres un Rohīra Župēna (Rogier Jupijn) vadītajā darbnīcā dalībnieki varēs iepazīties ar jaunākajām DIY (dari pats) tehnikām, kuras var izmantot mājsēdes apstākļos. Maija un Rohīrs parādīs kā būvēt pašiem savu “akvaponikas sistēmu” – pašpietiekamu dārzniecības sistēmu, ko var uzstādīt pat paša guļamistabā, kā arī “ilgstspējības robotus” (izmantojot digitālās prototipēšanas instrumentus, sensorus un mikroelektroniku – Arduino un Raspberry Pi tehnoloģijas), kas spēj sajust, novērot un sarēķināt cik daudz tu izaudzē un apēd, un kurus var izmantot dažādos iespējamos veidos.
Jauno mediju kultūras centrs RIXC
Aicina iesniegt darbus
digitālajai izstādei-akcijai-loterijai “Gada NeDarbs 2020”
Līdz 25. martam
Jau astoto gadu aprīlī Bulduru Izstāžu nams kopā ar biedrību RAD-DAR aicina autorus dzīt jokus, radīt jaunus NeDarbus un atrādīt savus iepriekšējā gadā (gados) tapušos NeDarbus gadskārtējā izstādē-akcijā-loterijā “Gada NeDarbs 2020”. 2020. gadā NeDarbs notika digitālā vidē un Gada NeDarbs logo bija skatāms spoguļattēlā. Arī šogad NeDarbi jāiesniedz digitāli, bet Gada NeDarbs logotips apgriezies kājām gaisā.
Izstādes koncepcijas pamatā ir nosaukumā ietvertā daudznozīmība un postmodernās mākslas ideja par robežlīniju nojaukšanu starp augsto jeb elitāro mākslu un populāro mākslu. Autoram ir iespēja piedāvāt savu versiju par to, kas viņa izpratnē ir NeDarbs un kā atšķirt darbu no NeDarba vai arī neatšķirt.
Autori aicināti iesniegt tādus NeDarbus kā jokus, palaidnības, ēverģēlības un asprātības, kā arī tādus, kas, autorprāt, ir neizdevusies radošā iecere, neveiksmīga piedalīšanās kādā konkursā vai kas tāds, ko var uzskatīt par tehnisku kļūmi, nejaušību vai citu personu iejaukšanās rezultātā radušos nedarbu u. c.
Iesniedzamo NeDarbu materiāls, mēdijs, formāts un skaits nav ierobežots. NeDarbus var iesniegt jebkurā jomā strādājoši autori. NeDarbiem jābūt izstādes koncepcijai un nosaukumam atbilstošiem, bērniem draudzīgiem, tapušiem no autora dzimšanas līdz 2021. gada 25. martam. Pie iesniedzamā NeDarba noteikti jāpievieno tā apraksts un pamatojums, kāpēc tas ir NeDarbs, palaidnība, ēverģēlība, tehniska kļūda vai kas cits, kāpēc tieši šo darbu varētu nosaukt par autora “Gada NeDarbu”. NeDarbi līdz 2021. gada 25. martam plkst. 24.00. jāiesūta šeit: https://forms.gle/4er3TgoeDwjKfSSC7
Autori ir ļoti aicināti savus NeDarbus atdāvināt izstādes apmeklētājiem (loterija), bet autora vēlme atstāt NeDarbu sev, protams, tiks respektēta. Ja uz kādu no NeDarbiem būs pieteicies vairāk nekā viens pretendents, tad nedarba nākamais īpašnieks tiks izlozēts.
Labākais, lielākais, veiksmīgākais un pieprasītākais “Gada NeDarbs 2020” tiks noteikts skatītāju balsojuma rezultātā (skatītāju balsojums notiks Bulduru Izstāžu nama Facebook vietnē) un tā autors saņems pārsteiguma balvu no izstādes organizatoriem.
Izstāde “Gada NeDarbs – 2020” tiks publicēta Bulduru Izstāžu nama Facebook vietnē 2021. gada 1. aprīlī. Tur arī notiks balsošana un loterija.
Kriša Salmaņa personālizstāde “Konstrukcija”
galerijā “Alma”
25. marts–28. maijs
No 25. marta līdz 28. maijam galerijā “Alma” būs skatāma Kriša Salmaņa izstāde “Konstrukcija”.
2019. gadā Krišs Salmanis trīs mēnešus nodzīvoja mākslinieku rezidencē A4 muzejā Čendu Ķīnas Tautas Republikā. Šie darbi dokumentē viņa centienus iekļauties vietējā sadzīvē. Izstādē būs skatāma Salmaņa veidotā fotogrāfiju sērija, animācija un objekts.
Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
Atvērta pieteikšanās ISSP Skolas tiešsaistes kursam “Ievads fotogrāfijā”
Foto: Marie Docher
Fotogrāfijas izglītības platforma ISSP Skola divu mēnešu tiešsaistes kursā piedāvā apgūt fotogrāfisko domāšanu un tehniskos pamatus ar pieredzējušiem profesionāļiem – Ivetu Gabaliņu un Sandiju Ruļuku.
16 nodarbības notiks tiešsaistē, un ir atvērtas interesentiem bez priekšzināšanām. Kurss “Ievads fotogrāfijā” sāksies 31. martā, un tam aicināts pieteikties ikviens, kurš vēlas spert pirmos soļus radošajā fotogrāfijā un izprast attēlu veidošanas principus. Pildot dažādus radošus uzdevumus, dalībnieki ne tikai apgūs fotogrāfijas tehniskos pamatus, bet mācīsies arī nolasīt un izmantot fotogrāfijās vizuālo valodu, lai paustu sev svarīgas idejas un saskatītu tās citu darbos. Kurss piedāvās ievadu fotogrāfiskās domāšanas pamatprincipos un sniegs ieskatu nozīmīgu autoru daiļradē, sākot no fotogrāfijas pirmsākumiem līdz mūsdienām.
Kurss “Ievads fotogrāfijā” ietver gan teorētiskas lekcijas, gan praktiskas nodarbības un radošus uzdevumus. Tā pamatā ir pasniedzēju personiska attieksme pret katra interesēm, un tiks veicināta diskusija un sadarbība arī starp pašiem dalībniekiem. Noslēgumā katrs izveidos darbu jeb fotogrāfiju minisēriju, ko prezentēs pasniedzējiem un kursabiedriem.
“Ievads fotogrāfijā” ir iespēja gan fotogrāfijas entuziastiem, gan dažādu radošo jomu profesionāļiem un studentiem attīstīt savas prasmes un izpratni par mediju iedvesmojošā un interaktīvā vidē, turklāt – neizejot no mājas, ar iespēju piekļūt pasniedzēju sagatavotajiem materiāliem sev ērtā laikā un vietā.
Jānis Deinats iemūžina pandēmijas ieziemotās pasākumu norišu vietas foto projektā
Foto: Jānis Deinats
Fotogrāfs Jānis Deinats ir atsaucies Latvijas pasākumu norišu vietu asociācijas (LPNVA) aicinājumam iemūžināt “pandēmijas ieziemotās” ēkas. Fotogrāfijas ir pandēmijas laika dokumentāla liecība, kurās fiksētas norišu vietu tukšās telpas. Fotogrāfijās noķertā sajūta reizē rāda tukšumu un rada sajūtu, ka tūlīt, tūlīt norises vietas vērs durvis un pasākumi atkal atsāksies. Fotogrāfijās iemūžinātas tādas norises vietas kā Mūzikas nams “Daile”, Jaunās Teikas pasākumu un konferenču telpa “Fantadroms”, Arēna Rīga, kultūrvieta “Hanzas Perons”, kultūras centrs “Siguldas Devons”, Latgales vēstniecība “Gors”, Liepājas Olimpiskais centrs, brīvdabas koncertzāle “Mītava” un Starptautiskais izstāžu centrs “BT1”
LPNVA biedri norāda, ka fotoprojekta mērķis nav tikai iemūžināt tukšās vietas, bet arī apzināties, ka pasākumu infrastruktūra nekad nav bijusi slēgta tik ilgstoši, vēršot uzmanību, ka daļa no norišu vietām nevarēja atsākt savu darbību kopš pirmās ārkārtējās situācijas izziņošanas 2020. gada 12. martā. Apzinoties kultūras, atpūtas un sporta pasākumu nepieciešamību, asociācija aicina atbildīgās institūcijas sekot citu valstu piemēriem, aktīvi meklējot risinājums drošai pasākumu norisei līdz ko epidemioloģiskā situācija tam būs piemērota, kā arī savlaicīgi definētiem nosacījumiem pie kādiem pasākumi varēs atsākties.
Latvijas pasākumu norišu vietu asociācija aicina arī citas norises vietas pievienoties fotoprojektam, iemūžinot savas telpas un sūtot fotogrāfijas uz adresi: info@lpnva.lv pievienošanai kopējā kolekcijā. Tiek plānots, ka virtuālā izstāde tiks īstenota arī dzīvē kā ceļojoša foto izstāde.
Oļega Skaraiņa tēlniecības darbi
Jūrmalas pilsētas muzeja kamīnzāles logos
Līdz 4. aprīlim
Oļegs Skarainis. Pašportrets. Ap 2005.gadu. Drāšu sieta locījums. 31,5 x 18 x 8 cm
Jūrmalas pilsētas muzejs līdz 4. aprīlim piedāvā jau otro tēlniecības darbu izstādi -“Koka cilvēks – Oļegs un citi darbi”, kura izvietota kamīnzāles logos. Ja pirmajā izstādē rādījām laikmetīgās tēlniecības darbus no muzeja krājuma, tad šoreiz skatītāju uzmanībai tiek piedāvāti tēlnieka Oļega Skaraiņa mazo formu darbi, kas tapuši mūža nogalē.
Tēlnieks monumentālists Oļegs Skarainis (1923-2017) nodzīvoja ilgu mūžu, aiz sevis atstādams virkni Latvijas vēsturei un kultūrai veltītus pieminekļus. Piemēram, skulptūru “Rozes mātei” (1992) rakstnieka R.Blaumaņa memoriālajā muzejā Brakos, pieminekli pulkvedim Frīdriham Briedim (1998) Pulkveža Brieža ielā Rīgā, pieminekli šaha lielmeistaram Mihailam Tālam (2000) Vērmanes dārzā, pieminekli režisoram Alfrēdam Amtmanim – Briedītim (1970) un citus memoriālās un monumentālās tēlniecības darbus. Mākslinieka nozīmīgākais darbs, neapšaubāmi, ir Salaspils memoriālais ansamblis (1962-1967), kas tapis sadarbībā ar tēlniekiem Ļevu Bukovski un Jāni Zariņu.
Oļegs Skarainis veidojis arī stājtēlniecības darbus, mazās formas, medaļas, piemiņas zīmes. Skarainim palikuši arī vairāki materiālā nerealizēti darbi, tādi kā “Mākslinieks Kārlis Padegs”, “Maikls Džeksons” un citi. Mūža nogalē, kad mākslinieks vairs tik aktīvi nepiedalījās konkursos, grupu izstādēs un tēlnieku simpozijos, viņš daudz eksperimentējis, strādājis dažādos materiālos, tostarp mazajās formās izmantojis izteiksmīgus pie savām Ragaciema mājām jūras krastā savāktus no ūdens izskalotus kokus. Arī darbu motīvi bijuši visdažādākie – vairākos darbos atkārtojies krusta un ciešanu motīvs, eņģelis un piedošanas tēma, mākslinieks vairākkārt portretējis arī savu sievu Irēnu, tapušas mīļoto mājdzīvnieku figūras, veidotas skices lielākiem darbiem.
Izstādē “Koka cilvēks – Oļegs un citi darbi” apskatāmi mazo formu tēlniecības darbi, kas tapuši laika posmā no 90. gadiem līdz pat mākslinieka mūža nogalei. Tie ir gan bronzā atlietie “Eiropas nolaupīšana” un “Eņģelis”, ģipsī veidotais “Maikls Džeksons”, konceptuālais, putuplastā atveidotais “Sievas portrets”, vienkāršā drāšu pinuma tehnikā radītais “Pašportrets”, kā arī vairākas kokā veidotas miniatūras, tostarp arī asprātīgais pašportrets “Koka cilvēks - Oļegs”.
Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Santas Purviņas izstāde “Ielūdz”
Koprades laboratorijā “Urban” Siguldas dzelzceļa stacijā
Līdz 6. aprīlim
Koprades laboratorijā “Urban” Siguldas dzelzceļa stacijā ir apskatāmas dabas un ūdeņu pētnieces, mākslinieces Santas Purviņas gleznu fotoreprodukcijas, kurās var atpazīt Gaujas Nacionālā parka taciņas un citas iemīļotas vietas dabā.
“Jā, es mīlu un jūtu dabu. Tīrus ūdeņus. Saules atspulga rotaļas ūdenī un uz smilšakmens atsegumiem. Putnu dziesmas un strautiņu čalas,” atklāj Santa, ieskicējot izstādītajos darbos skatāmās tēmas. “Meži, lauki, gravas un ūdeņi, tie ir mana stihija, kas vilina, sauc, runā un iedvesmo. Visos gadalaikos. Tie tā vien prasās, lai tiktu ieraudzīti, sajusti, samīļoti un uzgleznoti. Un, jā, arī nosargāti!”
Santa Purviņa ir ūdens bioloģe un mikrobioloģe, kas strādā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR”. “Manā pārziņā ir Latvijas zivju resursu mākslīgā papildināšana. Esmu gandarīta, ka mūsu valstī ļoti labā līmenī notiek vērtīgo zivju sugu mākslīgā papildināšana, un tiek atbalstītas tās dabīgās sugas (lasis, taimiņš, nēģis u.c.) kurām nārsta platības un mazuļu “bērnistabu” teritorijas ir ļoti samazinājušās tieši cilvēka darbības ietekmē. Esmu gandarīta par entuziasmu, ar kādu tiek papildināti Gaujas un Ventas zivju krājumi, kā arī lepojos ar to, ka Latvija ir mācējusi, nu jau vairāk nekā 50 gadus, mākslīgi saglabāt Daugavas laša populāciju,” atzīmē laboratorijas “Urban” jauno darbu autore.
Nesen Latvijas Dabas fonds (LDF) paziņojis, ka 2021. gada dzīvotne ir upju straujteces un dabiski upju posmi – Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājams biotops. Šī dzīvotne ietver upju straujteces – upes un upju posmus ar akmeņainu vai oļainu gultni un strauju ūdens tecējumu, kā arī visus citus dabiskos, nepārveidotos upju posmus neatkarīgi no straumes ātruma. LDF norāda, ka skaistus gada dzīvotnes piemērus var vērot Gaujā – tieši tas, ko savās gleznās fiksējusi laboratorijas “Urban” tikko izstādīto darbu autore.
Vērojot Santas Purviņas gleznu fotoreprodukcijas, koprades laboratorijā būs dzirdamas pavasara putnu dziesmas un strautiņu čalošana, ko māksliniece ieskaņojusi pastaigās gar mazajām upītēm un strautiņiem.
Koprades laboratorijas ir kultūras centra “Siguldas devons” veidots projekts ar devīzi #DariSavuPilsētu – tā mērķis ir radīt ierobežojumu apstākļos pielāgotu kultūras telpu, kurā ar kultūras palīdzību veidot dialogu ar sabiedrību par trīs svarīgām tēmām – dabu, pilsētu un nākotni.
Siguldas dzelzceļa stacija
Ausekļa iela 6, Sigulda
Skatāma virtuālā izstāde “Šī laika sajūtas”
Medumu pagasta Tautas nams, tā vadītājas Elizabetes Poddubnovas vadībā, ir sagatavojis virtuālo izstādi “Šī laika sajūtas”.
“Šis pandēmijas laiks ir noteikti grūts daudzu iemeslu dēļ. Otrais vilnis ir sniedzis lielāku emocionālu triecienu, nekā pirmais vilnis pavasara laikā. Savās mājsaimniecībās un ar paziņām mēs apspriežam mūsu domas par pieņemtajiem lēmumiem šīs situācijas risināšanai, bet visnotaļ bez nepieciešamās uzmanības ir palicis mūsu psiholoģiskais un emocionālais stāvoklis. Un viens no veidiem kā izteikt savas emocijas ir pašizpausme dažādās mākslas formās, kas daudziem cilvēkiem ļauj justies piepildītākiem. Tāpēc informējot par šo izstādi, cilvēki tika aicināti izteikt savas sajūtas par šo laiku. Februāra laikā tika vākti darbi virtuālajai izstādei,” informē izstādes veidotāji.
Lai realizētu šo ideju, tiek izmantota bezmaksas platforma artsteps.com. “Šo platformu var izmantot, piemēram, arī skolotāji, jo mūsdienu pasaulē jau kļūst par normālu praksi veikt daļu no apmācībām izmantojot populārās spēles Minecraft vidi. Mākslas skolotāji varētu aplūkot to kā iespēju klasei veikt kopīgu darbu, kas ir virtuālā izstāde, esot attālināti,” stāsta Elizabete Poddubnova.
Kopumā tika savākti darbi - fotogrāfijas, dzeja, vizuālā māksla, skultpūra, mūzikas darbi - no deviņiem brīvprātīgiem autoriem no Daugavpils cauri Preiļiem līdz Alūksnei un līdz pat Nīderlandei. Izstādes dalībnieki ir Anita Lipska, Žanna Orlova, Anda Sproģe, Jogita Bukate jeb Helis, Aija Suveizda Smit, Jeļena Ondzule, Renata Repina, Aleksandrs Nestjeruks, Фрэдс Фэнтезис jeb Dmitrijs Baranovskis.
Pa virtuālo izstādes telpu var pārvietoties kā google.maps mājaslapā, jābūt vien labam interneta pieslēgumam. Jāsagaida, kad visa informācija lejupielādējusies un uz grīdas ir redzamas “pēdiņas/kājiņas”, kas palīdzēs pārvietoties virtuālajā telpā. Darbi ir izlikti apkārt visai mājai un iekštelpās. Izstāde aplūkojama šeit.
Izstāde “Nāc nākdama, Liela diena!”
Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
Līdz 11. aprīlim
Līdz 11. aprīlim Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” skatlogos skatāma pavasara saulgriežiem veltīta tautas lietišķās mākslas izstāde “Nāc nākdama, Liela diena!” - tautas lietišķās mākslas studijas “Māra” keramikas darbu un tautas lietišķās mākslas studijas “Rota” darināto rokdarbu ekspozīcija. Izstādē aplūkojamas dažādi rotātas māla bļodas, krūkas, vāzes, svečturi, šķīvji, kā arī visdažādākie putni – māla svilpītes jeb svilpaunieki. Keramikas priekšmetus papildina krāšņi dreļļu un trīnīšu galdauti un dvieļi. Līdzās lietišķās mākslas darbiem izstādē būs iespēja izzināt latviešu tautas ticējumus, dziesmas un paražas, kas saistās ar pavasara sagaidīšanu un Lielo dienu. Ekspozīciju iekārtojusi māksliniece Aija Krūmiņa, izstādes dizainu veidojusi māksliniece Kristīne Daukšte.
Izstāde skatāma jebkurā laikā – skatlogi tiks izgaismoti, ļaujot to aplūkot arī vakara stundās.
Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižs bulvāris 29, Rīga
