Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Jauno mediju mākslas izstāde “Māksla garākai dzīvei”
tiešsaistē
Tiešsaistē izstādes “Māksla garākai dzīvei” ietvaros apskatāmi vienpadsmit mediju un skaņas mākslas darbi virtuālā telpā, kas skatītājam ļauj gūt jaunas pieredzes, jaunus iespaidus, tādā veidā šķietami paildzinot sava mūža garumu.
Izstāde veidota, iedvesmojoties no neirozinātnieka Deivida Īglmana (David Eagleman) pētījumiem par cilvēka laika uztveri. Īglmans ar zinātniskām metodēm skaidro, kādēļ cilvēkiem bērnībā, kad to dienas ir piepildītas ar jaunām pieredzēm un atklājumiem, laiks iet relatīvi lēnāk, salīdzinot ar pieaugušajiem, kas dienu no dienas dara, redz, piedzīvo vienu un to pašu – mūsu smadzenes jaunas pieredzes un jaunu informāciju apstrādā lēnāk, turpretī, tās netērē laiku un enerģiju vēlreiz apstrādājot informāciju, kas atkārtojas. Lai savu mūža garumu šķietami paildzinātu, cilvēkiem nepieciešams ikdienā savas smadzenes stimulēt ar jaunām pieredzēm, izmantojot visas mums pieejamās maņas. Izstādes kuratore Paula Vītola aicina paildzināt savu mūžu un nedaudz atkāpties no savas ikdienas, apmeklējot tiešsaistes izstādi, jo māksla ļauj gūt jaunas pieredzes un mākslinieks ir cilvēks, kurš šīs jaunās pieredzes veido un meklē.
Izstādē apskatāmie mākslas darbi veidoti kā personīgi pētījumi un refleksija par dzīves veidu un uztveri – Diana Lelis sniedz iespēju iegrimt dažādos apziņas un zemapziņas slāņos ar meditācijas un dzejas palīdzību, Krista Dintere izveidojusi skaņdarbu, kurā pēta rokdarbus kā metodi trauksmes mazināšanai, Anna Priedola ar piena produktiem vizualizē demences attīstības statistikas datus, savukārt Maija Demitere radījusi vairākus “lēno” mediju mākslas darbus kā piemērus ilgtspējīgas dzīves paradumiem. Par ikdienas paradumiem aicina aizdomāties arī mākslinieks Andrejs Poikāns, kurš piedāvā izrauties no ierastā, piepildot apmeklētāju viedo ierīču kalendārus ar dažādām neierastām aktivitātēm. Savukārt mākslinieces Līga Vēliņa un Ieva Vīksne ir vizualizējušas savas ikdienas virtuālos datu objektos. Mākslas darbos tiek pētīti arī dažādi materiāli un procesi. Piemēram, Paula Vītola ir radījusi performances instrumentus ar kuru palīdzību, ar vienkāršām, vēsturiskām tehnoloģijām iespējams atskaņot gaismu, uzskatot, ka ziņkārību veicinošas jaunas pieredzes pagarina dzīvi un uzlabo tās kvalitāti, Ivo Tauriņš pētījis stikla materiālās īpašības skaņas kompozīcijā. Izstādē redzams arī Arta Kupriša veidotais robots, kas kalpo par jaunās, attālinātās dzīves performanču instrumentu.
Izstādes darbi bija apskatāma klātienē Liepājā 2020. gada nogalē, un tagad tā ir pieejama arī tiešsaistē, pielāgojot mākslas darbus virtuālajai videi, tādā veidā sniedzot iespēju izstādi apmeklēt jebkuram interesentam, neatkarīgi no atrašanās vietas.
Mākslinieki: Diana Lelis, Krista Dintere, Līga Vēliņa, Ieva Vīksne, Ivo Tauriņš, Artis Kuprišs, Paula Vītola, Andrejs Poikāns, Anna Priedola, Maija Demitere, Rogier Jupjin.
Jauno mediju mākslas izstādi organizē biedrība ASTE sadarbībā ar Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratoriju.
Indriķa Gelža izstāde “Daily Charts”
galerijā Suprainfinit, Bukarestē
Līdz 1. maijam
Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē galerijā Suprainfinit līdz 1. maijam skatāma Indriķa Gelža izstāde “Daily Charts”.
Izstāde skatītājā izsauc trauksmes sajūtu - intensīvā sarkanā krāsa telpā mijas ar raupjo metāla konstrukciju klusumu, kas vienlaikus sajauc un satricina. Indriķa Ģelža skulptūras ir darbietilpīga procesa rezultāts, izmantojot griešanu, metināšanu, dedzināšanu, locīšanu, salikšanu, eļļošanu un šūšanu. Un līdzīgi kā mute, kas spēj formulēt, košļāt, žāvāties, smieties, apklusināt, stostīties, raudāt, dziedāt, laizīt, iekost, skaitīt, čukstēt. “Daily charts” ir valodas izteiksmes portāls, arhitektoniski dzīva būtne, kurā mājo dažādi toņi, datu abstrakcijas un mutes kustības, kas darbojas kā stāstāmo, parādāmo un analizējamo stāstu iemiesotājs.
Galerijā Suprainfinit
Strada Mantuleasa 22, Bukareste, Rumānija
Anni Puolakkas un Martas Trekteres performance “Oestrus Youth”
transdisciplinārā festivāla “Today Is Our Tomorrow” ietvaros
1.aprīlī
Marta Trektere, Painless Youth, 2019. Foto: Luryanas Skaisgiela
Festivāla “Today is our Tomorrow” ietvaros, ko rīko PUBLICS, Helinkos bāzēta kuratoru aģentūra un izglītības resurss, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) prezentēs Anni Puolakkas un Martas Trekteres performanci “Oestrus Youth”, kas notiks 1. aprīlī sākot no pulksten 18.00 Publics, LLMC un mākslinieču Instagram stāstos (Instagram stories). Performance izvērtīs sadarbību, uzticību un hibriditāti kā jēgpilnus līdzekļus, lai stātos pretī cilvēka stāvoklim.
Puolakka un Trektere sadarbojas kopš 2018. gada, papildinot, mijiedarbojoties un darbojoties kā kuratores viena otras veikumiem. Viņu attiecībās tiek pētīti dažādi mijiedarbības, rakstura mainīšanas un transformāciju veidi, reaģējot uz normām un spriedzi mūsdienu pasaulē. Viņas interesē tādas tēmas kā sekss, radniecība, lomu spēles, fikcija, attēli un mūzika, šīs pieredzes tverot kā tādas, kas piedāvā plūstošāku pieeju ne tikai mākslas radīšanai, bet dzīvei kopumā.
“Oestrus Youth” apvienotas divas performances, “Oestrus” un “Painless Youth”, kuru ietvaros abas mākslinieces iesaistās viena otras darbā kā viesmākslinieces un atbalstītājas. “Oestrus” ir Anni Puolakkas projekts, kas joprojām ir attīstībā un stāsta par fiziski distancētu mīlestību un fantāzijām par pārvēršanos mīlētajos cilvēkos. Performance iekļauj ITU, Puolakkas un Mišas Skalska grupas, mūziku. “Painless Youth” ir Martas Trekteres performance ar Kaspara Groševa mūziku. “Šķita nepraktiski vēlēties nesāpīgas vecumdienas, nevis nesāpīgu jaunību. Nepastāv tāds mērķis, attiecībā pret kuru nesāpīgas vecumdienas ir labāks līdzeklis nekā nesāpīga jaunība. Taču ir jēgpilni teikt, ka novecojot būtu jāpievērš lielāka uzmanība sāpju vietai savā dzīvē.” (Jūdžīns Gārvers (Eugene Garver)). Performancei “Oestrus Youth” tērpi veidoti sadarbībā ar dizaineri Karolinu Janulevičūti. Lai sekotu performancei, dodaties uz Instagrama kontiem PUBLICS (@publicsfi), LCCA (@latviancentre4contemporaryart) un mākslinieces Anni Puolakka un Marta Trektere (@annipuolakka & @pradagloves)
Today Is Our Tomorrow ir transdisciplinārs festivāls, ko 2019. gadā aizsāka rīkot PUBLICS. Tas katru gadu notiek atšķirīgā formā un vietā. Festivāla norises pamatā tiek izmantota sadarbības un kop-producēšanas metode, atbalstot atšķirīgus viedokļus, prakses, identitātes un viņu pieredžu daudzveidību. Festivāla programma norisinās no 10. marta līdz 10. aprīlim atšķirīgās tiešsaistes formās un platformās un tās laikā tiks prezentēti mākslinieču darbi.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Agates Apkalnes gleznu cikls “Pajautājiet kalniem”
izdevniecības “Aminori” grāmatu veikala telpās
Izdevniecības “Aminori” grāmatu veikala telpās skatāms Agates Apkalnes gleznu cikls “Pajautājiet kalniem”, kur māksliniece ieved skatītāju meditatīvā, harmoniskā dabas vērojumā, kas ir tikai kā sākotnēja platforma refleksijai par pasaules uzbūves principiem un aicinājumam ielūkoties savas Dvēseles gaitās. Neskatoties uz iepriekšējo gleznu ciklu laikā iemantoto popularitāti ar izsmalcinātām un virtuozām figurālām kompozīcijām, māksliniece drosmīgi mainījusi tematiku, dziļākus simbolus rodot niansētā dabas vērojumā. Šī cikla gleznās atainota majestātiska dabas un kosmosa varenība lakoniskā stilā, izmantojot monohromu toņu gammu, kā arī asprātīgi pasniedzot globālas idejas caur simbolisku, sadzīvisku priekšmetu attēlojumu.
Gleznojumi ir atvasināti no dabas realitātes līdz pat sīkākajām detaļām. Skrupulozi attēlotie kalni, zvaigžņoto debesu jums, sena ozola zaru raksts meditatīvi atslābina skatītāju, ļaujot iegrimt pašam savās Dvēseles dzīlēs vai ļauties vilinājumam doties dziļāk mākslinieces idejās par Dvēseles un cilvēka vietu pasaulē. Izstādē māksliniece ietver ideju par Dvēseli kā vienu no kosmosa enerģijas izpausmes veidiem, kā neatņemamu dabas sastāvdaļu, kas nepārtraukti savstarpēji mijiedarbojas viena ar otru. Uzsverot, ka visi esam savstarpēji viens ar otru saistīti un viens bez otra nepastāvam, tādējādi mijiedarbojoties radām nākotnes realitāti.
Katrai cikla gleznai un objektam ir sava īpaša nozīme un aizraujošs rašanās stāsts, kas padara šo ciklu par mākslinieces Dvēseles dienasgrāmatas vizuālo attēlojumu. Māksliniecei izstāde ir kā paklanīšanās savām saknēm.
Izdevniecība un mākslas telpa Aminori
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Latvijas Mākslinieku savienības virtuālā vizuālās mākslas izstāde
“Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai 80”
17. aprīlis–20. jūnijs
Pieteikšanās līdz 11. aprīlim
Biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) aicina profesionālus māksliniekus, mākslas augstskolu studentus un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņus piedalīties LMS virtuālajā vizuālās mākslas izstādē “Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai 80”, iesniedzot savu vizuālās mākslas darbu attēlus u pieteikumu līdz 11. aprīlim. Pieteikuma anketa un cita informācija pieejama Latvijas Mākslinieku savienības mājaslapā.
Latvijas Mākslinieku savienības virtuālā vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai 80” būs apskatāma no 17. aprīļa līdz 20. jūnijam izstādes “Mākslas dienas” mājaslapā un tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietnē Facebook.
2021. gads Latvijas vizuālās mākslas nozarē ir zīmīgs ar vēsturisku notikumu – pirms 80 gadiem tika dibināta Latvijas Mākslinieku savienība (LMS). Dažādu profesiju pārstāvju biedrošanās un pulciņu veidošana ir bijusi nepieciešamība gan viduslaikos, ģildēs un cunftēs, gan arī vēlāk, kā Latvijas vēsturē nozīmīgais pulciņš “Rūķis” Sanktpēterburgā, un dažādās mākslinieku apvienības 20.gs. 20.-30.gados. Mainās ideoloģijas un valstiskie veidojumi, mainās biedrību nozīme kultūrpolitikā, mainās mākslinieku un institūciju attiecības.
Arī šobrīd dažādu sociālo grupu lokos top atšķirīgas kvalitātes vizuālās mākslas darbi, reflektējot šo radošo kopu atziņām. Šī brīža mākslinieku radošais darbs risinās vairāk teorētiskā sfērā un īslaicīgās akcijās, minimāli veicot ieguldījumu mākslas darbu radīšanā paliekošajos materiālos. Mākslinieki, kā garīgā pakalpojuma sniedzēji, stilistiski pielāgojoties prasībām grupu estētikas ietvaros, rada attiecīgas stilistikas darbus. Rezultātā kultūrtelpā pastāv nosacītas, grupu pārstāvētas informatīvo telpu robežas, kas nostiprinās un kļūst stilistiski, sociāli atpazīstamas arī pēc personālijām un VKKF piešķirtā finansējuma apjoma.
Vizuālās mākslas pārstāvji pakāpeniski attālinās no “valstiski” pieņemtā un mākslinieku izcīnītā statusa. Finansējums un iespēja noteikt mākslas valodas virzību informatīvā tīmekļa ietekmētos globalizācijas apstākļos ir nenovēršami zaudēti, konteksts ar aktualitātēm praktiski nepastāv.
Būt un radīt – vārdi un jēdzieni, kuru rezultāts redzams LMS muzeja kolekcijā (ap 16000 mākslas darbu), kas izvietota “Mākslinieku namā”, LMS Radošajā kvartālā “Kombināts MĀKSLA”, “Biķeros” un “Zvārtavas pilī” – LMS īpašumos, kuros LMS kā vienīgā radošā biedrība Baltijā izveidojusi muzeju. Pateicoties LMS biedru radošajai darbībai un atsaucībai, muzeja ekspozīcijās un kolekcijā redzami darbi, kas raksturo mākslinieku dažādību 80 gadu garumā līdz pat mūsdienām.
Latvijas Mākslinieku savienība
Izdevniecībā “Neputns” klajā nācis
Frīdriha Nīčes eseju krājums “Par vēstures derīgumu un kaitīgumu dzīvei”
“Varbūt Nīčes darbi par meliem un vēsturi var vedināt pārdomāt arī pašmāju vēsturi, tajā samelsto un atstāties no māžošanās un dievekļu pielūgšanas”, tā krājuma sastādītājs un tulkotājs Igors Šuvajevs.
Grāmatā iekļauti divi vācu filozofa Frīdriha Nīčes darbi — “Par vēstures derīgumu un kaitīgumu dzīvei” un “Par patiesību un meliem ārpusmorālā nozīmē”, abi tapuši 1873. gadā. Pirmo Nīče publicē, savukārt otru tā arī nepublicē.
“Tos abus var dēvēt par nesavlaicīgiem, laikam neatbilstīgiem, un latviski varbūt tie tādi ir arī patlaban. Vienu var dēvēt par mēģinājumu noskaidrot, cik nevēsturisks ir cilvēks (kultūra, tauta), neraugoties uz šķietamo vēsturiskumu — vēstures pielūgšanu, aizbarikādēšanos ar to. Otru var dēvēt par mēģinājumu noskaidrot melu, melošanas zelšanu, kad nespēj izturēt patiesību vai pat netiecas pēc patiesības. Abus rakstus var dēvēt arī par kultūrkritiskiem, piebilstot, ka Nīče šajos darbos pārbauda, asina savu spalvu,” krājumu raksturo Šuvajevs.
Teksts “Par vēstures derīgumu un kaitīgumu dzīvei” ir pirmpublicējums latviešu valodā, savukārt “Par patiesību un meliem ārpusmorālā nozīmē” latviešu valodā ir tulkots, tomēr Igora Šuvajeva tulkojumu var uzskatīt par pirmo akadēmiski komentēto tulkojumu.
Krājumu papildina Igora Šuvajeva komentāri (par personām, jēdzieniem u. tml.), pēcvārds un personu rādītājs.
Frīdriha Nīčes eseju krājums turpina “Neputna” eseju sēriju, kurā izdoti Svena Birkerta, Jāna Unduska, Italo Kalvīno, Primo Levi, Valtera Benjamina, Šarla Bodlēra u. c. autoru darbi.
Sastādījis un no vācu valodas tulkojis Igors Šuvajevs
Galerija “Neputns”
Tērbatas ielā 49/51, Rīga
Antas Pences zīmējumu izstāde
izdevniecības “Neputna” galerijā
Galerijas “Neputns” telpās skatāma Antas Pences zīmējumu izstāde. Anta Pence strādā izdevniecībā “Neputns” kopš 2006. gada. Viņa bijusi ilggadēja nu jau bijušā vizuālās mākslas žurnāla “Studija” māksliniece (2006–2013). Anta piedalās izstādēs kopš 1996. gada un personālizstāde “Mani meklē” RIXC galerijā (30.06.–31.07.2016.) tika nominēta Purvīša balvai. Anta Pence grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele 2018” tika atzīta par gada mākslinieku par dizainu grāmatām “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij” kategorijā “Uzziņu literatūra” un “Vilis Rīdzenieks” kategorijā “Dokumentālie izdevumi”.
Galerija “Neputns”
Tērbatas ielā 49/51, Rīga
Vēl tikai nedēļu iespēja pieteikt darbus
biennāles “Marīna 2021” glezniecības konkursa izstādei
Pieteikšanās līdz 5. aprīlim
Alvīne Bautra. Ūdens matērija. 2018. Audekls, eļļa. 120 x 100 cm
No 9. jūlija līdz 29. augustam Jūrmalā plānota 3. starptautiskā jūras tematikai veltītā biennāle “Marīna 2021”, kas ar daudzveidīgām vizuālās mākslas izstādēm piepildīs Jūrmalas mākslas telpas, darbos atspoguļojot cilvēka mijiedarbību ar jūru.
“Marīna 2021” tēma “Es un jūra” iezīmē mūsu katra personīgās attiecības ar jūru. Jau kopš sendienām jūras varenība, stihiskais spēks un noslēpumainā zemūdens pasaule bijusi neizsīkstošs mītu avots pie jūras dzīvojošām tautām. Arī latviešu mīti vēsta, ka pasauli Dievs un Velns radījuši, izmantojot jūras dzelmes dūņas. Lai kāda būtu mītu izcelsme, tie liecina par cilvēku un jūras ciešo mijiedarbību. Kā zinātne, tā māksla šodien cenšas meklēt atbildes uz jautājumiem: kādas mums katram ir attiecības ar dabu, ar jūru un vai tās ir saudzējošas un uz nākotni vērstas? Savienībai Es un jūra ir sena pagātne, bet vai arī bezgalīga un skaista nākotne?
Mākslinieki, attīstot tēmu “Es un jūra”, aicināti piedalīties biennāles centrālajā notikumā – glezniecības konkursizstādē Jūrmalas pilsētas muzejā. Darbus konkursizstādei var pieteikt līdz šī gada 5. aprīlim. Darbi tiks vērtēti divās kategorijās: profesionāli mākslinieki – galvenā balva 1000 eiro (pēc nodokļu nomaksas) un mākslas studenti – balva 500 eiro (pēc nodokļu nomaksas). Godalgotajiem māksliniekiem būs arī iespēja rīkot personālizstādi Jūrmalas pilsētas muzejā. Konkursa nolikums pieejams: www.jurmala.lv – Kultūra – Izstāžu projekti – Biennāle “Marīna 2021”.
Biennāles “Marīna 2021” laikā no jūlija vidus līdz augusta beigām Jūrmalas pilsētas muzejos, izstāžu zālēs un galerijās būs skatāmas glezniecības, laikmetīgās mākslas un fotogrāfijas izstādes, plānoti izstāžu apmeklējumi ar slēpņošanas elementiem ģimenēm ar bērniem un domnīcas – diskusijas jauniešiem un pieaugušajiem.
Jāatgādina, ka 2019. gada konkursizstādē piedalījās 149 mākslinieki no deviņām valstīm. Žūrija profesionālu mākslinieku kategorijā balvu piešķīra igauņu gleznotājam QBA (Martin Kaares), mākslas studenta kategorijā balvu saņēma Latvijas Mākslas akadēmijas studente Jana Šandibina. 2017. gada biennāles konkursizstādes laureātes: Madara Neikena profesionālu mākslinieku kategorijā un Anete Kalniņa mākslas studenta kategorijā.
Mākslas Siguldā - Lieldienu pastaigas “Fantāzijas šūpoļu ceļu” ietvaros
Foto: Ginta Zīverte
No 3. līdz 5. aprīlim Sigulda piedāvās īpašu pastaigu pilsētvidē “Fantāzijas šūpoļu ceļš”, kur vairākos punktos būs iespēja redzēt un baudīt radošas izpausmes par šūpoļu tēmu, tomēr šūpoties šajā gadā drošības apsvērumu dēļ nebūs iespējams. Bet pastaigas maršrutā varēs novērtēt mākslu skolas “Baltais flīģelis” jauno mākslinieku radītos darbus - Lieldienu zaķi būs lūkojami kā koši brīvdabas lielformāta darbi, kas ieguvuši audio balsis un stāsta aizraujošu piedzīvojumu stāstos.
Savukārt Kultūras centra “Siguldas devons” iekšpagalmā “Vērtību apziņas šūpolēs” varēs atdzīvināt piecus mākslinieka, novadnieka Zigurda Zuzes grafikas darbus. Šīs digitāli interaktīvās šūpoles radījusi Mākslu skolas “Baltais flīģelis” atbalsta biedrība. Grafikas mantojuma iedzīvināšanā varēs iesaistīties pēc iepriekšēja pieteikuma.
