Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Pjotra Kirjušas izstāde “#mezs”
galerijā “Istaba”
12.–19. aprīlis
No 12. līdz 19. aprīlim galerijā “Istaba” – Pjotra Kirjušas izstāde “#mezs”. Šīgada februārī producentu kompānijas “katlz.riga” Instagram profilā sākās pirmā instagramseriāla “#mezs: лес” publikācija IGTV formātā. Izstāde būs šī projekta radīšanas brīžu dokumentāla un mākslinieciska fiksācija, to varēs apskatīt caur galerijas skatlogiem, savukārt īpašos vakara seansos pēc iepriekšēja pieraksta varēs tikt pie teātra binokļa, lai labāk aplūkotu detaļas. Izstādē piedalīsies seriālā iesaistītie aktieri.
Instagramseriāls “#mezs: лес” ir pirmais vairāksēriju tiešsaistes darbs, kas tapis pēc mūsdienu dramaturga lugas. Krievu dramaturģe Poļina Borodina lugu “Mežs” uzrakstīja pagājušā gada vasarā eksperimentālajai teātra laboratorijai Krasnojarskā. Varoņu monologu virkne, kurā tiek izstāstīts pazudušas studentes stāsts, ved izmeklētāju un arī skatītāju no viena liecinieka pie nākamā, no viena ieraksta telefonā pie cita. Pamazām izrādās, ka meitene dzīvojusi starp cilvēkiem, kas viņu nemaz nav pazinuši. Izmeklētājs sāk viņu labāk izprast un novērtēt, iepazīdams caur netiešu informāciju.
Seriālu iecerējuši un veido režisore Liena Šmukste, mākslinieks Pjotrs Kirjuša, producente Jevgeņija Šermeņeva. Seriāla aktieri: Valentīns Novopoļskis, Guna Zariņa, Sandija Dovgāne, Anatolijs Fečins, Jūlija Berngardte, Ivans Streļcovs, Jana Ļisova un Andris Keišs. Seriāla galvenā īpatnība ir katras sērijas ieraksta formāts – ir izmantoti tikai viedtālruņi, aktieri patstāvīgi ieraksta savus audio monologus, kas, samontēti ar vizuālo materiālu, atšķiras katrā sērijā, neilustrējot sižetu tieši, bet radot atmosfēru.
Mākslinieks Pjotrs Kirjuša šajā projektā filmē video, fotografē un zīmē. Izstāde galerijā “Istaba” kļūs par seriāla tapšanas procesa dokumentālo liecību. Tā ir laika josla, kurā paralēli noris divas mākslinieka dzīves līnijas – radošā un ikdienišķā. Skatītājs varēs sekot līdzi projekta radīšanas sižetam un salīdzināt to ar notikumiem mākslinieka dzīvē, savā ziņā kļūt par seriāla galvenā varoņa – izmeklētāja alter ego.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31A, Rīga
Envijas personālizstāde “Mīts privātai lietošanai” skatāma klātienē
Galerijā “Māksla XO”
Līdz 3. maijam
Līdz 3. maijam galerijā “Māksla XO” skatāma Envijas personālizstāde “Mīts privātai lietošanai”, kas no februāra sākuma bija iekārtota, bet skatāma vien attālināti – caur logu vai galerijas Facebook lapā. Tagad izstāde pieejama apskatei klātienē.
Envija stasta: “Upes ir planētas lielceļi, tās ir zemju robežas, pilsētu rašanās nosacījums. Upes nošķir vienu mentalitāti no otras. Pārdaugavas pāķi pret švītīgo centru, starp tiem zila plaisa.
Gdaņskā dzīvojoties, 11. novembrī ļoti saskumu pēc mājām. Uzzīmēju Latvijas karti ar upēm, uz tām attēlojot, kas pa tām plūst.
Gauja - te manas mātes ietek Jūrā.
Venta - te mani tēvi ietek jūrā.
Lielupe - te mani brāļi ietek jūrā.
Daugava - tā mūs vienu no otra atšķir.
Man trūkst vārdu, lai izskaidrotu šo privāto mītu, tas ir kaut kas ar identitāti saistīts, kā pūt vējiņi, aizdzen mani Kurzemē, tur cilvēki ir citādi...[...]
Es uzrāpos uz Dienvidu tilta vantīm, pieprasot eklērus no Londonas supermārketa. Reiz tur biju un tos garšoju, un atzinu par ļoti labiem. Un gaidu, kad būs iespēja nogriezties pa kreisi, lai nokļūtu Rietumeiropā. Šī ainava ir kā emocionālā karte, kur objekti attēloti tā kā no putna lidojuma, atklājot vairāk informācijas, kā tas būtu iespējams klasiskajā perspektīvā - austrumu kultūras tradīcija. Es pat nezinu, vai attēla kopskats ir skaists, esmu atsacījusies no harmonijas noteikumiem, bet ir jūtama spriedze, glezniecības žestu blīvums, emocionalitāte, un tas liek nenovērst skatienu.”
Galerija “Mākslas XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Latviešu mākslinieks KIWIE izlaiž savu pirmo NFT kolekciju
No 13. aprīļa
KIWIE, viens no vadošajiem ielu māksliniekiem Latvijā, kura vārds ir pārliecinoši izskanējis arī ārvalstīs, atklāj jaunu mākslas darbu sēriju, izmantojot vienu no mūsdienu perspektīvākajām tehnoloģijām – NFT – un tādejādi piesakot savus darbus digitālajā tirgū. Tas piešķirs mākslas darbam unikalitāti vēl nebijušā uzstādījumā, ļaujot iegūt savā īpašumā ne tikai pašu digitālo darbu, bet arī tā reālo fizisko darbu konkrētajā lokācijā. 13. aprīlī, vienā no lielākajām digitālā tirgus platformām Rarible tiks publiskota pirmā KIWIE NFT darbu sērija, kas sastāv no sešiem iepriekš radītiem mākslas darbiem. Nākamo darbu sērijas, ko plānots izziņot tuvākajos mēnešos, tiks jaunradītas konkrētajam kriptomākslas tirgum.
KIWIE radītais tēls Fat Monster (resnais briesmonis) ir sastopams Rīgas ielās un citviet pasaulē jau kopš 2006. gada, taču no 13. aprīļa mākslinieka veidotie darbi, sekojot jaunākajām kriptomākslas tendencēm, būs pieejami arī digitālā formātā. Lai nodrošinātu drošu un uzticamu šo mākslas darbu iegādi, tiks izmantota īpašs blokķēdes risinājums – NFT (non-fungible token) –, kas, atšķirībā no citām sistēmām, iegūto mākslas darbu klasificē kā unikālu, autentisku, nedalāmu un piešķir tam garantētas īpašumtiesības.
Kriptomāksla ir salīdzinoši jauns, strauji progresējošs mākslas darbu nišas žanrs un tā pozīcijas digitālo mākslas darbu iegādē vēl nostiprinās. KIWIE kā savas darbības mērķi nākamajiem gadiem ir izvirzījis mākslas darbu radīšanu visās pieejamās 195 pasaules valstīs. Katrā valstī radot aptuveni 5 dažādu izmēru krāsojumus, kas tiks izlaisti uz blokķēdes sistēmas. Projekta ietvaros kopumā ir plānots izveidot 1001 unikālu mākslas darbu.
Katru NFT darbu papildinās īpaši veidota, virtuāla 3D animācija, kurā fiksēts reālais aerosola gleznojums tā reālajā atrašanās vietā, norādot arī tā ģeogrāfiskās koordinātas. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka NFT darba īpašniekam faktiski piederēs arī reālais nekustamais ielu mākslas darbs. Papildus virtuālajai 3D vizualizācijai NFT darbu izsoles dalībnieki – darbu īpašnieki saņems arī īpaši veidotu metāla kartiņu, uz kuras būs attēlots konkrēti iegādātais Fat Monster. Gadījumā, ja kāds no KIWIE darbiem reālajā dzīvē tiks nojaukts, aizkrāsots vai kā citādi būs iznīcināts, digitālais NFT attēls pārvērtīsies par unikālu “spoku briesmoni”. Kriptomākslas tirgus noteikumi arī paredz, ka darba īpašnieks varēs to brīvi pārdot tālāk, tomēr mākslinieki saglabā visas intelektuālās un radošās tiesības uz šiem darbiem.
NFT ir revolucionāra nozīme ielu mākslas ekosistēmā tieši ielu mākslas agresīvā rakstura dēļ. Iepriekš, pārdodot grafiti mākslas darbu, bija jādemontē siena, uz kuras darbs tika veidots, pat ja vide ap mākslas darbu bija daļa no tā nozīmes. Šis ir fundamentāls un būtisks aspekts un vistiešākajā veidā attiecas arī uz KIWIE darbu praksi, kur fiziskā atrašanās vieta – pati lokācija ir neatņemama Fat Monster tēla sastāvdaļa.
Arī pats KIWIE atzīst, ka: “NFT, pārstāvot īpašumtiesības, ļauj saglabāt mākslas darbu neskartu un autentisku. Blokķēde vai NFT šeit nav tikai modes kliedziens - tas likumīgi ļauj operēt ar ko tādu, kas agrāk ielu māksā nav bijis iespējams.”
KIWIE tēls Fat Monster ap sevi pulcē starptautisku fanu kopienu, un Instagram vietnē ik dienu tūkstošiem fanu un sekotāju dalās savos KIWIE radītā tēla atklājumos, to dokumentējot neskaitāmās vietas ne tikai Rīgas pilsētā, bet arī citviet pasaulē. Resnajam briesmonim katrā tā atrašanās vietā ir unikāls dizains, kas bieži vien radikāli atšķiras no iepriekš radītajiem, vienlaikus saglabājot paša tēla būtību. Arī fani nereti iedvesmojas no galvenā tēla, radot savas interpretācijas par Resno briesmoni.
KIWIE kolektīvam pievienojies Kristaps Vaivods ir blokķēdes tehnoloģiju industrijas veterāns, kurš ir iniciējis un ir bijis vizionārs šī NFT mākslas darbu projektam un tā pirmajiem iedīgļiem Latvijā.
Tehnisko risinājumu izpēti un ieviešanu pārstāv Valters Brūns, programmētājs, kura galvenā motivācija ir veicināt simbiozi starp IT un mākslu, lai sagrautu stereotipus par IT kā sausu nozari tikai priekš nūģiem, un motivētu māksliniekus izmantot jaunākos tehnoloģiskos sasniegumus kultūras radīšanā un attīstīšanā.
Digitālo mākslasdarbu modelēšanu un to uzraudzību veic grafiskais dizaineris Aleksandrs Breže tandēmā ar 3D dizaineri un animatoru “Jacky”.
Konkursa “Zelta ābele 2020” gada mākslinieks –
Armands Zelčs
Raimonda Ķirķa debijas krājums “Kartes” / dizaina autors Armands Zelčs
8. aprīlī LTV1 raidījumā “Kultūras ziņas” notika grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele 2020” ceremonijas noslēgums, kurā tika atklāts gan portāla LSM lasītāju balsojuma rezultāts, gan gada mākslinieka balvas ieguvējs.
Jau otro gadu Latvijas Sabiedrisko mediju portālā LSM lasītāji starp nominētajām grāmatām var balsot arī par savu simpātiju. Vislielāko balsu skaitu saņēma grāmata – “Tā pirmā pavāru grāmata. 414 senas receptes no 18. gadsimta.”. Māksliniece –Inese Hofmane; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – Kocēnu novada dome.
Zviedru poligrāfiskā papīra ražotājs Arctic Paper savu īpašo balvu piešķīra grāmatu dizaineram Aleksejam Muraško, kurš ļoti prasmīgi savos darbos izceļ atšķirīgu papīru dažādās īpašības.
Savukārt par gada mākslinieku atzīts un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balvu saņēma mākslinieks Armands Zelčs. Šajā gadā konkursā bija nominētas 4 viņa grāmatas, kā arī saņemta galvenā balva kategorijā “Dzeja” par Raimonda Ķirķa dzejoļu krājuma “Kartes” dizainu (izdevniecība “Neputns”).
Vērtējot 2020. gada skaistākās grāmatas, žūrijas komisija ir lēmusi:
Kategorijā Dzeja galveno balvu iegūst Raimonda Ķirķa debijas krājuma “Kartes” dizaina autors Armands Zelčs, grāmata iespiesta Jelgavas tipogrāfijā; izdevējs – “Neputns”
Kategorijā Proza par labāko atzīta Henrika Eliasa Zēgnera sastādītā “Mīlestības grāmata”, tās dizainu veidojis Aleksejs Muraško, vāka dizaina ilustrācija – Didzis Upens; Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – “Ascendum”.
Dokumentālo izdevumu kategorijā par skaistāko atzīta autoru kolektīva veidotā grāmata „Stories in Sounds: 100 years of the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music”. Grāmatas dizains – Maija Rozenfelde; Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
Savukārt kategorijā Zinātniskā literatūra galveno balvu iegūst apgāda “Zinātne” izdotā Denisa Hanova un Valda Tēraudkalna grāmata “Asiņainā rītausma Parīzē: 1789.gada revolūcija kā mediju notikums”. Grāmatas dizainu veidojis Daniils Vjatkins, tā iespiesta Jelgavas tipogrāfijā.
Kategorijā Uzziņu literatūra uzvar Ievas Smiļģes grāmata “Itālija ar mani”, kuras māksliniece ir Baiba Linga-Bērziņa, izdevējs “L`Italii”, grāmata tapusi Jelgavas tipogrāfijā.
Par labāko Mākslas izdevumu atzīta Šeldas Puķītes un Indreka Grigora grāmata “Sudrabmeitenes. Fotogrāfijas retušētā vēsture”. Grāmatas dizaina autors ir Aleksejs Muraško; tipogrāfijas – “Veiters” un Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – “Blind Carbon Copy”.
Kategorijā Grāmatas bērniem un jauniešiem galveno balvu iegūst Lienes Bērziņas grāmata “Ķiverēns”. Dizains – Ivs Zenne, ilustrācijas – Kitija Role; Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – “BE THE BEAR”.
Šajā gadā žūrija lēma arī piešķirt speciālbalvu Ilzes Trumpes grafiskajam romānam “Tev viņa patiks”. Dizains – Linda Lūse, ilustrācijas – Ilze Trumpe; tipogrāfija – Dardedze Hologrāfija; izdevējs – “Mansards”.
Digitālā izstāde “DIZAINS IR DZĪVESVEIDS. Kārlis un Ādolfs Irbīši”
Izstāde “DIZAINS IR DZĪVESVEIDS. Kārlis un Ādolfs Irbīši” ir stāsts par diviem brāļiem – aviokonstruktoru Kārli Irbīti un radio dizaineru Ādolfu Irbīti. Viņu radošā darba rezultāts ir gandrīz visas VEF produkcijas dizains. Abi brāļi ir radījuši vairākus izcilus produktus, kas Latvijas vārdu nes tālāk pasaulē. Kārlim tā ir lidmašīna I-12, 1937. gada Parīzes Starptautiskās izstādes čempione. Ādolfam – radiouztvērējs Spīdola, kas savulaik bija pieprasīta prece gandrīz visos kontinentos.
Tomēr brāļu stāsts neapstājās tikai pie šiem VEF projektiem. Abi domāja un darbojās vairākās sfērās, krietni ārpus rāmjiem. Izstādē var ieskatīties Kārļa Irbīša dienasgrāmatās, uzzināt par to, kā jāizskatās drošam automobilim un ar tvaiku darbināmai lecējierīcei. Varēs uzzināt kādi vēl talanti, izņemot zīmēšanu, bija jaunākajam brālim Ādolfam.
