Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Starptautiska zinātniska konference
“Simbolisms Eiropā un Baltijas nāciju identitāte”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
29. aprīlī
Rūdolfs Pērle (1875–1917). Saule. 1916. Audekls, tempera. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Rīga. Foto: Normunds Brasliņš
Tuvojoties Latvijas valsts simtgades izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” noslēgumam, ceturtdien, 29. aprīlī, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs tiešsaistē rīko starptautisku zinātnisku konferenci “Simbolisms Eiropā un Baltijas nāciju identitāte”. Forumā uzstāsies nozares speciālisti no Latvijas, Lietuvas, Francijas un Zviedrijas, kuri bija iesaistīti izstādes un kataloga tapšanā, kā arī veidojuši citus starptautiskus projektus par šo tēmu. Translācijas sākums plkst. 10.00. Konferences tiešraidi visas dienas garumā varēs vērot LNMM Facebook lapā. Tiešraides ieraksts būs pieejams arī pēc konferences beigām LNMM Facebook lapā un Youtube kanālā.
Konference ir plānota kā rezumējošais posms zinātnisku ideju un pētījumu apmaiņai saistībā ar Baltijas simbolismu plašākajā šī termina nozīmē un projekta norisē kopumā.
Galvenās tēmas, par kurām paredzēts diskutēt konferences norises gaitā:
- simbolisms Eiropā un tā robežas, iekļaujot tajā arī pētījumus par Baltijas valstu mākslu;
- jūgendstila arhitektūras fenomens Rīgā kā Baltijas un Eiropas arhitektoniskā mantojuma daļa;
- simbolisma perioda personības (mākslā, literatūrā, mūzikā) Baltijas kultūras kopējā kontekstā;
- Baltijas nāciju atšķirīgās un kopējās identitātes izpausme vēsturē, kultūrā un mākslā simbolisma pētniecības kontekstā;
- kultūras centru nozīme Baltijā 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā, to ietekme uz nacionālās mākslas veidošanos un attīstību;
- simbolisma perioda darbi muzeju kolekcijās.
Konference iecerēta kā starptautisks pasākums, piesaistot pētniekus, kuri simbolisma tēmu ir skatījuši Eiropas mērogā, kā arī interdisciplināri, mākslas vēstures diskursu papildinot ar plašāku kontekstu (mūzika, literatūra, kultūras izpausmes, sociālais skatījums utt.).
Atsevišķus aspektus nacionālo mākslas skolu ietvaros izcels vieslektori – Daniels Prics (Daniel Prytz), Nacionālais muzejs Stokholmā (Zviedrija), Alge Andrjulīte (Algė Andriulytė), Viļņas Mākslas akadēmija, Vaiva Laukaitiene (Vaiva Laukaitienė), M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs Kauņā (Lietuva), ilglaicīgi Baltijas reģiona vēstures pētniecības aizsācēji eksperti Francijā Īvs Plasro (Yves Plasseraud) un Suzanna Puršjē-Plasro (Suzanne Pourchier-Plasseraud). Latviju konferencē pārstāvēs Mākslas akadēmijas lektori – Eduards Kļaviņš, Silvija Grosa un Kristiāna Ābele, savukārt Latvijas Nacionālo mākslas muzeju – kuratores un pētnieces Dace Lamberga, Aija Brasliņa, Edvarda Šmite un Ginta Gerharde-Upeniece.
“Noslēdzot projekta prezentāciju Rīgā, varam secināt, ka tā realizācijas gaitā mēs esam savā veidā izredzētie, jo kā vienota komanda spējām pievērst uzmanību Baltijas valstīm ne tikai kultūras, bet arī politiskajā un diplomātiskajā līmenī. Mēs esam devuši savu ieguldījumu, atklājot Baltiju Francijai un Eiropai un vienlaikus pierādot paši sev, ka spējam kopā piepildīt jaudīgas idejas. Orsē muzeja prezidente Lorānsa Dekāra vairākkārt atgādināja, ka Eiropa ir vienota ne tikai politikā, bet arī kopīgu kultūras vērtību radīšanā. Projekta īstenošana pierādīja, ka arī mazzināmās Baltijas mākslinieku devums līdzās pasaulē pazīstamu meistaru vārdiem pieder vienotam Eiropas kultūras mantojumam,” stāsta projekta vadītāja, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Starptautiskais dokumentālā kino festivāls “IDFF Artdocfest/Rīga 2021”
28. aprīlis–3. maijs
Kadrs no Karla Olsona filmas “Pa to laiku uz Zemes”
No 28. aprīļa līdz 3. maijam notiks Starptautiskais dokumentālā kino festivāls Artdocfest/Riga.
Tā kā valstī vēl aizvien valda ārkārtas situācija un vēl aizvien brīnumainā kārtā festivāla rīkotāji nav zaudējuši savus ideālus un uzskata, ka svarīgākais kino svētku sakarā ir paturēt dzīva kino ar dzīviem skatītājiem burvības nervu, pandēmijas laika festivāls tiek organizēts dokumentālas filmas uzņemšanas veidā.
Tā kā festivāla filmas uzņemšana notiek ierobežotos apstākļos, septiņos klātienes seansos tiek demonstrēta viena no paredzētajām festivāla programmām Baltijas fokuss. Viens atsevišķs seanss tiek rīkots festivāla konkursa Artdocfest filmai “Gunda.”
Abu konkursa programmu Artdocfest un Baltijas Fokuss žūrijas skatīsies filmas uz lielā ekrāna. Programmas Artdocfest žūrija strādās klātienē, programmas Baltijas fokuss žūrija strādās attālināti no savām mītnes zemēm.
3. maijā notiks noslēguma ceremonija, tiek paziņoti uzvarētāji un pasniegtas balvas.
Tāpat no 1.-3. maijam festivāla ietvaros notiks dokumentālā kino simpozijs.
1. maijā plkst. 11.00 starptautiska diskusija “Dokumentālista misija pasaulē bez barikādēm jeb ko šodien būtu filmējis Podnieks?” Piedalās Baltijas valstu kinematogrāfisti (formāts: tiešsaiste, angļu val.)
2. maijā plkst. 11.00 Rīgas Domē notiks Latvijas dokumentālistu diskusija “Dokumentālistu pēcpusdienas snauda.” Piedalās Latvijas dokumentālisti ierobežotā skaitā. (formāts: klātiene, tiešsaiste, latviešu val.)
3. maijā plkst. 11.00 Rīgas Domē notiks filozofa Ulda Tīrona saruna ar režisoru, filmas “Gunda” autoru Viktoru Kosakovski. (formāts: klātiene, angļu val.)
Reportāžas no filmu pirmizrādēm, simpozija un festivāla noslēguma tiks raidītas tiešsaistē, publicētas festivāla mājaslapā, kā arī tiek komunicētas ar plašsaziņas tīklu un kanālu palīdzību.
Plašai publikai kinoteātrī visas festivāla filmas tiks izrādītas š.g. augustā.
Starptautiskais dokumentālā kino festivāls “IDFF Artdocfest/Rīga 2021”
27. aprīlī paziņos Latvijas Dizaina gada balvas nominantus
Latvijas Dizaina gada balvas 2021 (LDGB) nominantu paziņošana notiks šā gada 27. aprīlī “Latvijas Radio 5” rīta raidījuma “Pieci rīti” laikā no pulksten 8.40.
LDGB starptautiskās žūrijas tiešsaistes sanāksmē tika apkopoti sākotnējie konkursam iesniegto 150 darbu vērtēšanas rezultāti. Visi žūrijas locekļi atzīmēja iesniegto darbu augsto kvalitāti. Līdz ar LDGB nominantu publisko paziņošanu sāksies vērtēšanas otrā kārta, kurā tiks noskaidroti balvu ieguvēji.
Apbalvošanas ceremonija plānota 28. maijā 19:00 Rīgā, Āgenskalna tirgus paviljonā. Tas būs arī pirmais notikums šajā vietā pēc paviljona remonta. Ceremonija būs redzama arī tiešraidē vietnē DELFI, LDGB Facebook kontā un mājaslapā dizainabalva.lv.
LDGB 2021 žūrijā darbojas astoņi locekļi no sešām valstīm. Tie ir augstas kvalifikācijas speciālisti, turklāt vairākiem ir vērtēšanas pieredze prestižos starptautiskos konkursos.
Žūrijas priekšsēdētājs – Martins Fosleitners (Austrija), žūrijas locekļi: Anete Žukova (Latvija), Egle Opeikiene (Lietuva), Pjotrs Svjateks (Lielbritānija), Bars Davidoviči (Izraēla), Patriks Abatista (Itālija), Rikardo Kapuco (Itālija) un Pēteris Bajārs (Latvija).
Šogad pirmoreiz ieviestas darbu kategorijas, kopumā darbi tika vērtēti piecās kategorijās:
- produktu dizains;
- grafikas dizains;
- vides un interjera dizains;
- digitālais dizains;
- pakalpojumu, politiku un stratēģiju dizains.
Starptautiskā žūrija katrā no piecām kategorijām noteiks vienu uzvarētāju, kā arī tiks izvēlēts galvenās balvas ieguvējs, kurš saņems Latvijas Kultūras ministrijas īpašo naudas balvu. Tiks piešķirtas arī trīs speciālās balvas.
Latvijas Dizaina gada balvas ietvaros šā gada 26. maijā notiks starptautiska konference “ProToTips – solis nākotnē” par dizaina domāšanu, tās priekšrocībām un lietojumu. Tāpat LDGB ietvaros jau vairāk nekā gadu noris daudzi ar dizainu saistīti pasākumi – intervijas, diskusijas, konferences un izstādes. To visu joprojām var vērot un visiem notikumiem sekot līdzi medijos un sociālajās vietnēs: LDGB lapā Facebook, dizainabalva.lv, YouTube, Instagram u. c.
Nacionālā Kino centra tradicionālais Latvijas filmu maratons
tiešsaistē portālā filmas.lv
4. maijā
Kadrs no Laimas Pakalniņas filmas "Karote"
Nacionālā Kino centra tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons nu jau otro gadu notiks tiešsaistē portālā filmas.lv – īpaši atlasītu filmu seansi visas dienas garumā no 11:00 visā pasaulē, sekojot laika joslām apkārt visai zemeslodei.
Ārkārtas situācijas ierobežojumu dēļ 4. maija Latvijas filmu maratons jau pirms gada tika sarīkots portālā filmas.lv sadarbībā ar Kultūras sistēmu informācijas centru (KISC) kā tiešsaistes seansu programma visā pasaulē, to dažādos laikos skatījās gandrīz 9000 interesentu ne tikai Latvijā, bet pavisam 63 pasaules valstīs no Jaunzēlandes līdz ASV Rietumu krastam. Šogad, pandēmijas ierobežojumiem turpinoties, Filmu maratons atkal tiek veidots kā Latvijas valsts svētku piedāvājums tautiešiem visā pasaulē, saglabājot tradicionālo kinoteātra struktūru – svētku programma sakārtota secīgos seansos, katra filma būs pieejama skatīšanai konkrētā seansa laikā tieši svētku dienā, sekojot katras valsts laika joslām.
Sekojot laikmeta aktualitātēm, šogad programmai un paralēlajiem notikumiem piešķirta neliela tematiska ievirze dabas un vides problemātikā, ar to saistīti vairāki filmu seansi un arī atsevišķi pasākumi, kas papildinās filmu programmu. Tāpēc arī animācijas filmu seansā būs apkopotas septiņas tematiski vienotas filmiņas, ko veidojuši režisori Roze Stiebra, Dace Rīdūze, Edmunds Jansons, Ēvalds Lācis, Reinis Pētersons, Nils Skapāns un Māris Brinkmanis, bet ievadā režisore Dace Rīdūze iepazīstinās ar savu topošo animācijas filmu Dusmukule, kas balstīta Agneses Vanagas grāmatās par dusmīgo plastmasas maisiņu un tiek veidota studijā Animācijas Brigāde ar Nacionālā Kino centra atbalstu.
Aktuālo tematiku turpinās arī Eko-klasikas seanss, kurā varēs noskatīties Latvijas kinovēsturē slavenākās dokumentālās filmas par vidi – Jumta likums (2001, autori Andis Mizišs un Māris Maskalāns) un Leiputrija (2004, Laila Pakalniņa un Māris Maskalāns), bet nākamajā seansā sekos Lailas Pakalniņas dokumentālā filma Karote (2019), kas piedāvā negaidītu skatījumu uz plastmasas karotes absurdo mūžu, un tematiski saderīga diskusija par saistītām tēmām. Hroniku seansā 80.-90. gadu kinožurnālos redzēsim, cik sarežģīta situācija vides aizsardzības jomā bija tobrīd, kad Latvija vēl tikai centās atjaunot neatkarību.
Latvijas filmu maratona programmā plānots arī Jubilāru seanss, kurā ar divām spēles īsfilmām no Latvijas Nacionālā Kinofotofonodokumentu arhīva svinēsim divas 90 gadu jubilejas – režisoram Varim Krūmiņam (filma Cēloņi un sekas, 1956) un rakstniecei Vizmai Belševicai, pēc kuras stāsta uzņemta režisores Vijas Beinertes filma Tās dullās Paulīnes dēļ (1979), bet citā seansā ar filmām pieminēsim divas nesen mūžībā aizgājušas personības – dzejnieku Uldi Bērziņu un režisoru Askoldu Saulīti.
Nidas Mākslas kolonija aicina pieteikties
rezidences programmai dalībniekus - ganus
Pieteikšanās līdz 4. maijam
Foto: Laura Garbstiene
Nidas Mākslas kolonija (Nida Art Colony, NAC) izsludinājusi pieteikšanos un aicina dalībniekus - ganus rezidencē, kas norisināsies šī gada jūnijā – oktobrī.
Rezidences programma tiek īstenota Neringas meža arhitektūra (NFA) projekta ietvaros, kas risina Kuršu kāpas mežu materiālu cikla problemātiku. 2020. gada laikā tika attīstīti un izstrādāti veidi, kā iegūt lokāli mežizstrādātus kokmateriālus un ieviest tos kā materiālus NAC rezidences, mācību un mākslas programmās. Šogad tiek īstenots nākamais solis – projekts tiek papildināts ar jaunu “līdzstrādnieku” - māksliniecei Laurai Garbštienėi (Verpėjos) piederošo 26 Skuddes šķirnes aitu ganāmpulku. Aitas no Dzūkijas tiks vestas, lai uzturētos Nidas mežos un atmežotajos apgabalos, apdzīvotu ainavu, ganītos un kļūtu par līdzgaitniekiem šajā aizsargājamo savvaļas dzīvnieku, tūrisma, mežsaimniecības un kultūras struktūrā.
Tādēļ tagad NAC meklē dalībnieku ar māksliniecisku, zinātnisku un/vai sociālpolitisku praksi agroekoloģijā vai agromežniecībā un pieredzi darbā ar dzīvniekiem, lai kļūtu par šī aitu ganāmpulka ganu. Papildus ikdienas rūpēm par aitām: nodrošinot ūdeni, rūpējoties par viņu labsajūtu un noregulējot elektrisko žogu (tiek izmantots tikai nakts laikā), rezidences dalībniekam – ganam būs jāpiedalās publiskajā NFA darbībā, rīkojot darbnīcas, kur apgūt un papildināt prasmes darbā ar vilnu, zaļumiem, ainavu, organizējot ekskursijas un dalību garās pastaigās ar aitām Neringas mežos, lai sāktu nomadu aitu ganīšanas kultūru Neringā.
Rezidents - gans saņems ikmēneša stipendiju 600 EUR un tiks segti viņa ceļa izdevumi.
Uzturēšanās sākums: 1. jūnijs
Uzturēšanās ilgums:
5 mēneši / jūnijs – oktobris
vai
3 mēneši / jūnijs – augusts
2 mēneši / septembris – oktobris
Pieteikšanās termiņš - 4. maijs
Aitas pārvietojas 1 km rādiusā no NAC studijas, kur dzīvos gans. Gans strādās viens pats, bet būs pieejams padoms un atbalsts no veterinārārsta, aitu īpašnieces Lauras Garbštienes (nedzīvo Nidā), kā arī no Nacionālā parka zemessargiem.
NAC nodrošinās ganam dzīvojamo / darba studiju 65m2 platībā, kas aprīkota ar pamata virtuvi, vannas istabu, guļamistabu un darbvietu; piekļuvi koplietošanas telpām, piemēram, bibliotēkai un profesionālajai darbnīcai (ar aušanas stellēm, keramikas krāsni, lāzergriešanu, koka un metālapstrādes instrumentiem, kā arī digitālo foto, video un skaņas aprīkojumu).
Lauras Veļas izstāde “WOUNDED MEMORY”
galerijā “5 MALŪNAI” Viļņā
Līdz 23. maijam
Līdz 23. maijam Viļņas galerijā “5 MALŪNAI” skatāma Lauras Veļas izstāde “Ievainotā atmiņa / WOUNDED MEMORY”. Izstādē iekļauti darbi, kas aizsāk gleznu ciklu “Ievainotā atmiņa”, par pamatu ņemot 2016. gadā aizsākto identitātes pētniecību ar atsauci uz padomju okupācijas un izsūtīšanas traumas ietekmi uz sabiedrību, izmantojot personisku skatījumu. Atgriezties pie kultūras traumas pētīšanas autori mudināja raksti par epiģenētikas atklājumiem, kas apstiprina sen izteiktas hipotēzes, ka traumu iespējams pārmantot, tādējādi pārdzīvojot kultūras traumu, tā tiek nodota sabiedrībai kopumā. Pētījumi norāda, ka traumatiskās reakcijas tiek nodotas ar ģenētiskā koda izpildes nosacījumiem. Līdzšinējie pētījumi veikti ar holokaustu pārdzīvojušo pēcnācējiem, un secināts, ka ne tikai traumu pārdzīvojošie, bet arī to pēcnācēji ir jūtīgāki pret draudiem, tiem ir augstāks stresa līmenis. Ja iepriekš tika uzskatīts, ka trauma tiek nodota ar pašu izdzīvotāju attieksmi pret saviem bērniem, psihoemocionālā līmenī, tad tālākie pētījumi liecina, ka tā tiek nodota arī molekulārā veidā.
Autore ar savu atskatu uz traumas pārvarēšanu un izdzīvošanu vēlas novērtēt un sajust, ka nākam no izdzīvotāju cilts, kas ir spējuši iziet cauri neticamajam, pielāgoties ekstremāliem apstākļiem - ja to varēja mūsu senči, tad tas slēpjas arī mūsos. Traumas atzīšana un seku apzināšana ir ceļš uz dziedināšanu. Novērtēt, kas ir mūsu trigeri, un kā tie izpaužas sabiedrībā.
Mākslas darbi veidoti, izmantojot Lauras Veļas iecienīto autortehniku, izmantojot lejamo epoksīda sveķu virsmu kā elementu, kurā savijas pagātnes ainas atcerēšanās kontekstā ar mūsdienu atspīdumu.
Galerija “5 MALŪNAI”
Malūnų str. 5, Viļņa, Lietuva
Izstāde “Auce Biele. Spēks ziedēt”
Mākslas stacija Dubulti
30. aprīlis–6. jūnijs
Auce Biele. Kaktusu meitene. 2020, 130 x110 cm. Paštaisīts audekls, Marokas krāsu pigmenti, balta ūdens emulsija
No 30. aprīļa līdz 6. jūnijam Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma izstāde “Auce Biele. Spēks ziedēt”. Māksliniece ieradusies Latvijā, lai stāstītu par Marokā tapušiem darbiem (2014-2020), kas Latvijā redzami pirmo reizi, kā arī vadītu darbnīcas. Auce Biele par savu izstādi “Spēks ziedēt” saka: “Visai iecerei - krāsām, tēliem, ziedu kārtīm un intuīcijas izraisīšanai - ir viena ideja: ierosināt, lai cilvēks pats caur teiksmainiem tēliem tiek klāt savai intuīcijai, savai zemapziņai, jo tā ir vienīgā, kas zina atbildes. Man kādreiz bija grūtības ar sava izskata un būtības pieņemšanu. Reiz es apmeklēju hipnoterapijas seansu un tur ieraudzīju savu ķermeni - tumsa, kurā lido dažādi ziedi. No tā laika man viegli pieņemt sevi, jo es sapratu, ka šajā pasaulē ir liela augu dažādība. Un tiem, kuri grib vienveidību, nav izredžu. Sevi absolūti dēvēju par kaktusu ar maigiem ziediem - sharp (asa), wild (mežonīga), surviver (cīnītāja), tāpēc izstādes objektam - Ziedu meitenei - blakus būs kaktusi”.
Izstādes kuratore Inga Šteimane raksturo: “Auces Bieles talants apspriest moderna cilvēka zemapziņu Marokā ir uzplaucis dienvidnieciskās krāsās un mūžīgas vasaras košumā. Māksliniecei raksturīgi sakausēt dizaina un tēlotājmākslas aspektus. Pirms došanās prom no Latvijas Auce Biele spilgti sevi pieteica ar lielformāta džinsa auduma kodinājumiem “Mumbo Jumbo”, kas bija kā popārtisks sievietes mītu kaleidoskops. Jaunie darbi izstādē “Spēks ziedēt” dvēseles noslēpumus pauž ar tīra pigmenta iedarbību un arābiski smeldzīgu niansētību”.
Izstādē “Spēks ziedēt” Mākslas stacijā Dubulti būs aplūkojami vairāk nekā sešdesmit Auces Bieles gleznojumi uz pašdarināta audekla, interaktīvs objekts “Ziedu meitene”, ziedu kāršu skaidrojumi un videodarbs.
Māksliniece stāstīs par izstādi 2. maijā plkst. 14.00 Mākslas stacijā Dubulti (ar pieteikšanos). Notiks četras brīvdabas darbnīcas ar ziedu kāršu skaidrojumiem un gleznošanu 29. un 30. maijā, 5. un 6. jūnijā plkst. 14.00 pie Mākslas stacijas Dubulti.
Individuālu eksursiju pieteikšana: https://www.facebook.com/ artstationdubulti vai dubulti.art.station@gmail.com.
Mākslas stacija Dubulti
Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala
Ar īpaši veidotu pasākumu programmu “Ieritināties Viņas klēpī”
Kuldīgā atzīmē tēlnieces Līvijas Rezevskas 95 gadu jubileju
Līdz 13. jūnijam
Tēlnieces, Kuldīgas goda pilsones Līvijas Rezevskas 95 gadu jubilejai par godu Kuldīgā gandrīz divu mēnešu garumā, no 23. aprīļa līdz 13. jūnijam, norisināsies māksliniecei veltīta pasākumu programma “Ieritināties Viņas klēpī”.
Tēlnieces Līvijas Rezevskas skulptūras un viņas pienesums Kuldīgas pilsētai ir neatņemama Kuldīgas sejas daļa. Ne tikai viesiem, bet arī pašiem kuldīdzniekiem redzamākais un pieejamākais ir publiskie mākslas darbi: skulptūras Pilsētas dārzā, 1905. gada parkā un citviet. Pilsētas dārzs ir unikāls tieši tādēļ, ka tas ietver vienas sievietes radītu skulptūru parku, kas ir vienīgais tāds Latvijā un pat retums Eiropā un pasaulē.
Šogad 20. maijā māksliniece Līvija Rezevska, kura aizgāja mūžībā 2004. gadā, 78 gadu vecumā, svinētu 95 gadu jubileju. Atminoties viņas paveikto un godinot tā klātbūtni Kuldīgas pilsētā, Kuldīgas mākslinieku rezidence sadarbībā ar Kuldīgas kultūras biedrību “Līvija” un Kuldīgas novada muzeju organizē pasākumu programmu un piedāvās skatīt izstādes* Kuldīgas Mākslas namā, Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā un Līvijas Rezevskas izstāžu zālē, kā arī publisku programmu – atceres vakaru, pastaigu-spēli pilsētvidē un radošas darbnīcas bērniem un pieaugušajiem.
Izstāde Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā (Kuldīgā, Pils iela 2) sniegs iespēju iepazīties ar četru mūsdienu mākslinieču, kuldīdznieču Ingas Melderes, Ilzes Vanagas, Danutes Sīles un Annemarijas Gulbes refleksijām par Līvijas mantojumu. Savukārt izstāde Kuldīgas Mākslas nama telpās (Kuldīgā, 1905. gada ielā 6) ļaus ieskatīties Līvijas radošajā procesā, iepazīstinot ar mākslinieces zīmējumiem, skicēm, modeļiem, kā arī sniedzot sajūtu fonu par laikmeta atmosfēru – padomju laika mākslu, izceļot tieši sieviešu tēlnieču pienesumu un radošo darbu. Visbeidzot, Līvijas Rezevskas izstāžu zālē vienuviet skatāms tēlnieces atstātais mantojums.
Visa gada garumā Līvijas Rezevskas izstāžu zālē (Kuldīgā, Mucenieku ielā 19) – pastāvīgā ekspozīcija par tēlnieces Līvijas Rezevskas atstāto mantojumu.
Pasākumu programmu organizē Kuldīgas mākslinieku rezidence sadarbībā ar Kuldīgas novada muzeju un Kuldīgas kultūras biedrību “Līvija”. Kuratore: Maija Rudovska.
Kuldīgas mākslinieku rezidence
Izlādes-uzlādes siena
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pagalmā
Izlādes-uzlādes siena Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pagalmā. Instalāciju ikviens var papildināt ar savu izlādes-uzlādes aktu līdz šī gada oktobrim. Izlādei-uzlādei lūgums izmantot tikai keramikas vai porcelāna priekšmetus
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pagalmā uzbūvēta Izlādes-uzlādes siena – vieta interaktīvai mākslas akcijai, kurā ikviens aicināts piedalīties.
Šajā nenoteiktības pilnajā laikā, kad tikšanās klātienē aizstāj datoru un telefonu ekrāni, bet muzeju un izstāžu apmeklējums vēl arvien ir neaizsniedzams sapnis, emocijas brīžam kāpinās tik ļoti, ka tiek neviļus izlādētas uz tiem nedaudzajiem cilvēkiem, ar ko joprojām saskaramies ikdienas gaitās.
Rūpēs par savu kolēģu un apkārtējo iedzīvotāju garīgo veselību aizliegto izstāžu laikmetā Rotko centrs ir sagatavojis virzītu un kontrolētu dusmu novadīšanas rīku – interaktīvo Izlādes-uzlādes sienu. Katram mājās, visticamāk, atradīsies ieplīsušas, nevajadzīgas, sen apnikušas vai vienkārši kaitinošas krūzes, šķīvji un citi keramikas priekšmeti. Šīs vērtību zaudējušās lietas visi ir aicināti triekt pret Izlādes-uzlādes sienu - tā izlādējot savu aizkaitinājumu, atbrīvojoties no liekā un novadot cilvēkam tik ļoti raksturīgās dusmas kontrolētā, virzītā gultnē.
Ar šo mākslas akciju Rotko centrs ieskandina gan savu astoto dzimšanas dienu, gan vasarā gaidāmo Latvijas Keramikas biennāli, kuru Rotko centrs cer sagaidīt ar krietnu pauguru keramikas lausku Rotko centra pagalmā.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Izstāde “Atrasts kolekcijā”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
turpmākos divus gadus pastāvīgajā ekspozīcijā
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcija ir veidojusies līdz ar ideju par pasaulslavenā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko atgriešanos dzimtajā pilsētā, dibinot viņa vārdā nosauktu mākslas centru. 2003. gadā viņa bērni Keita Rotko Prizela un Kristofers Rotko pilsētai uzdāvināja četrdesmit retrospektīvas muzeja kvalitātes Marka Rotko darbu reprodukcijas, kas kļuva par topošā mākslas centra krājuma pamatu ar simbolisku, teju sakrālu vērtību.
2005. gadā Daugavpilī tika organizēts pirmais starptautiskais glezniecības simpozijs “Marks Rotko”, kas kļuva par tradīciju un stabilu pamatu kolekcijas turpmākai papildināšanai. Simpozija formāts paredzēja vismaz divu jaunradīto mākslas darbu dāvinājumu topošajam mākslas centram. 2013. gada 24. aprīlī, atklājot Daugavpils Marka Rotko mākslas centru, tā krājumā jau bija vairāk nekā divi simti simpoziju laikā tapušu glezniecības darbu.
Šobrīd Rotko centrs svin savu astoto dzimšanas dienu – astoņus gadus mākslā, izstāžu darbībā, simpoziju, plenēru, festivālu un citu pasākumu rīkošanā, kā arī astoņus gadus sistemātiska darba, veidojot un papildinot krājumu – kolekciju, kas vēsta par centra pastāvēšanu dažādos laikos.
Tāda ir arī Rotko centra krājuma reprezentatīvā izstāde “Atrasts kolekcijā”. Turpmākos divus gadus pastāvīgajā ekspozīcijā būs apskatāma mākslas centra dienasgrāmata, kas liecina par tā darbību astoņu pastāvēšanas gadu laikā. Tie ir stāsti par aktīvu mākslas simpoziju un izstāžu norisi, veiksmīgu sadarbību ar mākslas ekspertiem, galeriju īpašniekiem un izstāžu veidotājiem mākslas projektu plānošanā un īstenošanā, dialogi ar atzītiem māksliniekiem, veidojot personālizstādes Rotko centrā. Tās ir liecības par mums sniegto novērtējumu no mākslinieku puses, dāvinot savus mākslas darbus Rotko centra kolekcijai, kā arī mūsu novērtējums māksliniekiem, papildinot kolekciju ar augstvērtīgu mākslas darbu iepirkumiem. Neviens kolekcijā nonākušais mākslas darbs nav nejaušība.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Tartu pilsētas festivāls UIT izsludinājis
Open Call “Parazītiskā arhitektūra”
Pieteikumu iesniegšana līdz 17. maijam
"Kuu 24". Kulla Laas and Tõnis Jürgens. Foto: Patrik Tamm
Septītais starpdisciplinārais Pilsētas festivāls UIT, kas šogad Igaunijā Tartu pilsētā norisināsies no 18. līdz 21. augustam, izsludinājis aicinājumu – Open Call pilsētu mīlošiem mākslas un arhitektūras studentiem un ikvienam interesentam, kuri vēlas eksperimentēt ar instalāciju publiskajā telpā, iesniegt instalāciju pieteikumus. Open Call tēma šogad - “Parazītiskā arhitektūra”, kas ir arī visa festivāla tēma.
Pilsētas festivālā UIT šogad piedalīsies 7 mākslinieki un kolektīvi no Igaunijas un ārvalstīm. Šajā atklātajā Open Call konkursā tiks atlasītas 2 instalācijas.
Projekta organizatori aicina radoši interpretēt parazītiskās arhitektūras jēdzienu un izveidot pilsētu parazītus - instalācijas, kuru pamatā ir jau esošās pilsētas arhitektūras struktūras. Pilsētā izveidojamajiem parazitārajiem objektiem nav jābūt lieliem izmēros, taču jābūt skaidri nolasāmai to funkcijai attiecībā uz iedzīvotājiem un tiem jābūt pēc iespējas interaktīvākiem. Festivāls aicina apsvērt iespēju izmantot pārstrādātus materiālus, lai darbi būtu pēc iespējas ilgtspējīgāki.
Projekts tiks realizēts kā pagaidu instalācija publiskajā telpā festivāla norises laikā. Ideju pieteikumi jānosūta līdz 17. maijam. Plašāka informācija šeit.
Izdots apjomīgs un bagātīgi ilustrēts
Jūlija Madernieka (1870–1955) daiļradei veltīts
bilingvālu rakstu krājumu “Madernieka stils”
Rakstu krājums “Madernieka stils”. Vāks. Dizains: Mārtiņš Ratniks. 2021. Foto: Kristiāna Zelča
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs klajā laidis apjomīgu un bagātīgi ilustrētu Jūlija Madernieka (1870–1955) daiļradei veltītu bilingvālu rakstu krājumu “Madernieka stils”.
Madernieka vārds, runājot par dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina attīstības ceļiem Latvijā, izskan bieži, taču tikai rūpīgi iedziļinoties viņa atstātajā mantojumā, var aptvert, kādas bezgalīgas dzīles un negaidītus pārsteigumus tas sevī glabā. Var nebeigt apbrīnot, kā viens cilvēks spējis sevī iemiesot tik daudz talantu, redzēt pāri laikam, savienojot pagātni, tagadni un nākotni.
Pēc meistara aiziešanas mūžībā par Jūlija Madernieka daudzpusīgo daiļradi tapis tikai viens zinātniski pētniecisks izdevums – Ināras Novadnieces monogrāfija “Jūlijs Madernieks”, ko 1982. gadā izdeva apgāds “Zinātne”. Domājot par mākslas un dizaina attīstības ceļiem Latvijā no 20. gadsimta sākuma līdz šodienai, analizējot nacionālās identitātes kodus, meklējot paralēles un analoģijas ar sava laika aktualitātēm citur pasaulē, nozīmīgi ir veidot kompleksu pagātnes mantojuma kopainu. Rakstu krājuma mērķis bija jaunā skatījumā no 21. gadsimta perspektīvas izgaismot dizaina pamatlicēja Jūlija Madernieka daiļradi – šo ļoti svarīgo, bet pilnībā vēl neatklāto Latvijas kultūrvēstures lappusi.
Grāmata piedāvā iespēju iepazīties ar dažādu pētnieku atziņām un atradumiem. Rūta Rinka pievēršas mākslinieka personības stāstam, kā arī apkopo un analizē mazāk pētīto meistara daiļrades šķautni – interjeru un mēbeļu projektus. Inta Pujāte iedziļinās Madernieka grafikas ornamentālajās metamorfozēs, bet Gatis Vanags fokusējas uz burtveidolu fenomenu. Inese Sirica pēta viņa tekstilmetus un “pēc Madernieka” darināto tekstiliju vēsturi, Ilze Martinsone vērtē autora devumu sava laika mākslas un dizaina globālo parādību kontekstā. Savukārt Stella Pelše veidojusi aizraujošu pārskatu par Madernieka spilgto devumu mākslas kritikā.
Rakstu krājumu sastādījušas Inese Baranovska un Rūta Rinka, dizaina autors ir Mārtiņš Ratniks.
Grāmata ir latviešu un angļu valodā, tās apjoms – 399 lappuses. Iespiesta “Jelgavas tipogrāfijā”.
Rakstu krājumu var iegādāties, aizpildot rēķina pieprasījuma formu https://forms.gle/3emJSBW6TjFdfDkP6 / (cena – 28,00 EUR).
Izdevums papildina vērienīgo Latvijas valsts simtgades izstādi “Madernieka stils”, kas 2020. gada 5. novembrī tika atklāta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un ir pagarināta līdz 30. maijam, un atzīmē latviešu lietišķās mākslas un dizaina pamatlicēja Jūlija Madernieka 150 gadu jubileju.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Latvijas PEN balvu par vārda brīvības veicināšanu
šogad veido māksliniece Ance Vilnīte
Ance Vilnīte. Foto: Didzis Grodzs
Jau trešo gadu Latvijas PEN Pasaules preses brīvības dienā, 3. maijā, piešķirs balvu par nozīmīgu veikumu vārda brīvības veicināšanā, cenzūras ierobežošanā un diskriminēto grupu atbalstā. Šogad Latvijas PEN balvu aicināta veidot māksliniece Ance Vilnīte.
Ance Vilnīte (1997) plašākai publikai pazīstama kā performances māksliniece, Latvijas PEN uzmanību piesaistījuši Ances vides objekti “Neredzamie” un “Milžu cīņas”, kas tapuši Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projektā “Kopā” un Tēlniecības kvadriennāles programmā, kā arī Ances Vilnītes performances “Māksla ir kā mamma – to nevar izvēlēties”, kas tika parādīta mākslas darba “Labdien, es esmu slavenā tēlniece Ance Vilnīte!” noslēgumā izstāžu zālē “Arsenāls” 2019. gadā, un performance “Paskaties uz sevi” K.K. Fon Stricka Villā Rīgas mazākās izsoles ietvaros 2020. gadā un “Augšāmcelšanās 1. daļa” Rīgas Fotomēneša 2020. gada programmā.
Latvijas PEN balvai nominantus izvirza Latvijas PEN biedri un tai var tikt nominēti kā privātpersonas, tā institūcijas. PEN ir starptautiska rakstnieku, publicistu un redaktoru organizācija, kas veicina literatūras izplatību un iestājas par vārda un citas izteiksmes brīvību.
Mārtiņa Blanka un Petera Zilbera veidotā vides instalācija – bite
pie Kongresu nama
Pie Kongresu nama līdz vasaras beigām var apskatīt mākslinieku Mārtiņa Blanka un Pētera Zilbera veidoto vides instalāciju - biti, kas tapusi no atkritumiem, kas iegūti atkritumu poligonā “Getliņi EKO”. Tā simbolizē atbildīgas rīcības nozīmi vides piesārņojuma mazināšanā.
Latvijas Zaļais punkts uzsācis kampaņu “Šķiratlona pieccīņa” un pie Kongresu nama izvietojis šo vides instalāciju, lai aicinātu sabiedrību vairāk domāt par savām ikdienas izvēlēm, pievērsties vides jautājumiem, šķirot, otrreiz izmantot un pārstrādāt atkritumus.
