Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Latvijas Fotogrāfijas muzejs atklāj jaunu raidierakstu programmu
“Fotogrāfu balss muzejā”
Aicina iesūtīt jautājumus fotogrāfei Agnesei Zeltiņai
Līdz 10. maijam
“Fausts.” Latvijas Nacionālās operas iestudējums, 2016. gads. Foto: Agnese Zeltiņa
Latvijas Fotogrāfijas muzejs 2021. gada sezonā organizē jaunu, izglītojošu programmu plašai auditorijai – raidierakstu (podkāstu) ciklu “Fotogrāfa balss muzejā”, kurš sastāvēs no astoņām intervijām ar latviešu fotogrāfiem. Programma radīta ar mērķi veicināt aktīvu sadarbību starp institūciju, fotogrāfiem un sabiedrību, kā arī raisīt diskusiju par fotogrāfa darbu, tā specifiku un apspriest nozarei aktuālus tematus. Šīs sarunas fotogrāfiem sniegs iespēju paust savas idejas un nostāju vidē, kurā tās netiek interpretētas vai pārveidotas citu vārdiem, tādējādi saglabājot paša autora vēstījumu par savu darbu.
Viena no svarīgākajām raidieraksta daļām būs muzeja sekotāju un interesentu līdzdalība – jautājumi! Šoreiz aicinām visus interesentus līdz 2021. gada 10. maijam iesūtīt jautājumus fotogrāfei un kuratorei Agnesei Zeltiņai.
Fotogrāfe Agnese Zeltiņa ieguvusi Mākslas bakalaura grādu Audiviozuālajā jomā Latvijas Kultūras akadēmijā, šobrīd strādā pie maģistra darba Latvijas kultūras akadēmijā kultūras menedžmenta un radošo industriju specialitātē. Kopš 2014. gada strādā kā pašnodarbināta fotogrāfe un kino nozares kuratore, producējot portālu “Kino Raksti”. Zeltiņas radošā darbībā galvenokārt saistīta ar divām jomām - kino un fotogrāfiju. Strādājusi Rīgas Kinomuzejā kā projektu kuratore un muzeja vadītāja, kā fotogrāfe piedalījusies 30 Latvijas filmu uzņemšanas laukumos. Sadarbojas ar Latvijas Nacionālo Operu, Nacionālo teātri, Dailes teātri, Dirty Deal Teatro un apvienību Kvadrifons kā 23 izrāžu fotogrāfe. Fotogrāfe ir piedalījusies septiņpadsmit fotoizstādēs, no tām rīkotas divas personālizstādes “How to Disappear Completely” Latvijas Fotogrāfijas muzejā (2007) un “Sīktēli” Galerijā Istaba (2011). Viņas mākslinieciskais stils fotogrāfijā šobrīd saistās ar attēlu eksperimentiem gan tā uzņemšanas brīdī, piemēram, sliktos gaismas apstākļos, gan meklējot paņēmienus un tos izgatavojot no jauna.
Jautājumus sūtīt uz e-pastu info@fotomuzejs.lv vai aizpildot veidlapu, tos arī iespējams uzdot, rakstot privātu ziņu uz kādu no muzeja oficiālajiem sociālajiem tīkliem.
Agneses Zeltiņas darbu paraugus var apskatīt fotogrāfes Instagram lapā: @agnesezeltinaphotography, kā arī galerijās Fotogrāfijas muzeja sociālajos tīklos.
Tikmēr šeit noklausāma cikla “Fotogrāfa balss muzejā” saruna ar pirmo viesi - laikraksta “Diena” fotožurnālistu Aivaru Liepiņu.
Martina Vizbuļa izstāde “+371 28649002” pieejama individuāliem apmeklējumiem
RIXC galerijā
Līdz 15. maijam
Martins Vizbulis. “+371 28649002”, 2021. Foto: Kristīne Madjare
Izstādes noslēgumā, līdz sestdienai, 15. maijam, Martina Vizbuļa izstāde “+371 28649002” RIXC galerijā ir atvērta individuāliem apmeklējumiem! Aicinām zvanīt interaktīvajiem mākslas darbiem attālināti vai arī pieteikties individuālam apmeklējumam RIXC galerijas darba laikā, no trešdienas līdz sestdienai, no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00, iepriekš zvanot un rakstot uz tel. nr. 25358541 (Līva Siliņa) vai rakstot uz rixc@rixc.org. Izstādē mākslinieks ir radījis viedus mākslas darbus, kuri ir sazvanāmi ar LMT piedāvāto tehnoloģisko risinājumu starpniecību, radot iespēju ikvienam veidot interaktīvu “sarunu” ar tiem.
Jau vairākus gadus Martins Vizbulis aizrāvies ar mikrokontrolieru un dažādu sensoru studijām. Kad mākslinieka rīcībā nonāca SIM kartes modulis, veicot dažādus praktiskus eksperimentus, mākslinieks nonāca pie secinājuma, ka SIM kartes modulis var veiksmīgi aizvietot WiFi neesamību un viņš saprata, ka tas būs mākslas darbu sirds vietā. Izstādē katrs mākslas darbs ir aprīkots ar savu SIM karti un darbosies, to sazvanot – ikviens varēs mijiedarboties ar mākslas darbiem no saviem telefoniem, radot iespēju pat abpusējai komunikācijai un veidojot sava veida datu bāzi. Iespējams, ka šādi viedie mākslas darbi būs vērojami viedajās mājās, kurās līdzās robotizētam sarunu biedram ir sazvanāms mākslas darbs.
Izstādes mākslas darbiem nav nosaukumu – tie ir anonīmi un to identifikators ir telefona numurs. Izstāde sastāv no trīs darbiem – darbam latviešu valodā “+371 2 8610046” un darbam angļu valodā “+371 2 5468729” ir iespējams piezvanīt, kā arī jebkurš apmeklētājs var (un pat vēlams) pieiet un veikt zvanu kādai personai no saviem kontaktiem. Toties dzērienu automāta darbam (angļu valodā) – “+371 2 6663413” – klātienē katrs apmeklētājs būs aicināts piezvanīt un saņemt kādu no bezmaksas dzērieniem, to skaitā paša mākslinieka darinātu ābolu vīnu.
Martins Vizbulis ir mākslinieks, kas ir beidzis Rīgas Lietišķās mākslas koledžas Koktēlniecības nodaļu (2001) un Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas bakalaura (2004) un maģistra (2007) programmas. Šobrīd mākslinieks ir Dizaina nodaļas Vides mākslas katedras vadītājs Latvijas Mākslas akadēmijā. Paralēli studijām VKN, mākslinieks sāka strādāt arī ar izstāžu ekspozīciju iekārtošanu, ar ko viņš paralēli nodarbojos vēl šobrīd. Martins Vizbulis ir piedalījies piecu Latvijas valsts ekspozīciju un viena parālēlā mākslas pasākuma iekārtošanā Venēcijas mākslas biennālēs; viņš ir autors ekspozīciju iekārtošanai visām Purvīša balvas izstādēm mākslā, kā arī citām lielām ekspozīcijām. Autors ir veidojis ekspozīcijas tādiem ārvalstu māksliniekiem kā James Benning, Jonas Mekas, Christian Boltanski un Braco Dimitrijević.
Savā radošajā darbībā, mākslinieks ar saviem darbiem ir piedalījies 2005. gadā grupas izstādē “Jukas” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”, 2006. gadā grupas izstādē “Waves” LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” un 2008. gadā grupas izstādē “Time Will Show – Junge Kunst aus Lettland” Flensburgā, Vācijā.
Izstādes mākslas darbu dokumentācija un 360 grādu video ekskursija atrodama RIXC virtuālajā galerijā.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Mākslas darbu izsole galerijā “Jēkabs”
Tiešsaistē
12.maijā
Rūdolfs Pinnis. Mežs, ap 1960. gadu II pusi. Kartons, eļļa. 91x70,5 cm
12. maijā norisināsies 78. mākslas darbu izsole izsoļu nama/galerijas “Jēkabs” tiešsaistes izsoļu platformā. Izsolē tiks piedāvāti labāko Latvijas mākslinieku – vecmeistaru un mūsdienu autoru – izcilākie mākslas darbi. Kopumā tiks izsolītas 300 lotes – gleznas, grafikas, plakāti, lietišķās mākslas priekšmeti un grāmatas.
Glezniecības tehniku izsolē pārstāvēs tādi izcili mākslinieki kā Jānis Pauļuks, Rūdolfs Pinnis, Laima Eglīte, Aleksejs Naumovs, Herberts Siliņš, Kristīne Luīze Avotiņa, Laimdots Mūrnieks, Jāzeps Pīgoznis, Imants Vecozols un citi.
Izsolē būs pieejamas arī Romāna Sutas, Ilmāra Blumberga, Neles Zirnītes un citu autoru grafikas un tušas zīmējumi, kā arī Džemmas Skulmes, Kurta Fridrihsona, Jāņa Brektes un citu autoru akvareļi.
Izsolē tiks izsolīta arī plakātu kolekcija. Lietišķās mākslas priekšmetu piedāvājumā jāizceļ plašā Iļģuciema stikla fabrikas trauku kolekcija. Kolekcijā ietilpst gan trauku komplekti, gan atsevišķi dažādās stikla apstrādes tehnikās tapuši trauki. Iļģuciema Stikla fabrikas produkcija mākslas priekšmetu tirgū joprojām piedzīvo pacēlumu – šāda tendence ir vērojama pēdējā gada laikā. Galerijas pārstāvji secina – mainoties tendencēm interjera dizainā, ir audzis pieprasījums pēc šādiem interjera priekšmetiem un traukiem, jo tie atkal iederas mājokļa iekārtojumā.
Izsolei ir atlasītas arī grāmatas, no kurām īpaši izceļams ir 1739. Gadā Leipcigā izdotais Ernsta Glika tulkotās Bībeles revīzijas otrais izdevums. Šī Bībeles izdevuma iniciators bija ievērojamais Brāļu draudzes darbinieks grāfs Ludvigs Nokolajs fon Cincendorfs (1700-1760).
Mākslinieku apvienības Subspatial.xyz izstāde
“Neizskaidrojami, bet fakts”
Rīgas Mazākajā galerijā
14. maijs–11. jūnijs
Fragments no Subspatial.xyz darba “Neizskaidrojami, bet fakts”, 2020
No 14. maija līdz 11. jūnijam Rīgas Mazākajā galerijā būs skatāma mākslinieku apvienības Subspatial.xyz (Aleksandrs Breže un Armands Freibergs) izstāde “Neizskaidrojami, bet fakts”, kas ir Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 otrā izstāde. Izstādes kuratore ir Auguste Petre.
Neizskaidrojami, bet fakts. Dažiem šādi formulēts teikums nenozīmē pilnīgi neko. Dažiem tā ir maznozīmīga, neko neizsakoša frāze, kuru secinājuma veidā izmest jebkāda konteksta sarunā. Taču daļai cilvēku tas vistiešākajā veidā asociējas ar Krievijas televīzijas TNT radīto pseidodokumentālo raidījumu Необъяснимо, но факт, kurā trīs sezonu garumā, laikā no 2005. līdz 2008. gadam tika risināta citplanētiešu, vilkaču, vampīru un politisko sazvērestības teoriju problemātika. Raidījuma satura pievilcība un ietekme izrādījusies tik liela, ka veicinājusi vairāku līdzīga formāta televīzijas kanālu rašanos. Neticami stāsti par tuvākajā laikā sagaidāmo pasaules galu un ASV slepeni iepirktajām zemes platībām Krievijas teritorijā ir tikai daļa no brīnumiem, kuriem ik dienas iespējams izsekot ar TV ekrāna starpniecību. Kā absolūtā realitāte tiek pasniegtas lietas un notikumi, kam ikdienas kontekstā ar veselo saprātu nebūtu it nekādas saistības. Lai arī cik aizraujoši būtu sekot līdzi šiem sižetiem, kritiskā domāšana liek par to pasmieties, saldsērīgi pasmaidīt līdz ar apjausmu par to, ka šī ir kārtējā truluma propagandas metode. Nav pat jēgas uzdot jautājumu – kāpēc tas kādam būtu vajadzīgs?
Atraujoties no tiešā šādu raidījumu satura un uz mirkli aizmirstot par citplanētiešu eksistenci, “Neizskaidrojami, bet fakts” liek palūkoties uz sociālām konstrukcijām, kas īstenojas 21. gadsimtā. Ne jau koncentrējoties uz globāla mēroga politiskajām struktūrām, bet drīzāk pievēršoties sevis paša un lokālās vides kultūras attīstības analīzei, rodas izpratne par to, cik gan daudzas situācijas un lietas mums visapkārt tiek uztvertas kā pašsaprotamas. Tā vienkārši, bez nekādas jēgpilnākas iedziļināšanās.
Rīgas Mazākā galerija
Aristida Briāna iela 9, Rīga
Aicina radošo nozaru profesionāļus pieteikties rezidencei
Fiskars ciematā Somijā šī gada septembrī
Līdz 15. maijam
Somijas–Latvijas sadraudzības biedrība “Rozentāls” aicina radošo jomu profesionāļus - māksliniekus, dizainerus, amatniekus, mūziķus, komponistus, rakstniekus, pētniekus, arhitektus, kuratorus, producentus, žurnālistus, kuri vēlētos šī gada septembrī radoši strādāt Fiskars ciematā Somijā, pieteikties rezidencei, kura tiks organizēta atbilstoši COVID epidemioloģiskajiem drošības nosacījumiem.
Rezidents tiks izvēlēts, izvērtējot pieteikumus (darba plāns, CV un portfolio) angļu valodā, kas jānosūta uz e–pastu info@rozentals-seura.fi līdz 15.maijam.
Rezidences ietvaros bez maksas tiks nodrošināts pilnībā aprīkots dzīvoklis ar darba telpu tradicionālajā skandināvu tipa mājā Fiskars ciemata centrā. Tiks nodrošināts atbalsts ceļošanas izmaksu uz Somiju segšanai.
Rezidences noslēgumā rezidents tiks aicināts publiski prezentēt savu darbu vietējai kopienai.
Biedrība “Rozentāls” veidota ar mērķi popularizēt Latvijas kultūru Somijā un stimulēt profesionālo zināšanu un prasmju apmaiņu un sadarbību starp abām valstīm.
Aicina pieteikt darbus Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 konkursam
līdz 18. jūnijam
Latvijas Arhitektu savienība (LAS) aicina līdz 18. jūnijam pieteikt darbus Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 konkursam. Šogad balva tiks pasniegta 26. reizi svinīgajā ceremonijā, kas notiks 27. augustā.
Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nacionālas nozīmes notikums kultūrā un prestižākais arhitektūras nozares apbalvojums, kura mērķis ik gadu ir apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sasniegumus un veicināt augstvērtīgas arhitektūras attīstību.
Balvai pieteiktie darbi tiks vērtēti divās kārtās pēc vienādiem un vienlīdz svarīgiem kritērijiem: ideja un koncepcija, projekta vienotība jeb viengabalainība, atbilstība projekta uzdevumam, konteksts un mērogs, rūpība un pamatīgums, kā arī sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Visus iesniegtos darbus izvērtēs atlases žūrija, kuras sastāvā šogad ir arhitekts Andris Kronbergs (ARHIS arhitekti, LAGB 2020 Grand Prix saņēmējs), 2020. gadā godalgoto objektu autori – Ilze Liepiņa (Sudraba Arhitektūra) un Oskars Vāvere (RUUME arhitekti), arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, mākslinieks Ēriks Božis, rakstniece un dzejniece Inga Gaile un režisors Uģis Olte. Atlases žūrijas izvirzītos nominantus konkursa otrajā kārtā vērtēs fināla žūrija, ko veido pieredzējuši ārvalstu arhitekti un viens atlases žūrijas pārstāvis.
Ar konkursa nolikumu, darbu iesniegšanas un vērtēšanas kārtību var iepazīties šeit mājaslapā.
Darbu iesniegšana un vērtēšana pirmajā kārtā ir kategorijās – sabiedriskas ēkas (kultūras, izglītības, veselības un ārstniecības iestādes, sakrālās ēkas, sporta būves), komercēkas un ražošanas ēkas (viesnīcas, biroju ēkas, tirdzniecības ēkas, ražošanas ēkas), inženierbūves, individuālās dzīvojamās ēkas, daudzdzīvokļu ēkas, restaurācija, interjers, kā arī ainavu arhitektūra, vides labiekārtojums un vides objekti, procesi. Iespējams iesniegt darbus, kas tapuši arī agrāk par 2019. gadu, ja vien tie konkursam nav bijuši iesniegti iepriekš.
LAGB ietver trīs pakāpju apbalvojumus – atlases žūrijas balvu un nominanta diplomu visiem atlases žūrijas izvirzītajiem nominantiem, Fināla žūrijas balvu jeb LAGB 2021 labākajiem nominētajiem darbiem un LAGB 2021 Grand Prix vienam darbam saskaņā ar fināla žūrijas lēmumu.
Latvijas Arhitektūras gada balva
Atvērta pieteikšanās iedvesmas un mentoringa programmai
“Māksla un aktīvisms taisnīgākai pasaulei”
Pieteikšanās līdz 23. maijam
Kolektīvs new visions
No jūnija līdz septembrim tiks īstenota iedvesmas un mentoringa programma “Māksla un aktīvisms taisnīgākai pasaulei”. Programmu organizē biedrība ISSP, un to vadīs kolektīvs new visions. Pieteikties dalībai aicināti vismaz 18 gadu vecumu sasnieguši dažādu jomu mākslinieki, aktīvisti un radošas personības, kā arī tie, kam ir pieredze aktīvisma akcijās vai interese iesaistīties kādā sabiebrībā aktuāla jautājuma risināšanā. Programmas pamatvaloda – angļu, ar iespēju iegūt palīdzību un atbalstu arī latviešu un krievu valodā. Programmā tiks uzņemti ne vairāk kā 20 cilvēki, un dalība tajā ir bez maksas.
Iedvesmas un mentoringa programmas “Māksla un aktīvisms taisnīgākai pasaulei” dalībniekiem pusgada garumā būs iespēja padziļināti izpētīt mākslas un aktīvisma attiecības, mākslas lomu sociālā un ekoloģiskā taisnīguma veicināšanā, kā arī rīkus un stratēģijas radošu risinājumu īstenošanai, veidojot akcijas, kas vērstas uz netaisnību novēršanu.
Programmu plānots uzsākt ar divu dienu meistardarbnīcu Ruckas mākslas rezidenču centrā Cēsīs 18. un 19. jūnijā. Mentoru vadībā dalībnieki pētīs mākslas un aktīvisma saskares punktus, iesaistīsies diskusijās, uzzinās vairāk par iespējamajām praksēm, kā radošums var veicināt vēlamās pārmaiņas, un izstrādās konkrētas stratēģijas.
Programmas otrajā posmā, ko veidos tikšanās ar mentoriem Rīgā, praktiskais darbs un konsultācijas, dalībnieki individuāli vai sadarbībā ar citiem grupas biedriem īstenos savas radošā aktīvisma iniciatīvas.
Iedvesmas un mentoringa programmu “Māksla un aktīvisms taisnīgākai pasaulei” vadīs kolektīvs new visions, kas izveidots, ilgstoši sadarbojoties Lienei Jurgelānei un Agņeškai Bulačikai (Agnieszka Bułacik). Programmas vadītājas uzkrājušas lielu pieredzi mākslas, kultūras un izglītības nozarēs, gan veidojot un attīstot dažādas mācību programmas, gan kā mākslinieces un kuratores iesaistoties radošajā darbā virknē kultūras un sabiedrisku iniciatīvu.
Programmas norise būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas valstī, tāpēc organizatori aicina sekot līdzi jaunumiem tās mājaslapā, Facebook.
Saldū atklāts skulptūru dārzs
pēc Jaņa Rozentāla gleznas “No baznīcas (Pēc dievkalpojuma)”
Foto: Didzis Grodzs
7. maijā Saldū tika atklāta vērienīga septiņu bronzas skulptūru grupa pēc Jaņa Rozentāla gleznas “No baznīcas (Pēc dievkalpojuma)” (1894), kuru tēlnieks Sandis Aispurs radīja, par prototipiem izmantojot centrālos tēlus Rozentāla izcilajā gleznā.
Šis darbs ir iekļauts Latvijas Kultūras kanonā, kurā par to ir rakstīts: “Jaņa Rozentāla glezna “No baznīcas” ir trāpīgs un daudzslāņains latviešu tautas dzīves tēlojums, kas raksturo 19. gadsimta 90. gadus – laiku, kad sabiedrībā pieaug latviešu tautas nacionālā pašapziņa. Ar šo darbu mākslinieks aizsāka jaunu tradīciju latviešu glezniecībā, pirmo reizi centrā ieceļot zemniekus un vienkāršo tautas dzīvi.”
Jaunradītās skulptūras novietotas pie Jaņa Rozentāla dzimtās pilsētas Saldus Sv. Jāņa Evaņģēliski luteriskās baznīcas, kura attēlota arī ievērojamajā gleznā. Tēlnieks Aispurs, veicot gleznas tēlu telpisko interpretāciju, saglabājis maksimālu pietāti pret Jaņa Rozentāla oriģinālu. Cilvēkiem nu ir iespēja iejusties tā laika pasaulē un pašiem it kā iekļauties labi atpazīstamajā mākslas darbā.
Pats tēlnieks par padarīto saka: “Bija jāiedziļinās ļoti daudzās detaļās: pētīju ne tikai gleznu, bet papildus arī dažādus avotus. Galvenais bija uzticība Jaņa Rozentāla tēlveidei. Sajutos kā viņa laikabiedrs – vienu brīdi likās, ka figūras atdzīvojas!” Savukārt skulptūru dārza mecenāts Jānis Zuzāns projektu komentē šādi: “Svarīgi, ka šādi radoši, paliekoši un vērienīgi projekti šobrīd top tēlotājmākslā. Īpaši šai Covid gadā, kad tā vien šķiet – viss apstājies. Rozentāls to ir pelnījis. Un Saldus pilsētas iedzīvotāji un viesi šo vietu noteikti iecienīs. Līdzīgi kā tēlnieka Aigara Bikšes “Divi Raiņi” pilsētvides objektu Rīgā, ko pirms trīs gadiem fonds “Mākslai vajag telpu” realizēja. Lielisks darbs, talantīgs autors, īpaša vieta un nozīmīgs gads!” Jāatgādina, ka māksliniekam Rozentālam šogad ir 155 gadu jubileja.
