Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Mākslinieka Rodionabstract pop-up izstāde “∞” / “Bezgalība”
M/Gallery
20.–23. jūlijs
M/Gallery no 20. līdz 23. jūlijam būs skatāma latviešu laikmetīgā mākslinieka Rodionabstract pop-up izstāde “∞” / “Bezgalība”. Autors glezno uz papīra, stikla, plastika (pat uz antīkas ģimenes kumodes koka paneļiem). Viņa māksla ir emocionāls, ritmisks vēstījums – logs rāmā bezgalībā, kas raugās tieši uz vērotāju. Bezgalība. Bezlaika, neierobežota, rotaļīga kosmosa izpausme. Katrs izstādes darbs ir emociju karte, viss parādās, spēlējas izplatījumā un atkal tajā izzūd. Krāsas tiek uzklātas ar pirkstiem, gandrīz neizmantojot mākslinieciskos instrumentus. Materiāli, ko izmanto mākslinieks, ir akrils, tempera, tekstilkrāsas, akvarelis, zīmulis, krīts, tuša, zelta lapas, zelta un sudraba pasta un zelta hroms. Eksplozijas un implozijas ir jaunas dzīves sākums. Rodionabstract mākslas kolekcija ir abstrakts atgādinājums par mūsu pašu un visu kopīgo galaktiku bezgalību. Mēģinājums uzzīmēt bezgalību.
Rodionabstract (Rodions Šehovcovs) ir profesionāls mākslinieks, žurnālists, grafiskais dizainers un izdevējs no Rīgas. Rodiona gleznas rotā Rīgas restorānus, bārus, viesnīcu interjerus, biroju vestibilus un veido privātkolekcijas. Viņš cieši sadarbojas arī ar slaveniem klasiskās un džeza mūziķiem, veidojot viņu vāku dizainu.
M/Gallery
Aristida Briāna iela 9, Rīga
Kamila Buzubā-Grivela izstāde “summering”
sezonālajā Palette kioskā Sporta pils dārzos
22. jūlijs–21. augusts
Kamils Buzubā-Grivels. summering, 2022. fragments
No 22. jūlija līdz 21. augustam sezonālajā Palette kioskā Sporta pils dārzos norisināsies franču-marokāņu mākslinieka Kamila Buzubā-Grivela izstāde “summering”.
“Rotaļīgs flirts starp divām un trīs dimensijām, kas transformējies tēlnieciskos zīmējumos uz dažādiem tekstilmateriāliem, ved Kamilu aizvien tuvāk modes dizainam. Ar rakstiem, kas asociējas ar ģeogrāfijas karšu apzīmējumiem, šos darbus novalkā vējš. Laikapstākļu un laika plūduma izmainīti un sagrozīti, tie atgādina abstrakciju ainavu glezniecībā, sasaucoties ar Vilhelma Purvīša daiļradi.
Agrākos laikos pastāvēja amats, kas mūsdienās izgājis no modes – tourneur: kāds, kurš atārda apģērbus, kad auduma priekšpuse kļuvusi pārāk novalkāta, un sniedz tiem jaunu dzīvību, pavēršot iekšpusi uz āru. Tomēr kā būtu, ja šis amats kļūtu par futūristisku nevis novecojušu šūšanas specializāciju? Caurspīdīgums, ielāpi un audums, kas veidots no dažādu apģērbu fragmentiem, var liecināt gan par intensīvu valkāšanu, gan estētiskām izvēlēm. Saule ar savu siltumu un lietus ar savu mitrumu šķietami jau radījuši kļūmes audumos. Šī utopiskā kamuflāža, kas veidota no skribelējumiem, domāta saplūšanai ar ainavu un padara darbus diskrētus, tomēr reizē tie ir karogi, kurus pacelt vietā un laikā, kur notiek ballīte, tādējādi iezīmējot Palette kartē,” raksta Mia Briona izstādes pieteikumā.
Kamils Buzubā-Grivels (Kamil Bouzoubaa-Grivel, 1992) ir franču-marokāņu mākslinieks, kurš dzīvo un strādā Parīzē, Rīgā un Marokā. Pabeidzis Nacionālo Dekoratīvās mākslas augstskolu Parīzē (École nationale supérieure des Arts Décoratifs, ENSAD) ar specializāciju grafiskajā dizainā un tipogrāfijā, viņš turpināja savu padziļināto pētniecību praktiskākā un kolektīvākā vidē, Parīzes Beaux-arts (ENSBA).
Izmantodams gan pildspalvu, gan ciparu ierīces, Kamils ved “zīmējumu” tālāk par pašu mediju. Rokraksta līnijas, lietojumprogrammu līnijas, tēlniecības līnijas; viņa darbos tās ir gan zīmes, gan autonomi priekšmeti. Spēlējoties ar izmēru un mērogu (padarot lietas lielākas vai mazākas, tās pietuvinot vai attālinot), viņš apdzīvo robežzonu starp digitālo un manuālo, apskatot neskaidrību ap šo formu izcelsmi un to, kā funkcionē pārbīde no divām uz trīs dimensijām (kā arī no abstrakcijas uz stāstījumu).
Palette, kuru radījusi Rīgā dzīvojošā māksliniece Darja Melņikova, ir ceļojoša platforma, kas funkcionē kā bārs. Priekšplānā izvirzot pieredžu un ideju procesu un apmaiņu, Palette skatītājam piedāvā epizožu virkni šeit, tur un jebkur. Katru epizodi veido eklektisks dažādu veidu mākslas darbu un sadarbību sajaukums izdomātā uzstādījumā, ko veido ikdienas novērojumi, vēsturiskas atsauces, personīgas iedvesmošanās un aizraušanās. Līdz šim Palette piedāvāja divas epizodes: “Ievads”, Karlin Studios, Prāgā (2019) ar uzaicinātiem māksliniekiem no Čehijas un Latvijas (Kaspars Groševs, Martin Kohout, Maša Kovtun, Sofija Tobiasova) un “Trīskajainā liecība”, Salon du Salon, Marseļā (2020) ar uzaicinātiem māksliniekiem no Francijas un Latvijas (Uģis Albiņš, Victoire Barbot, Anna Ceipe, Baptiste Charneux, Kaspars Groševs, Indriķis Ģelzis, Ainārs Kamoliņš, Ieva Kraule-Kūna, Elīna Vītola, Amanda Ziemele). Trešā epizode “Slinkā pēcpusdiena” notiks Palette sezonālā kioskā Rīgā un piedāvās franču mākslinieka Kamila Buzubā Grivela izstādi (jūlijā) un igauņu mākslinieces Monikas Varšavskas gastronomisko intervenci (septembri).
Kopš 2022. gada vasaras Palette ir sezonāla pasākumu norises vieta-kiosks, kas veido daļu no pilsētvides – intervence / instalācija Sporta pils dārzu pļavā. Projekts aktivizē mākslas darbu kā tikšanās vietu, kur mākslinieks satiek mākslinieku un mākslinieks satiek apmeklētāju neinstitucionālos un neformālos apstākļos.
Sporta pils dārzu pļava
Tērbatas iela 78B, Rīga
Keramikas simpozija “Ceramic Laboratory” ievadizstāde
Stikla galerijā “4METRI” Daugavpilī
līdz 29. jūlijam
Līdz 29. jūlijam stikla galerijā “4METRI” Daugavpilī skatāma keramikas simpozija “Ceramic Laboratory” ievadizstāde.
Daugavpilī ieradušies keramiķi no septiņām valstīm, lai kopā piedalītos desmitajā starptautiskajā keramikas simpozijā “Ceramic Laboratory”, ko organizē Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru.
Gadu gaitā ir izveidojusies tradīcija rīkot ne tikai simpozija noslēguma izstādi ar divu nedēļu laikā tapušiem jaundarbiem, bet arī atklāt simpoziju ar ievadizstādi. Tajā skatāmie darbi ir tapuši iepriekš dalībnieku personīgajās darbnīcās vai studijās, un tā kalpo par sava veida prezentāciju, ļaujot skatītajam iepazīties ar katra mākslinieka individuālo stilu un tehniku jau simpozija atklāšanas brīdī.
Galerija “4METRI” ir pilsētvidē izvietota stiklota vitrāža, atrodama Daugavpils cietoksnī līdzās Laikmetīgās keramikas centram. Pateicoties galerijas atvērtajam izvietojumam ārpus telpām, izstāde ar simpozija dalībnieku darbiem skatītājiem un keramikas interesentiem ir pieejama bez maksas jebkurā diennakts laikā visu vasaru.
Izstādē pārstāvētie mākslinieki: Rasa Justaite Gecevičiene (Lietuva), Andrijs Ilinskis (Ukraina), Ingrīda Allika (Igaunija), Alicja Bulavka-Fankidejska (Polija), Dmitrijs Bulavka-Fankidejskis (Polija), Elīna Titāne (Latvija), Hanna Mjadzvedzeva (Baltkrievija), Delija Maksima (Rumānija), Lauris Krauze (Latvija), Una Gura (Latvija), Lilija Zeiļa (Latvija), Nellija Dzalba (Latvija), Ilona Abdulajeva (Latvija).
Keramikas simpozijs šogad notiek laikmetīgās keramikas festivāla ietvaros, kurā paredzētas arī publiskas lekcijas, meistarklases, cepļu kurināšana un lielformāta keramikas skulptūru dedzināšana.
Stikla galerija “4METRI”
Hospitāļa iela 8 (pagalms), Daugavpils
Alda Dobenberga personālizstāde “Vārnas. Mūsdienu auspiciji”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
līdz 30. jūlijam
Aldis Dobenbergs. Nav vērts, nav vērts. Audekls, eļļa
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā līdz 30. jūlijam ir skatāma gleznotāja Alda Dobenberga personālizstāde “Vārnas. Mūsdienu auspiciji”, kurā izstādīti mākslinieka jaunākie darbi, kas tapuši 2020.-2022. gadā.
Mākslinieka Alda Dobenberga gleznu vēstījums šobrīd saistīts ar putnu tēmu. LMS galerijā apskatāmajā vārnu ciklā gleznu varones ir nosacīti un ekspresīvi traktētas daudzveidīgā kustībā, lidojumā, ķērcot utt. Lai gan vārnas tēla izpēti ar glezniecības izteiksmes līdzekļiem mākslinieks aizsācis jau 2015. gadā, šobrīd tēlojums sasaucas ar autora un viņa līdzpilsoņu šī brīža emocionālo un ekonomisko nestabilitāti, ko raisījusi pandēmija, karš Ukrainā, cenu un pakalpojumu izmaksu kāpums.
Aldis Dobenbergs glezno ar paša gatavotām eļļas krāsām. Mākslinieks tās veido no dažādiem materiāliem, kuri tiek samalti dzirnaviņās, un tēlainības atraisītībai izmanto krāsns sodrējus un cinka pulveri.
Aldis Dobenbergs stāsta: “Putni ir labākās modeles. Reizē izteiksmīgi grafiskas, gleznieciskas, gudras un aizraujošas. Attēloju viņas kā balerīnas visdažādākajās pozās, noder kā alegoriski tēli, izsakot kādu dziļāku domu, aktuālu problēmu cilvēkos”. Izstādē LMS galerijā redzamās galvenās varones, modeles – vārnas var traktēt arī kā autora auspicijus (auspicia - lat.val. - zīmes, kuras nosūtīja Jupiters). Skatītājs tiek rosināts ne tikai saredzēt putnu dažādos emocionālos stāvokļus, ko paspilgtina monohromā tonalitāte un ekspresīvais rokraksts, bet arī radošas personības jūtīgumu un saasināto uztveri, sajust norises pasaulē kā zīmes, ko jācenšas izprast ikvienam pašam.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Ievas Kampes-Krumholcas personālizstāde “Personiska parādība”
teātra namā “Jūras vārti”
līdz 3. augustam
Līdz 3. augustam Ventspilī, teātra nama “Jūras vārti” mazajā izstāžu zālē skatāma Ievas Kampes-Krumholcas personālizstāde “Personiska parādība”.
Pēdējos piecus gadus mākslinieces daiļrades centrā ir “augu gleznas par cilvēkiem”. Ar nejaušu, bet ļoti trāpīgu augu kompozīciju Ieva Kampe-Krumholca simboliski un līdzībās stāsta par pārdzīvojumiem, kas skar viņu pašu, tuviniekus un sabiedrību kopumā. Mākslinieci absolūti neinteresē cilvēks – precīzs tā portretējums, bet gan netiešs tā atspoguļojums caur dabu. Visa Ievas uzmanība vērsta uz cilvēka mūža raksturojošo parādību [izpausmju] ieraudzīšana dabā – kokos, lapās, gaismēnās, noskaņās, lai novērotais vēlāk kā simboliski pastāstiņi tiktu nofiksēti gleznās. Māksliniece savas gleznas dēvē par personiskajām asociāciju kārtīm, kurās caur līdzībām stāsta par savu ikdienu, sajūtām un notikumiem.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Venstpils
Mākslinieces Ievas Kundziņas Siguldas Opermūzikas svētku kostīmu izstāde
koprades laboratorijās Siguldā
līdz 10. augustam
Gaidot Starptautiskos Siguldas Opermūzikas svētkus, kas notiks no 29. līdz 31. jūlijam, koprades laboratorijās Siguldas stacijas laukumā līdz 10. augustam skatāma kostīmu mākslinieces Ievas Kundziņas kostīmu izstāde. Māksliniece Ieva Kundziņa kopā ar Siguldas Opermūzikas svētkiem bijusi jau kopš pirmsākumiem, gandrīz 20 gadus radījusi kostīmu skices un kostīmus operas izrāžu iestudējumiem Siguldā. Ekspozīcijā skatāmi kostīmi no izrādēm “Masku balle”, “Falstafs” un “Toska”. Māksliniece stāsta: “Spēcīgākā katarse, protams, ir Siguldas Opermūzikas svētku kostīmi. Tur kostīmu papildina ne tikai mūzika, bet arī dabas noskaņa. Mirklis pēc saulrieta, vēja šalkoņa, ainava – visi šie komponenti kopā ir spēcīgs pārdzīvojums. Man spilgtā atmiņā ir koris sudrabotās kleitās un baltās parūkās Verdi operā “Masku balle”. Vai arī “Traviata” – Violetas aiziešana viņsaulē. Režisors Edmunds Freibergs šajā izrādē ieviesa jaunu personāžu – mākslinieku Anrī de Tulūzu Lotreku, kurš operas laikā kaut kur fonā zīmē, bet brīdī, kad Violeta aiziet, arī Lotreks noņem cepuri. Tik iespaidīga aina!”
Koprades laboratorijās Siguldā
Stacijas laukums Siguldā
Ievas Ekmanes-Bites personālizstāde “Atspulgs”
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
līdz 21. augustam
Līdz 21. augustam izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Intro zālē skatāma mākslinieces Ievas Ekmanes-Bites personālizstāde “Atspulgs”.
Izstāde “Atspulgs” ir mākslinieces Ievas Ekmanes-Bites personiskākā un atklātākā izstāde, kas vēsta par viņas attiecībām ar Dievu. Iecerēto personālizstādi veido tehniski dažādi risinātas mākslas darbu sērijas – tie ir mākslas darbi audeklā ar apakšrāmi, tintes pludinājumi un video projekcija. Saturiski tās būs mākslinieces radītas abstraktas ainavas, sajūtu fiksācijas, kas vēsta par sastapšanos ar neredzamu, bet nepārprotami sajūtamu Viņa klātbūtni. Tas nebūs stāsts par baznīcu, tās būs iekšup vērstas sarunas meža ielokā, vizuāli dialogi jūras krastā, redzama elpas dvaša rimtā rītausmā klusā upes malā, tās būs ainas ar bezrobežu telpām, kur jūtama atbrīvošanās, paļaušanās un uzticība kādam drošam plecam. Šajos nemiera laikos, kad pasauli ir satricinājušas traģēdijas, nav lielākas aktualitātes, kā ar mākslas palīdzību veidot zināmu miera salu, kur patverties pašam māksliniekam un ļaut šajā miera zonā ienākt arī skatītājam.
“Kaut kur starp izzūdošo horizontu un vasaras lietus gāziena veldzi es atradu to vietu, to telpu, kurā gribēju uzbūvēt māju, iestādīt koku, kas sakņojas līdz debesīm, un nokosties no mīlestības pīrāga, lai tā garša mutē nestu mani cauri šai dzīvei. Šo vietu sauc– Tavs tuvums.
Tavs tuvums ir vieta, kur nolobās visas rētainās, skrāpējošās un neglītās čaulas. Tā ir vieta, kur dziedinoša mīlestība skalo un mazgā. Tā ir vieta, kur krīt tikai slīpās, maigās vakara ēnas. Tā ir vieta, kurā, pašam nemanot, no galvas pārvācies uz sirdi un uzvelc mūžības acis. Tā ir vieta, kurā milži top mazi un nekas vairs nebiedē.
Tavs tuvums ir kā nonākšana mājās pēc ilgas un nogurdinošas klejošanas. Tiek iemantots miers,” raksta māksliniece.
Izstādes kuratore ir Santa Matule.
Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
LNMM pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas māksla 1985–2000”
līdz 28. augustam
Skats no pastāvīgās ekspozīcijas “Latvijas māksla 1985–2000”. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga. Foto: Valters Lācis
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs gatavo jaunas ekspozīcijas, tāpēc vēlas atgādināt, ka tikai līdz 28. augustam vēl ir iespēja apskatīt mākslas darbus, kuri drīzumā atgriezīsies krātuvēs.
Pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas māksla 1985–2000”, kas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) 2. stāvā, tika izveidota līdz ar galvenās ēkas atvēršanu pēc rekonstrukcijas 2016. gadā. Tiem, kas muzejus apmeklē retāk, iespējams, būs paslīdējis garām, ka Baltajā zālē vienus mākslas darbus nomainījuši citi.
Pirms gada šeit tika parādīta 20. gadsimta 80.–90. gados starptautiski zināmākā Latvijas mākslinieka Oļega Tillberga instalācija “Pali” (1994), kas reflektē par cilvēku likteņiem. Instalācija ietver divus poētiski iecerētus tēlus – baltus palagus kā pirmās kāzu nakts, tīrības un cerību simbolu un vecus sarūsējušus spaiņus kā vilšanās un beigu simbolu.
Visnesenāk eksponētais mākslas darbs ir Andra Brežes instalācija “Ieskats putnkopībā (Miera balodis)” (2014), kuru muzejs nolēma izstādīt, kad Krievija iebruka Ukrainā. Andris Breže šo objektu veidoja, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainas teritoriālo nedalāmību 2014. gadā. Instalācijā apvienoti kultūrvēsturiski simboli – cariskās Krievijas ģerbonis ar divgalvaino ērgli un Padomju Savienībā spekulatīvi izmantotais baltais miera balodis, kurš kā plēsīgs ērglis kļuvis par divgalvainu izdzimumu. Šie simboli izstādīti vitrīnā – zārkā, kas pildās ar naftu. Ietilpīgās metaforas rada daudzslāņainu mākslas darbu, kurā autors atsaucas uz Krievijas vēsturisko pagātni, kad vēl 15. gadsimtā krievu ortodoksālā baznīca izloloja ideju par Krieviju kā “trešo Romu”. Breže radījis emocionāli spēcīgu tēlu imperiālo ambīciju perversijai un kroplumam, kas raksturo Krievijas divkosību, melīgumu un alkatību.
Ekspozīcijā redzami arī Ievas Iltneres, Sandras Krastiņas, Jāņa Mitrēvica, Ģirta Muižnieka, Edgara Vērpes, Aijas Zariņas un citu mākslinieku darbi.
Septembra beigās šajā zālē tiks atklāta Birutas Baumanes simtgadei veltīta izstāde, bet nākošā gada sākumā – jauna pastāvīgā ekspozīcija no muzeja krājuma “Mūra nojaukšana. 1985–1991”.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Uzstādīta tēlnieka Aigara Bikšes veidota lielizmēra skulptūra “Ievirpuļot pasauli”
Madonā / Mūzikas skvērā līdzās Madonas pilsēta kultūras namam
Madonā – Mūzikas skvērā ir uzstādīta tēlnieka Aigara Bikšes veidota vides skulptūra “Ievirpuļot pasauli”. Skulptūra tapusi pēc labdarības fonda “Cilvēkiem” iniciatīvas sadarbībā ar Madonas pilsētu organizēta konkursa ietvaros. Oficiālā skulptūras atklāšana plānota šī gada augustā, līdz tam tiks veikti labiekārtošanas darbi.
“Ievirpuļot pasauli” stāsta par Madonas novada vitalitāti, dzīvotspēku ar cieņu un mīlestību pret novada tautas tradīcijām. Skulptūrā attēlota virpuļojoša dejotāja Madonas tautas tērpā. Tās vizuālais tēls radīts, iedvesmojoties no trīs Madonas deju kolektīva dejotāju kustībām dejā. Fotogrāfijas ar visām trīs dejotājām izmantotas par pamatu modeļa izveidei. Svārku kustība, lidojošā bize un ķermeņa izliekums rada dinamisku noskaņu, kas vienlaikus atgādina par centru – cilvēku kā rīcības avotu. Skulptūra ir 3.8 metrus augsta un veidota no bronzas. Mākslinieks Aigars Bikše par tapušo mākslas darbu saka: “Publiskā māksla mūsu pilsētvidē ir veids, kā sabiedrība komunicē savas vērtības, atspoguļojot to, kādi cilvēki mēs vēlamies būt, un kādā sabiedrībā vēlamies un ilgojamies dzīvot. “Ievirpuļot pasauli” ir vienlaikus atgādinājums par piederību un vēstījums nākotnei.”
Projekta tapšanā piedalījās Madonas novada pašvaldības ainavu arhitekte Agnese Silupa un arhitektu biroja “B&L projekti” arhitekts Jānis Liepiņš.
Mūzikas skvērs līdzās Madonas pilsēta kultūras namam
Raiņa iela 12, Madona
Izstāde “Ojārs un Silvija – abstraktais ekspresionisms Čikāgā”
“Pasaules latviešu mākslas centra” galerijā Cēsīs
“Pasaules latviešu mākslas centra” (PLMC) galerijā Cesīs ir skatāma Silvijas un Ojāra Šteineru izstāde “Ojārs un Silvija – abstraktais ekspresionisms Čikāgā”.
Brālis un māsa, Ojārs un Silvija Šteineri, dzimuši Alūksnē, kā II Pasaules kara bēgļi nonāca Vācijā. Viņu radošais darbs pagāja Čikāgā, ASV, kur mākslas dzīve pēckara gados piedzīvoja spēcīgas pārmaiņas. Ojārs un Silvija Šteineri piederēja pie tā dēvētās “Čikāgas mākslinieku grupas”, tie bija latviešu mākslinieki, no kuriem vairāki studēja Mākslas institūta skolā Art Institute of Chicago (SAIC), viņu vidū Vitauts Sīmanis, Edvīns Strautmanis, Benno Tālivaldis, Reinis Eikens, Viestarts Aistars, Maigonis Barens, Ēriks Dukāts, Ģirts Puriņš un citi.
Izstāde sniedz ieskatu īpašā mākslas un cilvēku kustībā. Ojāra agrīnie linogriezumi atsaucas uz iepriekšējām Eiropas mākslas tradīcijām, savukārt, kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem Amerikā tapušie mākslas darbi strauji virzījās uz pilnīgu abstrakciju.
Silvijas ilustrācijas darbi atsaucas uz latviešu folkloru, taču viņas lielformāta gleznas ir dziļi sakņotas abstrakcijas tradīcijās. Gan amerikāņu, gan latviešu publika šajos darbos atpazīs pazīstamus elementus.
“Pasaules latviešu mākslas centra” galerija
Lielā Skolas iela 6, Cēsis
